Kādēļ man patīk kapitālisms 18

Šodien lasīju Roberta Nozika eseju „Why Do Intellectuals Oppose Capitalism?”, kas ir aizraujoša un atklāta spekulācija par virsrakstā ietverto jautājumu – kādēļ intelektuāļiem (vai Latvijas kontekstā – inteliģences pārstāvjiem) netīk kapitālisms? Man kā „new-born capitalist” eseja gāja pat ļoti pie sirds, jo šur tur Nozika prātojumos es lieliski atpazinu sevi kādus sešus septiņus gadus atpakaļ, kad paštaisni nosodīju biznesmeņus kā „proletariāta ekspluatātorus” (pavisam nopietni!).

Iesaki citiem:

Īsumā atstāstot teksta būtību, Noziks pašā sākumā konstatē, ka verbāli orientētie intelektuāļi (kurus viņš gleznaini dēvē par „wordsmiths”) nemīlot kapitālismu un esot visai kritiski pret to. Nozika tēze ir, ka pieaugušie intelektuāļi socializējoties skolā iemācoties, ka atalgojums esot atkarīgs no pierādītajiem nopelniem. Proti, jo labāk uzrakstīts sacerējums vai jo daiļskanīgāk deklamēts dzejolis, jo augstāka atzīme. Tomēr nelaime esot tā, ka agrāk vai vēlāk augošais intelektuālis zaudējot ilūzijas un saprotot, ka īstajā dzīvē (t.i., ārpus skolas) atalgojums un sabiedrības apbrīns tiekot nopelnīts citādi nekā lieliski pārvaldot rakstīto vārdu un demonstrējot savas zināšanas. To topošais intelektuālis uzskatot par negodīgu, jo tāda kārtība esot pretrunā vērtībām, kuras iemācījies skolojoties.

Turklāt Noziks spekulē, ka potenciālie intelektuāļi ne vienmēr esot līderi savu klasesbiedru neformālajās attiecībās, kurās tiek pārdalīti skolnieku neformālās sociālās lomas un tām atbilstošie statusi. Iepatikšanās klasesbiedriem neesot atkarīga no zināšanu apguves, to nereti nosakot visai haotiski, pat anarhiski, pārdalītas iespējas. Tādēļ arī pieaugot intelektuāļi attīstot nepatiku pret haosu un anarhiju kā spontāniem resursu pārdales mehānismiem, tā vietā dodot priekšroku plānveida ekonomiskiem pasākumiem („ikvienam pēc nopelniem”) un fiskāliem instrumentiem. Tāda vienkāršoti atstāstot būtu Nozika teorija, kurai vēl būtu jāatrod empīriski pierādījumi.

Un, patiesi, ja mēs atsaucam atmiņā inteliģences konferences Latvijā deviņdesmito gadu sākumā un vidū, tad valdošo diskursu raksturo, teju vai naidīgā, skepse pret kapitālismu un pārējas periodu. Kā tad tā, man toreiz likās, vai tad tieši tas nebija, par ko viņi cīnījās uz barikādēm? Jāatzīmē, ka man kā pusaudzim bija visai maza izpratne par to, kas ir oligarhi un cik ļauni daži indivīdi var izmantot privatizāciju savas bagātības vairošanai. Savukārt mūsdienās es lieliski saprotu, kādēļ daudzi latviešu jaunieši protestē pret kapitālismu (vai ekstrēmākos gadījumos – pret liberālo demokrātiju, kas gan ir atsevišķas diskusijas vērts). Viņiem šķiet, ka kapitālisms un liberālā demokrātija ir piekrāpusi viņu vecāku un viņu cerības uz labklājīgāku dzīvi (taisnības labad jāsaka, ka arī zviedru jaunieši ir negatīvi noskaņoti pret kapitālismu, bet tas, šķiet, citu iemeslu dēļ). Tomēr radikāļu proponētā latviešu nacionālistu revolūcija un tam sekojošā nacionālā valsts, kur manta tiktu pārdalīta atbilstoši indivīda „nopelniem”, nacionalitātei vai patriotiskumam, ir murgains risinājums pašreizējai situācijai. Tikpat murgains kā sekot pie varas esošās kliķes amorālajai uzvedībai saucot par normālu politikas sfēras sapludināšanu ar biznesu un dažu bizenesmeņu interesēm.

Kapitālisms savā būtībā ir lielisks, jo tā ir vienīgā sistēma, kura var palīdzēt nosargāt individuālo brīvību, atzīmēja Miltons Frīdmans darbā „Capitalism and Freedom”. Un vienīgi brīva sabiedrība var radīt tādus apstākļus, lai cilvēki pēc saviem ieskatiem varētu celt savu labklājību, pašattīstīties un tiekties pēc laimes.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (18) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 06.01.2008 14:09
Zigmār,

Es nestrīdos par to, ka sadales kritēriju noteikt ir grūti (un, iespējams, ka tirgus patiešām ir efektīvākais) vai ka kapitālismam šobrīd nav vērā ņemamu alternatīvu. Tas, par ko sākās disputs: 1) raksta virsraksts (t.i. vai kapitālisms būtu jāglorificē un katra "ierobežojoša" darbība jāuzskata par nevēlamu?); 2) vai pret-kapitālistiskas noskaņas var izskaidrot ar pēc skolas laiku traumu.


Es šobrīd piekrītu šim uzskatam: "Bet maksimālu iespēju vienādošanu (pieeja izglītības sistēmai, veselības aprūpei utml.) valsts var veikt arī kapitālisma sistēmā." Tā lielā uzskatu atšķirība starp mani un Pēteri ir tāda, ka Pēteris uzskata (Pēteri, piedod, ja es Tevi interpretēju nepareizi), ka iespēju vienādošana nav savietojama ar patiesu kapitālismu, jo tā neizbēgami prasa pārāk represīvu valsts iejaukšanos un "sociāldemokrātisko teroru"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 06.01.2008 14:02
Kapitālisms vs liberālisms

PT: "Un tagad ķecerīgs – lūdzu, nošķir liberālo no kapitālistiskās domas! Bon chance!"
IK: Vai Tu domā, ka tas ir sarežģīti? Visus liberāļus vieno doma, ka 1) katram cilvēkam ir noteikts tiesību/brīvību standarts, kas nav atkarīgs no sabiedrības/valsts/jebkāda kolektīva; 2) tādēļ iejaukšanās cilvēku brīvībā prasa īpašu attaisnojumu. Dažādi domātāji dažādi saredz šo sākotnējo brīvības loku (kādas tiesības tajā ietilpst un kādas nē) un to, kādu apsvērumu vārdā tomēr ir attaisnojama iejaukšanās tajā. Tādēļ liberālismam var būt visdažādākie paveidi - piemēram, gan Noziks, gan Rolls var tikt uzskatīti par liberāliem domātājiem, lai gan starp viņiem ir milzīgas atšķirības. Daži no šiem uzskatiem ir savietojami ar kapitālismu, citi - tikai ar dažām tā formām, citi - nav vispār savietojami.


PT: "Un ja viņi to grib darīt privāti, tad viņi manā skatījumā ir liberāļi, ja viņi to grib darīt ar valstiskiem instrumentiem, tad te ož pēc sociālisma, paternālisma, koercijas. Un tas noteikti nav liberālisms, bet gan

sociāldemokrātija vai kaut kas tamlīdzīgs."
IK: Kā ar privātiem līdzekļiem nodrošināt, lai priekšvēlēšanu kampaņās ekonomiskie resursi (to trūkums) automātiski nekonvertētos par politiskiem resursiem (vai to trūkumu)? Vai, Tavuprāt, ar tirgus mehānismiem pietiek tam, lai izveidotos dzīvotspējīga un leģitīma demokrātija?
Starp citu, man ir tādas aizdomas, ka tas, ko Tu sauc par sociāldemokrātiju, ir viens no liberālisma paveidiem (http://en.wikipedia.org/wiki/Social_liberalism). Mūsdienu sociāldemokrātija ir kas cits, nekā 20.gadsimta sākumā, tās saknes ir drīzāk liberālajā, nekā sociālistiskajā domā. Mūsdienu Rietumu valstu politiskajās sistēmās savstarpēji cīnās ne jau liberālisms un sociālisms, bet gan laissez-faire liberālisms (ASV republikāņi, UK konservatīvie) un sociālais liberālisms (ASV demokrāti, UK leiboristi).
Nav arī nostiprinājušies vienoti idoeloģiju termini - tas, kas ASV ir liberālisms, Eiropā tiek saukts par sociāldemokrātiju.


