Kāds kultūras ministrs Latvijai vajadzīgs? 21

Šo bloga ierakstu sākšu ar interešu atrunu: man nekad neko nav vajadzējis un arī šobrīd neko nevajag no Kultūras ministrijas. Domāju, ka es varētu būt arī viens no pēdējiem cilvēkiem Latvijā, kuru varētu turēt aizdomās par kādām īpašām simpātijām pret Nacionālo apvienību vai tās virzītajiem ministriem.

Iesaki citiem:

Tagad par lietu: mani mulsina tā masīvā kampaņa, kas šobrīd ir sākusies pret Žanetu Jaunzemi-Grendi. Nespēju saprast: viņa tiešām ir slikta kultūras ministre vai problēma ir nozarē, nozares lielajās personībās, kas pretojas pārmaiņām? Vai arī - pa daļai problēma ir gan ministrē, gan nozarē?

Man ir atšķirīgs viedoklis par daudz kritizēto ministres uzstāšanos 100.pantā pirms divām nedēļām. Ja neskaita patiešām, maigi sakot, mulsinošo momentu, kad Jaunzeme-Grende nespēja izskaidrot jēdzienu " vienota informācijas telpa", pārējais raidījums drīzāk ir vērtējams kā raidījuma vadītāja neveiksme. Ja diskusijas viesim tiek uzdoti " pārlādēti" jautājumi, tieši vadītājam ir jāiejaucas un vai nu šāda iztaujāšana jāpārtrauc vai arī pašam attiecīgie jautājumi jāpārformulē. Ar pielādētiem jautājumam jebkuru var publiski padarīt par idiotu.

Milzīgu sašutuma vilni ir izsaukusi kultūras ministres 2.maija tikšanās ar rakstniekiem. Bet vai esat pārliecināti, ka saprotat, kas tajā dienā notika? Es - neesmu. Klātesošo skatījumi ir ļoti atšķirīgi. Nora Ikstena un Dace Rukšāne piedāvā vienu, emocionālu, versiju. Otto Ozols, pati kultūras ministre - citu. Kad par vienu un to pašu situāciju tiek piedāvātas tik atšķirīgas interpretācijas, vienmēr ir gudri piebremzēt un bišku padomāt par to, vai un uz kuru informāciju var/nevar paļauties.

Savā dzīvē esmu redzējusi pietiekami daudz sanāksmes, kas izgāžas. Dažkārt tas notiek tādēļ, ka destruktīvi ir organizētāji, dažkārt - daļa klātesošo ir absolūti nekonstruktīvi, dažkārt tas vienkārši ir moderatora neprofesionālisms, nespēja "savākt situāciju". Par konkrēto sanāksmi no publiskajā telpā esošās informācijas nav pat skaidrs, kurš kuru pazemoja - Jaunzeme-Grende Ikstenu un citus rakstniekus (Rukšānes versija) vai Ikstena Jaunzemi-Grendi (Ozola versija). Tādēļ piedāvāju vismaz šobrīd abstrahēties no tās konkrētās diskusijas un padomāt, kas vispār Latvijā notiek ar kultūras politiku literatūras jomā.

Redziet, kā vērotājai absolūti no malas, kas mēģina ik pa laikam palasīt nupat iznākušās vietējo autoru grāmatas, man šķiet, ka nudien viss nav perfekti! Par Latvijas mūziķiem ir dzirdēts ārpus Latvijas robežām. Par teātri - arī. Palēnām - arī par filmām. Literatūra...? Šī man ir bijusi reāla problēma: ko jūs ieteiktu palasīt no Latvijas literatūras cilvēkiem, kas latviski nelasa? Vēlams darbus, kuri ir pieejami Amazon, un par kuriem ir vismaz dažas citu cilvēku recenzijas, lai ārzemniekam nebūtu jāpaļaujas tikai uz manu ieteikumu vien?

