Kartupeļa dialektika jeb daži apsvērumi nepilsoņu jautājumā 32

Bija jāpaiet noteiktam laikam, lai cilvēki atteiktos no stereotipiem un atzītu kartupeli kā visnotaļ nekaitīgu dārzeni. Līdzīgs viedokļu attīstības process notiek attiecībā uz imigrantiem Eiropas Savienībā un, cerams, arī nepilsoņiem Latvijā.

Iesaki citiem:

Vēl 16. gadsimtā eiropieši bija pārliecināti, ka kartupelis ir kaitīgs. Šodien pārnestā nozīmē “karsts kartupelis” simbolizē nevēlamu un jūtīgu jautājumu. Vienlaicīgi kartupelis tiek uztverts arī kā otrā maize. Arī attieksme pret nepilsoņiem svārstās līdzīgās galējībās – no pilnīga nolieguma līdz pašsaprotamai līdztiesībai.


Kaitīgais kartupelis

Vairāk kā 470 tūkstoši nepilsoņu Latvijā tiek uzskatīti par problēmu. Atjaunojot neatkarību, Latvija pieņēma pilsonības likumu vadoties no valsts turpināšanās nostādnēm. Savukārt, bijušie PSRS pilsoņi, kuriem nebija Latvijas vai citas valsts pilsonības, kļuva par nepilsoņiem. Tiesību apjoma un statusa ziņā nepilsoņus nevar uzskatīt par pilsoņiem, taču viņiem ir vairāk tiesību nekā pastāvīgajiem iedzīvotājiem (piemēram, diplomātiskā aizsardzība, kas parasti tiek garantēta tikai pilsoņiem). Nepilsoņiem ir ierobežotas politiskās tiesības, kā arī ir attiecināms aizliegums strādāt dažādās profesijās. Populārs ir uzskats, ka pilsoņa tiesību piešķiršana vēl joprojām radītu draudus Latvijas neatkarībai, tāpēc Eiropas Savienībā (ES) viņi tiks uzskatīti par trešās valsts pilsoņiem. Pie tam saskaņā ar pēdējiem likuma grozījumiem[1], nepilsoņa statuss tiek atņemts, ja viņi pēc šī gada 1.jūnija būs saņēmuši pastāvīgo uzturēšanās atļauju kādā ārvalstī. Šīs statusa izmaiņas samazina nepilsoņu līdzšinējās tiesības, un var teikt, ka cita starpā tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.


Karstais kartupelis

Lai gan imigrācijas problēmas jau sen ir ES dienaskārtībā, dažādu iemeslu dēļ risinājumi ilgu laiku ir bijuši nepietiekami un fragmentāri. Tikai 1999. gada Tamperes Eiropadomes tikšanās pēc ilglaicīgām diskusijām noslēdzās ar dalībvalstu kopīgu kompromisu, ka trešo valstu pilsoņu tiesības pēc iespējas jātuvina ES pilsoņu tiesībām, izņemot politiskās. Šis uzstādījums ir kļuvis par sava veida ES vīziju trešo valstu pilsoņu jautājumā.

Lai to īstenotu, ir grozīti pamatlīgumi un ES nesen ir pieņēmusi trīs direktīvas, kuras tieši vai netieši attiecas uz trešo valstu pilsoņiem. Viena no tām[2] nosaka trešās valsts pilsoņu statusu, ja viņi vismaz piecus gadus uzturas dalībvalstī likumīgi. Viņiem ir jābūt pietiekamiem ienākumiem un veselības apdrošināšanai, kā arī obligāti jāpakļaujas valsts integrācijas politikai. Direktīva paredz gan vienlīdzīgu attieksmi pret trešo valstu pilsoņiem salīdzinājumā ar ES pilsoņiem, gan arī papildus aizsardzību pret izraidīšanu.

Divas direktīvas ir pieņemtas attiecībā uz ģimeņu atkalapvienošanos. Šā gada aprīlī pieņemtā direktīva[3] attiecas uz ES pilsoņu ģimeņu atkalapvienošanos. Tā apstiprina iepriekš Eiropas Kopienas tiesas pasludinātos principus ģimeņu atkalapvienošanās gadījumos, tajā skaitā ievērojot cilvēktiesības uz privāto un ģimenes dzīvi. Direktīva liberāli definē, kas ir uzskatāmi par ģimenes locekļiem, pieļaujot arī faktisko un viendzimuma partneru brīvas pārvietošanās tiesības. Savukārt, pērn pieņemtā direktīva[4] paredz trešo valstu pilsoņu tiesības uz ģimeņu atkalapvienošanos, ja viņiem izsniegta uzturēšanās atļauja uz gadu vai ilgāku laiku. Divi gadi ir maksimālais termiņš, ko dalībvalsts drīkst prasīt, lai indivīds uzturas valstī, pirms viņam ir tiesības aicināt pie sevis ģimeni.

Lai gan minētās direktīvas neatbilst dažu ES institūciju, akadēmiķu un nevalstisko organizāciju paustajiem aicinājumiem piešķirt trešo valstu pilsoņiem ES pilsonību[5], šis ir nozīmīgs solis, ko spērušas ES dalībvalstis trešo valstu pilsoņu statusa noteikšanā un integrācijā.


Kartupelis kā otrā maize

Bija jāpaiet noteiktam laikam, lai cilvēki atteiktos no stereotipiem un atzītu kartupeli kā visnotaļ nekaitīgu dārzeni. Lai gan cilvēki mēdz nogaidīt, nevēloties baudīt karstus kartupeļus, tagad ir pat grūti iedomāties kā varētu vispār iztikt bez kartupeļiem.

Mūsdienās faktiski nepastāv valstis, kas sastāvētu etniski tikai no vienas tautas vai pat nācijas. Cilvēku arvien pieaugošā mobilitāte, globalizācija un līdzīgi attīstības procesi liek mainīt domas par imigrantiem kā bīstamiem sabiedrības locekļiem. Faktiski visa ES pamatideja par personu brīvu pārvietošanos ir pretrunā ar tradicionālo nāciju valstu ideju. Tādējādi direktīvu pieņemšana ir, iespējams, pat novēlots solis, jo ES dalībvalstīm šie jautājumi ir kā “karsts kartupelis”. Latvijai bija iespēja kalpot kā labam piemēram Eiropai, demonstrējot kā mums ir izdevies noregulēt nepilsoņu jautājumu, piešķirot viņiem papildus tiesības salīdzinājumā ar tradicionāli pastāvīgiem iedzīvotājiem.

Diemžēl pēdējie politiskie lēmumi liecina, ka Latvija ir izvēlējusies tādu risinājumu, kas faktiski atņem viņiem līdz šim garantētās tiesības. Nepilsoņi nekādi nevarēja sagaidīt, ka viņu statuss pēkšņi tiks atņemts tikai tāpēc, ka viņi kādā valstī iegūs pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Arguments, ka saikne ar Latviju būs zudusi, neiztur kritiku. Mūsdienās, kad cilvēki pārvietojas daudz biežāk un ilgākus laika posmus, saikni nevar noteikt tikai pēc uzturēšanās vietas principa. Starptautiskās tiesības neprasīja Latvijai ieviest nepilsoņa statusu, taču, ja Latvija to ir izdarījusi, tad no cilvēktiesību viedokļa ir grūti argumentēt šādu tiesību atņemšanu. Kritiku neiztur arī iebildums, ka nepilsoņiem ir iespēja naturalizēties. Naturalizācija ir ne tikai nepilsoņu, bet vēl lielākā mērā pašas valsts interesēs - tas ir integrācijas politikas jautājums, jo nedrīkst šos cilvēkus uzskatīt par ‘kaitīgiem’.

ES politika un attīstība ļauj cerēt, ka arī turpmāk tiks ņemti vērā vispārējās cilvēku pārvietošanās attīstības tendences un pilsonības institūts tiks arvien vairāk liberalizēts. Arī Latvijai nāksies sekot šīm attīstības tendencēm, neraugoties uz iekšpolitiskajām interesēm, ambīcijām un klišejām. Ir jāapzinās, ka dažādu ekonomisko un demogrāfisko procesu rezultātā pārskatāmā nākotnē imigranti kļūs par mūsu otro maizi.

