Atslēgvārdi:

Kāpēc Latvijai vajadzīga NATO? 12

Vai tad nepietiek ar skatu uz karti, lai apzinātos, ka atrodamies kaimiņos neprognozējamai valstij? Visu cieņu Havelam, kurš nekad nav slēpis, ka Čehija vēlas iestāties NATO, lai meklētu drošību pret Krieviju. “Vecās” dalībvalstis viņu par šo atklātību ciena.

Iesaki citiem:
Brunurupucis 255x203
Foto:AFI

Latvijas valdība ir darījusi tiešām daudz, lai tuvinātu mūsu valsts deklarēto mērķi – uzņemšanu NATO šī gada novembrī. Pakāpeniski ir palielināts aizsardzības budžets, NATO eksperti vienbalsīgi atzinuši mūsu bruņoto spēku attīstības plānošanu par priekšzīmīgu, Ārlietu ministrija ar diplomātiskiem līdzekļiem veiksmīgi darbojas uzņemšanas veicināšanai. Tāpat attiecībā uz demokrātiju un ekonomiskām reformām Latvija izpelnās labu novērtējumu. Ja enerģiski turpināsim uzsākto ceļu, var diezgan droši sacīt, ka Latvija līdz šā gada novembrim izpildīs NATO uzņemšanas kritērijus. Vienīgais konkrētais kritikas punkts, uz ko nule, viesojoties Rīgā, atkal norādīja NATO ģenerālsekretārs Robertsons – valodas prasības atcelšana deputātu kandidātiem. Tomēr šajā rakstā vēlos vairāk pievērsties vienam citam acīmredzamam deficītam: publiska diskusija par Latvijas dalību NATO līdz šim ir vāji attīstīta un ievērojamai sabiedrības daļai nav noteikta viedokļa šajā jautājumā. Tāpēc šajā rakstā aplūkošu argumentus, kas pamato Latvijas iestāšanās nepieciešamību. Manas galvenās tēzes ir šādas:

NATO nepārstāv militārismu vai varas politiku, bet vērtības;
Latvijas drošība joprojām ir apdraudēta;
Latvijai nav iespējams palikt "neitrālai";
Latvijas iestāšanās NATO nāks par labu arī Krievijai.

Sākšu ar to, ka NATO nav tīri militāru interešu organizācija. Tas kļūst skaidrs, kaut vai ielūkojoties šīs organizācijas tapšanas vēsturē. 12 Eiropas un Ziemeļamerikas valstis 1949.gadā izveidoja NATO, lai aizstāvētu Rietumeiropas drošību un brīvību pret iespējamu PSRS agresiju. Tādu brīvību, kas sevī ietver demokrātisku valsts iekārtu, iespēju brīvi izteikt savu pārliecību, cieņu pret cilvēka dzīvību, ģimenes un privātā īpašuma neaizskaramību un daudzas citas pamatvērtības, kas bija liegtas PSRS ietekmes zonas valstu pilsoņiem. NATO tika dibināta šo civilo vērtību, nevis militāru mērķu dēļ. Vairāk nekā 50 pastāvēšanas gados NATO ir sevi pārliecinoši pierādījusi kā Rietumeiropas drošības visefektīvāko garantu. Vienīgā nelaime – tobrīd Latvijai nebija lemts baudīt NATO aizsardzības labumus. Beidzot mums šāda iespēja ir, un tā ir jāizmanto.