Tas tomēr liek uzdot jautājumu par kultūras politiku. Vai literatūras jomā maz Latvijā tāda ir? Vai ir noticis izvērtējums par to, kādi rezultāti bijuši valsts atbalstam literatūrai iepriekšējos 20 gados? Vai izanalizētas problēmas? Vai ŠOBRĪD ir kādi publiski, sabiedrībai pamatojami kritēriji, pēc kādiem izvēlēties, kurus rakstniekus, darbus, tulkojumus atbalstīt ar nodokļu maksātāju naudu? Uz ko orientējamies - uz izcilību (teiksim, starptautiskām literatūras balvām), maksimāli plašu auditoriju ārpus Latvijas robežām (meklējam potenciālos bestsellerus)? Kā būvējam sistēmu, lai šādi lēmumi tiktu pieņemti maksimāli objektīvi - bez intrigām, "savējo" būšanas, varbūt piesaistot arī ārzemēs atzītas autoritātes?

Atbildes uz šiem jautājumiem ir atslēga, ja vēlamies normālu pārvaldi kultūras jomā. Pamatjautājums, kas jāatrisina: kā veidot kultūras politiku tā, lai sabiedrībai no nodokļu maksātāju līdzekļu ieguldīšanas būtu maksimāls labums? Jau neērti šo domu no raksta uz rakstu atkārtot, bet tieši tāda ir ministra funkcija demokrātiskas valsts valdībā. Ministrs NAV nozares labākais draugs. Ministrs ir pirmām kārtām sabiedrības interešu pārstāvis - pat ja šīs intereses konfliktē ar attiecīgās nozares interesēm.


Kā situācijas vērotājai pavisam no malas man ir radies iespaids, ka Jaunzeme-Grende vēlas veidot šādu kultūras politiku, sākt runāt par sabiedrības interesēm. Ar visu cieņu pret Daci Rukšāni, bet es neredzu problēmu, - drīzāk pat priecājos, - ja ministrs nāk ar vēlmi "Es būšu labākā kultūras ministre Latvijas vēsturē”. Un mani nemulsina vārds " koučings". Ja to pareizi pielieto, tā ir ļoti vērtīga metode, kā cilvēkiem konstruktīvi sastrādāties. Plaši izmantota biznesa apmācībās. Tai nav nekāda sakara ar NLP.

Tas, ko nezinu, nespēju novērtēt - vai Jaunzemei-Grendei, izņemot vēlmi pēc pārmaiņām, ir arī citas ministram tik svarīgās iezīmes, lai šīs pārmaiņas reāli veiktu. Varbūt vēl vairāk nekā citas jomas, kultūras nozare Latvijā (un te nu es nedomāju tikai literatūru) izskatās pēc visai nepatīkama intrigu perēkļa, kuru turklāt apdzīvo gigantiska izmēra ego, kas publiski noēdīs jebkuru, kas ko nedara "pa spalvai".

Tas nozīmē, ka kultūras ministra amatā jābūt cilvēkam, kas: 1) ir kompetents nozares jautājumos, 2) vienlaikus stāvot ārpus "sistēmas", nozares korporatīvajām saitēm, 3) nepieciešamības gadījumā nebaidās un spēj stāties pretī nozares Lielajām personībām; 4) kas kaut nedaudz spēj veidot alianses nozares iekšienē sabiedriski svarīgu mērķu sasniegšanai.

Nezinu, vai Jaunzeme-Grende to spēj. Varbūt nespēj. Bet tad sakiet, kurš spēj! Kas gan spēs cīnīties par sabiedrības interešu īstenošanu kultūras jomā, vienlaikus netiekot " noēstam" no nozares cilvēku puses? Es tādu cilvēku vispār neredzu. Tik redzu rezultātu: sistēmu, kas sargā pati sevi, un kas neved pie tā, lai Latvijā rastos un pēc tam ārzemēs tiktu izdoti izcili darbi. Vai tiešām ir kāds, kas ar mierīgu sirdsapziņu var pateikt, ka Latvijas kultūras politikā nav vajadzīgas pārmaiņas?