PT: "Un kā noteikt, ka darbs ir tiešām vienāds? Un kā Tu vari morāli pamatot iejaukšanos darba devēja un ņēmēja attiecībās?"
IK: Es domāju, ka daudzos gadījumos tas nav nemaz sarežģīti. Piemēram, Eiropas Savienībā jau ilgāku laiku darbojas princips, kas aizliedz darba devējiem savus darbiniekus/topošos diskriminēt pēc noteiktiem kritērijiem (etniskā izcelšanās, reliģiskā/politiskā pārliecība, seksuālā orientācija) - darba alga vai darba apstākļi/atlaišanas nosacījumi par salīdzināmu darbu nevar atšķirties, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem. Un nekas, tiesas gluži labi spēj noteikt, kas ir un kas nav vienāds vai salīdzināms darbs. Bet, runājot par morālo pamatojumu, teorētiski es problēmu saprotu, taču tā ir mana pārliecība, ka sabiedrības, kur šīs attiecības tiek regulētas, ir labākas, nekā tās, kur tā nav. Labāk, lai ir ar likumu noteikts maksimālais darba laiks, tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu, brīvu sestdienu/svētdienu, nekā valsts kaunīgi stāv malā un "morālu" apsvērumu dēļ privātajā sektorā neiejaucas.


PT: "Kāpēc gan ne? Neviens sociālais artifakts nevar pastāvēt ārpus daudz plašāka sociālā konteksta un fon Hajeks to lieliski aprakstīja savā „Brīvības konstitūcijā”."
IK: My point is: kapitālisms, kuram nenāk komplektā līdzi tāds sociālais konteksts, kurā ir liela ietekme demokrātiskām/liberālām/humānām/sociālām idejām, var būt necilvēcisks, amorāls un netaisnīgs. Cilvēks (kas nav kapitālists) tajā jutīsies sliktāk, nekā feodālismā vai sociālismā. Tādēļ nepietiek tikai veicināt kapitālisma izplešanos - tam līdzi obligāti ir jānāk arī citiem pasākumiem, kas var mazināt kapitālisma blakus efektu sāpīgumu.


PT: "Nē, es vēlreiz uzsveru, ka manuprāt kapitālismam ir potenciāls nosargāt brīvības."
IK: Bet vai Tu atzīsti, ka kapitālisms var arī nepilnīgi īstenot šo potenciālu? Vai arī radīt tādus efektus, kas apdraud vērtīgas brīvības (atgriežamies pie tā paša Ķīnas strādnieka, kuram ir jāpabaro ģimene - kur slēpjas viņa iespējas tiekties pēc laimes)? Vai, vismaz, vai Tu saskati iespēju, ka kāds varētu RACIONĀLU IEMESLU DĒĻ uzskatīt, ka kapitālisms nav ideāls un pret tā blakus efektiem ir jācīnās (nesākot šo kritiku izskaidrot ar skolas laikā tapušajiem nepareizajiem priekšstatiem,kā to dara Noziks)?

PT: "Bet tiesības uz privātīpašumu jau nav brīvība! Brīvība ir rīkoties ar savu privātīpašumu pēc saviem ieskatiem. Piemēram, ka valsts nenolaupa 50% vai vairāk no Tavas sūri un grūti nopelnītās naudas, kā tas

notiek dažās kvazi-sociālistiskās ziemeļu kaimiņvalstīs. Brīvība ir šādu sociāldemokrātisku terorisma draudu neesamība."
Ik: Bet kādas ir "sociāldemokrātisku terorismu draudu neesamības" konsekvences? Ja cilvēks, kurš visu mūžu ir bijis strādnieks un neko nav spējis iekrāt, saslimst, tad ir pareizi, ka viņa likteni izšķir privātu mecenātu (ne)labvēlība? Vai bērnam, kura vecāki bērnībā gājuši bojā, nav tiesību iegūt līdzvērtīgu izglītību citiem bērniem, jo nav jau kas par šo izglītību maksā (izņemot baznīcu, varbūt)? Un vai obligātās brīvdienas vai maksimālā darba laika ierobežojumi arī ir daļa no "sociāldemokrātiskā terora"?


Uff.. tas laikam šobrīd viss :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 06.01.2008 14:02
Kapitālisms un netaisnība

IK: ”Šodien braucot uz darbu, es lasīju Volcera grāmatu, kur ir viens piemērs par Džordža Orvela skolas laikiem - viņš mācījās kādā ļoti ekskluzīvā sagatavošanās angļu skolā, kur skolotāji ar rīkstēm sodīja

tikai tos bērnus, kuru vecāku gada ienākums nepārsniedz noteiktu summu. Neatkarīgi no attieksmes pret bērnu pēršanu, man ir grūti iedomāties, ka kāds šo principu varētu uzskatīt par taisnīgu. Vai tomēr var?”
PT: "Kāds sadismam ir sakars ar kapitālismu?"
IK: Man šķiet, ka te Tevī ierunājās liberālis, ne kapitālists. Bet vai Tu vari izskaidrot, kādēļ gan ja ar uzkrāto kapitālu var nodrošināt bērniem labu izglītību, veselību un nākotnes izredzes (atstājot šo kapitālu viņiem mantojumā), tad kādēļ gan kapitālu nevar izmantot, lai nopirktu saviem bērniem "indulģenci" no attiecīgajā laikmetā raksturīgajiem sodiem (kas tajās pašās ASV skolās vēl aizvien ir nereti sastopama parādība, kad turīgu vecāku bērni netiek izslēgti no skolas par nodarījumiem, par kuriem tiek izmesti pārējie)? Kādēļ gan tirgus attiecības nevar attiekties arī uz šo jomu? Vai- paskatīsimies no skolotāja puses. Viņš redz, ka viņa laikmetā sabiedrība ir strukturēta šķirās, kuras ir gandrīz necaurlaidīgas (zēnam, kuru vecāki ir strādnieki, ir ļoti grūti "izsisties" uz augšu). Kādēļ gan viņš nevarētu uzskatīt par savu misiju šādu sabiedrību nostiprināt, ar miesas sodiem skolēniem "iemācot", kur ir viņu katra vieta šajā sabiedrībā? Kapitālismā pašā par sevi, ja to neatsver kaut minimāla izpratne par demokrātiju, humānismu, nav nekā, kas šādas izpratnes kavētu.

PT: "Kāpēc Tevis uzskaitīto resursu sadalījums būtu netaisnīgs?"
IK: Vai, Tavuprāt, iespēju iegūt izglītību/pienācīgu veselības aprūpi saistība ar uzkrāto kapitālu ir taisnīga? Par politisko kapitālu: manuprāt, vai jebkura demokrātijas teorija atzīst (varbūt izņemot Šumpēteri), ka demokrātija, kur ekonomiskos resursus ir viegli konvertēt par politiskajiem, ir defektīva.

IK: „tādēļ, ka tā blakus efekts ir cilvēku ekspluatācija;”
PT: "Kā, lūdzu?"
IK: Ekspluatācija. Vismaz man nav cita vārda, lai raksturotu, piemēram, to, kas šobrīd notiek ar miljoniem ķīniešu - vai Tu redzi viņiem REĀLAS iespējas izvairīties no ilga, monotona, bezbrīvdienu, kaitīga darba, kas ļauj viņiem pabarot ģimenes? Lai arī cik man nepatīkami pašai priekš sevis būtu atzīt: es šodien, pērkot preces par salīdzinoši lētām cenām, gūstu labumu no ķīniešu ekspluatācijas. Jo mazāk es par to domāju, jo vieglāk dzīvot - bet jautājums par sirdsapziņu paliek.