______________________
[1] Grozījumi likumā par bijušās PSRS pilsoņu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības, statusu. Latvijas Vēstnesis Nr.90, 04.06.2004. Pats likums publicēts Latvijas Vēstnesis Nr.63, 25.04.1995

[2] Padomes Direktīva 2003/109/EK (2003.gada 25.novembris) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji OJ L 016, 23.01.2004. Versija angļu valodā 0044-0053 lpp.

[3] Direktīva 2004/38/EK (2004.gada 29.aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, kas groza Regulu 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 74/34/EEK, 75/35 EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK. OJ L 158, 30.04.2004. Versijai angļu valodā 77-123. lpp.

[4] Direktīva 2003/86/EK (2003.gada 22.septembris) par tiesībām uz ģimeņu atkalapvienošanos. OJ L 251, 02.10.2003. Versija angļu valodā 0012-0018 lpp.

[5] Pētnieki: H. Staples, The Legal Status of Third Country Nationals Resident in the European Union, Kluwer Law International, 1999. S. O’ Leary, The Options for the Reform of European Union Citizenship, in S.O’Leary, T.Tilikainen (eds.), Citizenship and nationality status in the New Europe, 1998. NVO: Antiracist Network for Equality in Europe: Modifications to the Maastricht Treaty in Sight of the 1996 Inter-Governmental Conference, Rome, July 1995. ES institūcijas: Komisija Proposal for a Council Directive concerning the status of third-country nationals who are long-term residents. COM/2001/0127 final CNS 2001/0074. OJ C 240 E, 28.08.2001, 0079-0087 lpp. paragrāfs 5.5. Opinion of the Economic and Social Committee on the “Proposal for a Council Directive concerning the status of third-country nationals who are long-term residents”, OJ C 036, 08.02.2002., 0059-0062.lpp. Opinion of the European Economic and Social Committee on “Access to European Union citizenship” (2003/C 208/19). OJ C 208, 03.09.2003. 0076-0081.lpp. 14 paragrāfs.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (32) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

animara 13.09.2004 13:30
Jāpiekrtīt, ka gan 'priviliģēts bezvalstnieks', gan 'nepriviliģēts pilsonis' skan dīvaini. Savās tiesībās nepilsoņi un pilsoņi ir ļoti tuvi. Neesmu lietas kursā, vai vispār kāda valsts vēl saviem bezvalstniekiem piedāvā diplomātisko aizsardzību, kā arī bezvīzu režīmu ar vismaz dažām valstīm. Tādas tiesības pēc definīcijas pienākas tikai pilsoņiem.

Taisnība, ja nepilsonis pastāvīgi uzturas ārpus Latvijas un negrib būt par Latvijas nepilsoni, viņam ir jāatsakās no nepilsoņa statusa. Iepriekšējā likuma redakcija bija gan ierobežojusi šo iespēju ar citas valsts pilsonības iegūšanu, kas ir atbilstoši starptautiskām konvencijām pilsonības maiņas gadījumos, lai izvairītos no bezvalstniecības (sk. piem., EP pilsonības konvenciju).

Atgriežoties pie jautājuma, kāda juridiska problēma rodas, ja atņem privilēģijas:

1) Demokrātiskā valstī indivīds saņemot apliecinājumu no valsts par kāda statusa iegūšanu un tā nosacījumiem paļaujas, ka tādi šie nosacījumi arī paliks atbilstoši likumdošanai. Jebkurā gadījumā šie nosacījumi vēlāk nedrīkst tikt grozīti par sliktu indivīdam. Tas attiecas ne tikai uz retroaktīviem gadījumiem. Kad nepilsoņi ieguva šo statusu viņiem nebija ne jausmas, ka to atņems, ja viņi būs saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Daži varbūt hipotētiski šo atļauju saņem pāris dienas pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās.

Situācija varētu būt nedaudz savādāka (bet arī ne viennozīmīga), ja šie grozījumi atteiktos uz nepilsoņiem, kas šo statusu saņem pēc grozījumu spēkā stāšanās, jo tad viņiem būtu skaidrs priekšstats, ko šis statuss sevī ietver.

2) Ja šādi grozījumi par sliktu indivīdam ir pieņemti, tad ir jābūt pamatojumam. Respektīvi: tam ir jābūt atrunātam likumdošanā (tas nu ir izdarīts), jābūt leģitīmam mērķim (?), jābūt samērīgam (?). Man ir problēmas saskatīti pēdējo divu kritēriju izpildi.

Katrs indivīda tiesību pārkāpums ir vērtējams individuāli. Šobrīd ir iespējams uzmodelēt situāciju, kad grozījumi ne tikai pārkāpj tiesiskās paļāvības u.c. principus, bet varētu arī radīt konkrētus Satversmes un atsevišķu starptautisko cilvēktiesību konvenciju pantu pārkāpumus. Piem., Satversmes 98.pants, kurš starp citu apzināti vai neapzināti runā par Latvijas (nevis pilsoņa) pasi. No starptautiskajiem būtu minams Pilsonisko un politisko tiesību pakta 12.pants (īpaši 4.daļu), kura kontekstā ir pieņemts Vispārējais komentārs ar plašu pārvietošanās tiesību interpretāciju (īpaši attiecībā uz vārdu salikumu 'his own country'). Eiropas Cilvēktiesību konvencijas gadījumā varētu minēt 8.pantu par iejaukšanos indivīda privātajā un ģimenes dzīvē, kuram īpaši pēdējā laikā ir piemērot plaša interpretācija gan ECT Tiesā, gan Eiropas Kopienu tiesā. Bet kā jau teicu, katrs gadījums ir skatāms individuāli, tāpēc nav paredzams kādos apstākļos katra konkrētā panta pārkāmums varētu vai nevarētu rasties.

Runājot par divu nepilsoņu bērniem, domāju, ka daudz prātīgāk būtu viņiem piemērot ius soli principu. Tad Latvija vēl sekmīgāk pildītu savas saistības.

KKrumai

Joprojam neredzu juridiskus argumentus, kāpēc nepilsonis ir pilsoņa paveids. Toties es jau mineju juridiskus argumentus, kāpēc nepilsonis ir bezvalstnieka paveids, proti, valstij ir tiesības noteiktai personu grupai piešķirt zināmus labvēlīgākus nosacījumus. Tas vien, ka nepilsoņa tiesības daudzās jomās ir līdzvērtīgas pilsoņa tiesībām, nedod pamatu uzskatīt nepilsoni par pilsonības paveidu. Tā ka nepilsonis ir bezvalstnieks, tad jebkurā gadījumā, zaudējot nepilsoņa statusu, viņš nekļūst par bezvalstnieku, tāpēc atsauce uz sašaurinājumu nepilsoņa statusa zaudēšanai saistībā ar pilsonības iegūšanu nav īsti korekta. Nepilsoņiem jau sākotnēji bija skaidrs, ka, lai viņi saņemtu nepilsoņa statusu, viņiem vajag pastāvīgi dzīvot Latvijā. Tādēļ arī šeit es neredzu ne pretrunas, ne grūtības atrast leģitīmu pamatojumu, ne konstatēt samērīgumu. Tāpat neredzu arī problēmas, kas rastos no "augstāku plauktiņu", t.i., starptaustiskajām tiesību normām (his own country definīcija), jo nepilsonis, kurš pastāvīgi dzīvo ne-Latvijā, jau ir definējis, ka "viņa valsts" ir pavisam cita, nevis Latvija.

