Kam no valsts finansējuma bail 34

Latvijas partiju vairākums nīkuļo. Un nīkuļojošas partijas ir viegla ēsma šaurām ekonomiskām interesēm.

Iesaki citiem:


“Protams, ka, ja cilvēki piedalās ar sponsorēšanu un palīdz priekšvēlēšanu kampaņām, tad kaut kādā veidā viņi var mēģināt ietekmēt. Tāpat kā Amerikas Savienotajās Valstīs sponsori ietekmē politiskos lēmumus. Kā mēs zinām, arī kari tiek uzsākti bieži vien sponsoru interesēs.” (Aigars Kalvītis, 24.oktobra raidījumā Kas notiek Latvijā?, atbildot uz jautājumiem par oligarhu ietekmi uz politikas procesiem).

Partiju finansēšanas sistēmas reforma, kas tik veiksmīgi sākās 20.gadsimtā, šobrīd ir “uzkārusies”. Jau gandrīz četrus gadus nav bijis pietiekamas politiskās gribas atrisināt nevienu no samilzušajām problēmām. Milzīgais progress, kas tika panākts līdz 2004.gadam, lielā mērā ir skaidrojams ar to, ka politiķi bija gatavi vērtēt citu valstu labāko pieredzi un piemērot to Latvijas apstākļiem. Tā tika izveidota viena no efektīvākajām partiju finanses kontrolējošajām institūcijām Eiropā — Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), noteikta partiju ziedotāju saraksta publiska pieejamība, partiju priekšvēlēšanu izdevumiem ieviesti griesti, kas šobrīd gan ir vispārējs demokrātisko valstu standarts, taču 2004.gadā bija ļoti progresīvs jaunievedums.

Pozitīvā dinamika diemžēl nu jau apmēram četrus gadus ir apstājusies. Šajā ziņā Aigara Kalvīša citāts ir ļoti zīmīgs — ja iepriekš politiķi koncentrējās uz labāko, ko varētu mācīties no citu valstu pieredzes, tad tagad tiek meklēts kompromats par šīm pašām valstīm, lai pierādītu, ka tur ar partiju finansēm nemaz nav tik rožaini un tādēļ arī Latvijā visam ir jāpaliek pa vecam. Sak', cik var nodarboties ar niekiem, pārmetot Tautas partijai Andra Šķēles klātbūtni bēdīgi slavenajā zooloģiskā dārza apspriedē, ja jau citur sponsoru interešu dēļ sākas kari?

Šī problēmu “futbolēšanas” taktika (t.i. — kamēr ASV nav atrisinājusi savas problēmas, Latvijai nav vērsts risināt savējās) tiek apzināti izmantota, lai bremzētu atsevišķu partiju elitēm neizdevīgas iniciatīvas Latvijas partiju finansēšanas sistēmas uzlabošanai. Ja tajā pašā ASV sabiedrības bažas par sponsoru nesamērīgo ietekmi uz politiskiem lēmumiem, kā arī pārmērīgā politisko reklāmu dominance priekšvēlēšanu kampaņās tiek uzskatītas par problēmām, kurām tiek meklēti un piedāvāti konkrēti risinājumi, tad Latvijas valdošās koalīcijas politiķu pēdējā gada retorika liek domāt, ka vienīgā problēma, kas valstij būtu jārisina partiju finanšu jomā, ir nepietiekamā partiju finanšu atklātība. Saskaņā ar šo loģiku būtu pilnīgi normāli, ja partiju finansēšanā piedalītos tikai 3-5 cilvēki, galvenais, lai partiju ienākumi būtu caurredzami. Sponsoru ietekme, mazais ziedotāju skaits, lielie priekšvēlēšanu tēriņi vispār netiek konceptualizētas kā problēmas — tā ir normāla politikas sastāvdaļa, jo ASV taču sponsori arī ietekmējot politiku un vēlēšanām tiekot tērēti miljardi. Tas nekas, ka, piemēram, tādās valstīs kā Kanāda vai Vācija pārdomātu reformu rezultātā partiju ziedotāju skaits ir audzis un atsevišķu sponsoru ietekme ir mazinājusies — arī par šīm valstīm var “izrakt” kādus politisko finanšu skandālus, kas parādīs tās ne pašā labākajā gaismā. Un, ja šīs valstis nav ideālas, tad kādēļ kaut ko mainīt Latvijā?

Šādas retorikas rezultātā Latvijā joprojām netiek risinātas problēmas, kas jau vairāk nekā 10 gadus traucē pilnvērtīgam politisko partiju darbam. Šajā rakstā minēšu četras.


1.Atkarība no lieliem ziedojumiem

Apskatot Latvijas partiju finanšu deklarācijas un saņemtos ziedojumus, var pamanīt, ka caurmērā to apjoms ir milzīgs. 2006.gadā 47,8% no visiem partiju ienākumiem veidoja tādi ziedojumi, kuru apjoms pārsniedza vidējas tautsaimniecībā nodarbinātas personas vidējo neto gada algu. Tikmēr, piemēram, “mazie” ziedojumi (zem vidējais tautsaimniecībā nodarbinātās personas neto mēneša ienākumiem) veidoja apmēram 5% no partijas kopējiem ienākumiem! Šī situācija daudz nemainījās arī gadu pēc 9.Saeimas vēlēšanām — vēl joprojām partiju finansēs dominē gigantiski daudzu tūkstošu latu ziedojumi.

Tas nozīmē, ka partijas nav finansiāli motivētas vērsties pie “parastajiem” pilsoņiem, pārliecinot viņus ziedot partijai, vai starp vēlēšanām uzlabot savus popularitātes reitingus, jo partijām pietiek ar to, ka tās atbalsta šaurs ļoti bagātu cilvēku loks. Tas apdraud šo partiju ilgtspēju un rada iespaidu par partiju atkarību no lielajiem sponsoriem.


2. Trūkst priekšnoteikumu aktīvai konkurencei

Kurām partijām tiek privāto ziedotāju nauda? KNAB datu bāze rāda, ka pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām nospiedošais lielo ziedojumu vairākums ieplūst pozīcijas partiju kasēs, daudz mazāk tiek opozīcijai, kamēr ārpus parlamenta partijām privātais finansējums ir pieejams daudz mazākā apjomā. Tas tikai apstiprina pieņēmumu, par kuru diez vai kāds šaubījās, proti, ziedotāju motivācija, finansējot partijas, nav tīri ideoloģiska, bet drīzāk pragmatisku motīvu vadīta. Ziedojot, sponsors vēlas ietekmēt konkrētās partijas rīcību. Tādēļ varas partijām privāto naudu vienmēr būs vienkāršāk piesaistīt, nekā partijām, kas ir opozīcijā vai nav iekļuvušas parlamentā.

Kas ir “vidējais” Latvijas partijas ziedotājs? Caurmēra ziedojuma apjoms (parlamenta partijām mērāms vairākos simtos; LPP\LC un TP gadījumā pat tūkstošos) neatstāj vietu šaubām — šādas summas Latvijā brīvprātīgi var atļauties ziedot uzņēmēji, partiju biedri, kas ir “ielikti” augstos amatos vai ārzemju latvieši, kuri savas dzīves laikā ir spējuši sakrāt pietiekamu kapitālu. Tas nozīmē, ka finansējuma meklējamos partijām visvienkāršāk ir meklēt atbalstu tieši pie šo grupu pārstāvjiem. Protams, ka partijai, kas patiesi, nevis tikai vārdos, iestājas par sociāldemokrātiskām vērtībām, būs daudz sarežģītāk piesaistīt ziedojumus no uzņēmējiem, nekā, piemēram, partijai, kas aizstāv laissez-faire principus.


3. Augsne koruptīvām saiknēm

Apmēram gadu pēc 9.Saeimas vēlēšanām Latvijas partijām bija noziedojuši mazāk, nekā 0,1% no Latvijas balsstiesīgajiem pilsoņiem. Partiju ziedotāju loks tikai trim partijām bija nedaudz lielāks par simtu, pārējo partiju darbu labākā gadījumā finansēja daži desmiti cilvēku, lielākajai daļai — pat mazāk, nekā 10. Patiesībā šis skaitlis ir vēl zemāks, jo gandrīz katrai partijai vienas un tās pašas personas bija ziedojušas vairākas reizes.

Tas apliecina tikai to, ka partiju sponsoru loks Latvijā ir ārkārtīgi šaurs. Tas ir bīstami, ņemot vērā, ka Latvijā nav izveidojušās ziedošanas tradīcijas partijām — līdz ar to katrs liels ziedojums partijai ir svarīgs. Partijas, kas nevēlas pieņemt savu sponsoru diktētos nosacījumus, šādos apstākļos riskē palikt bez konkurētspējīga finansējuma. Tādēļ nav brīnums, ka pakāpeniski atklājas slepeni līgumi starp partijām un to sponsoriem vai nelegālas iemaksas partiju “melnajās kasēs”.


