Atslēgvārdi:

Kakofēmismi Karabasam 19

Valdība ir iemācījusies apslāpēt citas balsis un ignorēt kritiku. Necauršaujamais Aigars Kalvītis ir paštaisnu avīžu komentāru māceklis.

Iesaki citiem:

Jau labu laiku “noteiktas institūcijas” apvaino “dažus“ medijus par “neatbilstību” saviem uzdevumiem. Kas rosina uz šādiem apvainojumiem, vai tiem ir pamats ? Tas ir interesants teorētisks jautājums, jo kritikas iemesliem ir jābūt atrodamiem teksta līmenī un diskursa analīzes teorijai būtu jāpaskaidro, kāpēc vārdu lietošana izraisa nepatiku. Jo īpaši svarīgi būtu to noskaidrot laikraksta Diena gadījumā. Kāpēc “antitīklveida struktūras” (valdības koalīcijas partijas) tur aizdomās kvalitatīvo nacionālo avīzi, kas konsekventi pieturas pie objektīvās žurnālistikas pamatprincipa — ziņu atdalīšanas no komentāriem ? Saskatu divas problēmas.

Pirmkārt, avīze ir jāskata kā vienots veselums, kur visu žanru teksti ir savstarpēji saistīti un lasītājs interpretē redakcijas vēstījumus kopsakarībās. Diskursa analīzē to sauc par arhitekstualitāti — dažādu kategoriju un statusu teksti mijiedarbojas nozīmes veidošanā. Arhitekstualitātes paņēmieni ļauj Dienai smalki pārkāpt netendenciozitātes principu — lai saprastu objektīvās, bet neviennozīmīgās ziņas lasītājam ir nepieciešami papildus „špikeri”, kurus var atrast komentāru un viedokļu slejā. Negaidīts (vai arī tīšuprāt paredzēts) efekts var rasties pateicoties īpatnējai materiālu izvietošanai lapaspusēs. Nozīmi var ietekmēt blakus publicētais raksts, fotogrāfija, piezīme, virsraksta šrifta lielums, teksta daļu izcelšana.

Latvijā izveidojusies ziņu rakstīšanas tradīcija prasa no žurnālista hronoloģiski kokainā valodā uzskaitīt vienas dienas atgadījumus, ilustrējot tos ar dažu iesaistīto personu citātiem. Ziņām trūkst kontekstualizācijas un plaša fona materiāla un tāpēc biežumis tās nesniedz izsmeļošu informāciju par notiekošo. Mūsu avīzes nepublicē pārskatus, kuros šodienas notikumi tiktu skatīti, piemēram, 16 neatkarības gadu kopsakarībās. Žurnālistu rutīnu ir ietekmējis teleoloģiskais (galamērķa) uzskats par „tranzīta procesu” — atbrīvojusies no svešas vides Latvija dabiski virzās uz rietumu demokrātijas formu. Žurnālistam tikai jāatķeksē kārtējās „Briseles” prasības izpildīšanas fakts. Konteksts nav būtisks, jo mērķis ir zināms un brīvā tirgus instrumenti neatvairāmi ved uz turieni (pārskata komentārus Latvijas žurnālistikā veido tikai Anatolijs Kameņevs laikrakstā Čas). Lai saprastu novirzes no nospraustā ceļa, lasītājam pašam ir jāmeklē plašāks konteksts, jo ziņu teikumi par atgadījumiem neveido politisko jēgu. Cituviet avīzē atrastais konteksts pauž redakcijas emocionālo attieksmi, bet šajos materiālos trūkst loģiskas argumentācijas.



Viedokļi vai emocijas?