Manuprāt, visa šī nepilsoņu problēma ir pārāk uzpūsta un politizēta, tas arī ir galvenais strīdu iemesls. Un, protams, to pamanās izmantot manīgi ļautiņi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rex 12.09.2004 19:58
"juridiska problēma rodas, ja atņem privilēģijas"

Arī tad, ja atceļ bezvīzu režīmu (atņem privilēģijas) ar kādu valsti un ievieš vīzu režīmu?.. Gan vīzas, gan nepilsoņa statuss attiecas uz svešām personām...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rex 12.09.2004 19:54
"Tad Latvija vēl sekmīgāk pildītu savas saistības."

Es kaut ko nesaprotu. Vai tu tiešām esi Latvijas ienaidniece? Centies izgudrot Latvijai pēc iespējas vairāk saistību? Vai nebūtu prātīgāk padomāt par Latvijas tiesību paplašināšanu?

Latvijas valsts ir Latvijas pilsoņu valsts. Kāda mārrūtka pēc Latvijas valsts rūpētos par okupētājvalsts bijušajiem pilsoņiem? Varbūt tiešām vajag nepilsoņu statusu pārdevēt par okupētājvalsts bijušajiem pilsoņiem? Lai vairs nevienam nerastos šaubas par ko iet runa. Tad būtu skaidrs, ka jārunā nevis par cilvēktiesībām, bet par okupētājvalsts bijušajiem pilsoņiem okupētajā teritorijā pēc tās atbrīvošanas. Parasti okupētājvalsts spēkus tur filtrācijas nometnēs. Latvija viņiem piešķirusi tiesības, kuras līdzīgas pilsoņu tiesībām, un vēl kāds nav apmierināts. Jāsaka, ka nekaunībai nav robežu.

Nu tad kāds bija vāciešu statuss pēc 1945.gada 8.maija tajās Vācijas teritorijās, kuras tika nodotas Polijai un Krievijai?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rex 12.09.2004 19:37
Kā tev zināms, Kkruma, nepilsoņu statuss nav plaši izplatīts pasaulē. Ja Latvija to ir ieviesusi, tad Latvijai arī ir tiesības to grozīt, modernizēt, modificēt vai atcelt. Un neaizmirsti arī atcerēties šī statusa ieviešanas mērķi.

Šī statusa mērķis nekādā ziņā nebija par katru cenu piesaistīt nepilsoņus Latvijai. Pilnīgi otrādi, vajadzība pēc šī statusa radusies tikai tāpēc, ka šie cilvēki bija vēl palikuši Latvijas teritorijā, nevis aizbraukuši projām. Bija arī priekšlikumi izsniegt viņiem termiņa uzturēšanas atļaujas, kuras pēc tam varētu pagarināt vai arī nepagarināt.

Tajos laikos Latvijas valsts bija spiesta pakļauties dažādiem spiedieniem no Krievijas un citu valstu puses. Tagad Latvija var pamatot to, ko tā dara, un aizstāvēt savu viedokli.

Kas attiecas uz nepilsoņiem, tad jebkuri noteikumi, kas veicina nepilsoņu aizplūšanu no valsts, ir ļoti apsveicami.

Kas attiecas uz pamatojumiem, tad man jāsaka, ka ja ir iespējams pamatot Irākas atbruņošanas operāciju, tad var pamatot arī nepilsoņa statusa izbeigšanos. Viss ir atkarīgs no tā, ko tu gribi pamatot...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kkruma 12.09.2004 14:25
animarai

Jāpiekrtīt, ka gan 'priviliģēts bezvalstnieks', gan 'nepriviliģēts pilsonis' skan dīvaini. Savās tiesībās nepilsoņi un pilsoņi ir ļoti tuvi. Neesmu lietas kursā, vai vispār kāda valsts vēl saviem bezvalstniekiem piedāvā diplomātisko aizsardzību, kā arī bezvīzu režīmu ar vismaz dažām valstīm. Tādas tiesības pēc definīcijas pienākas tikai pilsoņiem.

Taisnība, ja nepilsonis pastāvīgi uzturas ārpus Latvijas un negrib būt par Latvijas nepilsoni, viņam ir jāatsakās no nepilsoņa statusa. Iepriekšējā likuma redakcija bija gan ierobežojusi šo iespēju ar citas valsts pilsonības iegūšanu, kas ir atbilstoši starptautiskām konvencijām pilsonības maiņas gadījumos, lai izvairītos no bezvalstniecības (sk. piem., EP pilsonības konvenciju).

Atgriežoties pie jautājuma, kāda juridiska problēma rodas, ja atņem privilēģijas:

1) Demokrātiskā valstī indivīds saņemot apliecinājumu no valsts par kāda statusa iegūšanu un tā nosacījumiem paļaujas, ka tādi šie nosacījumi arī paliks atbilstoši likumdošanai. Jebkurā gadījumā šie nosacījumi vēlāk nedrīkst tikt grozīti par sliktu indivīdam. Tas attiecas ne tikai uz retroaktīviem gadījumiem. Kad nepilsoņi ieguva šo statusu viņiem nebija ne jausmas, ka to atņems, ja viņi būs saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Daži varbūt hipotētiski šo atļauju saņem pāris dienas pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās.

Situācija varētu būt nedaudz savādāka (bet arī ne viennozīmīga), ja šie grozījumi atteiktos uz nepilsoņiem, kas šo statusu saņem pēc grozījumu spēkā stāšanās, jo tad viņiem būtu skaidrs priekšstats, ko šis statuss sevī ietver.

2) Ja šādi grozījumi par sliktu indivīdam ir pieņemti, tad ir jābūt pamatojumam. Respektīvi: tam ir jābūt atrunātam likumdošanā (tas nu ir izdarīts), jābūt leģitīmam mērķim (?), jābūt samērīgam (?). Man ir problēmas saskatīti pēdējo divu kritēriju izpildi.

Katrs indivīda tiesību pārkāpums ir vērtējams individuāli. Šobrīd ir iespējams uzmodelēt situāciju, kad grozījumi ne tikai pārkāpj tiesiskās paļāvības u.c. principus, bet varētu arī radīt konkrētus Satversmes un atsevišķu starptautisko cilvēktiesību konvenciju pantu pārkāpumus. Piem., Satversmes 98.pants, kurš starp citu apzināti vai neapzināti runā par Latvijas (nevis pilsoņa) pasi. No starptautiskajiem būtu minams Pilsonisko un politisko tiesību pakta 12.pants (īpaši 4.daļu), kura kontekstā ir pieņemts Vispārējais komentārs ar plašu pārvietošanās tiesību interpretāciju (īpaši attiecībā uz vārdu salikumu 'his own country'). Eiropas Cilvēktiesību konvencijas gadījumā varētu minēt 8.pantu par iejaukšanos indivīda privātajā un ģimenes dzīvē, kuram īpaši pēdējā laikā ir piemērot plaša interpretācija gan ECT Tiesā, gan Eiropas Kopienu tiesā. Bet kā jau teicu, katrs gadījums ir skatāms individuāli, tāpēc nav paredzams kādos apstākļos katra konkrētā panta pārkāmums varētu vai nevarētu rasties.

Runājot par divu nepilsoņu bērniem, domāju, ka daudz prātīgāk būtu viņiem piemērot ius soli principu. Tad Latvija vēl sekmīgāk pildītu savas saistības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

animara 10.09.2004 14:16
KKrumai

Nepiekrītu Jūsu argumentam, ka nepilsoņi var tikt uzskatīti par "nepriviliģētiem pilsoņiem", jo (atvainojos, ka atkārtojos) jau pēc definīcijas nepilsonis ir persona, kurai nav ne Latvijas, ne citas valsts pilsonības! Un citādi nemaz nevar būt, ja jau ir pilsonis, tad nevar būt nepilsonis. Bet iespējams, ka es kļūdos un Jums ir kādi juridiski pamatoti argumenti par "nepriviliģēta pilsoņa" statusu? Tādā gadījumā ļoti vēlētos tos uzzināt!