4. “Izdzīvošanas režīms” partiju finansēs

Partiju zemie ienākumi starpvēlēšanu periodos liecina, ka vairākums Latvijas politisko partiju, t.sk. arī dažas parlamentā pārstāvētās partijas vēlēšanu starplaikos funkcionē “izdzīvošanas režīmā”, nespējot pienācīgi veikt funkcijas, kas demokrātiskā valstī tiek sagaidītas no partijām (programmu pilnveidošana, vēlētāju izglītošana, valdības kontrole, darbs ar vēlētājiem pašvaldībās). It sevišķi ārpus parlamenta partijām ir sarežģīti segt pat pašus akūtākos izdevumus — atalgojums darbiniekiem, partijas biroja uzturēšana, valsts uzlikto pienākumu pildīšana, piemēram, attiecībā uz grāmatvedības prasībām.

Citiem vārdiem, Latvijas partiju vairākums nīkuļo. Un nīkuļojošas partijas ir viegla ēsma šaurām ekonomiskām interesēm. Tām tikai traucētu alternatīvi partijas finansēšanas avoti vai spēcīga partijas organizatoriskā struktūra, kad partijas biedriem ir pilnvērtīgas iespējas kontrolēt eliti. Šauru ekonomisku interešu dominēšana Latvijas partijās, manuprāt, ir galvenais iemesls, kādēļ līdz šim neviena valdošā koalīcija nav izvirzījusi par prioritāti valsts finansējuma piešķiršanu partijām. Par spīti tam, ka valsts finansē partijas gan Lietuvā, gan Igaunijā un ar retiem izņēmumiem visā Eiropā. Latvijā tas nav noticis, visticamāk, tādēļ, ka partiju lielajiem sponsoriem šis solis būtu pārāk riskants. Tas, iespējams, samazinātu viņu ietekmi, iespējams partijās lielāku teikšanu iegūtu tie politiķi, kas nenodarbojas ar finansējuma piesaisti, un iespējams, valsts finansējums stiprinātu tās partijas, kurām šobrīd privāto finansējumu piesaistīt ir visgrūtāk. Protams, ka valsts finansējums pats par sevi nav risinājums visām Latvijas partiju problēmām — tā sekmīgai darbībai ir vajadzīgi arī citi priekšnoteikumi. Taču, nepiedāvājot reālu alternatīvu lieliem privātiem ziedojumiem, grūti iedomāties veidu, kā partijas izvilkt no tās bedres, kur tās šobrīd atrodas.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (34) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Pankūkas - Pētersonei! - Alex 04.12.2007 13:16
Nav ne jausmas par lomu. Naudas izcelsmei, ja organizācijas to neatklāj, sekot ir grūti, jo tā tiek ziedota arī pastarpināti - kādai organizācijai (teiksim, Tides Foundation), kura savukārt pārdala to tālāk daudzām citām organizācijām. Nekādas vēstures paralēles domātas nebija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Alex - P-P! 04.12.2007 02:33
Vai Sorosa organizācijām bija kāda loma anti-Haidera histērijā? Vai arī tā ir tikai vēstures paralēle?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Pankūkas - Pētersonei! - stalin 03.12.2007 14:05
Es, šķiet, īsti nesaprotu jautājumus. Katrs stāsta to, ko ir izdevīgi stāstīt. Sorosam noteikti ir noteikta koncepcija par "Rietumiem", par kuru kundzības nodrošināšanu viņš esot stāstījis. Var spekulēt, ka to "Rietumu" ideāls (vai kas nāk vistuvāk šim ideālam), Sorosaprāt ir Eiropas Savienība - ģeopolitisks jedziens, kur:

- arvien palielinās to grupu, lietu, parādību saraksts, kuras, baidoties no kriminālas vai citādas valsts pārvaldes uzrīkotas vajāšanas, nedrīkst kritizēt vai izsmiet (tikai viens piemērs: "A law which attempts to say you can criticise and ridicule ideas as long as they are not religious ideas is a very peculiar law indeed." -- Mr. Been), vairāk par šīm lienošajām antidemokrātiskajām tendencēm šeit: "Illiberal Europe. The long and growing list of things you can't legally say.";

- pastāv nenoliedzama, pat atklāti un nekaunīgi deklarēta tieksme izslēgt pilsoņus no svarīgāko viņu un viņu valstu nākotni ietekmējošu lēmumu pieņemšanas, - pieņemt svarīgākos lēmumus iespējami šaurā, izredzētu personu lokā, kas ir oligarhiskas sistēmas pazīme (piemēram, ES konstitūcija/reformu līgums).

Iemauktu uzlikšana politiskajām partijām ārpus Rieteumeiropas ir būtiska daļa no mēģinājumiem saglabāt tur valdošo status quo, kas līdz šim ir nodrošinājis virzību tur, kur Džordžs Soross saredz savas "atvērtās sabiedrības" ideālu. Kāds ir šis status quo, izmantojot Austrijas piemēru un mēģinoti ieskatīties dziļāk antihaidera histērijā, trāpīgi aprakstīja Anne Applebaum, jau "tālajā" 2000. gadā:

"Like many European nations, Austria has been run for the past 50 years by alternating Christian Democrat (soft right) and Social Democrat (soft left) governments whose policies have, over time, become virtually indistinguishable, particularly in the wake of the collapse of the Berlin Wall, which removed the one foreign policy issue that divided them. For the past 13 years, Austria has in fact been run by the most extreme version of this political system: an actual left-right, Social Democrat-Christian Democrat grand coalition whose policies were not only indistinguishable, but identical."

Un vēl rindkopa, kura satur pareģojumu, kurš, kaut arī balstīts tikai vienotā valūtā, nevis visā patlaban "vienošanas" un "pielīdzināšanas" instrumentārija (jo toreiz bija 2000. gads) -- piepildās:

"The logic of having a single European currency leads inevitably not only to a single monetary policy but to a single tax policy and a single fiscal policy: Over time, it will become simply impossible for anybody's budget to be way out of line. For better or for worse, depending on your national point of view (many Italians are quite pleased about it), economic decisions will increasingly be taken by bureaucrats in Brussels rather than politicians in national capitals. As the reality of this sinks in, nationalist revivals, complete with anti-EU and anti-foreigner rhetoric, will be unavoidable. Yet the public's concern about European integration--much like its concern about high levels of immigration--are routinely suppressed by the European political elite, which shouts down every objection to the new Greater Europe. The result is an undemocratic European leadership falling all over itself to protect the undemocratic Austrian status quo."

Ja tiešām ir tā, ka Latvija, kurai nesen bija vieni no augstākajiem, ja ne visaugstākie attīstības tempi ES, un kura spēj reformēties, ir palikusi vienīgā Austrumeiropas valsts, kur nav valsts finansējuma politiskajām partijām, tad tam ir jākļūst par Latvijas pieredzes "pārdošanas" runaspunktu, nevis šīs pieredzes izstādīšanas negatīvā gaismā runaspunktu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ex-tr - lauķis 02.12.2007 22:38
Es, kā cits lauķis, piekrītu lauķim, ka vēlētāj jāizglito. (Kaut gan, nudie, nevaru iedomāties, kā tas būtu izdarāms. Kas vēlas to darīt, jau ir izglītojies. Savukārt tie kas nevēlas neko zināt... Tiem domātas pozitīvās kampaņas.) Pretinieka nomelnošana, protams, arī nav nekas labs... (Man gan ir visa dibināts iemesls domāt, ka slaveno antilemberga kampaņu organizējis pats Lembergs) Neko amorālāku par TP pozitīvo kampaņu, starp citu, ir grūti iedomāties. Interesanti būtu papētīt, kādā veidā tika panākts, lai visi reklāmās rādītie cilvēciņi tik aizrautīgi slavētu "labos un izdarīgos" TP ministrus. Man ir aizdomas, ka tad izrādītos, ka tas ir vēl viens politiskās korupcijas paveids...

Grūti gan iedomāties, kādā veidā varētu ietekmēt partijas, lai tās rīkotu "pareizās" kampaņas!? :)

Partiju programmas ir tieši tas, ko vismazāk vērts lasīt. Vai tad ir manīta kaut viena partija, kas būtu uzrakstījusi sliktu programmu? Tur jau tas āķis, ka programma ir skaista, bet izpildījums - nelāgs. Vārdos visi strādā tikai un vienīgi tautas labā. Vai jel kāda partija ir pret tiesisku valsti? Tak jau nē. Gala iznākums gan ir tāds, ka cilvēkiem jāiziet ielās.

Šajā sakarā Ivetas Kažokas pētījums par partiju finansēšanu no valsts līdzekļiem ir tieši laikā. Protams, ka jāizpēta citu valstu pieredze, riski, utt., lai politiķi, ar vēlētāju atbalstu, varētu mēģināt izmainīt esošo sistēmu, kas mūs nekādā ziņā neapmierina.