Te es nonāku pie otras problēmas — komentāri drīzāk ir nevis pamatoti viedokļi, bet emocionālās attieksmes, ko autors virspusēji balsta vārdu spēlēs. Spriežot pēc redakcijas nostājas, ko var izsecināt, izlasot visas publikācijas, komentētāja uzdevums ir pierunāt auditoriju pieņemt viedokli un likt attiecīgi rīkoties, bet ne pārliecināt. Dienas štata komentētāju biežāk izmantotā retoriskā stratēģija ir oponenta diskreditācija un komandēšana, iecienītie valodas rīki ir arguments pret personu (ad hominem) un debitīvie darbības vārdi (piemēram, pašpārliecinātais virsraksts „Tautai jāmāca nevis taisnības, bet brīvā tirgus ābece”, 19.08.94). Argumenti pret personu Dienas komentāros izpaužas kā apsaukāšana. Lasot Aivara Ozoliņa 24.maija komentāru,[ 1 ] konstatēju, ka 6% no vārdu kopskaita ir disfēmismi un kakofēmismi. Tie ir skarbi un apvainojoši vārdi, kurus apzināti lieto stilistiski neatbilstošajā kontekstā, lai izjokotu vai ievainotu sarunas biedru. Komentētājs mākslinieciski iekļauj oponenta izteikumu tādā kontekstā, kurā viņš izskatās nožēlojami. Autors nepaskaidro, kā un kāpēc oponenta teiktais varētu radīt negatīvus efektus realitātē. Izteikums ir izrauts no esošās politiskās argumentācijas un ielikts retoriskajā — piemēram, tas, ko dara oponents, ir leļļu teātris vai politbirojs. Lasītājam nav jāizprot sarežģītā reālitātes uzbūve, bet vienkārši pēc analoģijas principa jāpārceļ disfēmiskās īpašības uz oponenta darbībām.

Neprasme kontekstualizēt atgadījumus esošajā realitātē kavē iesaistīšanos argumentētā diskusijā, bet atgadījumu uzskaitījums ziņu rubrikā iegūst saskaņotu jēgu analoģijā, ko piedāvā emocionāls komentārs. Tas un arī citi blakus publicētie teksti veido saprotamu ietvaru, kas piešķir jēgu neitrāliem ziņu tekstiem, savukārt kādas emocionālās attieksmes dominēšana (vēstule, izvilkumi no vārdu apmaiņas internetā) pārliecina lasītāju par šīs vienīgās interpretācijas statistisko pareizību.

Visinteresantākais arhitekstualitātes gadījums, ko atradu Dienas slejās, ir redakcijas komentārs pie Ārstu biedrības reklāmas V. Zatlera atbalstam[ 2 ] (šādu paņēmienu izmantoja arī Neatkarīgā publicējot Delnas reklāmas pirms vēlēšanām). Avīze iemanās bērnišķīgi iekniebt oponentam pat tad, kad apkalpo savu klientu reklāmdevēju. Ja oponents nevar iekļūt avīzes diskursā par maksu, kas ir paredzēts liberālās preses paradigmā, rodas šaubas par iespēju līdzdarboties avīzes veidotajā publiskajā sfērā, piekļuvi kurai regulē nerakstītā komunikācijas kultūra, nevis juridiski noformēts līgums.

Kā manipulācijas piemērus minēšu vēl dažus materiālus par prezidenta vēlēšanām. Neslēptie pazemojumi ir atrodami izvilkumos no lasītāju komentāriem internetā — stilistiski tas maz atbilst kvalitatīvas liberālas avīzes viedokļu slejas līmenim. Ziņu materiālos viedokli uzspiež citēto personu vārdu izcēlums ar treknajiem burtiem. Psiholoģisko nepatiku rada lielformāta fotogrāfijas ar sejas tuvplānu un supertuvplānu. Lielākā manipulācija, protams, ir notikuma freims — „aploksnes”.


Nenotveramais Frankenšteins

Latviešu ikdienišķās uzvedības modeļi ir svarīga tēma diskusijai, tomēr pašlaik sanāk, ka mēs šķirojam nemorālo rīcību pēc amorāluma procenta. Kas ir labāk — ņemt pateicību no pacienta, noraidīt okupācijas faktu, nemaksāt nodokļus no reklāmas maiņas darījumiem vai piešķirt savam „nabaga vīram” valsts augstāko apbalvojumu? Jautājums par pirmā akmens mešanu joprojām nav atrisināts, jo pagaidām bija daudzmaz pieņemts klusēt par tām latviskās identitātes komponentēm, kuras, izteikšos miglaini, tuvina latviešus sliktajiem krieviem, nevis labajiem skandināviem. Mediju diskurss problēmu risināja, sameklējot un nogalinot simbolisko grēkāzi — viens komunists, viens čekists, viena korumpēta persona. Prezidenta vēlēšanas arī tika pasniegtas kā viena cilvēka problēma. Galvenais bija atrast „Bojāru Nr.2”, proti, cilvēku, kurš ierosināja V. Zatlera kandidatūru.