Par Latvijas nepilsoņiem tiek atzītas tās personas, kuras pastāvīgi dzīvo Latvijā. Tātad ļoti svarīgs priekšnoteikums ir tieši uzturēšanās Latvijā. Ja reiz Latvijas nepilsonis dzīvo pastāvīgi citā valstī, tad viņš vairs pastāvīgi nevar dzīvot Latvijā. Tātad viņš pats ir izvēlējies, ka negrib vairs būt Latvijas nepilsonis (t.i., Latvijā priviliģēts bezvalstnieks). Un tādā gadījumā ir pilnīgi loģiski, ka šis statuss tiek saistīts galvenokārt ar uzturēšanos valstī, bet, ja tādas nav, viņam tiek atņemts statuss.

Ir pilnīgi pamatots arguments, ka statusu atņem tikai negodīgām personām, jo tie, kuri izturas godprātīgi, ne vien neslēpj faktu, ka uz "nozaudētās" Latvijā izdotās PSRS pases pamata ir saņēmuši, piemēram, Krievijas pilsonību, bet arī nepretendē uz Latvijas nepilsoņa statusu vai arī laicīgi atsakās no nepilsoņa statusa (jā, jā arī tāda iespēja pastāv!). Ja jau statusu atņem, tātad ir, par ko. Un, ja nu tomēr persona uzskata, ka statuss atņemts nepamatoti, tad ir iespēja vērsties tiesā un netaisnību novērst.

Protams, nepilsoņu skaits ir jāsamazina, tomēr, atņemot nepilsoņa statusu, persona nekādi netiek padarīta par apatrīdu, jo tāda jau ir. Tādējādi arī Latvija nav pārkāpusi nekādas starptautiskajos tiesību aktos uzņemtās saistības. Tieši pretēji, vienlaicīgi ar karsti diskutētajiem grozījumiem par pastāvīgām uzturēšanās atļaujām beidzot ir noteikts, ka jaundzimušais tikai tādā gadījumā var tikt atzīts par vēl vienu Latvijas nepilsoni, ja abi viņa vecāki ir nepilsoņi, vai viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs ir bezvalstnieks vai ir nezināms. Tas nozīmē, ka Latvija beidzot sāk ievērot bērna tiesības un nepadara par bezvalstniekiem, kaut arī ļoti priviliģētiem, bērniņus, kuriem ir tiesības iegūt pilsonību pēc viena no vecākiem, un vienlaicīgi juridiski ļoti korekti risina bezvalstnieku skaita samazināšanu atbilstoši starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem.

Tomēr es īsti nesaprotu, kāda juridiska problēma rodas, ja atņem privilēģijas? Atņem ne jau bez pamata, un, ja tiek paredzēti kādi jauni ierobežojumi, tad darbojas tiesiskās paļāvības princips, un jaunie ierobežojumi attiecas tikai uz notikumiem pēc attiecīgo normu spēkā stāšanās, ja vien tas nav īpaši atrunāts. Vai varbūt es esmu kaut ko pārpratusi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kkruma 10.09.2004 12:09
animarai

Pilsonības definīcijai varētu piekrist, kaut gan drošāk jau laikam būs atsaukties uz EP Pilsonības konvenciju, ko Latvija parakstījusi (ratifikācija gan kārtējo reizi ieilgusi). Taču mans iepriekšējais arguments bija pavisam cits, t.i., nevar mērīt saikni ar kādu valsti tikai pēc uzturēšanās.

Jūsu pamatojumam attiecībā uz nepilsoņu statusa ieviešanas nepieciešamību var tikai piekrist. Pie tam tas uzskatāms par pozitīvu soli, lai pildītu starptautiskās saistības bezvalstnieku skaita samazināšanai. Nepilsoņu klasificēšana - 'ļoti priviliģēti bezvalstnieki' ir iespējama. Tikpat iespējama manā skatījumā ir klasifikācija 'nepriviliģēti pilsoņi' vai vēl kāda cita. Juridiska problēma rodas, kad šīs privilēģijas/tiesības atņem. Jūsu minētie argumenti par 'govīm, slaucējiem, nelikumīgām pasēm' u.tml. ir apstrīdami. Ja kāds indivīds statusu izmantojis nelikumīgi, tad tas ir sodāms un nav tālāk apspriežams. Nedomāju, ka liela nozīme ir tam, ka bļauj negodīgie vai godīgie. Tā ir bīstama klasifikācija. Domāju, ka valstij gan vajadzētu izdomāt kādu nopietnāku argumentu, lai indivīdam atņemtu tiesības, kas tam reiz ar likumu piešķirtas bez kādiem uzturēšanās nosacījumiem. Ir saprotama vēlme vienkāršojot 'tik no nepilsoņiem vaļā' un no 'zila gaisa' tā nav. Neapmierinātība ir jūtama konstanti, kaut gan patiesībā ar šo risinājumu (nepilsoņu statusa ieviešanu) mēs varētu kļūt par piemēru citām ES valstīm, kuras šobrīd ir līdzīgu modeļu meklējumos. Ja reiz tomēr izšķiršanās ir par labu tam, ka pēc iespējas ātrāk jātiek no viņiem vaļā, tam būtu jānotiek juridiski korekti - gan saskaņā ar bezvalstnieku samazināšanas principiem, gan starptautiskiem cilvēktiesību standartiem (gan Pilsonisko un politisko tiesību pakta, gan Eiropas Cilvēktiesību konvencijas kontekstā).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ritvars 10.09.2004 11:51
Neatkarīgi, cik karsts kartupelis, ja tas ir pārāk liels, rīšana var beigties ar rijēja nāvi. Pamēģiniet norīt kartupeli, kas ir ceturtdaļa no jūsu pašu izmēra.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kkruma 10.09.2004 11:43
ako

vai arī mēs paši būsim tos atdzesējuši:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ako 10.09.2004 11:14
Turpinot salīdzinājumu ar kartupeļiem - kamēr kartupelis ir karsts, to ilgi viļā pa muti un, vai nu izspļauj, vai arī gaida kamēr tas atdziest, lai varēttu norīt. Tāpat arī ar nepilsoņiem - norīt, t.i., integrēt viņus sabiedrībā, dodot tiem visas juridiskās tiesības kā pilsoņiem, viņus varēs tikai tad, kad tie būs pietiekoši atdzisuši. Nu nedrīkst rīt karstus kartupeļus (ceru, ka autore to arī nedara). Tad sāp vēders, jeb, runājot salīdzinājumos - sabiedrībai kopumā tas pa labu nebūs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ako 10.09.2004 11:13
Turpinot salīdzinājumu ar kartupeļiem - kamēr kartupelis ir karsts, to ilgi viļā pa muti un, vai nu izspļauj, vai arī gaida kamēr tas atdziest, lai varēttu norīt. Tāpat arī ar nepilsoņiem - norīt, t.i., integrēt viņus sabiedrībā, dodot tiem visas juridiskās tiesības kā pilsoņiem, viņus varēs tikai tad, kad tie būs pietiekoši atdzisuši. Nu nedrīkst rīt karstus kartupeļus (ceru, ka autore to arī nedara). Tad sāp vēders, jeb, runājot salīdzinājumos - sabiedrībai kopumā tas pa labu nebūs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kkruma 10.09.2004 11:06
Rex

1) Piekrītu, ka absolūtas brīvas pārvietošanās tiesības nav. Bet nevienas tiesības nav absolūtas, tajā skaitā cilvēktiesības! Tradicionālie ierobežojumi brīvās pārvietošanās tiesībām ir: sabiedriskā drošība, kārtība un veselība. Paplašinātas šīs tiesības kļūst attiecībā uz ES pilsoņiem tajā ziņā, ka nepastāv vairs striktas prasības, ka viņiem jābūt ekonomiski aktīviem (nodarbinātiem, darba meklētājiem u.tml.). Pie tam vairs nav viennozīmīgas prasības, ka indivīdam ir jāspēj pašam sevi nodrošināt uzturoties citā valstī, nekļūstot par slogu citas dalībvalsts sociālai sistēmai (divas Eiropas Kopienu tiesas lietas to paredz: Grzelczyk un Martinez Sala).