Saprotams, ka finansēšanas sistēmas izmaiņa nav panaceja, un Jūsu minētais Repše nav burvis...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Alex - stalin 02.12.2007 22:08
Bet vai nav taa ,ka prasmiigi uzdots jautaajums ir puse no atbildes. Tad kaapeec Sorosa kungs publiski atmasko sevi,staastiidams to ,ko citi noklusee?Lasiju,ka savaa graamataa vinjs ir rakstiijis par to,ka vinja darbiiba nodroshinaatu Rietumu kundziibu visaa pasaulee.Taadas lietas parasti publiski neklaasta.
Neviens neliedz Sorosam izteikties. Mūsu valstī viņš var pilnīgi legāli uzturēt arī savas organizācijas un īstenot caur tām sev vajadzīgo politisko ietekmi. Slikti ir tad, ja neviens vietējais uzņēmējs vairs nevarēs maksāt par reklāmām, nebūs pat A.Lemberga, E.Stendzenieka, J.Liepnieka, Belokoņa un V.Žuravļova sacensības plašsaziņas telpā, kas nodrošināja kaut vai nepilnīgu, bet viedokļu daudzveidību. Vienīgie, kas pēc šādiem partiju finansējuma ierobežojumiem varēs tērēt nekontrolētas naudas summas politikas ietekmēšanai paliek Dž.Sorosa rokaspuiši. Sal. http://en.wikipedia.org/wiki/Arrow's_impossibility_theorem - t.i. pie ļoti vispārīgiem pieņēmumiem vai nu pastāv iespēja manipulēt ar vēlētājiem - t.i. var panākt, ka viņi atkārtoti balsojot par 3 un vairāk alternatīvām, ar balsu vairākumu arvien attālinās no sev vajadzīgā risinājuma, vai arī ir vajadzīga diktatūra, kur īsteno tikai 1 cilvēka vēlmes. Man daudz labāk patīk, ja ar mani un citiem vēlētājiem manipulē dažādu interešu ļaudis, nevis ja visu "sakārto" tā, ka visu var izlemt viens cilvēks. Man ir vienalga, vai šo vienīgo cilvēku sauks Andris, Einārs, Ainars vai Džordžs.

Tādēļ esmu par reklāmas brīvību. 10 tūkstoši latu griesti vienas personas gada ziedojumiem ir ļoti veiksmīgs risinājums, lai saglabātos demokrātija un procesus ietekmētu pietiekami daudzi cilvēki. Man nevajag, lai man garantē "tīras rokas". Tīras rokas mēdz būt tikai mūsu NVO elitei (R.Putņa "Delnai" u.c.) kā arī diktatoriem - Vladimiram Putinam, piemēram.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


lauķis - rudušai 02.12.2007 19:50
Es no savas lauka malas raugos par labu pozitīvisma kampaņām,ja tās parāda patiesību.Nekādā gadījumā neatbalstu melnās ,melu kampaņas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins - Pankūkas - Pētersonei! 01.12.2007 14:07
Neesmu uzstaadijis merkji Juus atmaskot vai aizvainot.Par interneta mekleetaajiem labu rakstu sheit nopubliceeja K.Sedlenieks-kaa pasniedzeeji vareetu risinaat zagtu referaatu probleemas..

Bet vai nav taa ,ka prasmiigi uzdots jautaajums ir puse no atbildes.Tad kaapeec Sorosa kungs publiski atmasko sevi,staastiidams to ,ko citi noklusee?Lasiju,ka savaa graamataa vinjs ir rakstiijis par to,ka vinja darbiiba nodroshinaatu Rietumu kundziibu visaa pasaulee.Taadas lietas parasti publiski neklaasta.Arii par kampanju pret ASV pashreizeejo prezidentu-arii to parasti nestaasta.Tad kaada ir atbilde?

lauķis - rudušai 02.12.2007 19:39
Svarīgi izglītot vēlētāju.Zinošam vēlētājam pilnīgi vienalga cik miljonus partija izlieto sava tēla spodrināšanā.Izglītotam vēlētajam interesē partijas programma un kā partija šo programmu īsteno.Ja Tautas partija atbalsta bagātnieku intereses, tad par viņiem arī bagātnieki balsos.Repše pa rublim no tautas savāca un tāpat bija par smagu ,nometa un aizlaidās.Šeit nelīdz ne demagoģiska retorika ne budžeta nauda.Kādēļ man būtu jāatbalst demagogi un populisti.Es ziedoju tam ,ko uzskatu par lietderīgu.Uz budžeta rēķina varētu visām kandidējošajām partijām piešķirt vienādus ētera laikus.Tas arī viss.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Pankūkas - Pētersonei! - stalins 30.11.2007 14:05
*rausta plecus* Tad jūs kļūdieties. Internetmēklētāji nav radīti IT speciālistiem vai juristiem un nav "vienkāršajam" cilvēkam nepieejami. Atrodiet kādu rakstitu materiālu, ko es esmu paņemis un pilnībā nokopējis. Kaut ko, ko esmu iztulkojis - jā, varbūt atradīsiet. Man nav motivācijas kaut ko kopēt, jo iedomāties, ka kādu varēs pievilinā ieskatīsies blogā, lai izlasītu citur vienkārši pieejamus materiālus būtu pastulbi.

Grupa pērk cilvēka pakalpojumus. Protams, ka tas pats par sevi neko citu nepierāda - tikai saistību ar grupu, kas mēģina formulēt un ietekmēt publisko politiku un lēmumus - atņem neatkarības un un neieinteresētības mantiju. Jā, un?

Konkrētā grupa ir daļa no plaša starptautiska līdzīgu grupu tīkla. Konkrētā tematika ir īpaši tuva un svarīga tā "ģenerālsponsoram", kurš, kā ziņo daudzi cienījami avoti, savā laikā ieguldīja vismaz US$ 18 miljonus partiju un kampaņu finansēšanas likumdošanas grozījumu panākšānā ASV. Vēlāk, kad pienāca 2004. gada vēlēšanas, šis cilvēks izlēma, ka ir pienācis "īpašais brīdis", "demokrātijas apdraudējums" - un deva starta kapitālu dažādām grupām, kas, apejot un masīvi pārkāpjot nesen pieņemto likumdošanu, mēģināja panākt sev vēlamo kandidātu uzvaru vēlēšanās ASV. Nekas no tā nav relevants Latvijai - viss sazvērestību teorijas? Ziniet, kāda ir tā atšķirība? ASV Dzoždha Sorosa finasētām politaktīvistu un spiediengrupām ir pienācīga konkurence - kaut kas, kas var balansēt to spiedienu.

Oligarhs ir katrs, kurš var atļauties Ls10000 gadā partijas atbalstīšanai?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


stalins - Pankūkas - Pētersonei! 30.11.2007 13:10
par cik neesmu ne IT specialists,ne jurists,tad neko apgalvot nevaru,tachu manai atminjai nepiekasieties,izfantazeejis neesmu.

Kas attiecas uz Jusu noraadi attieciibaa uz spiediengrupu-taa jau buutu atsevishkja diskusija.Bet atalgojums nenoraada uz peerkamiibu ,uz klaju neobjektivitaati.Ir probleema ko apspriest-partijaam ir izdevumi,kur guut ienaakumus? Oligarhi ir pseidorisinaajums,kas probleemu tik padziljina.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! - stalins 29.11.2007 13:55
> bet gan Juus saakaat diskusiju apspriezhot ,autoru nevis rakstu.

Autore ir publiska persona, ko algo organizācija - spiediengrupa, kas mēģina ietekmēt sabiedrisko politiku un noteiktu politisku lēmumu pieņemšanu Latvijā. Būtu jau labi, ja politikā tā būtu - publisko personu personības tiktu strikti atdalīta no to viedokļiem un rīcības, bet motivācijas un iespējamās motivācijas tiktu ignorētas. Bet tā nenotiek un saprotamu iemeslu dēļ - personiskās īpašības, piederība tai vai citai organizācijai arī ir svarīgas. "Iveta Kažoka ir ļauna" ir ne vairāk un ne mazāk "autores apspriešana" kā, piemēram, "valsts zaudēs izcilu demagogu premjera [Kalvīša] personā". Vienīgās atšķirības šeit manuprāt ir, ka viena publiska persona ir arī augsta valsts amatpersona un ir redzamākā - plašāk zināma. Jūsu apgalvojums ir neprecīzs - uzsāku apspriežot gan autori gan rakstu.

> Driizaak Juus apzinaaties,ka esat veicis likumpaarkaapumu un Jus tachu esat
> pieredzeejis jurists?

Jūs fantazējiet :)

> Jus devaat atsauci uz vietni ,kur diskusija publiceeta sakropljotaa veidaa

Jūs fantazējiet - es atradu un devu divas atsauces uz vietām internetā, kur ir pārpublicēta jūsu minētā diskusija - ar mērķi parādīt, ka jūs to varējāt izlasīt kur citur - ne tur, kur jums šķiet jūs to izlasījāt. Kas jums tajās vietnēs sķiet sakropļots - par to man joprojām nav ne jausmas, un godīgi sakot, arī intereses; es neesmu pētījis pārpublicētās diskusijas un devis atsauces uz tām kā publicētām sakropļotā veidā.

> Jusu blogaa taa arii tika publiskota sakropljota

Jūs kļudieties vai fantazējiet. Visu, kas ir publicēts manos blogos ir jāvar atrast google meklētāja cache - kā raksta šī lapa http://searchengineland.com/070417-213813.php: 3-5 dienas - pat ja es to būtu vakar steidzīgi izdzēsis. Ejiet atrodiet, pārliecinieties.

> -tik nospiezhot uz L.Freimanes foto vareeja noskatiities klipu,kas vareetu aizskart vinjas
> cienju.