PT: "Priviliģēti, kādā ziņā? Mazāk iespēju uz ko? Visiem ir iespējas uzsākt savu privāto biznesu un pelnīt naudu (resursus), ja viņi uzskata, ka viņiem to nav gana. Ja viņi to nevar, tad acīmredzot uzņēmējdarbības vide nav brīva un valstij ir jāpārtrauc iejaukšanās ekonomikā"
IK: Tu tiešām tici tam, ka valsts iejaukšanās ir vienīgais šķērslis "iespējai tiekties uz laimi"? Ja valsts pilnīgi pārtrauktu iejaukties ekonomikā, manuprāt, rezultāts būtu Dikensa laika Anglija vai vairāki milzīgi monopoli. Un runāt par to, ka visiem ir iespējas uzsākt savu privāto biznesu, nozīmē runāt par sistēmu leģitimējošām abstrakcijām, kurām ir attāls sakars ar reālo dzīvi (jo pašas šīs iespējas ir strukturētas - tiem, kuriem nav pietiekama sākumkapitāla tas ir daudz sarežģītāk, nekā tiem, kuriem tāds ir).



Kapitālisms kā nepieciešamība vs kapitālisms kā taisnīga sistēma

PT: "Tomēr problēma, protams, ka pastāv – bet es pilnīgi noraidu, ka globāli atceļot kapitālismu, Āfrikas ekonomikas pēkšņi uzziedēs. Āfrikas vēsture māca, ka tieši eksperimenti ar sociālismu (lielisks piemērs ir Tanzānija) ir viskaitīgākie. Risinājums manā skatījumā ir brīvā tirdzniecība un kapitālistisko, publiskās administrācijas un tiesiskas valsts reformu padziļināšana, protams, ka es šeit vienkāršoju, bet tādam manā skatījumā vajadzētu būt reformu virzienam."

IK: Es nestrīdos par to, ka kapitālisms šobrīd ir vienīgā pieņemamā ekonomiskās "sistēmbūvniecības" iespēja. Tas, ar ko sākās mūsu disputs: es nepiekrītu, ka kapitālisms būtu jāglorificē vai nebūtu jādomā par to, kā mazināt tā negatīvos blakus efektus (tie vismaz ir jāatzīst). Tai skaitā - Āfrikā. Par tiesiskumu, piemēram, būtu jādomā ne tikai kā par līdzekli, lai kapitālisms varētu veiksmīgi funkcionēt, bet arī kā par zālēm pret kapitālisma gandrīz neizbēgamajiem efektiem: tendenci tiekties savu kapitālu palielināt, "novācot konkurentus" (piemēram, uzpērkot tiesu vai politiķu lēmumus) vai tendenci savu kapitālu palielināt ar līdzekļiem, kas vairs neatbilst mūsdienu globālās sabiedrības izpratnei par cilvēka cienīgu dzīvi (piemēram, uz strādājošo jebkādu sociālo tiesību rēķina).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 06.01.2008 14:01
Sugas, taisnīguma izjūta un ASV intelektuāļi

IK: "„vai par vienādu nodarījumu - vienāds/salīdiznāms sods, manuprāt, ir iedzimta ideja.”
PT: "Bet analoģija no citas dzīvnieku sugas nesniedz pierādījumu, ka tā eksistē cilvēku sugā."
IK: Bet vai tad tas nav pašsaprotami? Es Tava iepriekšējā komentāra piezīmi neizvērsu tādēļ, ka neticēju, ka Tu nopietni domā, ka cilvēki attiecīgo situāciju būtu uztvēruši citādi kā pērtiķi. Ja tomēr ir vajadzīgi pierādījumi, šeit būs citāts no Marc D.Hauser "Moral Minds": "In a study of three- to five-year-olds by Haidt and colleagues, two children played with blocks and then sat down with an experimenter who provided them with stickers as a reward for their play. For each pairing, one child always received fewer stickers in total than the other; to keep within this age range's numerical abilities, Haidt kept the number of stickers allocated in a round to four or less. At the end of sticker distribution, the experimenter first asked each child to state how many stickers they had, and then asked whether things were okay or fair, looking for either verbal or nonverbal indicators of an inequity judgment. Results showed that for the individual receiving fewer stickers, even the youngest children immediately stated that the distribution was unfair."
Tieši šādā nozīmē es pieņēmu, ka pamata uzstādījumi par taisnīgumu ir iedzimti. Piemērs par pērtiķiem bija vajadzīgs, lai raksturotu, ka kaut kāda taisnīguma izpratne par taisnīgu atlīdzību/taisnīgu sodu ir pat pērtiķiem (tās saknes ir cilvēka evolūcijā), tādēļ nevajadzētu pārvērtēt skolas nozīmi, ko darīja Noziks. Mana hipotēze: cilvēkiem, kas ir un kas nav gājuši skolā, izjūta par taisnīgo daudz neatšķiras (vismaz ne vairāk, kā tā atšķiras starp bijušajiem skolēniem).

Atgriežoties pie ASV profesoriem, es neredzu iemeslu tieši skolas laikā meklēt saknes viņu novērojumam, ka ne visi kapitālisma efekti viņu sabiedrībā ir taisnīgi.
Piemēram, paņemsim 4 skolas laikas draugus, kuri skolā ieguva identiskas atzīmes un visi vēlējās turpināt studijas koledžā. Neviens no viņiem neieguva stipendijas un tādēļ par mācībām bija jāmaksā. Pirmais turpināt mācības nevarēja, jo viņa working-class vecāki nespēja sakrāt milzīgajām mācību maksām un viņam bija jāsāk strādāt, lai ģimene varētu izdzīvot. Otrajam situācija ģimenē nebija tik smaga, tādēļ viņš ņēma kredītu un studiju laikā 6h dienā mācījās, 6 h - strādāja par oficiantu. Trešais visu studiju laiku varēja izmantot studijām, jo viņa vecākiem bija iekrāti pietiekami daudz līdzekļu. Un ceturtais pa taisno tika uzņemts prestižākajā ASV augstskolā, jo viņa vecāki bija ziedojuši tai daudz naudas (vai arī viņš bija cēlies no ļoti pazīstamas dzimtas).
Līdzīgi ar veselības aprūpi un politisko varu - manuprāt, nav sarežģīti pamanīt sakarību: jo mazāk kapitāla, jo mazāk iespēju. ASV profesors, it sevišķi jau nu prestižajās augstskolās, daudz biežāk savās auditorijās redz studentus, kuru vecāki pārstāv upper-class vai upper middle-class, nevis pārējos. Tas pats - ASV politikā. Tad kādēļ ir jābrīnās par to, ka viņi tam saskata cēloņus tieši sistēmas struktūrā (kapitālismā)?

PT: "Runā par sevi, man šāds signāls „neieslēdzas”. Varbūt, ka man šāda tasinības sajūta nav iedzimta? Vai tādēļ neesmu cilvēks un dzīvnieks? Absurds. Vai esmu „slims”, netipisks dzīvnieks? Kādēļ? Vabrūt, ka šāda sajūta „parādās” un „izdziest”, ja cilvēki, piemēram, maina savu politisko identitāti? Visticamāk. Un politiskā identitāte NAV iedzimta."
IK: Tas nozīmē to, ka Tev ir skaidrojums/teorija, kādēļ situācija, kas no pirmā acu uzmetiena šķiet netaisnīga (iespēja iegūt izglītību/atjaunot veselību/iegūt politisko varu ir atkarīga no uzkrātā kapitāla), patiesībā tāda nav. Manuprāt, šeit ir arī skaidrojums tam, kāpēc tik salīdzinoši maz ir cilvēku, kas ir gatavi uzskatīt kapitālismu ne tik daudz par labāko starp alternatīvām, bet arī par iekšēji taisnīgu sistēmu - pro-kapitālisma teorijai ne tikai ir jābūt ticamai un pārliecinošai, bet tai ir arī jāiet pret straumi attiecībā uz sākotnējiem priekšstatiem par taisnīgumu. Paņemsim to pašu Alan Greenspan - viņš vienmēr uzskatīja, ka kapitālisms ir praktiska un efektīva sistēma, bet viņam tikai "pēc ilgām sarunām un strīdiem pa nakti"ar Ayn Rand izdevās pašam sevi pārliecināt par to, ka kapitālisms ir arī morāli attaisnojama sistēma.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zigmārs 06.01.2008 04:48
Diskusijā pamanīju viedokli, ka kapitālisms būtu šķērslis sasniegt mērķi, ka "par vienādu darbu/rezultātiem/pūliņiem (=vienalga kāds distributīvs kritērijs) ir jāsaņem vienāda (vai salīdzināma) atlīdzība". Taatad atalgojumam būtu jābūt proporcionālam veiktajam darbam/ sasniegtajam rezultaatam/ ieguldītajiem pūliņiem??? Manuprāt tas izklausās pēc kapitālisma kritikas, piedāvājot pat teorētiski neiespējamu alternatīvu, jo šie trīs kritēriji ir pilnīgi dažādi un nav savstarpēji salīdzināmi...