Jāatzīst, ka mani izbrīna dažu Latvijas politiķu un citu sabiedrībā pazīstamu cilvēku viedokļi, ka Latvijai neesot nepieciešams iestāties NATO, tāpēc ka, lūk, mūsu valsti šobrīd neviens neapdraudot. Vai tiešām esam tik naivi, vai par tādiem tikai izliekamies? Vai tad Krievija jau ir parakstījusi robežlīgumu ar Latviju? Vai tā ir atteikusies no formulējuma savā aizsardzības doktrīnā, ka patur sev tiesības izmantot dažādas politiska spiediena metodes un pat pielietot militāru spēku, lai aizsargātu savas intereses “tuvajās ārzemēs”, pie kurām tā pieskaita arī Latviju? Vai jebkad ir beigusies Krievijas ārlietu resora un VDK īstenotā propagandas kampaņa pret Latviju ar mērķi radīt nacionālās nesaskaņas mūsu valstī un veidot Latvijas kā “aparteīda valsts” tēlu ārzemēs? Un pat, ja mēs visu to vēl neuzskatītu par pietiekamu iemeslu Latvijai meklēt drošības garantijas Rietumos – vai tad nepietiek ar skatienu uz karti, lai apzinātos, ka atrodamies kaimiņos valstij ar vienu no pasaulē lielākajiem militāri rūpnieciskiem kompleksiem, kas ir politiski un ekonomiski neprognozējama, ar vājām demokrātiskām saknēm, bet toties ar ļoti spēcīgām totalitārām un impēriskām tradīcijām? Nudien nesaprotu, kā šādos apstākļos var nopietni apgalvot, ka mums no Krievijas nemaz nebūtu jājūtas apdraudētiem. Visu cieņu Čehijas valsts prezidentam Vāclavam Havelam, kurš nekad nav uzskatījis par vajadzīgu slēpt, kāpēc viņa valsts vēlas iestāties NATO – protams, lai meklētu drošību pret Krieviju (ne jau pret Mozambiku vai Jaunzēlandi). Var piebilst, ka “vecajās” NATO dalībvalstīs Havelu par šo atklātību ciena un respektē, un ne velti Čehija kopš 1999.gada ir NATO dalībvalsts.

Kas notiktu, ja Latvija izvēlētos NATO neiestāties? Vai tiešām mēs varētu turpināt līdzšinējo attīstības gaitu, būdama neitrāla valsts ar lēni, bet stabili augošu dzīves līmeni? Noteikti nē. Jāņem vērā, ka Igaunija un Lietuva visai drīz iestāsies NATO. Ja Latvija kā vienīgā no trim Baltijas valstīm paliks ārpusē, investori steigšus pametīs Latviju, celsies banku kredītlikmes, ekonomikā iestāsies recesija, palielināsies sociālās problēmas, un Latvija strauji vien nonāks atpakaļ Krievijas vistiešākajā interešu un ietekmes sfērā. Ir pamats uzskatīt, ka šie procesi risināsies ļoti ātri, un nākamo NATO paplašināšanas kārtu Latvija var nepiedzīvot.

Beigās vēlos īsi pievērsties tam, ka Latvijas iestāšanās NATO ir ne tikai Latvijas, bet arī pareizi saprastās Krievijas interesēs. Domāju, ka katram reāli domājošam Kremļa vai Valsts Domes pārstāvim patiesībā ir skaidrs, ka Krievijai jābaidās nevis no Latvijas NATO, bet no haosa savas valsts iekšienē un, iespējams, no nestabilitātes draudiem Dienvidu pierobežā. Latvija NATO – tas ir drošs un stabils kaimiņš Krievijai, ar kuru tā varēs veidot godīgas un abpusēji izdevīgas attiecības. Beigu beigās, Krievijai spiediens pievērsties pašai savām problēmām tā vietā, lai tīkotu saglabāt pēc iespējas lielāku zudušās impērijas daļu, var nākt tikai par labu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (12) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

normundsgrostins 29.11.2002 22:43

Atļaušos pievienot lasītāja jautajumus, kas tika nosūtīti Gobiņa kungam uz LATO un publicēti portālos www.nato.lv un www.reitingi.lv. Atbildes nav.

Normunds

________________________________-

2002. gada 27. aprīlis

Latvija un NATO...
Lasītāja publiskie jautājumi autoram Mārcim Gobiņam, Latvijas Transatlantiskās Organizācijas valdes loceklim. (atbildes nav!)