Tā - vispirms esot bijusi itka paņemta izkropļota diskusija - zagšana, - pie tam šī diskusija esot bijusi nozagta izkropļotā tādā veidā, ka, nospiežot "foto", esot bijis redzams kaut kas, kas neesot bijis oriģinālā:

"Vai tik tas nebija Jusu blogs,kuraa tika ievietota no shii portaala panjemta diskusija IZKROPLJOTAA veidaa? Taa nav zagshana?"

"Vai tik nebuus shii diskusija. Lasot sho diskusiju Jusu blogaa ,nospiedu uz L.Freimanes fotoattelu un sho to redzeeju,kas nebija originalmateriaalaa"

tagad nospiežot "foto" esot varējis noskatīties video. Jūs pieļaujiet iespēju, ka atmiņa jūs viļ?

Es arī pafantazēšu: ja jums ir kādas pretenzijas pret to kā video ir izmantots kāds tur redzams materiāls (un galvenais - pamats tādas pretenzijas izteikt, proti, tiesības uz kādu tur redzamu materiālu) , tad tā arī lūdzu sakiet. Nepiniet iešā diskusijas, kuras neesmu ne pārpublicējis, nedz, visticamāk, pat jelkad citējis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins - Pankūkas - Pētersonei! 29.11.2007 11:46
Atljaushos neticeet Juusu rupem par diskusijas kvalitaati,ne es ,bet gan Juus saakaat diskusiju apspriezhot ,autoru nevis rakstu.Driizaak Juus apzinaaties,ka esat veicis likumpaarkaapumu un Jus tachu esat pieredzeejis jurists? Jus devaat atsauci uz vietni ,kur diskusija publiceeta sakropljotaa veidaa,Jusu blogaa taa arii tika publiskota sakropljota-tik nospiezhot uz L.Freimanes foto vareeja noskatiities klipu,kas vareetu aizskart vinjas cienju.Un Juus apzinaaties,ka muusdienu tehnologiju laikmetaa to var pieraadiit,un tas luuk ir iemesls ,kaapeec veelaties ,lai musu diskusija tiktu dzeesta.

P.S. Protams atvainojos autorei par novirziishanos no teemas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ikstens - Iveta Kažoka 29.11.2007 10:32
Lai nezaudētu izpētes fokusu - vai alkohola lietošana per se ir laba vai slikta?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! - Iveta Kažoka 28.11.2007 17:44
Vēl pie iepriekšējā, re: "Vai valsts finansējums ir VIENĪGAIS nosacījums, lai, teiksim, samazinātu oligarhu ietekmi uz partijām?"

Lietojot "oligarhu ietekme" attiecībā uz ziedojumiem, jūs lietojiet konspiratīvu bubuli - jo gan Šķēles kunga gan Pabrika kunga Ls10000, finansiālā ziņā būtu jādod tiem vienāda ietekme. Kas realitātē nebūt netranslējas vienādā Sķēles un Pabrika kungu ietekmē TP. Jums trūkst leģitīma un tiesiska pamata mēģināt novērst vai samazināt lielāku Šķēles ietekmi (salīdzinājumā ar aizbēgušā Pabrika kādreizējo ietekmi), kas neizriet no viņa Ls10000 ziedojuma, bet gan, teiksim, no Sķēles līdera kvalitātēm, viņa zināšanām, biznesa prasmēm, tālredzības, viņa spējas nostāties un cīnīties, spējas paarliecināt un mobilizēt cilvēkus, utt. (visu uzskaitīto ietekmi veidojošo faktoru attiecināšana uz Šķēli, protams, ir arī apstrīdama). Jūs variet vienīgi mēģināt novērst politiskās korupcijas/atkarības vai tādas šķietamību, kas izriet no Šķēles ziedojuma TP - šiem Ls10000.

Tā kā šie Ls10000 nav inflācijas indeksēti (ko varētu mēģināt izmantot kā iemeslu, lai paarbaudītu to *err* satversmību tiesā), to ietekme, vai to izraisītās korupcijas/atkarības šķietamība samazinās pati no sevis -- inflācijas rezultāta pieaugot cenām un attiecīgi arī naudas daudzumam, ko partijai ir jaspēj piesaistīt, lai spētu eksistēt un gadu no gada turpināt pirkt to pašu pakalpojumu daudzumu savām vajadzībām. Tas samazinās dabiski - ja pieaug piesaistītas naudas kopapjoms, Sķēles Ls10000 tajā ar katru gadu sver arvien mazāk, un mazāk, un mazāk...

Un lai runas par ziedojumu limitu noteikšanu/mainīšanu nepaliktu tādas kā no gaisa pagrābstītas, citāts/apelācija pie autoritātes, kas satur divus kritērijus, ko par savarīgiem uzskatīja ASV Augstākā tiesa, RANDALL ET AL. v. SORRELL ET AL.:

"Following Buckley, we must determine whether Act 64’s contribution limits prevent candidates from "amassing theresources necessary for effective [campaign] advocacy," 424 U. S., at 21; whether they magnify the advantages of incumbency to the point where they put challengers to a significant disadvantage; in a word, whether they are too low and too strict to survive First Amendment scrutiny."

Viss... Tālāk tiesa sīkumaini un "garlaicīgi" pēta visus kaut cik ne būtiskus faktorus, kas ir celti tās priekšā, lai no pagātnes pieredzes un kampaņu loģikas skatapunkta "izzīlētu", vai vai tās priekšā esošie ziedojumu limiti noved pie vienas no divām iepriekšminētajām situācijām.

@stalins

Tāpēc, ka tās satur offtopic fantāzijas un offtopic mēģinājumus tās atspēkot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 28.11.2007 17:02
Nu ja , skatoties uz visu to problēmas sarežģītību un vienozīmīgi skaidra risinājuma patreizēju neesamību man rodas jautājums - a kāpēc vispār tā jāsatraucas par esošo situāciju ?, ja neviens risinājums nekādu garantiju kaut kam labākam nedod. Varbūt ka vienkārši ir jāsamierinās ar to ka daļa politikas vienmēr tiks nopirkta. Jāsamierinās ar to ka sabiedrība nav un nebūs pilna noteicēja politikā , jo daļa sabiedrības tiks nopirkta par bāgāto ziedojumiem. Bet nu varbūt ka sabiedrībai ir jāmācās par naudu nepārdoties , uz partiju reklāmām neuzķerties un tā. Varbūt ka tas ir tas pareizais risinājums? Un es piemēram nedomāju ka noteicošā politikā ir nauda. Niansēs jā , lietās kur vēlētāju vieglāk piemuļķot , jā , bet pamatprincipos tomēr domāju ka politika pieder sabiedrībai un politiķiem ir jārēķinās ar sabiedrības viedokli , jo savādāk lai kāda būtu nauda , vienalga vēlēšanās kritīscauri.

Kaut gan es varētu piekrist arī pakāpeniskai valsts finansēšanas ieviešanai partijām. Tikai nu kategoriski esmu pretkaut kādiem citiem kritērijiem finansējuma piešķiršanā kā tikai tīra matemātika. Mēģināt ar valsts finansējumu kaut kā regulēt ziedošanu partijām un tā , nu manuprāt tas ir absurds un politiska manipulēšana , nekas vairāk manuprāt tur nesanāks. Valsts finansējums nedrīkst būt kā regulators , vienīgi kā cietā ieņēmumu daļa partijām , noteikta pēc iegūto mandātu skaita Saeimā , kas varētu varbūt piedot partijas politikai kādu stabilitāti un neatkarību no jebkura naudas devēja.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Pankūkas - Pētersonei! - Iveta Kažoka 28.11.2007 16:00
> 2. Kādēļ nevar vienkārši samazināt atļauto ziedojumu apmēru?
> Tādēļ, ka tas vēl vairāk samazinās partiju iespējas gūt legālus ienākumus.

Nē - iespējas iegūt ienākumus (un alternatīva mēģināt piesaistīt jaunus atbalstītājus) tas nesamazinās, ienākumus pašus var samazināt, ja partija nepratīs izmantot šīs iespējas.

> Ja mēs reāli paskatamies gan uz partiju uzturēšanas izmaksām, gan uz priekšvēlēšanu
> kampaņas izmaksām un pēc tam izvērtējam to, cik ļoti neliels cilvēku skaits Latvijā ir
> gatavs ziedot partijām, tad ir skaidrs, ka šāds ierobežojums partijas padarīs vēl
> "nīkulīgākas", nekā šobrīd.

Šis apgalvojums iepriekšpieņem, ka "gatavība atbalstīt" ir kaut kas statisks, nemaināms. Tikpat labi: ceļas labklājība, celsies ari maksātspēja; partijas konkurēs, mēģinās konsolidēties, kas arī manuprāt būtu pozitīvs process, mēģinās atrast veidus, kā piesaistīt (un galvenais - noturēt) jaunus atbalstītājus, - ja izdosies radīt vēlmi atbalstīt, līdzi jāceļas būtu arī uzticībai politiskajām partijām kā tādām. Ja jūs sakiet, ka pilsoņi negrib atbalstīt partijas principā, tad tas, ko jūs piedāvājiet vietā, ir - vienkārši paņemt naudu no šiem negribīgiem pilsoņiem un, vēl sliktāk, - tad sadalīt to "vienlīdzīgi", kur šiem negribīgajiem piedevām vēl nebūs praktiski nekādas iespējas ietekmēt, kas un ar kādu politisku piedāvājumu saņems viņa(s) atbalstu.