Šis gads nāca ar varbūt lielāko sasniegumu latviešu autora sasniegumu pēdējo gadu laikā. Toma Kroshila darbs tika nominēts zinātniskās fantastikas visprestižākajai balvai "Nebula". Vai nešķiet tomēr bišku simptomātiski, ka šādi darbi dzimst un panākumus gūst vispār ārpus Latvijas literatūras atbalsta sistēmas?

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (21) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Jānis Dambis

domāju, ka visu to āžiotāžu sacēla Zvidriņa ar saviem "draugiem", pēc tam kad tika izmesta no darba. Atriebība jau vienmēr ir salda. Taču pat ja kultūras ministre aizies, tā "kultūras alianse" laikam nesaprot , ka patreiz viņiem bija darīšana ar vienu no visgodājamākajiem ministriem no Nacionālās Apvienības. Un neviens nezin, kas pēc tam varētu būt ministrs???

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Edmunds Cepurītis

Kaut kā muļķīgi sanācis, ka šo konfliktu tagad raksturo tikai viena noslēpumainā tikšanās un dažādie viedokļi par to - un nevis tas, kas izsaucis attiecīgās reakcijas. Sarunām vajadzētu būt par pašu izstrādāto stratēģiju, ko KM nez kādēļ vismaz pagaidām neatklāj - pēc rakstnieku teiktā viss situācijas apraksts un īstie argumenti atrodas tur. Un ja tā, kas man liekas ļoti ticami, tad ministres mēģinājumi sākt sarunu no nulles pēc mēnešu garumā argumentēta un arī no KM pārstāvju puses atzīta dokumenta izstrādes ir pamatots iemesls dusmām, sevišķi ja atbildīgā sēde ir pēc 2 nedēļām.
Ja tas tiešām ir tā, KM interesēs ir turpināt šo dokumentu slēpt (medijiem gan būtu jau laiks vai nu no komisijas locekļiem vai no KM iegūt tā saturu) un tālāk PR cilvēkiem izplatīt stereotipisko izsaucienu "rakstnieki jau tikai par naudu, mēs tikai gribējām zināt, kāda būs jēga" - un izrādās nevienam neko vairāk arī nevajag, lai sāktu mest akmeņus uz "liekēžiem rakstniekiem", kas grib saglabāt visu pa vecam.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kuuminsh

Kočings "protams rullē" :> http://pietiek.lv/raksti/kulturas_ministres_rakstniekiem_ieteiktais_koucs__neveiksmigs_uznemejs,_kas_lepojas_ar_neeksistejosu_uznemumu

Tā pat ka Kažoka rullē ar to ka vienmēr vienīgā visu zin kā vajag un kā ir PAREIZI.
Ko mēs bez kažokas darītu ? Visdrīzāk būtu dziļā bedrē, jo nebūtu neviena kurš tumsoņām rāda ceļu uz gaismu :>

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Indra Melbārde

Paldies par šo rakstu! Jau kādu laiku vēroju, kā publiskajā telpā, O. Ozola vārdiem runājot, "atspārda" kultūras ministri, kura vēlas mūsdienīgas pārmaiņas kultūras lauciņā. Nožēlojami, necienīgi, zemiski. Paretam parādās godprātīgi, analītiski viedokļi, kas rosina domāt, ne nomētāt akmeņiem un priecāties par katru neveiksmi, neveiklu izteicienu. Jo vairāk būs konstruktīvu diskusiju (nevis nožēlojama "spēle vienos vārtos" kā raidījumā "100. pants", kur ministrei dažkārt pat neļāva atbildēt), jo ātrāk jaunās pārmaiņas dos rezultātus. Lasot diskusijas par un ap Žanetas Jaunzemes - Grendes mēģinājumiem ko mainīt, izkristalizējas jautājums par mūsdienu latviešu literatūras kvalitāti. Tas izgaismo ne pārāk pievilcīgu ainu. Un arī tas ir labs rezultāts ministres darbībai.
Par diskusiju kultūru runājot- nepatīkami pārsteidza literātu "priekšstāvju" uzbrukumi ministrei publiskajā telpā - intervijas radio un raksti internetā. Personīga vilšanās sajūta par zaudētām ilūzijām, ka "kultūras cilvēki" ir kultūras cilvēki.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Zane Pudule