Mr. Mārcis Gobiņš savā rakstā "Kapēc Latvijai vajadzīga NATO" sabiedriskās politikas portālā "politika.lv" ir centies neapstrīdami un bezierunu kārtība paust savu pozīciju, ka visiem tur Latvijā, bezmaz jānostājas ierindā un viņam jāsalutē.
Raksta sākumā ir "sakrautas" lietas, kuras katra būtu jāapskata tuvāk, bet, tā kā autors tās mums pasniedz kā "gatavu un neapstrīdamu" materiālu, tas ir kā aksiomu, tad pie tām pakavēsimies citu reizi. Tai skaitā autora ziņā lai paliek sajūsma par NATO ģenerālsekretāra iejaukšanos Latvijas valodas jautājumā.
Autors izvirza galvenās tēzes: "NATO nepārstāv militārisma vai varas politiku, bet vērtības". Kaut ko absurdāku gan nav nācies lasīt.
Interesanti, ko par to teiktu NATO ģenerāļi? Es biju naivi iedomājies, ka NATO ir militāra organizācija un, ka viņi prasa paplašināt Latvijas militāro, nevis kultūras budžetu. Protams, NATO bumbvedējus var dēvēt arī par "miera dūjām" un tās, ko viņas izmet, ir tikai dabiskās vajadzības. Arī Orvels karu sauca par mieru un Kara ministriju par Miera ministriju un kaut kur jau ar ir taisnība - kad visi ir apkauti vai neviens vairs nepretojas - tad iestājas miers, dziļš miers un tad laikam parādās tās Vērtības.
"Latvijas drošība joprojām ir apdraudēta". Šāda ir autora nākamā tēze. Jā, jāsāk domāt, kas tad apdraud Latviju - kas no ārpuses un kas no iekšpuses. No iekšpuses būtu skaidrs - visi Pasaules slepenie dienesti, kas tur sadējuši savas olas un oliņas. No ārpuses - nav dzirdēts, ka kāda valsts būtu izteikusi kādus militārus draudus.
Sāksim ar robežvalstīm. Baltkrievija - otrādi, ļoti grib draudzēties; tieši otrādi - Latvijas Aizsardzības ministrs aizdomīgi uzvedās. Ar Igauniju - jā, "reņģu kari", ar Lietuvu " naftas kari", bet citādi jau lāga zēni un meitas. Ja nu vienīgi nāk atkal dāņu, norvēģu, zviedru vikingi, bet tas diezin vai notiksies, jo viņu pašu dzīslās tek daudz kuršu vikingu asinis. Bet, protams, aizdomīgi gan tas ir, jo ne pa velti viņi neviens neatver pasažieru līniju ar Latviju. Bet drīzāk jau viņi paši baidās, ka latviešu zēni atkal brauks ziemeļmeitas lūkoties. Tālākā aizrobežā, arī grūti saskatīt Latvijai kādu draudu.
Ja nu nāk tie kadafiešu vai huseiniešu karapūļi, bet viņu kamieļiem tie "pit-stopi" nav izbūvēti un viņi labprātāk saņemtu no Latvijas maizi. Izraēla? - tai pietiek savu problēmu un turklāt viņi jau katrā latvietī saskata kalējdēlu.
Krievija, protams, Krievija! No tās ar autors brīdina un aicina paskatīties kartē muļķa latviešiem vai tad tie nezina, ka Krievija atrodas kaimiņos. Krievija ir patiešām jāpazīst, kas ir piedzīvojusi kņazu laikus, caru laikus, muižnieku republiku laikus, diktatūras un demokrātijas laikus, un turklāt ļoti reti kad Krievijā būtu valdījis kāds krievs. Viens cars Latvijai atņēma brīvību, cits diktators iedeva, nākamais diktators atņēma, cits prezidents atkal atdeva.
Krievijā TV vienā kanālā prezidents stāv uz kājām, otrā uz galvas, jā neprognozējama uzvedība., bet Latvijā - visos - "tautu tērpā" - abās nozīmēs. Ja Krievija būtu gribējusi atkal pievienot Latviju ar militāru spēku, tad Pleskavas specdivīzijai pat pusstundu nevajadzētu lai Latviju okupētu. ASV prezidents pat nepagūtu pārlidot no viena štata uz otru, vai pabeigt brokastis, tik tuvu Latvija ir Krievijai - ieteiktu autoram paskatīties kartē.