2) Eiropas Kopienas līguma (EKL) 18.pants nosaka: "Katram Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties Dalībvalstu teritorijā, saskaņā ar ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti šajā Līgumā un pasākumiem, kas pieņemti, lai tos ieviestu". Baumbast lietā Eiropas Kopienu tiesa pateica, ka šai normai ir tiešā iedarbība un ka minētie nosacījumi un ierobežojumi nevar būt tādi, kas padarītu brīvas pārvietošanās tiesības par faktiski nepieejamām ES pilsoņiem.

Šobrīd pieņemtā jaunā direktīva 2004/38 ir atcēlusi atsevišķās direktīvas pensionāriem, studentiem (sk. Direktīvas 90/364, 90/365, 93/96) u.tml., un kompleksi regulē ES pilsonu un viņu ģimenes locekļu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstīs. Tās preambula īpaši uzsver, ka 'Personu brīva pārvietošanās ir viena no iekšējā tirgus pamatbrīvībām'.

Par studentiem to piezīmi es nesaprotu, jo tā jau var jebkuru grupu noreducēt līdz strādājošam un apgalvot, ka personas pārvietoties nevar. Protams, ka studentam būs jāsāk strādāt vienā vai citā valstī, vai arī viņam pietiks ar to, ka spēs pieradīt pietiekamus ienākumus, lai uzturētos ne-savā dalībvalstī.

Pensionāriem ir līdzīgi. Viņi var, protams, braukt tikai ekskursijās. Bet, ja viņiem ir pietiekami līdzekļi (Dalībvalsts nevar noteikt, kas ir 'pietiekami' tās izpratnē. Vienīgais, ko tā var prasīt, lai līdzekļi būtu vismaz tādā apjomā, lai personai nebūtu tiesības prasīt sociālo palīdzību. Bet jebkura situācija ir jāvērtē individuāli) viņi ar savu ģimeni var pārcelties uz dzīvi citā valstī. Minētā direktīva ietver sevī vairākus nosacījumus, lai pasargātu šo grupu no izraidīšanas un vienkāršotu uzturēšanos citās dalībvalstīs. Piekritīšu, ja kāds apgalvos, ka Latvijas pensionāriem lielas jēgas no šādām tiesībām nav un nebūs vismaz tuvākā nākotnē.

Par pakalpojumu saņēmējiem ir vairākas Eiropas Kopienu tiesas lietas, no kurām pēdējā un slavenākā ir Bickel un Franz lieta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kkruma 10.09.2004 10:42
Sviklai

No juridiskā viedokļa nav šaubu, ka 1940.gadā notika Baltijas valstu aneksija, ka bija pretrunā ar starptautiskām tiesībām. Tieši šī iemesla dēļ Latvija pieņēma sākotnēji pamatoti striktu pilsonības likumu, kura pamatideja bija, ka tikai tie indivīdi, kuri bija Latvijas pilsoņi pirms 1940.gada 16/17.jūnija uzskatāmi par Latvijas pilsoņiem. Latvija atjaunoja pilsonību saskaņā ar 1919.gada Likumu par pilsonību (31.10.1991). Līdzīgi rīkojās arī Igaunija. Tikai vēlāk starptautisko organizāciju spiediena rezultātā (īpaši EP, kas tieši pilsonības likuma dēļ atlika Latvijas uzņemšanu) pilsonības likums tika liberalizēts un precizēts nepilsoņa statuss un tiesības.

Īsti gan nesaprotu, kas tiek saprasts ar manu politisko pārliecību. Rakstā netiek apgalvots un tā nav mana pārliecība, ka nepilsoņiem ir jāpiešķir Latvijas pilsonība.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rex 09.09.2004 22:23
"...tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties citās valstīs ir nozīmīgi paplašinātas..."

KKKrūma, nu gan nevajag censties pārliecināt, ka kaķis ir tīģeris... Pats tavs formulējums "tiesības ir paplašinātas" jau norāda uz to, ka tās īstenībā ir ierobežotas - pilnību it kā jau nebūtu iespējams paplašināt...

"...pakalpojumu sniedzēju/saņēmēju, pensionāru, studentu brīva pārvietošanās..."

Pakalpojumu sniedzēju brīva kustība ir saprotama. Tāpat kā preču brīva kustība (pakalpojums tā pati prece vien ir). Bet kāds tai sakars ar personu brīvo kustību??? Ne jau jebkura persona var pārvietoties, bet tikai tā, kura sniedz pakalpojumus. Dažus pakalpojumus vēl nav iemācījušies sniegt ar robotu palīdzību... Un ko nozīmē pakalpojumu saņēmēju brīvo kustību? :))) To, ka vari ārstēties citas valsts slimnīcā? Nu bet izārstēsies, beigsies pakalpojuma "saņemšana" un nāksies tev doties mājup. Kur te ir personu brīva kustība? Tas pats ir arī ar studentiem, ar to atšķirību, ka jebkura valsts ir ieinteresēta paturēt izglītotus jauniešus, līdz ar to pēc mācībām bijušais students var sākt strādāt tajā valstī un uz viņu attieksies darba spēka brīva kustība. Bet ja nesāks stādāt, tad uzturēšanās pamats beigsies...

Un pastāsti kaut ko par pensionāriem. Esi ieintriģējusi :)) Cik lielā mērā tad pensionāriem ir brīva pārvietošanās? Aizbraukt uz ekskursiju? Vai izmantot veco ļaužu pansionātu pakalpojumus?

Un varbūt tu varētu arī nocitēt to "EKL 18.pantu" un paskaidrot uz ko tas attiecas? Dažādas burtu kombinācijas var izklausīties ļoti gudri, bet zem čaumalas jau kā tajā anekdotē, kur ārzemnieks ir pārsteigts par krievu jauniešu augstākās matemātikas zināšanām, lasot uz žoga "iks, igreks un nezināmais"...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

animara 09.09.2004 20:12
KKrumai

Citēju no skolasbērnu grāmatām: "Pilsonība ir noturīga politiski tiesiska saikne starp valsti un atsevišķu indivīdu, juridiskais apliecinājums personas piederībai pie valsts. Ar terminu "pilsoņi" apzīmē personu kategoriju, kam ar šo valsti ir likumā noteiktas savstarpējās tiesības un pienākumi. Tātad šīs personas pilnā mērā bauda visas pilsoniskās, ekonomiskās un politiskās tiesības un tām jāpilda valsts likumos paredzētie pienākumi. " Tātad attiecībā uz pilsoņiem nav piemērojams apsvērums, ka pilsoņi, dzīvojot ārpus Latvijas, nevēlas uzturēt tiesiskās saites ar Latviju. Latvijas pilsonība pati par sevi ir tas institūts, kas apliecina, ka Latvijas pilsonis vēl arvien sevi saista ar Latviju, pretējā gadījumā viņš vienkārši atteiksies no Latvijas pilsonības, ko daudzi droši vien arī izmanto.

Saskaņā ar 1954.gada 28.septembra Konvencijas par bezvalstnieka statusu 1.panta pirmo daļu "termins "bezvalstnieks" attiecināms uz personu, kurai nav nevienas valsts piederības saskaņā ar spēkā esošajiem valstu likumiem." Manuprāt, ir pietiekami muļķīgi apgalvot, ka nepilsonis būtu kādas X valsts pilsonis, vismaz saskaņā ar Latvijas Pilsonības likumu tā nav, bet, ja kāda cita valsts atzītu par savu pilsoni, tad viņš nevarētu tikt atzīts par nepilsoni.

Saskaņā ar šīs pašas Konvencijas 5.pantu "Nekas šajā Konvencijā nedrīkst traucēt jebkādu tiesību un priekšrocību izmantošanu, ko Līgumslēdzējas valstis piešķīrušas bezvalstniekiem neatkarīgi no šīs Konvencijas." Latvijā šī personu kategorija netiek atzīta par Latvijas pilsoņiem, bet viņiem ir daudz vairāk privilēģiju nekā vienkārši bezvalstniekiem.

Tātad Latvijas nepilsoņi ir ļoti priviliģēti bezvalstnieki.