Ieguldītās pūles un sasniegtie rezultāti ir atkarīgi no darba veicēja spējām. Ja persona "A" veic tulkojumu 1 stundā, bet persona "B" to pašu tulkojumu - 2 stundās, kāds tad viņām būs "taisnīgais" atalgojums:
(1) B divreiz lielāks nekā A, jo viņa ir ieguldījusi divreiz lielākas pūles?
(2) Abām vienāds, jo ir sasniegts vienāds rezultāts?
(3) A lielāks nekā B, jo tā paša darba veikšanai viņa ir izmantojusi mazāk resursu (divreiz mazāku laiku bija aizņemta tulkotāja darbavieta)?

Un kā tad būtu iespējams šo tulkotāja atlīdzibu "taisnīgi" salīdzināt ar recepcionistes atlīdzību, kura atalgojumu saņem par 8 stundām "darba" (pie mazas darba intensitātes nav būtiska nozīme viņas ieguldītajām pūlēm vai sasniegtajam rezultātam)?

Un kā to salīdzināt ar uzņēmēja darbu, kuru būtībā var vērtēt tikai pēc rezultāta - sasniegtās uzņēmuma peļņas (kas ir noticis pateicoties viņa pieņemtajiem lēmumiem)?

Tā vien šķiet, ka lielākās pretenzijas pret "netaisnību" ir tieši pret dažādiem darba vērtības noteikšanas kritērijiem.. bet citas veselīgas alternatīvas nemaz nav (vai vismaz man nav zināmas).. ja vadītāja darbu vērtēs pēc stundām, viņš lēmumus pieņems bezatbildīgi (ja kāds atceras Padomju laikus, domāju, ka spēs arī iedomāties, kā tas būtu; dažkārt ko līdzīgu es spēju saskatīt valsts pārvaldes "saimnieciskajās jomās"), vai arī pāries uz vieglāko recepcionistes darbu, un jebkurā gadījumā beigās nabagi būs visi (kā PSRS).

Protams, kapitālisms ir "jāierobežo" (un tā tas notiek jebkurā valstī - pastāv nodokļi, kas tiek izlietoti pēc solidaritātes principa, patentiem tiek noteikts to darbības laika ierobežojums, tiek veidotas pabalstu "bufersistēmas" pret nabadzību utt.), bet vismaz man ir gūti iedomāties citu sistēmu nekā kapitālismu, kas spētu tik ļoti motivēt ikvienu darītāju, lai arī darba vērtīgumu/atalgojumu tajā nosaka nevis pseido-objektīvi parametri (piem., ieguldītās pūles), bet gan lētākais piedāvājums. Un kapēc gan lētākais piedāvājums nebūtu arī taisnīgākais (pie nosacījuma, ka cilvēkiem ir brīvība piedāvāt daudziem konkurējošiem darba devējiem savu darbu)?

Par atšķirībām starp bagāto un nabago vecāku bērniem - kaut kādā mērā šīs atškirības būs vienmēr, un pie tā nav vainojams kapitālisms, bet gan mantošana, no kuras kā principa cilvēki nav un nekad arī nebūs gatavi atteikties (Latvijā agrīnajos padomjlaikos [šķiet galvenais vietējais darbonis tolaik bija Stučka, bet, iespējams, maldos] bija mēģinājums atcelt mantošanu, kas ātri tika atcelts). Un ja kāds vēlētos pilnīgu vienlīdzību, tad būtu jāķeras pie vēl monstrozākiem risinājumiem - piem., visu bērnu audzināšana standartizētos bērnu namos (jo vecāku intelektuālās spējas un pielietotā audzināšana taču arī ietekmē bērna izredzes nākotnē kaut ko sasniegt)... Ņemot vērā šo risinājumu acīmredzamo nepieņemamību, nākas secināt, ka absolūti vienādas iespējas visiem nav iespējams. Bet maksimālu iespēju vienādošanu (pieeja izglītības sistēmai, veselības aprūpei utml.) valsts var veikt arī kapitālisma sistēmā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 05.01.2008 01:29
Ivetai
Atbildot uz Tavu pēdējo komentāru, šoreiz tikai uz „svarīgajiem” jautājumiem:

1. ”1. Kādēļ kapitālisms ir netaisnīgs? Tādēļ, ka tā rezultāts (vai "blakus efekti") ir netaisnīgs resursu, varas un iespēju sadalījums (gan ekonomiskie, gan politiskie un simboliskie resursi un vara);”

Kāpēc Tevis uzskaitīto resursu sadalījums būtu netaisnīgs?

2. „tādēļ, ka tā blakus efekts ir cilvēku ekspluatācija;”

Kā, lūdzu?

3. „tādēļ, ka tas ir tik cieši saistīts ar patērēšanas sabiedrības rašanos.”

And so what? Kopš kuriem laikiem patēriņš ir slikta lieta? Ja Tu atsaucies uz Frankfurtes skolu, tad manuprāt moralizēšana par „viendimensionālajiem cilvēkiem” maigi sakot ir paternālistiska.

4. ”Piemēri bija jau manā iepriekšējā komentārā: "Kapitālisms ir cēlonis mūsdienu pasaules netaisnībām - piemēram, tam, ka cilvēkam, kurš piedzimst Āfrikā, ir daudz mazākas iespējas, nekā cilvēkam, kas piedzimst Eiropā vai bagātu vecāku bērniem ir jau sākotnējas priekšrocības pār nabadzīgu vecāku bērniem, kuri ir tikpat talantīgi."”

Un es Tev arī atbildēju par šo salīdzinājumu, ka tam manuprāt nav nekāda sakara ar kapitālisma kā tādu. Tomēr problēma, protams, ka pastāv – bet es pilnīgi noraidu, ka globāli atceļot kapitālismu, Āfrikas ekonomikas pēkšņi uzziedēs. Āfrikas vēsture māca, ka tieši eksperimenti ar sociālismu (lielisks piemērs ir Tanzānija) ir viskaitīgākie. Risinājums manā skatījumā ir brīvā tirdzniecība un kapitālistisko, publiskās administrācijas un tiesiskas valsts reformu padziļināšana, protams, ka es šeit vienkāršoju, bet tādam manā skatījumā vajadzētu būt reformu virzienam.

5. ”2/3. Piemērs par pērtiķiem bija vajadzīgs, lai raksturotu to, ka izpratne par taisnīgo neattīstās skolās (kā to apgalvo Noziks). Kaut kādi pamata priekšstati par taisnīgumu ir iedzimti.”

Tu galīgi ignorēji manus iebildumus par šiem piemēriem. Manuprāt tie ir nepilnīgi un neadekvāti.

6. ”Šodien braucot uz darbu, es lasīju Volcera grāmatu, kur ir viens piemērs par Džordža Orvela skolas laikiem - viņš mācījās kādā ļoti ekskluzīvā sagatavošanās angļu skolā, kur skolotāji ar rīkstēm sodīja tikai tos bērnus, kuru vecāku gada ienākums nepārsniedz noteiktu summu. Neatkarīgi no attieksmes pret bērnu pēršanu, man ir grūti iedomāties, ka kāds šo principu varētu uzskatīt par taisnīgu. Vai tomēr var?”

Kāds sadismam ir sakars ar kapitālismu? Jeb vai man jāsaprot, ka Tavā skatījumā kapitālisms reprezentē strukturālu apspiešanas sistēmu? Tādā gadījumā es nepiekrītu, jo neredzu empīrisku pamatu šādiem implicītiem pamatpieņēmumiem.

7. ”Sakars ar kapitālismu, iedzimtību un pērtiķiem šim piemēram ir šāds: tas, ka par vienādu darbu/rezultātiem/pūliņiem (=vienalga kāds distributīvs kritērijs) ir jāsaņem vienāda (vai salīdzināma) atlīdzība...”

Un kā noteikt, ka darbs ir tiešām vienāds? Un kā Tu vari morāli pamatot iejaukšanos darba devēja un ņēmēja attiecībās?