Ja kādreiz Latvijai bija tāda vidutāja loma, starpnieka loma, tad tagad ASV, NATO un Krievijas militārā sadarbība notiek tieši un ir aizvirzījusies tālāk nekā Latvijas sadarbība. Latvijas lomu pie varas esošie politiķi vienkārši "nospēlēja" - šī vārda sliktajā nozīmē.
Autors piemin "Krievijas ārlietu resora un VDK īstenoto propagandu pret Latviju ar mērķi radīt nacionālās nesaskaņas un veidot Latvijas negatīvo tēlu ārzemēs." Bet gribas vaicāt - ir pagājuši jau 10 gadi un kāpēc pie varas esošie Latvijas politiķi nav varējuši sakārtot attiecības ar Krieviju? Kas attiecas uz Latvijas tēlu pasaulē, tad to tiražē Latvijas politiķi un skaties tai spogulī cik gribi un kā patīk. Var jau apvainot tos spoguļu ražotājus - par greizo spoguļvalsti.
Kāpēc tieši Latvijas krievi grib Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un nevis Krievijā? Par šo faktu patiešām Krievijai ir jāuztraucas.
Jā, bet tomēr gribētos zināt no autora un viņa domubiedriem - kā Krievija apdraud Latviju? Lai tas mums vienreiz pa visām reizēm būtu skaidrs.
Nākošā autora tēze ir: "Latvijai nav iespējams palikt neitrālai". Šim svarīgajam apgalvojumam autors ir veltījis 6 ar pus rindiņas, un tās pašas ir veltītas vieniem draudiem un drūmās nākotnes pareģojumam:
"investori steigšus pametīs, celsies banku kredītlikmes, iestāsies recesija, palielināsies sociālās problēmas, nonāks [Krievijas] vistiešākajā interešu un ietekmes sfērā" un uz nākošo NATO paplašināšanas raundu Latvija jau būšot mirusi.
Man šo komentēt ir grūti - nakti negulēšu, cik drūma mani sagaida nākotne, būs jādzīvo kā Šveicē - ar recesiju blakus.
Pēdējā autora tēze: "Latvijas iestāšanās NATO nāks par labu arī Krievijai".
Interesanta tēze, varbūt, ka Krievija beidzot to sapratīs.
Pēdējais autora aicinājums gan ir starptautiski neētisks un amorāls pret tām tautām, kuras aizvien vēl Krievijā sapņo par savu valsti. Autors uzskata, ka Latvijas esamība NATO: "Beigu, beigās, Krievijai spiediens pievērsties pašai savām problēmām un saglābt pēc iespējas lielāku zudušās impērijas daļu."
Starp citu, jakuti bija pirmie, kas uzdrošinājās pacelt savu balsi pret PSRS, pirms to izdarīja Baltijas valstis, ko lai saka tuvieši, kuri sapņo atjaunot savu Tuvas valsti, ko lai saka tatāri, kuriem spārnus apgrieza kā kādreiz Rīgas kanālmalas gulbjiem un ko lai saka vēl daudzas citas tautas. Vienīgais, cerams, ka viņas neizlasīs Mr. Gobiņa rakstu portālā "politika.lv".
Ne es, ne daudzi citi man līdzīgi domājošie jeb nedomājošie cik labi būs svešā azotē, Mēs, Gobiņa kungs neesam dzimuši ar domu , ka Latvijai nevajag iestāties NATO, mēs tikai gribam zināt, argumentēti zināt, KĀPĒC? Mums ir arī uzkrājušies neatbildēti vai nesaprasti jautājumi un mēs gribētu dzirdēt un izprast un ar pārliecību iet zem vairoga, mums vienkārši bail, ka tas vairogs mūs nesaspiež kā to bruņurupuci, kuru autors pievienojis savam rakstam.
Tā negribētos Latvijai par simbolu bruņurupuci.

Jautājumi:
Kāpēc ir vajadzīga Rietumeiropas Savienība, ja ir NATO un otrādi - kāpēc ir vajadzīga NATO, ja ir Rietumeiropas Savienība?
Kāpēc Latviju nevar aizstāvēt ASV tieši, kāpēc šī aizsardzība ir jāpakārto caur NATO?
Ja ASV pati ir kļuvusi par Upuri - Mērķi vai tas nav bīstami Latvijai, ja Latvija kļūst par tiešu militāro sabiedroto? Vai tas neapdraud daudz vairāk Latvijas drošību?
Ja Latviju patiešām sāktu apdraudēt Irāka, vai tad labākais sabiedrotais nebūtu Krievija?
Vai Latvijas labākais sabiedrotais tomēr nebūtu "bankas", kā Šveicē?
Un nedod mieru jautājums -Kāpēc Somija nav iestājusies NATO, tai Krievija ir atņēmusi milzu teritorijas, metāla rūdu atradnes, izeju uz Arktisko okeānu, ostas Baltijas jūrā. Somijai būtu bijis pirmajai jālūdzas lai to uzņemtu NATO, bet kaut kā neizskan šī prasība. Kāpēc?
Kāpēc Zviedrija nav NATO locekle?
Kādas vērtības meta NATO bumbvedēji Belgradā? Kāpēc NATO apbruņoja albāņus, bet pēc tam atkal atbruņoja?
Kas ir labāks, NATO karaspēks vai ANO karaspēks? Vai nepietiktu ar ANO karaspēku?
Vai līdz ar Varšavas pakta likvidāciju, nebija jālikvidē arī NATO? Vai NATO ir perspektīva, ja visi kādreiz iestāsies NATO, turklāt Krievija īsā laika sprīdī? Vai Pasaule, stratēģiskā domāšana un vērtības ir izmainījušās pēc 11. septembra, ja jā, tad kādā veidā?
Vai Krievija jau nav savā sadarbību ar NATO apsteigusi Latviju?
Tie būti tādi pirmie sākumjautājumi.