Nav pamatots arguments, ka nav nepieciešamas speciālas tiesību normas. Speciāls likums vai īpaša sadaļa bezvalstnieku likumā, tā jau ir tikai tehniska rakstura nianse. Toreizējā politiskajā situācijā acīmredzot neviens nebija politiskais pašnāvnieks, lai iestātos par bezvalstnieku likuma pieņemšanu. Tā kā ne visas Latvijā dzīvojošās personas varēja sevi pieskaitīt Latvijas pilsoņu lokam, bet viņi tomēr visu mūžu bija dzīvojuši, strādājuši, pat dzimuši Latvijā, tad vajadzēja nekavējoties pieņemt kādu risinājumu un valsts šiem cilvēkiem nāca pretī. Latvijai kā suverēnai valstij bija tiesības noteikt savā teritorijā īpaši labvēlīgus nosacījumus kādai personu grupai. Tādi noteikumi, proti, vienlīdzīgas tiesības ar Latvijas pilsoņiem uzturēšanās Latvijā jautājumos, darba tirgū, sociālajā jomā etc. Lai šādas privilēģijas iegūtu un paturētu, personām bija tik vien kā jābūt godīgām. Bet, kur govis, tur slaucēji, daudzi redzēja iespēju ērti un netraucēti dzīvot Latvijā, tajā pašā laikā esot citas valsts, parasti bijušās PSRS, pilsoņi. tādēļ valstij ir jāmeklē mehānismi, kā aizsargāties no personām, kas ir negodīgi vai lielākajā daļā gadījumu nevēlas būt Latvijas pilsoņi, bet vēlas izmantot visas pilsoņiem dotās tiesības, protams, bez īpašas iespringšanas uz pienākumu pildīšanu (viens no klasiskākajiem piemēriem - obligātais militārais dienests, kas jāpilda Latvijas pilsoņiem - vīriešiem, bet ko nepilda nepilsoņi). Turklāt skaļi par netaisnību bļauj ne jau tie nepilsoņi, kas ir godīgi pret valsti, bet gan tie, kas savas nepilsoņa tiesības ir ieguvuši ne tik ētiskā veidā, piemēram, sagādājot sev fiktīvus pierakstus, "nozaudējot" pases, kuras pēc tam brīvi izmantoja plašajā māmuļā Krievzemē, vienkārši samelojot. Ne jau no zila gaisa radušies tie likuma grozījumi, gan jau tam ir bijis pietiekami nopietns pamats, lai Saeima pat pēc VP atpakaļatsūtītā likuma tomēr izlēmuši, ka šādai normai ir jābūt iekļautai.

Saskaņā ar Konvencijas 12.panta pirmo daļu "Bezvalstnieka personas statusu nosaka viņa pastāvīgās dzīvesvietas valsts likumi, bet, ja viņam nav pastāvīgās dzīvesvietas, tad uzturēšanās valsts likumi." Tas arī ir patiesībā visa sāls, kāpēc ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušiem Latvijas nepilsoņiem. Kā jau augstākminēts, Latvijas nepilsonis ir ļoti priviliģēts bezvalstnieks, viņam ir jārespektē tās valsts likumi, kurā viņš vēlas uzturēties. Latvijas nepilsoņa statusu var saņemt tikai tās personas, kuras Latvijā dzīvo pastāvīgi vai atrodas terminētā prombūtnē. Tie, kas saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju citā valstī, vairs neatbilst šiem nosacījumiem, jau pats vārds "pastāvīgā" nozīmē to, ka perona dzīvo pastāvīgi citā valstī, nevis Latvijā, nevis atrodas terminētā prombūtnē, un nevēlas pastāvīgi dzīvot Latvijā. Nevienu pret paša gribu nevar piespiest dzīvot citā valstī, tā ir katra paša izvēle. Ja nu reiz perona izdara izvēli par labu citai valstij, tad nav ko sūkstīties, ka Latvijā vairs nevar uzturēties tik ērti kā līdz šim.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

svikla 09.09.2004 17:06
Pagalam noskumu, ka cieniijamaa autore meegjina savu politisko paarlieciibu piesegt ar juridiskiem argumentiem un praatojumiem par migraacijas noziimi naakotnee. Nebuutu slikti dzirdeet vinjas kaa juristes viedokli gan par 1940.gada notikumiem, gan arii par juridiskajaam konsekvenceem, kas no tiem izriet.

S.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kkruma 09.09.2004 12:18
Nav taisnība. ES ir ne tikai darbaspēka brīva pārvietošanās, bet arī pakalpojumu sniedzēju/saņēmēju, pensionāru, studentu brīva pārvietošanās. Ir paredzētas arī brīvas pārvietošanās tiesības arī indivīdiem, kuriem var pierādīt, ka viņiem ir pietiekami līdzekļi, lai uzturētos citā valstī.

Pie tam pēc nesenās Baumbast lietas indivīdu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties citās valstīs ir nozīmīgi paplašinātas, ja viņi izpilda nepieciešamos nosacījumus, jo EKL 18.pantam ir atzīta tiešā ietekme/iedarbība.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rex 09.09.2004 12:07
Ne tikai kartupeļi Eiropā tika ieviesti. Arī hašišs, opijs, kokaīns... Latvija gadiem ilgi nevar tikt vaļā no ieviestajiem latvāņiem... Arī Kolorādo vaboles diez cik noderīgas nav, bet likās tik maziņas un nekaitīgas...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rex 09.09.2004 11:55
"...ES pamatideja par personu brīvu pārvietošanos..."

Cik man zināms ES nav nekādas idejas par personu brīvu pārvietošanos. Viena no ES pamatbrīvībām ir darba spēka brīva pārvietošanās. Tas nav viens un tas pats. Ja vienas dalībvalsts pilsonim ir darbs citā dalībvalstī, tad viņam ir arī tiesības tur uzturēties. Bet ja viņam darba tur nav, tad viņš tur var uzturēties tikai 90 dienas pusgada laikā.

Nepilsoņu statuss radies kā kompromiss. Šie cilvēki (citas valsts pilsoņi) nebija Latvijai īpaši vajadzīgi. Tomēr daudziem no viņiem bija dažādas pakāpes attiecības ar Latviju - ģimenes saites, darbs utt. Tāpēc humānu apsvērumu dēļ viņi netika izraidīti no valsts, bet viņiem tika piešķirts šāds statuss.

Būtu tikai loģiski, ja zaudējot attiecības ar Latviju, viņi zaudē arī Latvijas nepilsoņa statusu. Bija attiecības ar Latviju - bija Latvijas nepilsonis, tagad attiecības ar kādu citu valsti - attiecīgi tagad viņš ir šīs citas valsts nepilsonis. Kāda vaina?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 09.09.2004 11:18
AK: "okupanti" - lai teritoriju atzītu par okupētu, nepieciešams, lai tajā pastāvētu ienaidnieka armijas vara (1907. g. Hāgas konvencijas par sauszemes kara likumiem un paražām 42. pants). Varu Latvijā 1940. g. sagrāba (no tikpat likumīgās Ulmanā valdības rokām) Kirhenšteina valdība, nevis Sarkanā armija, kas turklāt nav karojusi pret Latviju.

AK, es neesmu pamatīgi iedziļinājies starptautiskajās tiesībās, bet, manuprāt, var pamatoti teikt, ka 1940.g. PSRS okupēja Latviju. Varbūt izlabo mani, ja kaut ko saprotu nepareizi.