Ziedojumu limiti nav jāsamazina vienā piegājienā - tā, lai tie radītu nepiepildāmu robu partiju finansēs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Iveta Kažoka 28.11.2007 15:22
Šeit būs manas replikas uz dažiem no komentāriem (uz visiem atbildēt man šobrīd diemžēl nesanāk laiks):

1. Kādā veidā var samazināt partiju atkarību no lieliem ziedojumiem, ieviešot valsts finansējumu?

Citu valstu pieredze (atsauces uz pētījumiem par šīm tēmām ir dotas ziņojumā, kas pievienots kā resurss pie šī raksta) liecina, ka, ieviešot valsts finansējumu, partiju atkarība no lieliem ziedotājiem samazinājās, piemēram, Kanādā, Vācijā, Zviedrijā, kamēr nesamazinājās - Izraēlā un Latīņamerikā. Tātad, valsts finansējums pats par sevi, protams, neko negarantē. Tam ir spoži rezultāti tad, ja tiek izvēlēts tāds valsts finansējuma modelis, kas motivē partijas vērsties konkrēti pie mazajiem ziedotājiem. Ziņojumā ir aprakstīti trīs: nodokļu atlaides par katru mazo ziedojumu (ziedotājs savu ziedojumu nodokļu atlaižu veidā no valsts saņem pilnīgi vai daļēji atpakaļ), valsts līdzmaksājumi par katru mazo ziedojumi (piemēram, partijas par katru 20 latu ziedojumu no valsts saņem vēl 20 latus), daudz mazu ziedojumu kā priekšnoteikums valsts finansētai priekšvēlēšanu kampaņai (prasība savākt partijai, teiksim, 10 000 latus no 5 latu ziedojumiem un tad valsts tai sedz kampaņas izdevumus, teiksim, 200 000 latu apmērā).

Atkarība no lieliem ziedojumiem ir viena no vissarežģītāk atrisināmajām partiju finansēšanas problēmām. Tādēļ arī ziņojuma rekomendācijās tās risinājums ir ievietots kategorijā "ilgtermiņa rekomendācijas" - kas nozīmē, ka no sākuma jāsaprot, vai Latvijā šādi specifiski modeļi (nodokļu atlaides, valsts līdzmaksājumi) vispār varētu darboties. Es nebūt neapgalvoju, ka ar to vien, ka partijām tiks piešķirtas ikgadējas subsīdijas ('īstermiņa rekomendācija"), tās būs motivētas mazāk iet "pa vieglākās pretestības caļu" un iztrūkstošu finansējuma daļu censties iegūt no daudziem maziem, nevis dažiem lieliem ziedojumiem (lai gan ir valstis, kur tieši tā ir noticis). Tas palīdzēs risināt citas problēmas, piemēram, partiju organizatorisko nespēju, opozīcijas un ārpusparlamenta partiju grūtības iegūt finansējumu no privātiem avotiem.

2. Kādēļ nevar vienkārši samazināt atļauto ziedojumu apmēru?

Tādēļ, ka tas vēl vairāk samazinās partiju iespējas gūt legālus ienākumus. Ja mēs reāli paskatamies gan uz partiju uzturēšanas izmaksām, gan uz priekšvēlēšanu kampaņas izmaksām un pēc tam izvērtējam to, cik ļoti neliels cilvēku skaits Latvijā ir gatavs ziedot partijām, tad ir skaidrs, ka šāds ierobežojums partijas padarīs vēl "nīkulīgākas", nekā šobrīd. Atļautā ziedojuma limita samazināšana ir vēlama, taču tad partijām ir jābūt arī kādam alternatīvam līdzekļu iegūšanas veidam - un man nekas cits, izņemot valsts finansējumu prātā nenāk.

3. Pētījumā ne par vienu jomu netiek konstatēta pozitīva ietekme.

Tas, kas tika analizēts par dažādiem mērķiem - vai ir kādi pētījumi, kas apliecina, ka valsts finansējums PATS PAR SEVI ir risinājums, piemēram, korupcijai, zemai partiju konkurencei u.tml. Proti, ja Latvijā tiktu ieviests valsts finansējums, vai varētu prognozēt, ka tuvākajā laikā tiktu sasniegts kāds no mērķiem. Un secinājums patiešām ir nē - gandrīz par katru mērķi var atrast valstis, kur valsts finansējums ir pilnīgi izgāzies. "Veiksmes stāstu" pamatā ir valsts finansējums (vai tā specifisks modelis) + kādi īpaši priekšnoteikumi, kurus mēs cenšamies identificēt (kas nošķir valstis, kurām "izdevās" un valstis, kurām "neizdevās").

Paņemsim kādu analoģiju - piemēram, jautājums: vai silti zābaki ir priekšnoteikums labai veselībai? Domāju, ka atbilde ir nē - noteikti var atrast cilvēku, kas aukstā laikā valkājis siltus zābakus, bet saaukstējies, jo aizmirsa uzvilkt arī cepuri. Tāpat gan jau var atrast cilvēku, kas ir tik norūdījies, ka viņam pat ziemā silti apavi nav vajadzīgi. Taču, manuprāt, nav nekā nepareiza teikt, ka lielum lielajam cilvēku vairākumam, ja viņi grib būt veseli, ziemā ir jāvalkā silti apavi. Protams, neaizmirstot piebilst, ka šis cilvēks nedrīkst aizmirst arī par citiem apģērba gabaliem, lai no zābakiem būtu kāda jēga (silts apģerbs, šalle, cepure). Un 100% garantija nebūs arī tad.

Ar valsts finansējumu partijām, manuprāt, ir līdzīgi. Šeit strīds var notikt vismaz 2 dimensijās:

1) Vai valsts finansējums ir VIENĪGAIS nosacījums, lai, teiksim, samazinātu oligarhu ietekmi uz partijām? (es piekrītu, ka atbilde ir "nē", papildus ir vajadzīgs viss tas, kas aprakstīts ziņojumā un iespējams vēl daudzas lietas - tāpat kā zābaki aukstā laikā nav vienīgais nosacījums labai veselībai). Tieši šādā nozīmē var apgalvot, ka "ne par vienu jomu netiek konstatēta pozitīva ietekme".

2) Vai valsts finansējums ir NEPIECIEŠAMS nosacījums, lai atrisinātu kādu no sāpīgākajām problēmām (t.i. - ja nav valsts finansējuma, oligarhu ietekme nemazināsies; analoģiski - cilvēks, kas ziemā staigā bez siltiem apaviem, nevar cerēt uz labu veselību)? Uz šo jautājumu, vadoties no Latvijas situācijas, es atbildētu ar "jā" - bet es esmu gatava savu viedokli pārskatīt, ja kāds man piedāvās labākus vai tik pat efektīvus risinājumus kā risināt kaut vai šajā rakstā uzskaitītās problēmas (piemēram, ņemot vērā to, cik maz cilvēku ziedo partijām, kur ņemt ar koprumpētiem nosacījumiem "neapgrūtinātu" finansējumu partijām, kas vēlas godīgi strādāt?)

4. Nav vērsts fokusēties tikai uz valsts finansējuma jautājumiem, jāskatās plašāk.

Piekrītu, ka plašāks skatījums vienmēr ir vērtīgs. Taču tad pazustu analīzes fokuss. Pētījumā jau no paša sākuma bija iecerēts fokusēties uz vienu politikas instrumentu - valsts finansējumu partijām, mēģinot saprot, kādiem nolūkiem šis instruments "der" un kādiem "neder"; kā arī kādi ir nosacījumi, lai tas būtu "efektīvs". Ja izpētes rezultātā būtu atklājies, ka valsts finansējums nevienai valstij neko labu nav devis vai arī, ka ir izdomāti kādi citi, efektīvāki Latvijai aktuālo problēmu risinājumi, tad ziņojuma rekomendāciju daļa sastāvētu no argumentācijas par to, kādēļ Latvijā valsts finansējums partijām nav piešķirams.

5. Valsts finansējumam var būt kaitīgas sekas.

Taisnība - var būt. Lai gan vismaz 3 risku (piemēram, valsts fiannsējums izdevīgs partijām, kas šobrīd ir pie varas - jaunām partijām būs grūtāk ienākt politikā) analīze to neapstiprina. Un tāpēc jau arī rekomendāciju daļā ir ļoti skaidri (manuprāt) pateikts, ka - lai varētu cerēt, ka valsts finansējums Latviajs partijām būs efektīvs, ir jādomā par visu sistēmu (un minēti konkrēti punkti, kas jādara, lai partijām nebūtu iespējas/intereses valsts finansējumu izmantot kā papildinājumu "pozitīvisma kampaņām".

stalins 28.11.2007 15:37
interesanti,kaapeec buutu jaadzesh diskusijas? Citiem tas var buut interesanti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Pankūkas - Pētersonei! - stalins 28.11.2007 15:07
Ok, tad man atliek konstatēt, ka jūs nevariet nodemonstrēt jelko, kas apstiprinātu jūsu fantāziju. Es nekad neesmu pārpublicējis kādu politika.lv publiskotu diskusiju pilnība; cik atminos, es esmu citējis divas.