Jautājumus uzdeva: Jānis Nezāle
no Pļaviņām

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nee-NATO 03.06.2002 15:20

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

imantsd 08.03.2002 01:15

Autoram nepietiek kritikas! Peec shitaa raksta man ir tada sajuuta kad iestaajoteis NATO visas probleemas tiks atrisinaatas. Varbuut stabilitaate tiks ievesta regionaa, un varbuut investicijas tik piesaistiitas, bet jautaajums ir vai cilveeki dziivos labaak.

Pirmkaart, no kur mees (tas ir muusu elite) nems naudu militariem izdevumiem? Protams grieziis nost no Izglitibas un Socialaam Programmam, un jo vairaak Policijas. Vai tas nessis stabilitaati valsts iekshienee, vai tas veicinaas musu valsts cilveeku potencialo attistibu? Protams tas nodroshinaas un dos stabilitaati muusu elites privaat iipashumam un biznessam, par to es neshaubos.

Es atbalstu iestashanos NATO, bet ir jasaprot kad buus arii no kaut kaa jaatsakaas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

SG 06.03.2002 09:58

Augstu Godātais Autor!!!

Par iepriekšējo NATO paplašināšanās kārtu??? Vai tiešām laika posms no 1997. gada jūlija līdz 1999. gada aprīlim nav VAIRĀKI gadi???

Par valodas likumu!!! Labprāt vēlētos uzzināt avotu, no kura Jūs esat ņēmis apgalvojumu, ka valodas prasību atcelšana deputātu kandidātiem ir NATO prasība???

militārisma definīcija: "1. - Visu sabiedrības un valsts lietu pakārtošana kara un bruņoto spēku vajadzībām; 2. - Bezierunu pakļaušanās kārtība", M. Ašmanis, Politikas terminu vārdnīca.

Par civilo kontroli un nemilitāriem ministriem???? nedomāju, ka tur ir šo nekārtību vai kārtību cēlonis!!! Gribētu gan piebilst, ka mūsu aizsardzības ministrs ir ārrindas zemessargs pulkveža pakāpē (militārpersona), un tātad Latvijai, kas nenodrošina šo civilo kontroli visaugstākajā līmenī, nav ko cerēt uz iestāšanās sarunu uzsākšanu ar NATO ???????????

Par NATO un Krievijas karadarbību, īpaši negribu neko salīdzināt, karš ir karš un neviena karavīra mērķis nav nogalināt nevainīgu iedzīvotāju, ieteiktu vienīgi autoram pārlapot materiālu par NATO uzlidojumiem Kosovai un ja ir vēlme, tad arī paskatīties atpakaļ neilgā vēsturē!!!!

Bet varu Jums viennozīmīgi piekrist ka Latvijai NATO ir vajadzīgs!