Pirmkārt, man gribētos apgalvot, ka 1940./41. gadā Latvijā tik tiešām pastāvēja PSRS armijas vara. Kirhenšteina valdībai, manuprāt, nevienu brīdi nebija suverēnas varas (t.i. to var uzskatīt par marionešu valdību), jo reālu varu tolaik Latvijā realizēja Višinskis un PSRS militārpersonas. Višinska un viņa palīgu (kuru vairums bija iebraukuši no PSRS) tiesības iejaukties Latvijas valsts lietās tolaik neparedzēja nekādi Latvijas-PSRS līgumi, t.i. Višinskis šīs savas tiesības nelikumīgi piesavinājās un faktiski balstījās uz PSRS karaspēku, lai savu varu realizētu. Vēstures grāmatas un Okupācijas muzejs varētu sniegt precīzāku ieskatu tā laika notikumos, piemēram, par Latvijas pilsoņu deportācijām uz Krieviju (ko palīdzēja īstenot padomju karavīri, un kuras daļēji sākās jau pirms 1940.g. 5. augusta) kā arī Višinska režisēto 1940.g. Saeimas vēlēšanu farsu.

Okupācijas fakta konstatēšanai, manuprāt, nevajag, lai varas maiņa notiktu karadarbības rezultātā. Jo citādi mēs nevarētu teikt, piemēram, ka Vācija 1939.g. būtu okupējusi Čehiju, izveidojot tajā Bohēmijas-Morāvijas protektorātu.

Man arī nav skaidrs, kāpēc AK sauc Ulmaņa valdību 1940.g. kontekstā par "likumīgu". Vai tas teikts ar ironiju? Ulmanis tik tiešām īstenoja valsts apvērsumu un pretēji Satversmes normām 6 gadus īstenoja autoritāru varu. Bet atšķirībā no Kirhenšteina viņš to darīja, balstoties uz pašas Latvijas (nevis PSRS) bruņotajiem spēkiem.

Teikt, ka Kirhenšteina valdība būtu varu saņēmusi "no Ulmaņa valdības rokām" arī nav korekti:
(1) Tad, kad uz skatuves parādījās Kirhenšteins, Ulmanim vairs nekādas reālas varas nebija, ko viņš varētu nodot no savām rokām citās,
(2) Ulmaņa piekāpšanās PSRS ultimātiem par karaspēka izvietošanu Latvijā pirms 17.jūnija okupācijas nekādi neparedzēja, ka šis karaspēks tiks izmantots, lai mainītu valsts iekārtu Latvijā.
(3) Suverēnā vara Latvijā saskaņā ar Latvijas Satversmi tolaik piederēja nevis Ulmanim personiski, bet gan Latvijas tautai. Satversmi neviens nebija atcēlis, bet tā bija tikai apturēta Ulmaņa 1934.g. apvērsuma rezultātā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kkruma 09.09.2004 11:13
animarai

Vispirms jau nedomāju, ka ir kas nepieklājīgs faktā, ja Jūs nepiekrītat manam skatījumam uz nepilsoņu institūtu. Tas ir sākums, manuprāt, interesantai diskusijai, kas varbūt beidzot viestu skaidrību, kā Latvija šo grupu klasificē un kas ar viņu statusu notiks nākotnē. Var piekrist, ka termins 'nepilsonis' zināmā mērā ir pielīdzināms 'bezvalstniekam'. Vienlaicīgi viņu statusu reglamentē īpašs likums, viņiem ir piešķirtas papildus tiesības, kādas nav citiem bezvalstniekiem, tādējādi padarot par īpašu subjektu grupu. Ja reiz viņi būtu uzskatāmi par bezvalstniekiem, tad neredzu jēgu īpaša likuma spēkā esamībai vispār. Savulaik doma bija, ka nepilsoņi vai nu naturalizēsies, vai izceļos. Taču nekādi termiņi izvēles izdarīšanai netika likti. Te arī sākas problēma.

Attiecībā uz saiknes veidošanu - piekrītu, ka katrs cilvēks pats izlemj, ar kuru valsti to veidot. Grūti gan ir piekrist tam, ka pastāvīgas uzturēšanās atļaujas iegūšana citā valstī uzreiz liecina, ka indivīds negrib uzturēt saikni ar Latviju. Tad jau tas liktu apšaubīt pat to Latvijas pilsoņu vēlmes, kas netikai pāris gadus, bet pat gadu desmitus dzīvo ārpus Latvijas. Pie tam, saikni neveido tikai uzturēšanās vien. Lai secinātu, ar kuru valsti indivīda saikne ir vistuvākā ņem vērā arī citus apsvērumus (ģimene, īpašumi u.tml), kaut arī uzturēšanās ir arguments.

Par to grupu, uz kuriem attieksies jaunie grozījumi, manuprāt, rakstā bija teikts, t.i., tiem, kas saņems pēc grozījumu spēkā stāšanās. Kaut gan tas lietas būtību nemaina tikai atceļ retroaktīvu piemērošanu, kas vispār būtu kliedzošs pārkāpums. Vēl jautājums: no kā valstij sevi jāaizsargā?

Aleksim & Arvidam Kalmem

Integrācija ne obligāti visos gadījumos nozīmē naturalizāciju. Tāpat vēlēšanu tiesības nepilsoņiem nenozīmē tiesības vēlēt likumdevēju vai dalību referendumos, kas pienākas tikai pilsoņiem (vienīgais man zināmais izņēmums ir Zviedrija, kas ļauj arī pastāvīgiem iedzīvotājiem piedalīties referendumos, bet tā ir viņu izvēle). Tā ka diez vai ir laiks sludināt pārtapšanu par kādu guberņu.

Piekrītu, ka juristi varētu iesaistīties korektā likuma normas formulēšanā, bet jau šī diskusija parāda, ka mums ir ļoti atšķirīgi viedokļi par to, kas tie nepilsoņi ir un ko ar viņiem darīt. Šī raksta mērķis bija parādīt tās tendences, kādas ir Eiropā un Latvijā attiecībā uz attiecīgi trešo valstu pilsoņiem un nepilsoņiem. Un izskatās, ka tās ir gluži pretējas. Ja reiz mēs tik emocionāli reaģējam uz nepilsoņu statusu un tiesībām, kas notiks, kad pienāks rakstā minēto ES direktīvu ieviešanas termiņš? Tad jebkurš Latvijā likumīgi esošs trešās valsts pilsonis, bezvalstnieks pēc noteikta laika iegūs tiesības aicināt pie sevis ģimeni, iegūs pastāvīgās uzturēšanās atļauju + socio/ekonomiskās tiesības ES. Pie tam, ja tendence nemainīsies - šis indivīds iegūs arī tiesības vēlēt pašvaldības un Eiropas parlamentu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

UldisV 08.09.2004 23:24
AK

kā JL, bet... Kas varētu mainīties par sliktu latviešiem -

Mainīties par sliktu latviešiem:)),. Visiem būs sliktāk, jo pieaugs spriedze sabiedrībā, jo, palielinoties krievu pārstāvniecībai Saeimā, tiks palielināts spiediens uz tādiem likumiem, kā valodas, izglītības, pilsonības likums. Tiks veikts spiediens uz mūsu ārpolitikas kursa maiņu. Jau tagad tas notiek. Kalnietes nomaiņa ar Ūdri, tas ir politiskā tirgus rezultāts starp kreisajiem un Emsi. To šodien Jurkāns apliecināja, Dombura TV raidījumā - "Kas notiek Latvijā". Bet līdz tam nenonāks, jo mana intuīcija saka, ka nākošajā Saeimā no "latviešu" puses būs pamatā divas partijas JL un TB- LNNK. Jūs tikai ilgāk pabadojaties, tāds fakts labi paliek atmiņā:))))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 08.09.2004 23:09
Arvidam Kalmem

"kolonisti" - ja Latvija Padomju Savienībā bija kolonija, kas bija metropole? Pēc dzīves līmeņa tā varētu būt tikai Igaunija vai Lietuva...

"okupanti" - lai teritoriju atzītu par okupētu, nepieciešams, lai tajā pastāvētu ienaidnieka armijas vara (1907. g. Hāgas konvencijas par sauszemes kara likumiem un paražām 42. pants). Varu Latvijā 1940. g. sagrāba (no tikpat likumīgās Ulmanā valdības rokām) Kirhenšteina valdība, nevis Sarkanā armija, kas turklāt nav karojusi pret Latviju.