Pa to laiku es atradu, kur vēl ir pārpublicēta jūsu pieminētā diskusija internetā- delfi.lv un nopride.lv, zem virsraksta "L.Freimane: garīdznieki un NoPride ir kukluksklans!!!"

Gandrīz lieki atgādināt, ka neviena no šīm vietnēm nav mans blogs, es neietekmēju un nevaru ietekmēt so saturu vairāk kā jelkurš cits to lasītājs, nenesu un nevaru uzņemties nekādu atbildību par tur publicēto. Apsveicu ar veiksmīgu trolling vingrinājumu, godāto stalin, vai drīkstu lūgt jūsu piekrišanu - ja politika.lv uzskatīs to par nepieciešamu - izdzēst "sekas"? :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


stalins - Pankūkas - Pētersonei! 28.11.2007 14:52
Man atliek apgalvot,ka tas ko saku ir noticis iisteniibaa.Proti,Jusu blogaa tika izkropljota diskusija,kura tika publiskota politika.lv. Un nebaaz makaronus uz ausiim!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Pankūkas - Pētersonei! - stalins 28.11.2007 14:09
... fragmentiem no viņas teiktā raidījumā "Kas notiek Latvija" - t.i.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! - stalins 28.11.2007 14:01
Šis ir pilnīgs offtopiks, tāpēc neiebilstu, ka tas tiks izdzēsts - pat aicinu to izdzēst, ja stalins piekrīt izdzēst viņējo, - kad būs noskaidrota patiesība.

Es neatceros, ka jelkad būtu saitējis uz jūsu norādīto diskusiju kādā manā blogā; es neatceros nevienu "spiežamu" Freimanes jaunkundzes attēlu, ko būtu ievietojis kādā savā blogā.

Vienīgie Lindas Freimanes attēli, ko atminos jelkad esam izmantojis, ir videoklipos ar fragmentiem no viņas teiktā raidījumā "Kas notiek Latvija" kā arī intervijas "Viss notiek" (video tagad ir atrodams šeit), kur viņa izsakās par 16. martu, leģionāriem, NSS un citām nespecificētām organizācijām. Ne viens ne otrs nekādīgi nesaistās ar kādu no diskusijām politika.lv.

Vienīgā diskusija, kas kaut kādā veidā ietver Lindu Freimani, ko atminos citējam, ir diskusija gay.lv.

Es atceros šo citēto diskusiju - ar "spiežamu" foto (Āboltiņas kundzes), bet tā nekur nemin Lindu Freimani.

Es nevaru apgalvot, ka nekad neesmu citējis jūsu norādīto diskusiju, - tikai ka neatminos , ka būtu to darījis, un nevaru atrast (ne šeit , ne pankukas.blogspot.com&hl=de&lr=&as_qdr=all&start=0&sa=N&filter=0" target="_blank">šeit). Citus manis veidotus blogus, kur es būtu citējis kaut ko no politika.lv, es nezinu. Tātad - par ko īsti jūs runājiet, ko es esmu izkropļojis? :)

"Ļauns" nav tikai morāla kategorija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ikstens - Rita Ruduša 28.11.2007 13:49
Vērīgāk izlasot manu komentāru, var skaidri saprast, ka es nerunāju par dotācijām kā IK un MV piedāvātu panaceju, bet gan par to, ka partiju finansēšanas problēma tiek trivializēta, gluži neadekvāti uzsverot tikai vienu, potenciāli izmantojamu instrumentu. Varētu sagaidīt, ka pētnieki, kas strādā pie šīs problēmas, nāktu klajā ar plašāku skatījumu un kompleksākiem risinājumiem. Tieši tāpēc es turpinu uzskatīt šo par viena instrumenta apoloģētiku.

Vai pētījums būtu tas rīks lielo ziedotāju ietekmes mazināšanai??

Ja tomēr dotācijas, tad te prasās daudz konkrētāka un vienlaikus plašāka saruna.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins - "P-P!" 28.11.2007 12:58 http://www.politika.lv/index.php?id=13809

Vai tik nebuus shii diskusija. Lasot sho diskusiju Jusu blogaa ,nospiedu uz L.Freimanes fotoattelu un sho to redzeeju,kas nebija originalmateriaalaa.Demonizejoshu. Taa nav izkroploshana?

Interesanti kaadaas kategorijaas saprotams vaards"ljauna"? Manupraat moraalaas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 28.11.2007 12:40
Taču tas nenozīmē, ka šis pētījums būtu lieks -- tā ir viela pārdomām, viens no "rīkiem", kas varētu palīdzēt mazināt lielo ziedotāju ietekmi.

----------------------

Cik es saprotu tad pētījums nekādus risinājumus nedod. Kas attiecas par to "rīku" , kas varētu palīdzēt mazināt lielo ziedotāju ietekmi , tad jautājums kā? Vai pētījums kalpos kā pamats lielo ziedotāju noriešanai presē un tā? Kaut kā jau pieriebusies tā riešana vai vaukšķēšana tikai uz pliku pētījumu pamata. Nu nevar tak uz kaut kāda pētījuma pamata apriet cilvēkus par lielu ziedošanu , ja tā ziedošana notiek saskaņā ar likumu. Bet nu pagaidām izskatās tā ka tas vienīgais risinājums tik tiešām slēpjas noriešanā , noriešanā bez jebkādiem noteikumiem. Tā teikt kas pagadās pa rējienam , pats vainīgs. Jeb nu arī , tā teikt . gan jau suns pats zinās uz ko riet uz ko ne , atliek tikai pamest kādu kaulu arī sunim.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! - stalins 28.11.2007 12:22
@Rita Ruduša

Nē, nešķiet.

@stalins

Vispārīgā gadījumā - nē, nevarētu, bet pirmais, kurš šeit ir pieminējis morāli, esiet jūs. "P-P!" spēj momentāni atminēties divas politika.lv atrodamas diskusijas, kuras ir citētas manā blogā - vienu no tām, lai ironizētu, bet nevienu izkropļotā veidā. Autortiesības (autortiesību likuma 20. pants) pieļauj "reproducēt publiskotus un publicētus darbus citātu un fragmentu veidā zinātniskos, pētniecības, polemiskos un kritiskos nolūkos, kā arī ziņu raidījumos un aktuālo notikumu apskatos izmantošanas mērķim atbilstošā apjomā".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


stalins 28.11.2007 11:59
Personiski man raksts liekas izdevies,jo tas skar asas un neatrisinaatas probleemas.Peec Satversmes valsts parvaldee liela loma ir partijaam,taapat likumi nosaka partijaam dazhaadas prasiibas.Kas to visu apmaksaas? Domaaju ,ka valsts liidzfinanseejums sho probleemu miikstina,kaut nerisina.Jaa arii PCTVL shaadu naudu sanjemtu,nu un? Atnjemt shaadu finanseejumu vareetu tik tad,ja tiesaa tiktu pieraadiits ,ka partija darbojas PRET valsti.Es savulaik reekinaaju,cik naudas vajag ,lai partija netikai funkcioneetu ,bet arii buutu konkureetspeejiiga veeleshanaas un tad summu sadaliju uz partijas biedru skaitu.Konstateeju,ka vidusmeera cilveekam tas ir paaraak daargs prieks,es to atljauties nevaru.Sekas:uznjeemeeji pragmatiski investee partijaas,lai guutu veelaak pelnju. Un tas veel nav sliktaakais. Baumoja,ka Krievijas oligarhija esot ieguldijusi 5 mljd.rublju savu plaanu realizaacijai Latvijaa.



P.S. Pankukas Petersonei jau nu vareetu iztikt bez moraales piemineshanas.Vai tik tas nebija Jusu blogs,kuraa tika ievietota no shii portaala panjemta diskusija IZKROPLJOTAA veidaa? Taa nav zagshana?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Rita Ruduša - Ikstens 28.11.2007 11:47
No Ivetas Kažokas un Marčina Valecka darba un publiskajiem izteikumiem man nerodas iespaids, ka valsts dotācijas tiek uzdotas par panaceju. Es, piemēram, piekrītu domai, ka būtu jāapsver arī politiskās reklāmas aizliegums, jo galu galā tieši reklāma ir tā, kur aizplūst ziedojumu lauvas tiesa. Nav šaubu, ka risinājumam jābūt kompleksam. Taču tas nenozīmē, ka šis pētījums būtu lieks -- tā ir viela pārdomām, viens no "rīkiem", kas varētu palīdzēt mazināt lielo ziedotāju ietekmi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! - Franciskus 28.11.2007 11:35
"P-P!" labi apzinās, ka "konspirāciju teorija" ir ejošs pamats, lai noraidītu šaubas un jautājums par "pilsoniskās sabiedrības" inciatīvām (konspirāciju teorijas par vēlēšanu pirkšanu tai pašā laikā gūst daudz TV raidlaika), apelē pie autoritātes - vienīgā, neatkārtojamā, neaizvietojamā "pilsoniskās sabiedrības" sponsora Džordža Sorosa :)

"Our society is suspicious of those who claim to be virtuous and not without justification. Many rich people who form foundations have ulterior motives for doing so. I like to believe I am different. Being able to do the right thing is a rare privilege, and exercising that privilege is ample reward. But I always tell people who question my motives that they are right to do so. When I claim to be disinterested, the burden of proof is on me.