Vispār, man šķiet, kārtējais jocīgais kašķis, kad gribas pajautāt - par ko tas vispār ir? :)
Neesmu dižs kino un teātra cilvēks, bet esmu no lasošajiem. Un - man ir grūti lasīt jelko no latviešu prozas un vairumu jaunlaiku dzejas, piedodiet! Vārds "grūti" patiesi laikam būs īstais. Man gribas teikt - radiet kaut ko, un jūs būsiet! Vai tamborētājiem un adītājiem arī jāprasa valsts atbalsts? Es nesaprotu vēlreiz - par KO ir kašķis? Tādā gadījumā arī strikti jāatrunā kvalitātes līniijas - varbūt es arī varu pasludināt, ka esmu dzejniece vai rakstniece, un prasīt valsts lielo pupu? Ziniet, Toms Kreicbergs ir ticis līdz visai nopietnai balvas nominācijai, bet nav manīts sēdam pie KM sliekšņa ar cepuri rokā...

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
egle klavina

Iveta,
Pirms Jūs izsakāt savu viedokli par ministra lomu demokrātiskā valstī, aicināšu Jūs mazliet apdomāt šo izteikumu mērķi un formu. Iespējams, es pat labprāt ar jums satiktos, beidzot sanāktu kopā ar visiem, kas izsakās šajā un citos portālos. Bet līdz tam lūdzu Jūs sagatavot nelielu ziņojumu – koncepciju, iekļaujot tajā esošās situācijas analīzi – to, cik un kādus komentārus rakstāt, kādu retoriku lietojat, kādu vārdu krājumu lietojat, visbeidzot – kādu alfabētu mums rakstībā vajadzētu izvēlēties. Piekritīsiet, ka vispirms mums jānoskaidro šīs pāris pamata lietas, līdz varam runāt par tālāko un aprakstītās problēmas būtību. Tālāk aicinu jūs ķerties pie šī portāla politika.lv attīstības stratēģijas, kāda ir jūsu vīzija, ko jūs vēlaties sasniegt? Tas nekas, ka tas viss jau uzrakstīts citā šīs mājas lapas sadaļā, piekritīsiet taču, ka reizēm nepieciešams uz jautājumu paraudzīties ar jaunām acīm, it kā no malas, ar citas nozares profesionāļa skatījuma palīdzību. Es saprotu, ka jums kā politoloģei ir grūti skaidri noformulēt domas un viedokli atbilstoši 21.gadsimta menedžmenta retorikai, tāpēc vajadzības gadījumā varam pieaicināt arī profesionālus konsultantus, ja jūsu, Iveta, kapacitātes dēļ ar augstāk aprakstīto uzdevumu netiksim galā. Lūdzu Jūsu izstrādāto stratēģiju par rakstībā izvēlamo alfabētu un vīziju par politika.lv darbu iesniegt manam biroja vadītājam tuvāko divu mēnešu laikā un vienoties par tikšanās laiku.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

paldies par gaumīgo ironiju ... :) Ja tiešām ar ŽJG ir TIK slikti, tad viņai, protams, nebūtu jābūt šajā amatā. Bet problēma paliek: kā atrast labu Kultūras ministru, kas nebaidītos no nozares...