1998. gadā Dienas radītais Frankenšteins ir pataisīts par nepārtrauktu metaforu, kuru nevar notvert un nogalināt. Te viņš ir Mākoņkalnu tēvs, tad viņš pārvēršas par Karabasu Barabasu kā marionešu raustītāju leļļu teātrī, te par Centrālās Komitejas ierindas biedru... Pirms prezidenta vēlēšanām no Dienas pirmās slejas uz mums skatījās V. Zatlera acis, bet vēlēšanu dienā kandidāts metamorfozējās A. Šķēlē, kurš patiešām pilda savu solījumu — 1998. gadā viņš atnāca un joprojām strādā.

31. maijā Diena apgalvoja, ka V. Zatlera ievēlēšana “vienā rāvienā padarītu Latviju no “veiksmes stāsta” par problēmvalsti ”[ 3 ]. No laikraksta jautri postmodernām vārdu kolāžām alias komentāriem nav saprotams, kas notiks “leļļu teātrī” un kāpēc. Un vai drīkst runāt par jelkādu veiksmi, ja tā izgaist vienā rāvienā. Varbūt politiskajā vidē bija priekšnoteikumi šādam scenārijam? Komunikācijas pētnieku šajā ziņā interesē saziņas kultūras eventuālais ieguldījums novirzei no “īstās” demokrātijas ceļa. Integrējoties valsts varas struktūrā pēc uzņēmuma privatizācijas, laikraksts Diena aktīvi iesaistījies esošās sistēmas veidošanā, nodrošinot tai ideoloģisko ietvaru. Diskursa pagrieziena punkts ir Toma Baumaņa raksts ar zīmīgu pretstatījumu “Brīvība vai vienlīdzība?” 1992. gada 5. decembrī.

Taču sistēmu var aprakstīt novērotājs no malas, pati sistēma no iekšpuses nevar pilnvērtīgi sevi aprakstīt. Diena nespēj šobrīd kritiski izvērtēt politiskās kultūras augļus, kuru kopšanā pati ir ieguldījusi daudz paštaisnas piepūles. Brīvība ignorēt citu balsi, diskreditēt oponentu pilsoniskās aktivitātes, pretstatīt sociālās grupas ir svarīgāka nekā vienlīdzība publisko debašu sfērā. Tāda bija Dienas nostāja, rakstot par skolotāju, zemnieku, mediķu, krievu skolēnu un citu sociālo grupu atšķirīgiem viedokļiem un Satversmē garantētajām protesta akcijām. Liberālisma principi tika piesaukti selektīvi, ignorējot universālo pieeju. Neuzklausot oponentu, laikraksts ar boļševistiski dedzību uzspieda savu redakcionālo redzējumu par liberālo tirgu. Argumenti pret personu ļāva noraidīt citu viedokli, neiedziļinoties oponenta rūpēs un viņa pasaules redzējumā. Atbalstot to, ko sauc par “neoliberālismu”, avīze, iespējams, atviegloja politiskajai elitei ekonomisko reformu īstenošanu, taču ilgtermiņā valdība un lasītāji ir iemācījušies apslāpēt citas balsis un ignorēt kritiku. Necauršaujamais Aigars Kalvītis ir Dienas paštaisno komentāru māceklis.

P.S. Pieminētais jēdziens “kakofēmisms” (tāpat kā “kakofonija”) ir veidots no grieķu “kakos” — slikts, ļauns. Jā, jā, etimologi saka, ka tam ir sakars ar latviešu vārdu. Nopraidistu uzbrukums ar “kaku maisiņiem” pērnvasar uzskatāmi materializēja politiskās elites un mediju uzturēto ķildu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (19) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andza 03.07.2007 11:37
Nu ziniet, Latvija ir viena no korumpētākajām Eiropas valstīm (ja ne pati). Politiķiem ir tendence jau klaji nekaunīgi spļaut tautas sejā. Varbūt ir vērts būt emocionāli naidīgiem, lai iekustinātu muļķīgo latviešu tautu, kura kārtējo reizi ievēl tos pašus blēžus citā kulītē?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ejbekot 29.06.2007 20:58
Sergej, varbūt vienkārši atklāj - cik tev samaksāja?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