(..) I recognize that no one has elected me or appointed me as a guardian of the public interest; I have taken on that role for myself. People are rightly suspicious of someone who can have a policy but is not accountable to the public."

un novēl Franciskus, līdzās P-P! zemā līmeņa apspriešanas apspriešanai, nekavējoties uzsākt augsta līmeņa Ivetas Kažokas raksta apspriešanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Rita Ruduša - Pankūkas - Pētersonei! 28.11.2007 11:34
Vai Jums pašam nešķiet, ka būtu daudz interesantāk debatēt, ja Jūs izvērstu 4.rindkopā minēto ideju par ziedojumu limitu, nevis ieslīgtu garlaicīgajā un nogurdinošajā valsts ienaidnieku un tumšo spēku "atmaskošanā"? Tas, protams, arī ir veids, kā diskreditēt oponentu. Un tādējādi jēgpilna racionāli domājošu cilvēku diskusija tiek iznīcināta vēl pirms tā ir paguvusi sākties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Franciskus - Rita Ruduša 28.11.2007 11:17
Man ir žēl secināt, ka "Pankūkas - Pētersonei!" ir patiešām gaužām tipisks debatētājs, kurš ir vai nu "uzrāvies" uz konspirācijas teoriju āķa, vai arī pats tās aktīvi izfantazē. Diemžēl, tās klačas par Džordža Sorosa "nopirktajiem" pētījumiem, Bonnier ietekmi uz "Dienu" un Ivetu Kažoku kā "politaktīvisti" citādi nemaz nevar uztvert kā muļķības. Un vēlreiz žēl, ka kārtējais raksts tiek apspriests tik zemā līmenī.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! - Rita Ruduša 28.11.2007 11:04
:)

Mans komentārs ir "parodija". Vispirms "pilsoniskā sabiedrība" "nepareizās" politiskās partijas pataisīs par "ļaunumu" (palasiet vien "ticīgo" komentārus, teiksim, V-dienā), un pēc tam jūs vēlieties, lai to neviens neatdarinātu - kā farsu? Ja tā, tad interesantu Latviju jūs vēlieties.

Paldies, es izlasīju recenziju, izlasīju pētījuma virsrakstu, intereses pēc paskatījos, kas to finansē, pārbraucu ar acīm apmēram desmit lapām, pieņēmu, ka, manuprāt, lēmumu pieņēmējiem un "sabiedrībai" divi vissvarīgākie cipari:

-- par cik lielu summu Džordza Sorosa finansētās organizācijas (patapinot vārdu no Ēlertes kundzes konspirācijas teorijas) nopirka konkrēto ekspertu pakalpojumus;
-- cik lielu summu kopumā Dzordža Sorosa finansētās organizācijas ir ieguldījušas lēmuma par "valsts finansējuma" ieviešanu un saistīto "reformu" pirkšanā Latvijā visu daudzo gadu garumā;

tai nav atrodami, un izlēmu nelasīt. Galu galā - rakstiņš vismaz daļēji atkārto dokumetā atrodamo un, domājams, satur tā "esenci". Tas šķiet pētījums (drīzāk pamatojums nevis pētījums) nepieciešamībai ieviest "valsts finansējumu", nevis pētījums kā samazināt partiju atkarību no šaura "lielo" atbalstītāju loka vai tādas atkarības redzamību. Ir vismaz viena vienkāršāka alternatīva - samazināt atļauto ziedojumu limitu, kas Latvijā ir gana augsts. Nav gan īsti korekts salīdzinājums, bet Francijā tas ir EUR 7500 gadā, vai ekstrēmā piemērā "atbaidoši antidemokrātiskajā" Beļģijā, -- kur lauvas tiesu ienākumu partijām veido valsts subsīdija, un kur momentāni radās vēlme demokrātisku un visādu citu labu saukļu kakofonijas pavadībā "tiesāt" un "aizvērt" antiisteblišment partiju liedzot tai finansējumu, tiklīdz tā ieguva kaut cik vērā ņemamu ietekmi -- EUR 500 gadā.

Iveta Kažoka, kuras vārds-uzvārds ir atrodams zem vairākiem politiskiem uzsaukumiem un petīcijām, nav neatkarīga pētniece - viņa ir poltiaktīviste, ko algo interešu jeb spiediengrupa, kuras galvenais eksistences iemesls ir ietekmēt noteiktu politisku lēmumu (ne)pieņemšanu Latvijā. Iveta Kažoka vēlas panākt situāciju, kad valsts piespiedīs visus Latvijas pilsoņus nodokļmaksātājus finansēt PCTVL - ideja, kas jau viena pati manuprāt ir pietiekama, lai pieļautu, ka Iveta Kažoka ir ļauna (pat neņemot vērā visu citu pasākumu un ierobežojumu "paketi", kam būtu jānāk līdzi lēmumam par "valsts finansējumu").

Un kāda sagadīšanās! -- šorīt V-dienā ir iespējams izlasīt kā Iveta Kažoka, pieļāvuma formā, apšauba visu to Latvijas pilsoņu motivāciju, kas atbalsta TP un, neminot nekādus pierādījumus, "pauž aizdomas, ka patiesībā partijai ziedo tikai "daži bagāti cilvēki", citus izmantojot kā starpniekus, jo tūkstošus partijai atvēlējuši ne tikai uzņēmēji un baņķieri, bet arī personas ar pieticīgākiem ienākumiem" -- apvaino TP atbalstītājus krimināli sodāmos nodarījumos. Tāpēc man nav ne mazāko ilūziju, ka, ja un kad man kādreiz parādīsies iespēja atlicināt man tīkamas, varbūt ietekmi ieguvušas, bet Ivetai Kažokai netīkamas politiskās partijas atbalstam vairāk kā pārsimts latus, mana motivācija tiks apšaubīta, es tikšu turēts aizdomās par līdzdalību krimināli sodāmos nodarījumos, Ēlertes kundzes, Bonnier AB, kā arī visu nodokļmaksātāju uzturēti resursi būs Ivetas Kažokas rīcībā, lai to visu mēģinātu iedēstīt vēlētāju smadzenēs, bet politiskās runas paarvalde - KNAB tiks uzrīdīta, lai dotos politiski motivētā zvejošanas ekspedīcijā (fishing expedition), lai mēģinātu atrast, ko piesiet man un manis un citu pilsoņu atbalstītai politiskai partijai.

TP ir dzīvs, Latvijas pilsoņiem acu priekšā esošs pierādijums, ka Ivetas Kažokas tēze "valsts finansējuma" ieviešanas nepieciešamībai -- "sākot ar 20.gadsimta piecdesmitajiem gadiem aizvien vairāk valstis konstatēja, ka partijām sāka trūkt līdzekļu, lai pilnvērtīgi veiktu savas funkcijas" -- ir blefs (nesaka kādām partijām, kādēļ varbūt sāka trūkt atbalstītāju). Tas arī manuprāt ir iemesls, kāpēc Iveta Kažoka, paužot liekulīgas raizes par partijām un to atrašanos bedrē, uzbrūk TP atbalstītājiem.

Saprātīga (tāda, ko Iveta Kažoka neapgarēsies nosaukt par "lielu") ziedojuma limita noteikšanai vienlaikus ar tēriņu griestu atcelšanu intuitīvi vajadzētu stimulēt partijas atrast papildus ziedotājus, lai iegūtu līdzekļus savai pastāvēšanai un konkurencei - stimulēt piesaistīt jaunus biedrus un atbalstītajus. Iebildumi "valsts finansējumam" ir no iepriekšējā komentāra izlobāmi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aleksis 28.11.2007 11:00
Pankūkām ir taisnība par Beļģijas slikto pieredzi partiju finansēšanā no valsts budžeta - sk. http://en.wikipedia.org/wiki/The_Belgian_%22dry_up%22_law . Izskatās, ka pat šajā visnotaļ demokrātiskajā valstī ir bijuši nopietni centieni kavēt valsts finansējuma piešķiršanu "neliberālām" partijām; veidot pret "Vlaams Belang" sanitāro kordonu, utml. Latvijā etniskā situācija nav daudz vienkāršāka - te var notikt tieši tas pats: nodokļus maksā visi, bet atbalstu saņem tikai "pareizās" partijas.