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Peteris T Henriksson

Paldies par apgaismojošo rakstu, Iveta! Šī situācija (konflikts ministra un "kultūras ļaužu" starpā) un tai sekojošās reakcijas man atgādina preses ziņas pirms aptuveni sešiem gadiem Zviedrijā. Toreiz pie varas nāca jauna, labējā valdība un centās darīt lietas citādi nekā bija pierasts. Var strīdēties par labējās valdības politiku un tās aprisēm, efektiem, utt. Bet reakcijas uz jauninājumiem bija teju tikpat personīgā līmenī un tik emocionālas un nesamērīgas ("ministre nesaprot", "ministre grib iznīcināt kultūru", utt.) kā tagad Latvijas gadījumā. Es domāju, ka Tu esi atradusi ļoti interesantu lauciņu un ārkārtīgi svarīgu problemātiku - "kultūras ļaudis" kā speciāla interešu grupa, kura aizstāv pastāvošo sistēmu un jebkuras idejas par sistēmas maiņu, pat ja tā mērķēta uz uzlabojumiem, tiek "nokautas" (jeb kā O Ozols raksta "atspārdītas") tām esot vēl autiņos. Iemesls šādām reakcijām, man šķiet, ir, ka pārmaiņas tiek uztvertas kā personīgi zaudējumi tiem, kuriem pašreizējā situācija šķiet izdevīgāka. Nav jautājums par to, kas ir nodokļu maksātāju interesēs, bet galvenais aizstāvēt "nozares intereses". Esmu sekojis līdzi arī norisēm Slovēnijā un arī tur pēdējo mēnešu laikā bija konflikti starp tā saucamajiem "kultūras ļaudīm" un valdību, kas centās mainīt ierasto kārtību.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Otto Ozols

Biju liecinieks kā trīs stundas publiski atspārda cilvēku. Emocionāla agresivitāte arī ir agresija. Tieši šādi 2. maijā Kultūras ministrijā daži rakstnieki izrīkojās ar kultūras ministri Žanete Jaunzemi - Grendi. Tas bija kaut kas tāds kas fiziski varētu sagraut jebkuru cilvēku. Pamēģiniet kāds izturēt, ka jūs trīs stundas publiski lamā un cenšas izsist no sliedēm.
Pats ministri nepazīstu. Viņa politikā, valdībā ir salīdzinoši jauns cilvēks, lai kaut ko īpaši analizētu un spriestu ņemot par pamatu paveikto.
Šajā gadījumā nevaru klusēt tā vienkāršā iemesla dēļ, ka redzu tieši cilvēka publisku atspārdīšanu. Nevis konkrēti ŽJG, bet cilvēka.
Ikstena, Zandere brutāli trīs stundas sabotēja sapulci un spieda ministri skaidroties par punktiem, kas nebija ietverti sapulces izsludinātajā darba kārtībā. Tas notika emocionāli aizvainojoša un publiski pazemojošā tonī.
Uzbrukumi un melošana turpinājās arī nākošajā dienā, kad Nora Ikstena izplatīja absolūti melīgi paziņojumu. Ko lielākā daļa žurnālistu arī nekritiski izplatījā tālāk.
Vistrakākais un traģikomiskākais bija tīši pievilktais apgalvojums, ka ministre sapulcē esot izmantojusi NLP metodes. Nevaru saprast vai Ikstena patiešām ir tik neizglītota un nezin, ka SVID (SWOT) analīzei nav nekāda sakara ar NLP. Bet, protams, NLP ir ērti piesaukt. Tas izklausās patiešām briesmīgi un lieliski der, lai sabradātu sev netīkamo ministri. Tas nekas, ka Ikstena to dara tīši melojot.
P.S. Pēc 3 stundām sapulcē pats neizturēja šo destruktīvo, iedomīgo uzvedību un dusmīgi vērsos pret Ikstenu un Zanderi. Nezinu - vai tas bija pieklājīgi. Bet - man vairāk kauns, ka tik ilgi biju ar pārējiem pacietis šo pretīgo uzvedību no viņu puses.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
kārlis kazāks