eliza 28.06.2007 13:32
Prieks lasīt argumentētu mediju kritiku no S.Kruka puses un tikpat konstruktīvu raksta kritiku šeit, komentāros. Taču piekritīsiet, ka šobrīd Latvijā uz vienas rokas pirkstiem ir saskaitāmi analītiskās žurnālistikas pārstāvji, bet pārējie piekopj citātu/komentāru/viedokļu atreferēšanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 28.06.2007 04:10
Ir MEISTARS un ir Ozolinsh .Nesaliidzinaamas lietas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ninna 21.06.2007 21:57
Labs raksts. Iespaidigi. Vai ir iespejams, ka Diena atbildees?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Piegriežas jau tā Diena ar reizēm 20.06.2007 16:39
+1

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ozolins-Finansists 20.06.2007 16:31
"Ozolina apraksts un Kruka apraksts atskiras ar to, ka Kruka aprakstam lielakas savietojamibas iespejas."

Tas atkarīgs, kas ar ko tiek 'savietots'? Ja runa ir par Dienas neatbilstību Kruka pieņemtiem universāliem likumiem, tad savietojamība tiktiešām ir nevainojama. Taču, ja runa ir par kompleksu situācijas izpratni, kurā sistēma tiktu analizēta gan no ārpuses, gan no iekšpuses, tad Kruks konsekventi paliek ārpusē, kas tādējādi viņam ļauj runāt par mūžīgiem un universāliem likumiem, nevis par mediju 'ikdienas dzīvi'.

Turklāt es jau vēl neko neesmu pateicis, lai mani ar kaut ko 'savietotu'. Manas iebildes ir vairāk epistemoloģiskas, nevis saistītas ar Dienas kritiku vai slavēšanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Finansists - Ozolinam 20.06.2007 15:13
Ziniet, tad ari vardu 'logika' vajag ierakstit pedinas. Man pat bailes pajautat, vai Jus pienemat jelkadas sarunas maksimas, nezinu, nu Grice kaut vai, jeb aristotela labticigas runas principus. saprotu, saprotu, ka Kruks nespele pec Jusu noteikumiem un Jus veletos, lai vina izteikumos butu nemti vera neartikuleti situativas logikas (nav tacu Jusu pasu izgudrots jedziens vai ne, tak ir kada saite vai nu ar Simons vai Bourdieu vai sliktakaja gadijuma Popper vai vel kadu) nosacijumi.

Ok, labi var ari neatsaukties uz argumentacijas vai retorikas principiem, tacu, pat lielietojot game theory principus, kurus var izmantot pat amebu uzvedibas aprakstisana, dazadie 'situacijas apraksti' ko var generet speletaji un noverotaji , ir vismaz savietojami. Ozolina apraksts un Kruka apraksts atskiras ar to, ka Kruka aprakstam lielakas savietojamibas iespejas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ozolins-Marija 20.06.2007 14:50
'Situatīvā loģika' ir 'prakses loģika'. 'Universālā loģika' ir 'ideoloģijas loģika'. Es domāju, ka ar to ir daudz pateikts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Buks 20.06.2007 14:26
Labi rūkts, Sergej. :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marija 20.06.2007 14:08
No kā izriet, ka analizējot Dienu, diskursa analīzei nav jēgas? Tad Diena droši vien ir tāds unikāls gadījums mediju pasaulē, jo līdz šīm (sociālajās zinātnēs) pētnieki uzskatīja, ka diskursa analīzi var pielietot, analīzējot jebkuru tekstu, ja tikai zinams tā konteksts. Vai tad Kruks nedzīvo Latvijā, nav pētījis Latvijas politiskās komunikācijas kontekstu?

Par situatīvo loģiku - skumji. Tā ir atteikšanās no objektīviem kritērijiem, kas būtu saprotāmi arī citiem - tātad, tādiem kritērijiem, atsaucoties uz kuriem, var no ārpuses vērtēt medija darbību. Tas nozīmē 'mēs negribam, lai mūs vērtētu'. Vai arī 'mēs esam tik augsta autoritāte, ka nedrīkst mūs vērtēt'.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ozolins-Finansists 20.06.2007 13:54
Es jau sevi neidentificēju ar kaut kādu izgudrotu lasītāju, kura priekšstati par Dienu un citiem medijiem ir dzimuši Kruka iztēlē, kurai vismaz konkrētā rakstā tiek ignorēts jebkāds empīrisks pamatojums.