8. „vai par vienādu nodarījumu - vienāds/salīdiznāms sods, manuprāt, ir iedzimta ideja.”

Bet analoģija no citas dzīvnieku sugas nesniedz pierādījumu, ka tā eksistē cilvēku sugā.

9. „Kapitālisms (vai tā efekti) nav saskaņots ar šo principu - tiem, kas resursu sadales ziņā nav priviliģēti, ir mazāk iespēju.”

Priviliģēti, kādā ziņā? Mazāk iespēju uz ko? Visiem ir iespējas uzsākt savu privāto biznesu un pelnīt naudu (resursus), ja viņi uzskata, ka viņiem to nav gana. Ja viņi to nevar, tad acīmredzot uzņēmējdarbības vide nav brīva un valstij ir jāpārtrauc iejaukšanās ekonomikā.

10. „To ir pietiekami viegli pamanīt un gandrīz automātiski ieslēdzas taisnīguma brīdinājuma signāls, ka "kaut kas šeit nav līdz galam pareizi".”

Runā par sevi, man šāds signāls „neieslēdzas”. Varbūt, ka man šāda tasinības sajūta nav iedzimta? Vai tādēļ neesmu cilvēks un dzīvnieks? Absurds. Vai esmu „slims”, netipisks dzīvnieks? Kādēļ? Vabrūt, ka šāda sajūta „parādās” un „izdziest”, ja cilvēki, piemēram, maina savu politisko identitāti? Visticamāk. Un politiskā identitāte NAV iedzimta.

11. ”5.Loks&Mills rakstīja par īpašuma tiesībām, taču, cik atceros, no liberālā, ne obligāti pro-kapitālistiskā viedokļa.”

Un tagad ķecerīgs – lūdzu, nošķir liberālo no kapitālistiskās domas! Bon chance!

12. ”Ja ar šādu likumu ietvaru pilnīgi pietiek kapitālisma darbotiesspējai, tad tas neko daudz labu par iekārtu PAŠU PAR SEVI (ja tas nekombinējas ar demokrātiju un kādu liberālu ideoloģiju) neliecina.”

Kāpēc gan ne? Neviens sociālais artifakts nevar pastāvēt ārpus daudz plašāka sociālā konteksta un fon Hajeks to lieliski aprakstīja savā „Brīvības konstitūcijā”.

13. ”7. "Nevienu brīdi neminēju, ka kapitālisms rada brīvību"
Tad es Tevi esmu pārpratusi. No bloga nojaušamā argumentācijas ķēde man izskatījās šādi:
kapitālisms => brīvības => pašattīstība un laime.”

Nē, es vēlreiz uzsveru, ka manuprāt kapitālismam ir potenciāls nosargāt brīvības.

14. ”Vienīgā brīvība, kas, manuprāt, ir neatraujami saistīta ar kapitālismu - tiesības uz privātīpašumu un to aizsardzība (strīdu izšķiršana mehānismi). Viss pārējais - var būt un var nebūt.”

Bet tiesības uz privātīpašumu jau nav brīvība! Brīvība ir rīkoties ar savu privātīpašumu pēc saviem ieskatiem. Piemēram, ka valsts nenolaupa 50% vai vairāk no Tavas sūri un grūti nopelnītās naudas, kā tas notiek dažās kvazi-sociālistiskās ziemeļu kaimiņvalstīs. Brīvība ir šādu sociāldemokrātisku terorisma draudu neesamība.

15. ”Ne mazums liberāļu ir ļoti skeptiski pret kapitālismu (vai, vismaz, atsevišķām tā formām), piemēram, tas pats John Rawls - viņš "Restatementā" atzina, ka laissez-faire kapitālisms neatbilst abiem taisnīguma principiem.”

Ko lai saku – liberālisms ir daudzveidīgs. Un ne visi piekrīt Rawls uzskatiem, piemēram, fon Hajeks, jo viņš Rawls teorijā saskatīja nopietnu liberālisma pamatprincipu pārkāpšanu.

16. ”Ja man būtu jāraksturo savs priekšstats par ASV intelektuāļiem, kurus tik ļoti nemīl Noziks,”

Kāpēc Tev šķiet, ka viņš nemīlēja intelektuāļus? Cik es sapratu, viņš vienkārši spekulēja par to, kādēļ viņi ir tik kritiski pret kapitālismu. Ce n’est pas le même!

17. „ tā ir ideja, kas nebūt neizaug no kapitālisma loģikas, bet ir gandrīz tai pretēja, jo tiecas "dziedēt" vienu no gandrīz neizbēgamiem kapitālisma blakus efektiem - resursu (ekonomisko => politisko) nevienlīdzīgu sadali).”

Un ja viņi to grib darīt privāti, tad viņi manā skatījumā ir liberāļi, ja viņi to grib darīt ar valstiskiem instrumentiem, tad te ož pēc sociālisma, paternālisma, koercijas. Un tas noteikti nav liberālisms, bet gan sociāldemokrātija vai kaut kas tamlīdzīgs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 03.01.2008 13:51
>>> Kādēļ kapitālisms ir netaisnīgs? Tādēļ, ka tā rezultāts (vai "blakus efekti") ir netaisnīgs resursu, varas un iespēju sadalījums (gan ekonomiskie, gan politiskie un simboliskie resursi un vara); tādēļ, ka tā blakus efekts ir cilvēku ekspluatācija; tādēļ, ka tas ir tik cieši saistīts ar patērēšanas sabiedrības rašanos.
============

Vai mums noder abstrakti spriedumi par to vai kapitālisms ir vai nav netaisnīgs? Vairāk vai mazāk tiesisks/valsts regulēts kapitālisms pastāv visdažādākajās sabiedrībās. Nozika spriedumos kapitālisma taisnīgums netika iztirzāts - un diez vai var vienādi raksturot kapitālisma taisnīgumu, piemēram, Norvēģijā un Bangladešā. Toties Noziks aplūko citu konkrētāku un svarīgu problēmu - dažu rietumvalstu humanitārajiem intelektuāļiem raksturīgo pārmēru kritiskā attieksmi pret kapitālismam raksturīgajām idejām kā tādām (privātīpašumu, uzņēmēju iniciatīvu, deficītu resursu sadali atbilstoši maksātspējīgam pieprasījumam, utml.). T.i. kādēļ akadēmiskajās intelektuāļu aprindās politisko uzskatu sadalījums labējos-kreisajos ir dažos aspektos "nobīdīts pa kreisi" un neatspoguļo sabiedrības uzskatu sadalījumu kopumā?

Ja atgriežamies pie šī Nozika izvirzītā uzdevuma, tad uzdrīkstos izvirzīt citu spekulatīvu izskaidrojumu:
Pirmais un galvenais uzskats, manuprāt, ir šāds - cilvēkiem atkarībā no kvalifikācijas un iepriekšējās darba pieredzes ir raksturīgas stiprās un vājās iezīmes domāšanā (t.sk. galējos gadījumos "profesionāls kretīnisms"). Parasti tās ir diezgan nevainīgas (jo cilvēki ir dažādi un viņu vājības savstarpēji kompensējas), bet dažreiz šīs profesijas izraisītās vājības iespaido arī pārējo sabiedrību.

Piemēram, Latvijas politikā ir darbojušies vairāki ievērojami cilvēki ar fizmatu vai inženierzinātņu izglītību (I.Godmanis, E.Repše, K.Šadurskis, T.Ždanoka un citi). Fizmatu politiskie uzskati ("labējums" un "kreisums"), cik varu spriest no saviem kolēģiem, daudzmaz atbilst sabiedrības caurmēram; turklāt viņiem parasti raksturīga spēja loģiski izteikties un mērķtiecīgi rīkoties. Toties fizmatus vairāk nekā caurmēra cilvēkus apdraud arī dažas profesionālās pieejas izraisītas vājības - sava veida ultra-optimistiska vēlēšanās visu izskaidrot no viena modeļa pozīcijām, tieksme vienatnē "aptvert neaptveramo" un nonākt arī pie absurdām galējībām. Tehnokrātu valdīšanas ēnas puses ir redzējusi pārējā pasaule - spilgts piemērs bija ASV aizsardzības ministrs Vjetnamas kara laikā Roberts McNamara, kurš brīžiem sāka maldīgi uzskatīt ka ar "Agent Orange" herbicīdu un pareizi izrēķinātām bombardēšanas operācijām ir pietiekami, lai uzvarētu karu pret fanātisku pretinieku ģeopolitiski sarežģītā reģionā.