Var, protams, ieviest arī matemātiski formālu partiju finansēšanas shēmu - teiksim, katra partijas saņemtā balss Saeimas vēlēšanās partijai nozīmē fiksētu naudas summu no valsts budžeta (varbūt atskaitot sīkpartijas, kas saņēmušas niecīgu atbalstu - teiksim palikušas zem 1%). Bet no tā vien partiju politbizness nekļūtu taisnīgāks:
(1) Šāda valsts finansējuma dēļ partijām kļūs vēl izdevīgāk pirms vēlēšanām veidot dažādas slēptās reklāmas un pozitīvisma kampaņas. It īpaši, ja saņemtais valsts finansējums var ar uzviju kompensēt šādu reklāmu izdevumus un soda naudas.
(2) Ir zināms, ka viena vēlētāja balss dažādām partijām ir izmaksājusi ļoti dažādi - LPP savu vēlētāju aģitēšanai tradicionāli lieto lielus reklāmas izdevumus, savukārt PCTVL vēlētāja pārliecināšana izmaksā apmēram 10 reizes mazāk. Tā gan ir tikai formālā aina - jo PCTVL un SC vēlētājs bieži skatās Krievijas televīziju, kas arī savā veidā aģitē balsot par šīm partijām.

Vai nevar izrādīties, ka šāda valsts dotācija būs īpaši izdevīga tām partijām, kuras aktīvi atbalstīs dažādi ārpus-Latvijas spēki? Īsi sakot, I.Kažoka nav visu rūpīgi izdomājusi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ikstens 28.11.2007 00:21
Pankūkas var garšot un var arī negaršot. Tomēr pētījums rada ļoti pamatotas aizdomas, ka mums ir darīšana ar budžeta tiešo dotāciju apoloģētiku.

Pētījumā ir uzskaitītas 8 jomas, kuras dotācijas varētu ietekmēt, bet nevienā (!) no tām netiek konstatēta pozitīva ietekme, t.sk. plaši izreklamētajā korupcijas apkarošanas jomā.

Privātās sarunās autore it kā atzīst dotāciju ierobežotās iespējas un runā par plašāka skatījuma nepieciešamību uz šo problēmu, taču tas nekādi neparādās ne pētījumā (kas tapis ilgākā laikā), nedz rakstā (kas tapis jau pēc pētījuma publiskas apspriešanas).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita Ruduša - Pankūkas - Pētersonei! 27.11.2007 20:44
Jūsu izvērstais komentārs ir stilistiski perfekts Latvijas diskusiju vidē iecienītās oponenta diskreditācijas piemērs. Deminutīvi, pēdiņas, daudzpunkti, eleganti sarunvalodas elementi, tēvišķs tonis. Ja tomēr rodas vēlme un interese diskutēt pēc būtības, tad iesaku izlasīt rakstam pievienoto Ivetas Kažokas un Marčina Valecka pētījumu "Maksa par demokrātiju: vai partijas jāfinansē no valsts budžeta?". Un, lūdzu, pievērsiet uzmanību pieturzīmei pētījuma nosaukumā. Tiek uzdots jautājums, nevis piedāvātas gatavas receptes. Varētu sagaidīt, ka jautājumam seko diskusija. Diskusiju par partiju finansēšanas modeļiem, protams, nevis par autoriem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! 27.11.2007 19:28
"(..) partiju priekšvēlēšanu izdevumiem ieviesti griesti, kas šobrīd gan ir vispārējs
demokrātisko valstu standarts (..)"

Par cik partiju priekšvēlēšanu izdevumi tiek uzskatīti par tādu kā ļaunumu (tie ir valsts ierobežoti un ierobežojumi ir tās represīvās kapacitātes spēkā uzturēti), tad P-P! uzskata, ka izdevumi Ivetas Kažokas viedokļu publiskošanai arī ir ļaunums un arī būtu ierobežojami. Jo Iveta Kažoka, iespējams, ir ļauna - cenšas nepamatoti ierobežot standartus, kas būtu attiecināmi uz "demokrātiskām valstīm" :)

"1.Atkarība no lieliem ziedojumiem" (visi pārējie treknie punktiņi ir šī pārinterpretācija)

Pieņemsim, ka tā būtu - ka partijas esot "atkarīgas" no "lieliem" savu atbalstītāju ziedojumiem. Ko piedāvā Iveta Kažoka?

A vajagot ieviest nespecificētu "valsts finansējumu". Kā, kādā veidā šī finansējuma ieviešana atcels vai vismaz samazinās pilsoņu vēlmi atbalstīt sev tīkamās partijas ar "lielajiem" ziedojumiem? A par to ne vārdiņa -- vedinot domāt, ka rezultāts varētu būt saistīts tieši ar "valsts finansējuma" nevis kādu alternatīvu priekšlikumu ieviešanu, Iveta Kažoka saka, ka tā esot noticis citās valstīs (par to, kas vēl esot noticis citās valstīs, arī ne vārdiņa).

"P-P!" domā, ka Iveta Kažoka nevēlas risināt, viņasprāt, "lielo" ziedojumu "problēmu". Jo to problēmu var atrisināt diezgan vienkārši - sarunājot ar Ivetu Kažoku, ko viņa uzskata par "lielu", un ko - par "adekvātu" ziedojumu, un tad nosakot pēdējo likumā kā griestus ziedojumiem.

Ivetai Kažokai vajag "valsts finansējumu", jo tas, kas viņai kremt, ir partiju "atkarība" -- atkarība no konkrētiem identificējamiem saviem atbalstītajiem principā. Jo, iespējams, Iveta Kažoka ir ļauna: viņa vēlas, lai savu atbalstītāju vietā partijas būtu atkarīgas no neidentificētas "sabiedrības" - no valsts sadalīta finansējuma. Par starpniekiem no šīs atkarības izrietošo savstarpējo attiecību realizēšanā ("sabiedrības" interešu aizstāvjiem), izmantojot savā rīcībā esošos resursus ("pareizo" naudu, pieju medijiem, utt. utjp.), tad uzmesties varētu Iveta Kažoka un viņas rokaspuiši/meitas. Iveta Kažoka nevēlas dibināt un atbalstīt savu "pareizo" partiju. Tā vietā viņa vēlas diktēt un regulēt kā būtu jāuzvedās, no kā "jāattīras", kas jāsakārto, kāda dienaskārtība jārealizē citu dibinātām un atbalstītām partijām. Jo, iespējams, Iveta Kažoka ir ļauna :)

Lai realizētu savus, iespējams ļaunos mērķus, Iveta Kažoka nesmādē nekādus paņēmienus - ne tikai standartu ierobežošanu, kurus varētu attiecinātu uz "demokrātiskām valstīm". Iveta Kažoka piedēvē "bailes". Iveta Kažoka apšauba to cilvēku motivācijas "tīrību", kas atbalsta viņiem tīkamas politiskās partijas - ("motivācija, finansējot partijas, nav tīri ideoloģiska, bet drīzāk pragmatisku motīvu vadīta"), un netieši piedēvē masu no "diktēti nosacījumi", "šauras ekonomiskas intereses" izvedamu iespējamo "netīro" motivāciju .

Savu vēlmju piepildīšanai un, iespējams, ļauna būdama, Iveta Kažoka ir gatava aicināt valsti uzvesties ļauni -- paņemt vairāk naudiņu nodokļos un tad no tām finansēt politiskās partijas. Lai tad nodokļmaksātājs būt spiests netiešā veidā finansētu viņam netīkamu partiju politiku un aktivitātes. Lai "P-P!", kad atkal maksās nodokļus Latvijā, būtu spiests pret savu gribu finansēt arī PCTVL. Tā vietā, lai "P-P!" pats varētu padomāt: ok, man tagad ir naudiņas, ko varu atlicināt partijas atbalstīšanai, un izlemt savu naudu atdot "Visu Latvijai!" Nevis sadalīt tā, lai visiem būtu "vienlīdzīgi" - arī "Latvijas pedofīlu partijai", ja tāda parādīsies un spēs izpildīt Ivetas Kažokas nespecificētos noteikumus finansējuma saņemšanai.

Iveta Kažoka vēlas, lai valstij būtu finansiāla svira, ar ko mēģināt pārtraukt vai apgrūtināt "nepareizu" partiju darbību, jo... - vai es jau pietiekami daudz reizes uzsvēru, ka Iveta Kažoka, iespējams, ir ļauna? :) Līdzīgi, kā tas bija, piemēram, "demokrātiskajā" Beļgijas karalistē gadījumā ar "Vlaams Blok"/"Vlaams Belang". Jo nodokļmaksātāju "tīro" un labo finansējumu taču nedrīkst "nepareizām", "ekstrēmām" vai "netīrām" partijām - vai ne?

"(..) valsts finansē partijas gan Lietuvā, gan Igaunijā un ar retiem izņēmumiem visā Eiropā."

Ak tad tomēr ir reti izņēmumi. :) Demokrātiski?

"(..) nepiedāvājot reālu alternatīvu lieliem privātiem ziedojumiem, grūti iedomāties veidu, kā partijas izvilkt no tās bedres, kur tās šobrīd atrodas."

Bet jūs varbūt neraizējieties par tām partijām "sliktenēm" tik dikti, Iveta. Tas gan ir tik aizkustinoši - iedomāties, kā Iveta Kažoka naktīm neguļ un satraucas: kā tur, teiksim, LC/LPP klājās tai dziļajā tumšajā bedrē meža vidū; ko gan tagad tādu varētu izdomāt, lai palīdzētu tai izkārpīties un atgriezties mājās, siltumā :) "P-P!" nemaz negribētu palīdzēt vilkt ārā no kādas iedomātās bedres, teiksim, PCTVL. Lai kārpās.

Saistītie raksti
Citi autora darbi