Būtībā tam teksam vajadzētu sākties un beigties ar "Es, Sergejs Kruks, sajūtu, man nepatīk, man trūkst utt., un tad tas patiešām liecinātu par atbildības uzņemšanos par saviem izteikumiem. Taču apgalvojumi aprobežojas ar licentia poetica, kurā autors maskējas (identificējas?) aiz kāda abstrakta vērtējoša subjekta.

Cenšanās man pielāgot situatīvismu kritēriju parāda jūsu bērnišķīgo vēlmi izmantot čūska-rij-savu-asti-stratēģiju. Tā vienmēr ir laba situācijās, kad kāds sniedz kategoriskus un galēji spekulatīvus apgalvojumus, taču es runāju par konkrētu gadījumu, kurā pirmām kārtām darbojas 'prakses loģika', nevis argumentācijas kārtulas un diskursa analīze. Respektīvi, situatīvisma pavēršana pret maniem izteikumiem neliecina par jūsu centieniem iedziļināties šajā loģikā, kas ir tik nepastāvīga un polimorfa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

LZ 20.06.2007 13:23
Par katru mediju kritikas rakstu mums būtībā jāpriecājas - cik tad to ir. Vislabākā šādu sarunu vieta noteikti būtu Žurnālistu savienības lapa, bet tā kā tādas nav, paldies Politika.lv un Krukam par šo pašu.
Ne visam var piekrist, kaut gan zināma taisnība Krukam ir gan par prezidenta kampaņas laiku, gan par Dienas politiku un tās sekām. Pietrūka tikai jautājuma (atbilžu) - kas notiks turpmāk? Visi varas pārstāvji medijiem uzšķaudīs un tie attiecīgi uz viņiem, un abas karavānas ies tālāk? Kas tad notiks valstī? Un kā uz to reaģēs auditorija? Laikam neabonēs avīzes, bet vai tā nav bīstama situācija no mediju uzticamības viedokļa?
Vispār tas ir ļoti bēdīgs un nožēlojams process, kas patlaban notiek medijos - tiek pasniegti fakti (labākajā gadījumā bez "vajadzīgā" traktējuma), bet nav analīzes, kopsakaru. Pauž personisko attieksmi (piekrītu Krukam!) komentāros, bet nav analīzes. Nav analītisku rakstu ar "kāpēc?" Žurnālistika kļūst arvien nekvalitatīvāka un neprofesionālāka (ziņās pārsvarā strādā vidusskolu beidzēji, studentiņi bez izglītības - ko no tādiem var prasīt... bet tādi ir izdevīgi redakcijai tāpēc, ka nečiepstēs pretī priekšniekiem (vidējiem) un aldziņa ar' nav lielā jāmaksā - kā nekā bez izglītības un pieredzes...).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Finansists - Ozolins 20.06.2007 12:08
Proponetais relativisms ir intelektuali passagraujos (jo laikam par prastu). raugi, ja izteikumus nosaka situativi speles noteikumi, tad sada vertejuma jega ari ir situativa un pec 5 minutem situacija mainas, vertejumi mainas. Un nav nekadas jegas nemt par pilnu kaut ko tik nenoturigu. savukart ja kads/a atsaucas uz universaliem principiem, kartulam (Kruks min ne tikai diskursa bet ari argumentacijas principus, piem. ad hominem, tad vins pats uznemas atbildibu tikt vertetam pec sadiem principiem. Sak, es pienemu sos universalos principus, pec tiem variet vertet ari manus (tai skaita pasreizejos) izteikumus privilige tadus sarunbiedrus/lasitajus, kuriem runataja integritate ir svarigaka par kada ik pa bridim izkliegtam sajutam - man sap, es esmu priecigs utt. kas laikam vairak versti uz lidzigos emoc. stavoklos esosajiem (kaut gan, kas tur lidzigs, ja spele ir tik situativa). Ozolina komentars ir bezjedzigs semantiski, jo praktiski nav iespejams nopietni kvalificet nevienu izteikumu, kuram ir vertejoss raksturs (piem. apbrinojami nekritiska attieksme - tas tak ir vertejums, kas atbilst dota rakstisanas briza situativajiem speles noteikumiem un tam nav nekada sakara ar Kruka izteikumiem, tik vien ka ar Ozolina TA BRIZA emocionalo stavokli). 'Kruks' ir ozolina emocionalas pasaules situativs fantoms.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aita 20.06.2007 10:48
Paldies par rakstu, un to, ka aktualizēts jautājums par to, vai 'svētā govs' (t.i., Diena) patiešām brīžiem neraksta tādā pašā līmenī, ka tik ļoti izdaudzinātā ''amorālā'' NRA.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ozolins 19.06.2007 23:21
„Lai saprastu novirzes no nospraustā ceļa, lasītājam (kuram?) pašam ir jāmeklē plašāks konteksts, jo ziņu teikumi par atgadījumiem neveido politisko jēgu [..] materiālos trūkst (kam?) loģiskas argumentācijas. [..] Psiholoģisko nepatiku (kam?) rada lielformāta fotogrāfijas ar sejas tuvplānu un supertuvplānu. [..] Tie ir skarbi un apvainojoši vārdi (kam?), kurus apzināti lieto stilistiski neatbilstošajā kontekstā [..]. [..] Pašlaik sanāk, ka mēs (kas ir šie mēs?) šķirojam nemorālo rīcību pēc amorāluma procenta.”