Akadēmiskiem humanitāristiem ir citas profesionālās stiprās un vājās puses. Viņi parasti vairāk rēķinās ar apkārtējo realitāti, ar sabiedrībā pastāvošajiem uzskatiem un autoritātēm. Tomēr daudzi no viņiem vairāk vai mazāk iluzori uzskata, ka viņi labi saprot, kā darbojas cilvēka psihe vai, teiksim, veselas valsts pārvaldes sistēma. Tad nu viņi izvirza visādas utopiskas taisnīguma ieviešanas un labumu pārdales shēmas, kuras ir garlaicīgākas un ļaunākas par to, ko bija iecerējuši Dž.Svifta aprakstītās Lagado zinātņu akadēmijas darboņi. Neraugoties uz anti-kapitālistisko retoriku, viņu darbošanās kapitālisma netaisnības nemazina, toties papildus viņi iegūst omnikompetentu valsti, kuru nespēj izprast ne vien fizmatu, bet vispār nekāda loģika un kur valda princips "nothing succeeds like a failure" (jo tev vairāk neveicas, jo labāk priekš tevis). Šādu omnikompetento valsti ar kurioziem piemēriem no Lielbritānijas politikas apraksta publicists un ārsts Theodore Darlymple.

Un, protams, arī paliekot universitāšu sienās, pārmērīgi kreiss pasniedzēju štats var nodarīt postu. Daži ASV republikāņi ir nobažījušies par vienpusības un pseidoliberālas smadzeņu skalošanas efektiem, kam ir pakļauti lielākā daļa (arī konservatīvi noskaņotu) ASV jauniešu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 03.01.2008 12:06
Piedošanu, kārtējo reizi aizsūtīju komentāru, to nepārlasot.

2.punkts bija domāts šādi:

Mans komentārs bija vērsts pret vienkāršoto skatījumu: "vai tad uz barikādēm jūs necīnījāties pret sociālismu? Nu tātad jūs cīnījāties par kapitālismu. Tad par ko tagad sūdzaties"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 03.01.2008 12:01
Super, skatos, ka mums te būs īsta polemika! :)


Mani skaidrojumi par "nebūtisko"

1. Ar ASV un Latvijas intelektuāļu/inteliģentu nošķīrumu es vēlējos pateikt, ka: 1) redzu pamatu ASV intelektuāļus uzskatīt par anti-kapitālistiem; 2) neredzu pamatu par anti-kapitālistiem uzskatīt Latvijas inteliģenci (gandrīz automātiski gribas pielikt klāt raksturojumu "radošo inteliģenci").

2.Piekrītu tam, ko Tu raksti. Mans komentārs bija vērsts pret vienkāršoto skatījumu: "vai tad uz barikādēm jūs necīnījāties pret kapitālismu? tad par ko tagad sūdzaties"?

3. Gardu, godīgi sakot, es tomēr uzskatu par nacionālistiskā diskursa meinstrīmu. Bet es tiešām neesmu pamanījusi, ka tas ir vērsts pret kapitālismu. Vai tā tiešām ir?


Par "svarīgo"
1. Kādēļ kapitālisms ir netaisnīgs? Tādēļ, ka tā rezultāts (vai "blakus efekti") ir netaisnīgs resursu, varas un iespēju sadalījums (gan ekonomiskie, gan politiskie un simboliskie resursi un vara); tādēļ, ka tā blakus efekts ir cilvēku ekspluatācija; tādēļ, ka tas ir tik cieši saistīts ar patērēšanas sabiedrības rašanos.
Piemēri bija jau manā iepriekšējā komentārā:
"Kapitālisms ir cēlonis mūsdienu pasaules netaisnībām - piemēram, tam, ka cilvēkam, kurš piedzimst Āfrikā, ir daudz mazākas iespējas, nekā cilvēkam, kas piedzimst Eiropā vai bagātu vecāku bērniem ir jau sākotnējas priekšrocības pār nabadzīgu vecāku bērniem, kuri ir tikpat talantīgi."
"Staigāšanu pāri līķiem" es minēju konkrēti Ayn Rand filozofijas sakarā.

2/3. Piemērs par pērtiķiem bija vajadzīgs, lai raksturotu to, ka izpratne par taisnīgo neattīstās skolās (kā to apgalvo Noziks). Kaut kādi pamata priekšstati par taisnīgumu ir iedzimti.
Šodien braucot uz darbu, es lasīju Volcera grāmatu, kur ir viens piemērs par Džordža Orvela skolas laikiem - viņš mācījās kādā ļoti ekskluzīvā sagatavošanās angļu skolā, kur skolotāji ar rīkstēm sodīja tikai tos bērnus, kuru vecāku gada ienākums nepārsniedz noteiktu summu.
Neatkarīgi no attieksmes pret bērnu pēršanu, man ir grūti iedomāties, ka kāds šo principu varētu uzskatīt par taisnīgu. Vai tomēr var?
Sakars ar kapitālismu, iedzimtību un pērtiķiem šim piemēram ir šāds: tas, ka par vienādu darbu/rezultātiem/pūliņiem (=vienalga kāds distributīvs kritērijs) ir jāsaņem vienāda (vai salīdzināma) atlīdzība vai par vienādu nodarījumu - vienāds/salīdiznāms sods, manuprāt, ir iedzimta ideja. Kapitālisms (vai tā efekti) nav saskaņots ar šo principu - tiem, kas resursu sadales ziņā nav priviliģēti, ir mazāk iespēju. To ir pietiekami viegli pamanīt un gandrīz automātiski ieslēdzas taisnīguma brīdinājuma signāls, ka "kaut kas šeit nav līdz galam pareizi".

4. Ayn Rand filozofija man šķiet morāli pabriesmīga (tas ir pilnīgi SUBJEKTĪVI - es to labi apzinos), bet, kā jau teicu, es viņu respektēju.

5.Loks&Mills rakstīja par īpašuma tiesībām, taču, cik atceros, no liberālā, ne obligāti pro-kapitālistiskā viedokļa. Buchanan un de Soto vēl neesmu lasījusi. Šobrīd reading list rindas kārtībā ir mūsdienu anarhisms, konservatīvisms un kaudze literatūras par jaunākajiem atklājumiem psihiatrijā! :)

6. "Tas, ko Tu pateici par Āfriku, manuprāt ir visai netaisnīgi, jo Tu ļoti labi zini, ka kapitālisms, lai tas būtu darbotiesspējīgs, prasa noteiktu likumu ietvaru un tiesisku valsti (rule of law). "

Nē, to nu es gan "ļoti labi nezinu". Man šķiet, ka Tu runā par idealizētu kapitālismu (kuram ir piejaukts šis tas no liberālisma). Turklāt tiesiskums var būt lielāks un var būt mazāks. Vienkāršs testa jautājums: vai Ķīnas/Krievijas kapitālisms ir darbotiesspējīgs? Ja ar šādu likumu ietvaru pilnīgi pietiek kapitālisma darbotiesspējai, tad tas neko daudz labu par iekārtu PAŠU PAR SEVI (ja tas nekombinējas ar demokrātiju un kādu liberālu ideoloģiju) neliecina.

7. "Nevienu brīdi neminēju, ka kapitālisms rada brīvību"
Tad es Tevi esmu pārpratusi. No bloga nojaušamā argumentācijas ķēde man izskatījās šādi:
kapitālisms => brīvības => pašattīstība un laime.
Vienīgā brīvība, kas, manuprāt, ir neatraujami saistīta ar kapitālismu - tiesības uz privātīpašumu un to aizsardzība (strīdu izšķiršana mehānismi). Viss pārējais - var būt un var nebūt.

8. Žižeks nav postmodernists pēc satura - viņa grāmatas ir pārsātinātas ar anekdotēm (stāstiem par filmām, jocīgiem atgadījumiem) tikai tādēļ, ka tas, viņaprāt (un es tam piekrītu), ir labākais veids, kā uztverami un saprotami izklāstīt mūsdienu filozofijas pašus sarežģītākos jautājumus. Vismaz man Hēgelis, Lakāns un Heidegers Žižeka interpretācijā šķiet daudz interesantāki/relevantāki, nekā pašu darbu oriģināli.