Ar cieņu SG

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mārcis 05.03.2002 17:04

DK, nevaru atstāt neatbildētu Jūsu komentāru par Latvijas tieslietu sistēmas stāvokli. Pilnīgi piekrītu, ka tas ir traģisks, un dažādie ES un NATO ekperti vēl līdz galam nav apzinājušies, cik traģisks tas tiešām ir. Taču, kā Jums liekas - vai mēs šo sistēmu ātrāk sakārtosim tad, ja būsim vēl 5-10 gadus ārpus NATO un ES (= Krievijas ietekmes zonā, ņemot vērā mūsu ģeogŗafisko atrašanās vietu un vēsturi), vai, ja būsim ES un NATO dalībvalsts? Mans personiskais viedoklis ir tāds, ka tieši tie ir galvenie iemesli, kā dēļ mums ir vajadzīgas ES un NATO: ES - lai palīdzētu mums savest savu valsti kārtībā (godīgi - bez svešas palīdzības tas mums vēl ilgi neizdotos!), un NATO, lai Krievijai tiktu atņemta iespēja sabotēt pozitīvas attīstības procesus mūsu valstī.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Janeks 05.03.2002 16:08

Autors raksta par visnotaļ svarīgu Latvijai tēmu, taču tik pavirši un virspusēji, ka viņam būtu nopietnas grūtības savu rakstīto aizstāvēt auditorijas priekšā, nevis slēpjoties aiz Ārlietu ministrijas siltajiem mūriem.

Kā jau noradīja arī citi diskusijas dalībnieki, tad NATO netika izveidots tikai civilo vērtību dēļ, bet gan vispirms jau militāras un politiskās drošības dēļ. Atcerēsimies, ka tas bija Aukstā kara laiks, kad rietumu demokrātijām vajadzēja apturēt komunisma draudus. Neizliksimies, NATO ir ļoti būtisks faktors vispirms jau kā militāra organizācija. Un Gobiņam to nevajadzētu noliegt.

Runājot par Gobiņa apgalvoto, ka Čehiju uzņēma NATO tāpēc, ka tās prezidents Vaclavs Havels nav slēpis, ka Čehija vēlas drošību pret Krieviju - nu, ko, varbūt tad arī Latvijas valsts prezidentei vajag tikai atklāti pateikt, ka Latvija vēlas drošību pret Krieviju un tad jau mēs tiksim uzņemti NATO! Protams, ka tass ir absurds.

Autoram es ieteiktu turpmāk savu rakstu sagatavot rūpīgāk un apskatīt kaut vai vienu tēzi, nevis vairākas, bet to pamatot ar argumentiem un pierādīt! Savadāk tāda tukša saukļu izkliegšana, kas nedara godu LATO un Gobiņam personīgi. Lozungu laiks ir pagājis (komunisms), nav ko pūst miglu acīs, ja savu tematu vispar nepārzini...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dk 05.03.2002 12:47

Ar interesi lasīju, ka, pēc autora domām, it kā vienīgais, kas vēl kavē Latvijas uzņemšanu NATO, būtu vēlēšanu likuma izmaiņas – tā varbūt tiek šur un tur runāts, īpaši diplomātiskā medutiņa dalītāju aprindās, bet tas neatbilst patiesībai. Latvija netiks uzņemta ne NATO, ne ES, pirms netiks realizētas būtiskas izmaiņas Latvijas tieslietu sistēmā, kurai šobrīd de facto ir tikai smaka no tiesiskuma, bet patiesībā tā ir caur cauri korumpēta un nespēj nodrošināt tiesiskas valsts statusu Latvijā. Šo faktu gan NATO, gan arī ES organizāciju pārstāvji apzinās, un ja pie šīs apziņas šur un tur vēl pietrūktu, tad šis trūkums tiks laika gaitā kompensēts. Fakts ir, ka Latvijas valdība nedara neko, lai vērstu šo graujošo stāvokli uz labo pusi, līdz ar ko nav reāli sagaidīt Latvijas uzņemšanu ES un NATO ne 2004., ne 2005. gadā, tīri smieklīgi skan vēl tuvāki datumi. Ja tiktu pieliktas maksimālās pūles šīs problēmas risināšanai, varbūt 2010. – 2012. gadā spīd reāli rezultāti, līdz ar ko arī tikai tad Latvijas uzņemšana minētajās organizācijās būs iespējama. Visas citādās (presē un citos medijos) izplatītās ziņas ir makulatūra.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mārcis 01.03.2002 16:50