-----------------------------------------

Šāda normatīvi pārlādēta frāžainība liek pieņemt, ka vērtējošā instance ir Sergejs Kruks un viņa izdomātais ideālais laikraksta lasītājs. Atsaukšanās uz kaut kādiem pašradītiem vai aizlienētiem principiem, spriežot par nepārtraukti mainīgo sociālo realitāti (t. sk. par medijiem), autoru pozicionē kā ‘labās politiskās gaumes veidotāju’. Kruka apbrīnojami nekritiskajā attieksmē pret diskursa analīzi sakņotais kategoriskums rezultējas no tukša gaisa paķertā priekšstatā, ka ir kaut kādi pareizi, universāli principi, pēc kādiem darbojas mediji, lai gan faktiski tie visi darbojas pēc situatīvi definētiem spēles noteikumiem, kuru izvērtēšanai, pragmatiski raugoties, nav iespējama nekāda universāla pieeja (retorikas līmenī, lai rakstītu komentārus politika.lv, šāda pieeja, protams, vienmēr ir iespējams).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 19.06.2007 21:25
Pievienojos Sergeja Kruka analīzei - par "kakofēmismiem" bija interesanti uzzināt. Ja avīze īstenības atspoguļošanas vietā grib īstenību noteiktā virzienā iespaidot jeb pati radīt ziņas, tad šāda avīze neizbēgami samaitājas. Šāda dabas likumsakarība vienādā mērā attiecas gan uz nepareizo "NRA", gan arī uz pareizo "Dienu". Un arī otrādi - pietiek cienīt lasītāju, lai varētu uzrakstīt labi. Ļoti cienu daudzus Dienas profesionāļus - esmu pārliecināts, ka viņi ir spējīgi arī uz kaut ko labāku nekā tas, kas tiek darīts pēdējā mēneša laikā saistībā ar V.Zatleru.

Nesen pārliecināju mūsu IT firmas vadību, ka priekš uzgaidāmās/atpūtas telpas vajadzībām līdzās "Dienai" vajag abonēt arī "Biznes & Baltija" un "NRA", lai vismaz nav tikai viena veida tendenciozitāte.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 19.06.2007 20:32
tas,kas man bija nepienjemams ,taa bija jaunaa prezidenta pazemoshanas meeginaajumi.OK ,vinsh ir aarsts traums,daudz redzeejis,bet gimenes loceklji pa piemeeram?Vinjiem arii saap.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 19.06.2007 20:22
Paldies Sergej par rakstu!Var piekrist var nepiekrist,bet Tavi raksti vienmeer ir izstraadaati kvalitatiivi.

Kas attiecas uz tiiklveida struktuuraam,tad kaapeec dazhi neatbild :nu un? Ne jau partija ,kuraa esi bet darbi ,ko esi dariijis vai nedariijis.

Taapat piekriitu par to ka vajadzeetu uztureet augstaaku saskarsmes kultuuru.

Citi autora darbi
Kastes 255x203(2)

One more try* 10 Autors:Sergejs Kruks

Ciriki 255x203

Daudzes čuriki 3 Autors:Sergejs Kruks