9. Kur es teicu, ka tikai sociālistiem ir nopelni mūsdienu brīvību paplašināšanai ārpus tiesībām uz īpašumu? Pat vēl svarīgāks bija liberālais virziens (tie paši Tevis pieminētie personāži) un demokrātijas attīstības doma, kas, manuprāt, pastāv paralēli pro-kapitālistisma domai, nevis ir daļa no tās.

Ne mazums liberāļu ir ļoti skeptiski pret kapitālismu (vai, vismaz, atsevišķām tā formām), piemēram, tas pats John Rawls - viņš "Restatementā" atzina, ka laissez-faire kapitālisms neatbilst abiem taisnīguma principiem.

Ja man būtu jāraksturo savs priekšstats par ASV intelektuāļiem, kurus tik ļoti nemīl Noziks, tad es teiktu, ka viņi "vairumā" ir liberāli noskaņoti anti-kapitālisti (kas viņus automātiski nepārvērš par sociālistiem - nav tā, ka šeit ir "vai nu"/"vai nu" loģika). Tā sakot: "jā" - cilvēka brīvībām un tiesībām, bet "nē" kapitālisma netaisnīgajiem blakus efektiem, kas cilvēku brīvības un vienlīdzības sašaurina (piemēram, jautājums par vienlīdzīgām iespējām priekšvēlēšanu kampaņās - tā ir ideja, kas nebūt neizaug no kapitālisma loģikas, bet ir gandrīz tai pretēja, jo tiecas "dziedēt" vienu no gandrīz neizbēgamiem kapitālisma blakus efektiem - resursu (ekonomisko => politisko) nevienlīdzīgu sadali).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 02.01.2008 23:17
Iveta, es lieliski saprotu, ka cilvēkiem ir atšķirīgi viedokļi par dažādām lietām, par to nav jāatvainojas!

Atbildot Tev par nebūtiskajām lietām:

1.Es godīgi sakot nesapratu Tavu ASV un Latvijas intelektuāļu/inteliģentu nošķīrumu. Piekrītu, ka Austrumeiropā vārdam intelektuāļi nav īsti ekvivalenta jēdziena, jo Latvijas buržuāzija nav attīstījusies pēc tā paša modeļa kā Rietumeiropa, tomēr „inteliģence” manuprāt ir tas tuvākais, kur mēs varam rast zināmas līdzības Rietumeiropas „intelektuāļiem”. Un tas vai vieni ir vairāk kreisi un otri – vairāk nacionāli noskaņoti, es neņemos spriest. Ja ir tā, kā Tu saki, to var izskaidrot ar vēsturi – ka mūsu intelektuāļiem daudz svarīgāka bija nacionālas valsts izveide. Kā arī, ka marksismam mūsu sabiedrībā īsti nav tā pati simboliskā vērtība kā Rietumeiropā. Tomēr tas vēl ir diskutējams jautājums.
2.Man likās, ka uz barikādēm runa bija par brīvību un neatkarību (pašnoteikšanos). Pārejas laika kapitālisms, „šoka terapija” un privatizācijas procesi ir īpaša tēma, par kuru es negribētu šeit runāt. Piekrītu, ka iespējams daudzi neasociēja kapitālismu ar savu cīniņu par neatkarību. Tomēr īstena brīvība manuprāt ir iespējama tikai kapitālistiskā sabiedrībā.
3.Es nezinu, ko Tu sauc par nacionālisma mainstream. Ja tā ir TB/LNNK, tad kapitālisms pavisam noteikti netiek apstrīdēts. Es šeit turēju prātā Gardu, Nacionālā Spēka Savienību un citas nacionāli radikālas kustības, kuras ir pielikušas pūles, lai radītu kaut kādus alternatīvas sabiedrības attīstības modeļus.

Atbildot Tev uz „svarīgo”:
1.Es pilnīgi nepiekrītu, ka kapitālisms ir netaisnīga sistēma. Kādēļ netaisnīga? Kas nosaka tās netaisnību? Kopš kuriem laikiem kapitālists ir cilvēks, kas gatavs iet pāri līķiem? Visu cieņu, Iveta, tomēr man šķiet, ka Tu šeit nedaudz pārspīlē.
2.Tāpat nepiekrītu, ka Tevis minētos zooloģiskus novērojumus tik tieši var attiecināt uz citām sugām – mēs runājam par divām dažādām sugām un es šinī diskusijā gribētu pieturēties pie cilvēku sabiedrības īpatnībām, nevis pie pērtiķu sabiedrības līdzībām ar cilvēku sabiedrību. Kas mani nepatīkami fascinē šajos zooloģiskajos salīdzinājumos ir, ka biologi parasti netiecas salīdzināt bumbierus ar āboliem, tomēr pēkšņi – primitīvie dzīvnieki cilvēkiem var iemācīt „morālo” uzvedību! Tas man atgādina Rousseau laikos tik ļoti kultivēto sajūsmināšanos par Noble Savage un šausmināšanos par mūsdienu sociālās iekārtas demoralizāciju à la Emile (kas gan nenozīmē, ka es uzskatu, ka Latvijas vai Zviedrijas sabiedrībās pašreiz ir perfekcijas stāvoklis). Tomēr – vai mēs tagad mācīsimies no pērtiķiem kā organizēt savu sociālo dzīvi? Man kaut kā nerosina pārliecību, ka lielākais un spēcīgākais tēviņš būtu ideālais Latvijas valstsvīrs.
3.Turklāt kāds sakars netaisnībām pērtiķu starpā ar kapitālismu (kādēļ Tu uzstāj, ka tas ir netaisnīgs?) cilvēku vidē? Neesmu lasījis konkrēto pētījumu, tomēr kāpēc gan pērtiķi nevar iemācīt zināmu uzvedību arī saviem jaunuļiem? Un, ja mēs pieņemam Tavu šokējošo apgalvojumu, ka kapitālisms ir netaisnīgs, tad vai Tavas atsauces uz pērtiķu etoloģiskajiem pētījumiem ir mājiens, ka kapitālisma atbalstītāji pēc DABAS ir netaisnīgi vai ir kļuvuši „samaitāti”???
4.Ayn Rand darbi ir jāskata attiecīgā vēsturiskajā kontekstā – viņa bija pieredzējusi totalitārisma drausmas un loģiski, ka viņa radīja slavinājumu indivīda spējām un gribasspēkam (pretstatā Hitlera un Staļina nomācošajam kolektīvismam). Jāpiekrīt, ka viņa bija eksaltēta, tomēr nevajadzētu viņu dēmonizēt.
5.Savukārt reducēt liberālo literatūru uz Randu, Hajeku un Noziku nudien ir dīvaini. Kā tad ar Loku, kurš rakstīja par īpašuma tiesībām? Manuprāt, ka arī dažus Milla darbus par brīvo tirdzniecību vēl taču varētu pieskaitīt pie pro-kapitālistiskiem? No mūsdienu autoriem, ir taču arī Hernando de Soto, kurš lieliski apraksta īpašuma tiesību lielo nozīmi. Nobela prēmijas laureāts James M. Buchanan?
6.Tas, ko Tu pateici par Āfriku, manuprāt ir visai netaisnīgi, jo Tu ļoti labi zini, ka kapitālisms, lai tas būtu darbotiesspējīgs, prasa noteiktu likumu ietvaru un tiesisku valsti (rule of law). Ja šo un citu institucionālo priekšnoteikumu nepastāv, tad es nedomāju, ka mēs varam runāt par īsteni kapitālistisku sabiedrību. Loģiski, ka Āfrikā ļaudīm ir mazākas iespējas sevi realizēt, jo tur pastāvošā sistēma nav īstens kapitālisms tādēļ, ka kapitālisms absolūti nedarbojas korumpētās sistēmās, kur tiesiskuma principi netiek ievēroti, tādējādi neļaujot veiksmīgi norisisnāties, piemēram, līgumiskajām attiecībām. Tas jau ir tieši tas, par ko Hajeks arī rakstīja, ka ir nepieciešams zināms likumiskais satvars, pat tradīcijas un morāle, ja vēlies, lai kapitālisms patiešām darbotos.
7.Pilnīgi nesaprotu Tavu piemēru par Ķīnu. Kāds tam sakars ar brīvības nosargāšanu, par kuru runāja Frīdmans? Nevienu brīdi neminēju, ka kapitālisms rada brīvību, lai arī vēsturnieki varētu norādīt uz veselu rindu ar kapitālistiskām valstīm, kuras kopš industriālās revolūcijas pamazām demokratizējās.
8.Žižeks. Nu jā. Es diemžēl nespēju argumentēt ar postmodernistiem nopietni.
9.Tāpat atļaušos nepiekrist, ka mūsdienu cilvēku brīvība ir tikai sociālistu nopelns. Tas nu būtu lielisks sociālās filozofijas amnēzijas piemērs, ja netiktu atzīmēti tādi ne-sociālisti kā Loks, Mills, Monteskjē, Penns, Džefersons daudzu citu starpā?