- Iepriekšējā komentārā izteiktais apgalvojums, ka Polijas, Cehijas un Ungarijas iestāšanās sarunas NATO ilga vairākus gadus, neatblist patiesībai. 08.07.1997 Madrides NATO galotņu konference pieņēma lēmumu uzsākt iestāšanās sarunas ar minētām 3 valstīm. Iestāšanās sarunas notika tajā pat gadā, no septembra līdz novembrim, un decembrī NATO dalībvalstu ārlietu ministri parakstīja protokolus par jauno dalībvalstu uzņemšanu. Tiesa, uzņemšanas protokolu ratificēšana dalībvalstu parlamentos ilga visu 1998. gadu, un svinīgā Polijas, Cehijas un Ungarijas karogu uzvilkšana pie NATO galvenās mītnes notika tikai 1999.g. aprīlī.
http://www.nato.int/docu/facts/2000/access.htm

- Valodas prasības atcelšana deputāta kandidātiem ir gan NATO prasība - diemžēl. Es personīgi nemaz neesmu pārliecināts par to, ka šīs normas atcelšana veicinās cittautiešu integrēšanās procesu Latvijas sabiedrībā; drīzāk tā var pastiprināt prasības pēc reālas divvalodības ieviešanas Latvijā. Taču, nedzīvosim ilūzijās: vai ārpus NATO mums labāk izdosies saglabāt latviešu valodu? Vai izdosies pat saglabāt valstisko neatkarību? Skaidrs, ka šīs "jaukās" idejas, atcelt valodas normu, autori ir meklējami nevis rietumos, bet austrumos no mūsu robežām. Ja nekļūsim par NATO dalībvalsti, no turienes turpmāk saņemsim ne tādas prasības vien.

- Mazs paskaidrojums: "militārisms" un "militāra aliance" ir divas dažādas lietas. Vārds "militārisms" apzīmē rīcību, kas ir militāras motivācijas un militāru mērķu vadīta, militāras domāšanas caurstrāvota. NATO armijas nav pašmērķis, bet līdzeklis (civilu mērķu aizsargāšanai). Viena no NATO integrācijas prasībām, kas jāizpilda arī Latvijai, ir stingras civilās uzraudzības nodrosīnāšana pār bruņotiem spēkiem. NATO valstīs aizsardzības ministri ir civilisti, un armijas ir pakļautas stingrai kontrolei. Ar to NATO atšķiras no Krievijas, kur aizsardzības ministri ir militāristi, un armija ir "valsts valstī", kurā valda visatļautība, bardaks un ģedovšķina. Negrasos apgalvot, ka arī NATO armijās nekad nav nekārtības gadījumu, bet tā vismaz nav sistēma. Kad NATO karo, tad arī mirst cilvēki. Toties uzkrītoši ir tas, ka NATO vienmēr cenšas maksimāli ierobežot uipurus civiliedzīvotāju vidū, kamēr ne vienai vien Krievijas armijas operācijai Čečenijā raksturīgs ir mērķis iznīcināt peč iespējas vairāk civiliedzīvotājus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

SG 01.03.2002 13:45

Vispirms gribētu pateikties autoram par interesanto rakstu, taču iepazīstoties ar raksta saturu, nākas secināt, ka autors tāpat kā lielākā daļa pētnieku un arī masu mediju dezinformē Latvijas sabiedrību. Latvija šā gada novembra Prāgas sammita laikā varētu tikt uzaicināta iestāties NATO, kas nenozīmē, ka Latvija 2002. gada rudenī iestājas, bet gan uzsāk iestāšanās sarunas, kuras ņemot vērā iepriekšējā paplašināšanās kārtā gūto pieredzi var ilgt pat vairākus gadus. Tātad teorētiski par Latvijas uzņemšanu NATO mēs varam runāt tikai 2004 - 2005. gadu laikā, kas nesakrīt ar masu informācijas līdzekļu radīto mītu, par Latvijas iestāšanos NATO šā gada rudenī.

Otrs jautājums, uz ko gribētu vērst gan autora, gan auditorijas uzmanību ir valodas prasību atcelšana deputātu kandidātiem. Autors savā rakstā min, ka vienīgais konkrētais kritikas punkts, uz ko nule, viesojoties Rīgā, atkal norādīja NATO ģenerālsekretārs Robertsons ir valodas prasības atcelšana deputātu kandidātiem. Jāatzīst, ka šo prasību atcelšana nav gan NATO prasība, uz ko arī NATO ģenerālsekretārs savas vizītes laikā Latvijā tieši nenorādija, bet gan Latvijas prezidentes iniciatīvas atbalstīšana, kas nav dogmātiska.