Visu cieņu raksta autorei, nereti esmu jūsmojis par drosmīgiem viedokļiem!
Bet te- kultūra. Es nedomāju, ka kultūras (literatūras, mūzikas, glezniecības u.t.t.) izvērtējums var notikt līdzīgi kā zinātnē un ražošanā- izvērtējot pārdošanas apjomus. Šādā gadījumā Latvijas autoriem būtu jābeidz šķiest laiks rakstot latviešu valodā, jo no pārdošanas viedokļā tas ir neizdevīgi jau saknē.
Kultūras izvērtējums var notikt- tikai un vienīgi- pašu nozares profesionāļu vidē, tas nevar tikt noteikts- no malas. Sabiedrība nevar uzlikt par pienākumu literātiem ražot to interesējošu dižpārdokli, tas neizklausās nopietni :)
Ja starp ārzemju autoriem (visu savā mūžā tāpat neizlasīsi) es esmu lasījis un piedzīvojis par labu esam Ābeli, Bankovski un citus- tas ir daudz. Mūsdienu mūzikā, ne tikai popmūzikā (par šo formulējumu var strīdēties) latviešu kultūra noteikti ir nabadzīgākā situācijā. Akadēmiskās mūzikas lauciņu neaiztikšu, jo par to man nav sajēgas. :)
Tik vien gribu pateikt, ka ja mēs vērtējam pārdevuma apjomus, tad viennozīmīgi vērtīgākie latviešu kultūras sasniegumi (vismaz mūzikā) ir sabiedrību deģenerējoši, galu galā- radīti, izmantojot jau eksistējošu vairākuma vajadzību.
Manuprāt, vajadzētu vienoties par to- ka kultūra nav prece- šī vārda klasiskā izpratnē. Sabiedrības intereses par kultūru šodien, nav salīdzināmas ar kultūras nozīmi sabiedrības nākotnē, un te nu ir punkts, kurš ir jāspēj apmaksāt mūsdienu sabiedrībai. Kaut gan- izcili darbi, kas ietekmējuši mūs visus, nereti tiek sarakstīti bez atbalsta, un ja neņem vērā, ka to autori miruši agri un nabadzībā, tad viss (principā) ir kārtībā. :)
Un es labprāt satiktu to "gigantisko ego", jo cik man te Latvijā ir sanācis dažādus ļaudis satikt, tad šo "ego" biežāk redzu spārdam, nekā mastā paceļam. Manuprāt, nav normāli, ja sabiedrība nav gatava ieguldīt kultūras attīstībā, un šo procesu regulē un pārvalda ministrija.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vents Sīlis

Es neredzu nekādu jēgu mākslīgi uzturēt to, kam būtu jāveidojas pašam no sevis. Ir milzums piemēru, sākot ar Tolkīnu un Borhesu, un beidzot ar Borisu Akuņinu, kur rakstniecība ir bijusi tikai hobijs, vai arī, kur rakstīšana ir sākusies kā hobijs un kļuvusi par profesiju tikai vēlāk, saņemot atzinību un ienākumus.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
kārlis kazāks

Visumā var piekrist, tikai, jāsaprot, ka minētie piemēri nāk no lielām valodām, līdz ar to- iegūstot kaut pusprocentu potenciālos lasītājus, tiek nodrošināta izdzīvošana :)
Ko es gribēju pateikt- Valstij- ja tā garantē kādu summu literatūras attīstībai- ir jāļauj pašiem literātiem ar to tikt galā. Tā veicinot sadarbību, pilsonisko aktivitāti, sabiedrisko organizāciju spēku u.t.t.
un jābeidz kultivēt doma, ka literāti, mākslinieki un mūziķi ir sabiedrības krātā labuma patērētāji :)