"kāda Krievijas guberņa" - pēc 2000. g. tautas skaitīšanas datiem (www.csb.lv - Galvenie rādītāji - Datubāzes...) krievvalodīgo Latvijā bija 37,5 %, un krievi izmirst vēl ātrāk par latviešiem (www.np.gov.lv - Skaitļi un fakti). Pat ja visi krievvalodīgie acumirklī iegūtu pilsonību, jūsu bailes būtu, maigi sakot, nepamatotas. 1991. g., kad krievvalodīgo bija vairāk un visiem bija balsstiesības, par neatkarību tomēr balsoja lielumlielais vairākums. PS Labākais veids, kā panākt lojalitāti - cienīt otra tiesības kā savas!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 08.09.2004 13:15
Raksts jau pats par sevi tā kā nebūtu slikts, vienīgā nelaime ir tā, ka autore ir pilnībā abstrahējusies no aplūkojamās problēmas pirmsākumiem, un šī abstrahēšanās, manuprāt, visus secinājumus padara par demagoģiskiem, kuriem ar patieso situāciju Latvijā nav nekāda sakara.

BTW, kartupelis tiešām ir kaitīgs, resp. kartupeļa augļi - ogas...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

animara 08.09.2004 12:36
Kristai_b

Diez kā gan viņi maksā nodokļus, būdami pastāvīgi dzīvojoši citā valstī???? Tie, kas dzīvo Latvijā un ir lojāli valstij - visu cieņu viņiem! Bet mans sašutums ir vērsts pret savtīgiem labuma meklētājiem, kuri par valsti atceras tikai tad, kad viņiem kaut ko vajag.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krista_b 08.09.2004 11:47
Animarai ... uz kāda pamata Tu, diez, apgalvo, ka nepilsoņi atsakās pildīt jebkādus pienākumus? Esi aizmirsusi, piemēram, tādu nieku, ka viņi maksā nodokļus?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

animara 08.09.2004 11:34
Negribas būt nepieklājīgai, bet šķiet, ka raksta autorei nav īstas izpratnes par nepilsoņu institūtu kā tādu. Vēsturiski termins "nepilsonis" radies kā politkorekts sinonīms terminam "bezvalstnieks", vajag tikai palasīt vecas Saeimas stenogrammas. Tas nebūt nav tiesiskās paļāvības principa pārkāpums, ka tiek atņemts nepilsoņa statuss tām personām, kuras vairs negrib savu dzīvi saistīt ar Latviju. Turklāt raksta autorei laikam bija izdevīgi arī neminēt, ka šis ierobežojums attieksies tikai uz tām personām, kuras pastāvīgo uzturēšanās atļauju saņems pēc grozījumu spēkā stāšanās, savukārt tie, kas jau ir saņēmuši atļaujas, ierobežoti uz šī pamata netiks. Pastāvīgo uzturēšanās atļauju jebkurā vidējā statistiskā valstī var saņemt persona, kura tur ir nodzīvojusi zināmu laika peridu, kas nebūt nav pāris dienas vai pāris mēneši. Tādējādi cilvēks pats izlemj, ar kuru valsti viņš veidot ciešākas tiesiskās saites. Turklāt laikam diezgan apzināti tiek noklusēts fakts, ka mūsu nepilsonim, kurš saņēmis pastāvīgo uzturēšanās atļauju citā valstī, jau sen ir izsniegt attiecīgās valsts bezvalstnieka ceļošanas dokuments... Vienvārdsakot, tiesiskajās attiecībās ir nekorekta situācija, ka vienai pusei (valstij) ir tikai pienākumi, bet otra puse (nepilsonis) tikai izmanto sev dotās tiesības, kategoriski atsakoties no sev noteikto pienākumu izpildes. Tādēļ arī valstij ir jādomā mehānismi, kā sevi aizsargāt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 08.09.2004 08:15
Turpinot mums uzspiesto valstiskās pašnāvības politiku, masveidā integrējot kolonistus un okupantus, tiem pilsonību pakaļsviežot, Latvijai ir visas iespējas savu 90 gadi sagaidīt kā Krievijas kādai guberņai ! Un tas būs noticis pilnīgi likumīgi ar Saeimas vairākuma balsojumu ! Atkārtosies 1940 gads un nekāda ES vai NATO mūs neglābs, jo demagoģiskie un savtīgie Rietumi nevēlēsies kašķēties ar varenību atguvušo Krieviju, kas piegādā tik vajadzīgos energoresursus !

Diemžēl daudzi visādu sugu un kalibru kangariņi to neapjēdz... Tad nu arī tiek zelēta "kartupeļu problēma"!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 07.09.2004 23:24
Par "nepilsoņu iespējām naturalizēties" - vajag vēl piebilst, ka lielam skaitam nepilosņu tas liegts. Bez tiesas sprieduma kaut kādā krimināllietā vai lēmuma vai rīcībnespēju... Vienkārši tie bija likumīgo opozīcijas organizāciju aktīvisti 1991. g. vai VDK darbinieki (G. Andrejevs - Eiroparlamentā).

UldisV

Ja visi nepilsoņi iegūtu balsstiesības... Jā, kas notiktu, paredzēt nav grūti. Palielinātos pārstāvība tām partijām, kas ir populārākas krievu vidū. Tas nav izdevīgi tādām partijām kā JL, bet... Kas varētu mainīties par sliktu latviešiem - vai PCTVL un TSP noliedz latviešu tiesības mācīties dzimtajā valodā? Sazināties latviski ar savu valsti?

Aleksis

Naturalizācija ir izdevīga sabiedrībai kopumā, jo samazina cilvēku dziļu neapmierinātību ar iekārtu (ja jums liedz tiesības lemt, bet pieprasa maksāt - jā, šeit jūtams pazemojums bez pēdiņām).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 07.09.2004 21:18
Naturalizācija ir ne tikai nepilsoņu, bet vēl lielākā mērā pašas valsts interesēs - tas ir integrācijas politikas jautājums, jo nedrīkst šos cilvēkus uzskatīt par ‘kaitīgiem’.

Šis apgalvojums rakstā ir izteikts, bet nav nekādi pamatots. Manuprāt, saprātīga integrācija ir pilsonības kandidāta un valsts savstarpēja panākšana pretī jeb "divvirzienu iela" -- valsts nodrošina saprātīgu bet stingru naturalizācijas procedūru, un iedzīvotājs to pēc labākās sirdsapziņas pieņem un izpilda. Ja tāds ir likums, tad arī apmierina uzturēšanās cenzu Latvijā līdz pilsonības iegūšanai. Ja turpretī nepilsonis ir kļuvis par pastāvīgo iedzīvotāju kādā citā valstī, tad dabiski izvirzās jautājums par viņa saistību ar Latviju un gatavību uzņemties Latvijas pilsoņa pienākumus. Varbūt, ka pašreizējā likuma norma nav perfekta, bet tādā gadījumā juristu uzdevums būtu konstruktīvi palīdzēt to noformulēt korektāk.

Nav skaidrs, ko autore uzskata par "šiem cilvēkiem", kurus nedrīkstot uzskatīt par kaitīgiem? Vai tie būtu visi nepilsoņi bez izšķirības? Varbūt taisni tos, kuriem ir problēmas ar pašreizējo naturalizācijas kārtību, kuri izjūt "pazemojumu" un "netaisnību" šai sakarā, Latvijā nemaz nevajag kā pilsoņus, lai cik tie arī nebūtu "nekaitīgi"? Bija grūti noticēt, ka rakstā minētos ne visai loģiskos prātojumus un dīvainos nepilsoņu salīdzinājumus ar kartupeļiem izsaka profesionāla juriste.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

UldisV 07.09.2004 20:50
Nevajag daudz iztēles, lai stādītos priekšā, kas notiktu, ja līdz nākošajām vēlēšanām visi tagadējie nepilsoņi iegūtu vēlēšanu tiesības. Pietiek palasīt krievu presi un komentārus internetā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Social Contract 07.09.2004 18:31
Laba argumentācija, prieks par vēl vienu liberāli domajošo cilvēku Latvijā.

Saistītie raksti