Treškārt, kā jau viens no diskusijas dalībniekiem raksta, pirms publicēt savas pārdomas par konkrētu tēmu, ieteiktu detalizēti iepazīties ar visiem vadošajiem un pieminētajiem dokumentiem, gan minētajām Krievijas aizsardzības doktrīnām, gan Latvijas aizsardzības centienus reglamentējošajiem dokumentiem, kuri starp citu arī definē iespējamo agresoru!

Un nobeigumā gribētu ieteikt autoram izteikties korektāk: "NATO nepārstāv militārismu vai varas politiku, bet vērtības" vietā lietot: "NATO nepārstāv militāru aliansi vai...", taču arī šis autora apgalvojums ir neloģisks, jo NATO tomēr pārstāv militāru aliansi, bet ne tikai!!!

NATO ģenerālsekretāra Dž. Robertsona intervija laikrakstam Diena, Ceturtdiena, 2002. gada 21. februārī. Vismaz autoram iesaku ar to iepazīties, lai precīzāk un korektāk izteiktos.
http://www.diena.lv/lasit.php?id=145347

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mārcis 28.02.2002 14:00

Neredzu, kāpēc neprognozējamai valstij būtu jātic. Taisni otrādi - ja atzīstam, ka Krievijā ir vāji attīstīta pilsoniskā sabiedrība, nav notikusi kadru nomaiņa un ir daudzi citi faktori, kas liecina par demokrātiskās iekārtas nestabilitāti un anahronistisku ārpolitisko prioritāšu izpratni, tad kā loģisks secinājums no tā izriet - Krievijas kaimiņiem jāmeklē reālas drošības garantijas, kādas šobrīd var sniegt tikai NATO.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

andris 27.02.2002 15:07

Visnotaļ atzīstama ir autora vēlme pamatot Latvijas iestāšanās NATO nepieciešamību, kas nenoliedzami ir Latvijas ārpolitiski-stratēģiskajās interesēs. Tomēr autļaušos būt kritisks un piebilst, ka raksts vairāk atgādina jau neskaitāmas reizes paustu saukļu apkopojumu nevis izsvērtu un analītisku viedokli (kas būtu aizstāvams dažādu auditoriju priekšā). Pirmkārt, jautājumi rodas par VDK pastāvīgo klātbūtni visur un vienmēr un pieminētājiem formulējumiem Krievijas militārajā doktrīnā. Jāpiebilst, ka ir divas Krievijas militārās doktrīnas (1993. un 2000. gada) un tapēc būtu arī vērts iepazīties ar abām. Otrkārt, Krievijas neprognozējamības apzīmējums, protams, ļoti jauki sasaucas ar jau klasisko vērtējumu, ka "Krieviju ar prātu nesaprast, tai var tikai ticēt", tomēr tādā gadījumā jau pēc definīcijas jebkāda detalizētaka un dziļāka analīze ir lieka. Tāpēc vēl jo vairāk, zināma pretruna šeit rodas autoram runājot par "pareizi saprastās Krievijas interesēm"... Secinot, jāpiekrīt autora izteiktajam vērtējumam, ka NATO paplašināšana nāks par labu pašai Krievijai savas vietas/lomas/identitātes atrašanā starptautiskajos procesos. Vienlaicīgi gan jāpiebilst, ka NATO paplašināšana varētu nākt par labu arī Latvijai mazinot tajā valdošo padomisko kto kogo jeb zero-game kultūru (kas tiek atteicināta gan uz iekšpolitiskajiem, gan ārpolitiskajiem procesiem) un vēsturiskā cietēja (victimization) mentalitāti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

lauskis 27.02.2002 09:33

Piekrītu autora izteiktajam viedoklim par NATO mērķiem, sasniegumiem. Tāpat neapstrīdama ir Latvijas nepieciešamība nākotnē pēc drošības. Man tomēr vienmēr bažas ir radījušas sekas, kas būs visu valstu iestāšanās NATO. Tāpēc es varētu uzstādīt tikai vienu jautājumu, vai NATO ir nozīme, ja tas sevī apvieno gan bijušos apdraudētājus, gan apdraudētos? NATO paplašinot savu dalībvalstu skaitu drīzāk kļūst politiska organizācija, bet politiskas organizācijas iespējas risināt konfliktus ir visai apšaubāmas, raugoties uz Tautu Līgas un ANO vēsturi.

Citi autora darbi