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Kārli,
" Es nedomāju, ka kultūras (literatūras, mūzikas, glezniecības u.t.t.) izvērtējums var notikt līdzīgi kā zinātnē un ražošanā- izvērtējot pārdošanas apjomus."
Es arī tā nedomāju. Nemaz. Bet tas nenozīmē, ka nav ļoti rūpīgi jāizvēlas, kādiem mērķiem novirzīt ierobežotos valsts līdzekļus kultūras jomā. Un prioritātes, mērķus noteikt nevar nozare pati (tā nevar uz sevi apskatīties no putna lidojuma), - tas ir politiķu, ministru galvenais uzdevums demokrātiskā sabiedrībā. Protams, konsultējoties gan ar nozares lietpratējiem, gan pārstāvjiem. Tviterī izvēršas paliela polemika par manu bloga ierakstu, tās laikā nedaudz šeit aprakstīju šo vajadzību pēc kultūras politikas: http://tinypaste.com/64e45122 Pēc tam, kad ir nosprausti Lielie Mērķi, prioritātes un uzstādīta godīga resursu sadales sistēma, politiķiem gan ir jāatiet nost no procesa un jāļauj par konkrētām iecerēm lemt nozares profesionāļiem. Politiķiem nav jāvērtē kvalitāte.
Tas galīgi nenozīmē, ka kultūrai jāpārvēršas par preci. Nē. Manis pēc - varam Latvijā ar valsts finansējumu atbalstīt kaut vai tikai " augsto" kultūru. Vai - tikai dažas kultūras nozares. Vai - katrai nozarei pa druskai. Bet tā arī ir politiska izšķiršanās. Ministram ir pienākums šādus globāla rakstura lēmumus pieņemt (visās jomās, ne tikai kultūrā), savādāk jau nebūtu jēgas vēlēšanām.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Vent, - arī tāds skatījums varētu būt. Man gan šķiet, ka ar pārdomātu kultūras politiku varētu palielināt iespēju (varbūtību), ka tādu Borhesu kļūs vairāk :)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
kārlis kazāks

Iveta, es ticu, ka saproti politikas pārvaldes procesus labāk par mani! Un es tiešām ticu, ka reiz ministrija (šajā gadījumā Kultūras)spēs definēt mērķus, un novilkt robežu, kur politiskās pārvaldes teikšanai ir robeža.
Par konkrēto atgadījumu- rodas iespaids, ka katra puse ir gribējusi runāt par citām tēmām. Bet es ļoti labi saprotu literātu (šajā gadījumā varam uzskatīt šo cilvēku grupu (epiteti visdažādākie- mafija, dīkdieņi, cildināmi talanti u.t.t.) par nosacītu NVO) nespēju savākties uz dialogu.
Pskatamies kaut vai bērnu literatūras iepirkumam bibliotēkām atvēlēto naudu... Tas taču ir pats pamats, un ja ministrija to neredz un nesaprot... Garšs stāsts

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vents Sīlis

Iveta, - pārdomāta kultūras politika, protams, varētu nākt tikai par labu. Ja runājam tieši par literatūru, tad palīdzība vajadzīga gatavu darbu izdošanas, izplatīšanas un tulkošanas procesā, kad rakstnieks savu radošo darbu jau ir pabeidzis. Man nav pretenziju pret privātiem sponsoriem, kas grib subsidēt kāda indivīda literāro hobiju, un maksāt grantus par materiālu vākšanu un rakstīšanas procesu, taču nodokļu maksātāju naudu tādām lietām tērēt nevajadzētu.
Tos, kas tiešām gribēs rakstīt, tas neatturēs. Toties būs par vienu barotni mazāk.
P.S. Uzsveru, ka runa ir tikai par literatūru, kur "tehniskās izmaksas" ir zemas.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Kārli, es arī saprotu Tavas bažas! Protams, ka kultūra ir nozīmīga, pret kultūru nevar izturēties tikai kā pret preci, smieklīgs būtu pieprasījums pēc investēšanas tikai dižpārdokļos, sabiedrības resursi ir jāiegulda arī ir kultūrā. Iespējams, vairāk nekā šobrīd. Tas ko nezinu: vai tiešām Kultūras ministrija/ministre šo nesaprot vai arī nozares cilvēki izrauj kādas lietas no konteksta. Esmu visu ko redzējusi, piedaloties dažādu ministriju, parlamenta darba grupās, sēdēs. Dažkārt lietas nav gluži tādas, par kādām tiek uzdotas. It sevišķi tad, ja cilvēki cīnās par savu nozari, tās interesēm. TĀDĒĻ mazliet jāuzmanās ar spriedumiem.

