Atnācu no kārtējām pārrunām. Dažreiz tie jautājumi ir izcili un daudzu no viņiem būtību es savas līdzšinējās dzīves laikā neesmu izpratis. Protams, visi jau sen zin, jautājumu par sportu dziļo jēgu, arī par to, ko Jūs ņemtu līdz uz vientuļas salas. Bet, ko pie velna ir jāatbild uz jautājumu – kāpēc vēlaties strādāt pie mums?

Nekad neesmu izpratis šī jautājuma būtību. Vienmēr liekas, ka tie cilvēki, kas viņu uzdod, prasa to, jo citi stulbie jautājumi ir beigušies. Var jau būt, ka visi grib dzirdēt, cik fantastiski perspektīvs ir uzņēmums un, ka visu dzīvi vēlos vergot tikai viņu labā. Un, ja vēl neviens par to nemaksātu, tā būtu laime pilnībā. Bet nopietni. Kādu atbildi šajā laikā cilvēki sagaida?

Piezvanīju savai draudzenei, personāla atlases speciālistei, kas šajā jomā strādā jau vairāk kā desmit gadus un regulāri papildina savas zināšanas. Viņa stāsta, ka iespējams kādā bezvērtīgā grāmatā iz sērijas Kā kļūt par personāla vadītāju piecās minūtēs, ir sarakstīts, ka šādā veidā var pārbaudīt cilvēka vēlmi un motivāciju strādāt šajā amatā. Bet vai tad kāds piesakās uz amatiem, kuros viņš nevēlas strādāt? Normālā personālatlases procesā šim jautājumam neesot nekādas nozīmes, jo motivāciju varot pārbaudīt savādāk.

Lasot sludinājumus, es bieži smejos. Tas ir kā lasīt anekdotes. Meitenēm ar lieliem un zilām acīm jeb matainajam zeltam, darbu atrast varētu būt vieglāk. Sludinājumu servisā regulāri pavīd Aicinam darbā sekretāri ar labiem dabas dotumiem, juridiski brīvu. Var bez pieredzes. Dažreiz gribas uzzvanīt un pavaicāt, vai neesat sajaukuši sludinājumu nodaļas? Pat neskatoties uz gūzmu likumu, joprojām var atļauties klaji uzrakstīt – pieteikumus bez foto neizskatīsim. Varbūt atbildīgajām institūcijām derētu pārlasīt arī darba sludinājumus.

Arī pati NVA nav bez grēka. Viņu vakanču mikro vortālā, regulāri pavīd sludinājumi ar nepareizām elektroniskā pasta adresēm. Piemēram draudzene-bezdarbniece no kaimiņsētas smilškastes stāsta, ka zvanījusi uz kādu vērā ņemamu firmu, īsi pēc sludinājuma publicēšanas, kur viņai atbildējuši – darbinieks jau ir pieņemts. Tas protams, nebūtu nekas īpašs, bet kāpēc tad šis sludinājums pēcpusdienā parādās atkal, tikai citā sludinājumu lapā?

Kā sokas man? Ja neskaita to, ka brīžiem māc bezcerība, jo nav īsti kur pieteikties, tad ciešami. Saņēmu kārtējo atteikumu un tekstu par to, ka mans cv tiks saglabāts nākošajiem atlases konkursiem, kas ir aizliegts. Bet tas, jau ir cits stāsts.