Vent,
iespējams, ka Tev ir taisnība. Tas noteikti ir viens no pilnīgi leģitīmiem skatījumiem: atbalsts tikai jau gataviem darbiem, bet tad gan maksimāls. Bet tik pat labi var būt arī alternatīvi redzējumi: proti, ka valstij ir jāpalīdz rakstniekiem arī "izaugt". Vai rūpēties, lai perspektīvajiem iznāktu arī otrā, trešā, ceturtā grāmata. Tādēļ jau vajadzīga tā kultūras politika literatūras jomā, lai starp šīm pretrunīgajiem mērķiem izšķirtos (vai katru realizētu atšķirīgās pakāpēs).

Man subjektīvi viens no izšķirošajiem faktoriem būtu: kam būtu jānotiek, lai TU atkal sāktu rakstīt daiļliteratūru? :) Vai tam ir/nav JEBKĀDS sakars ar valsts politiku literatūras jomā (atbalstu jauniem autoriem)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vents Sīlis

Iveta,
Es jau nekad neesmu tā nopietni rakstījis :D 1/4 Satori laikos mani bija aizrāvusi notiekošā novitāte - tur bija riskēt gatava redakcija un bija fantastiska, piedzīvojumiem gatava auditorija. Tajā visā nebija gandrīz nemaz prātošanas, bet daudz stihiskas spontanitātes. Tāda sērfinga situācija: tu pēkšņi attopies viļņa galā, stāvam uz dēļa, un taisi visādas figūras, pats brīndamies, kā tev tas izdodas un kāpēc tu vēl neesi nožāvies. Kas attiecas uz naudu, tad 1/4Satori maksāja par recenzijām un publicistiku, bet ne par bloga ierakstiem - tie bija tīra radīšanas prieka izpausme.
Beidzās viss ar to, ka darbs un ģimene sāka prasīt arvien vairāk laika un spēka, un es izdarīju savu izvēli.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Mārtiņš Roze

Visu cieņu, raksts uzrakstīts jeņķu politkorektuma stilā. Diemžēl autorei par citiem jautājumiem ir radikāli pretējs viedoklis, kurā brīdī atklājas patiesā seja???

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Alīna Samīte

"Šo bloga ierakstu sākšu ar interešu atrunu: man nekad neko nav vajadzējis, un arī šobrīd neko nevajag no Kultūras ministrijas". Atruna tiešām ir "interesanta", kas robežojas ar absurdu situāciju. Varbūt cienījamā Kažokas kundze nekad nav apmeklējusi: teātra izrādes, Latvijas Nacionālo operu, koncertus, Dziesmu svētkus, lasījusi latviešu autoru daiļliteratūru, ja tik pārliecinoši paziņo, ka nekad nav bijusi nepieciešamība pēc Kultūras ministrijas koordinētajiem pakalpojumiem?
Ja būtu jāiesaka palasīt ārzemju interesentiem latviešu literatūru, tad labākais autors ir Zigmunds Skujiņš, kurš lieliski spējis atainot Latvijas realitāti ar bagātīgu vārdu krājuma palīdzību.
Jums būtu pienācis laiks atbrīvoties no valodas sārņa "bišku", tā vietā labāk lietot "mazliet". Vai arī, ja nav iespējams izvairīties, vācu valodas vārdu bißchen, no kura tas cēlies. Jaunai dāmai neklātos lietot sarunvalodas vārdu, ko savā ikdienas runā pielieto 80 gadīgi sirmgalvji.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Alīna, paldies par komentāru! Kultūras pasākumus esmu gan apmeklējusi. Un, protams, tādēļ man ir tīri personiska interese par šo nozari. Tas ko atrunāju: šajā interesē nav nekā savtīga. Mēģinu skatīties pavisam " no malas".
Vārds " mazliet" man šķiet garlaicīgs. Kā domājat: varbūt pēc Ivara Ījaba parauga vērts atdzīvināt vārdu " maķenīt"? :)

Citi autora darbi