Piedod, bet šo kļūdu esmu novērojis arī Zviedrijas sabiedrībā, proti, ka daudzi intelektuāļi runā par arodbiedrību kustības un sociāldemokrātijas īpašajiem nopelniem demokrātijas attīstībā, pilnīgi aizmirstot liberāļu nopelnus. Piemēram, ja mēs dzimumu līdztiesību uzskatām par demokrātijas definīcijas sastāvdaļu, tad pirmās sievietes Zviedrijas Riksdāgā tika ievēlētas tieši no toreiz pat ļoti pro-kapitālistiskajiem Liberāļiem, kas cīnījās ne tikai par dzimumu vienlīdzību, bet arī pret valsts baznīcu, un citām indivīduālo brīvību apspiedošām kontroles formām. Šeit ir jāatzīmē, ka baznīcu sociāldemokrāti šķīra no valsts tikai 2000. gadā...

Jā, un, protams, pilnīgi aizmirsu citu sievieti no pro-kapitālistiskās nometnes – M. Tečeri. Atklāti sakot neesmu dzirdējis, ka kreisā Leiboristu partija gatavotos izvirzīt kādu sievieti par partijas līderi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 02.01.2008 16:12
Piedod Pēteri, bet sniega pikas jau aizlidoja Upsalas virzienā!!! :)

Nevaru piekrist ne Tavai sajūsmai par kapitālismu, ne (vēl jo mazāk) Nozika, manuprāt, visai dīvainajai hipotēzei par to, kādēļ ASV intelektuāļiem kapitālisms nepatīkot.

No sākuma daži komentāri par nebūtiskām lietām:
1) "kādēļ intelektuāļiem (vai Latvijas kontekstā – inteliģences pārstāvjiem) netīk kapitālisms?" ASV "intelektuāļi" nav analoģiski tam, ko Latvijā saprot ar "inteliģenci". Pirmie dažādu iemeslu dēļ (bet, manuprāt, noteikti ne to, ko min Noziks) ir ideoloģiski kreisi - proti, noskaņoti pret kapitālismu, jo uzskata, ka tas ir represīvs. Tas, ko Latvijā parasti sauc par inteleģenci ir kas cits, tās raksturīgākā iezīme ir ne tik daudz pret-kapitālistisms, bet drīzāk pro-nacionālistiskums (kas ir pilnīgi kas cits, nacionālisms ir gluži labi savietojams ar kapitālismu).

2) "Un, patiesi, ja mēs atsaucam atmiņā inteliģences konferences Latvijā deviņdesmito gadu sākumā un vidū, tad valdošo diskursu raksturo, teju vai naidīgā, skepse pret kapitālismu un pārējas periodu. Kā tad tā, man toreiz likās, vai tad tieši tas nebija, par ko viņi cīnījās uz barikādēm?"
Pat pieņemot, ka uz barikādēm kāds cīnījās konkrēti par kapitālismu (nevis pret totalitārā padomju režīma represijām), nevis par tādu nākotni, kurai ar kapitālismu nav liela sakara (skat.manu blogu, kur ir viens ļoti atbilstošs Žižeka citāts) šeit tomēr ir pārāk liels loģisks lēciens: pārejai uz kapitālismu ne obligāti bija jānotiek konkrēti tādā veidā, kā tas notika pēcpadomju telpā (šoka terapijas rezultātā atstājot sociāli neaizsargātos cilvēkus vienatnē pret kapitālisma pašām dramatiskākajām izpausmēm); iespējams, ka protests bija konkrēti pret pārejas metodēm, nevis kapitālismu kā tādu.

3) "Tomēr radikāļu proponētā latviešu nacionālistu revolūcija un tam sekojošā nacionālā valsts, kur manta tiktu pārdalīta atbilstoši indivīda „nopelniem”, nacionalitātei vai patriotiskumam, ir murgains risinājums pašreizējai situācijai. "
Vai kāds to nopietni piedāvā? Neesmu pamanījusi: manuprāt, Latvijas nacionālā diskursa meinstrīms tomēr nekad nav apšaubījis kapitālisma paradigmu.


Tagad par svarīgo:

1) Kādēļ kapitālismam ir tik liela intelektuāli apdāvinātu cilvēku opozīcija? Manuprāt, skaidrojums ir pats par sevi saprotams - tādēļ, ka kapitālisms ir netaisnīga un represīva iekārta, kurš dažus gadsimtus pastāv tikai tādēļ, ka labāka alternatīva nav vai nu izdomāta, vai īstenota. Kapitālisms ir cēlonis mūsdienu pasaules netaisnībām - piemēram, tam, ka cilvēkam, kurš piedzimst Āfrikā, ir daudz mazākas iespējas, nekā cilvēkam, kas piedzimst Eiropā vai bagātu vecāku bērniem ir jau sākotnējas priekšrocības pār nabadzīgu vecāku bērniem, kuri ir tikpat talantīgi.

Izjūtai par to, kas ir un kas nav taisnīgs, manuprāt, ir iedzimts raksturs - tā noteikti neizveidojas skolā. Pat pērtiķiem ir raksturīga atziņa, ka par vienlīdzīgiem pūliņiem/rezultātiem būtu jāsaņem vienlīdzīga atlīdzība. Ja pērtiķēns redz, ka par vienu un to pašu darbību viņš saņem gurķa gabaliņu, bet otrs pērtiķis - vīnogas, diskriminētais vai nu atsakās turpmāk piedalīties vai arī gurķi iesviež devēja sejā. (nesen iznāca ļoti interesanta grāmatiņa par šiem pētījumiem: Primates and Philosophers: how Morality Evolved). Ja pat pērtiķi saprot, kas ir un kas nav taisnīgi taisnīgi, tad kādēļ līdzīgu apziņu nevar sagaidīt no mūsdienu intelektuāļiem (ASV gadījumā - augstskolu pasniedzējiem sociālajās zinātnēs)?

Pro-kapitālisma/anti-kapitālisma literatūra nesadalās 50:50. Anti-kapitālisma domātāju ir nesalīdzināmi vairāk tieši tādēļ, ka viņiem nav jāleģitimē kapitālisma "blakus efekti". Tādus patiesus pro-kapitālisma (to laissez-faire paveidā) filozofus es "uz sitienu" varu atcerēties tikai trīs: tiešām, Noziks un Frīdmans, un vēl arī ekstrēmākais gadījums - Ayn Rand. Pat Hayeks pret kapitālismu izturas nevis kā vērtību pašu par sevi (starp citu, Noziks arī nē, tikai kā telpu, kur valstij iejaukšanās nebūtu attaisnojama - lai gan nevaru teikt, ka viņa grāmatas lasīju ļoti rūpīgi), bet gan kā par mazāko ļaunumu - sak, jā, liela mantojuma saņemšana nostāda saņēmēju priviliģētā situācijā, taču sabiedrības finansiālās elites esamībai ir citas priekšrocības (tā eksperimentē ar jaunievedumiem, kas vēlāk dod labumu arī pārējai sabiedrībai). Manuprāt, patiesu priekšstatu par to, ko nozīmē kapitālisma glorificēšana, var gūt no Ayn Rand grāmatām. Par spīti tam, ka man viņas redzējums šķiet šaušalīgs, es viņu respektēju, jo Rand vismaz godīgi parāda, kādam morālam briesmonim (vadoties no visa Eiropas civilizācijas mantojuma, it sevišķi jau nu kristietības loģikas) ir jābūt cilvēkam, kas laissez-faire kapitālismu uzskata par TAISNĪGU (pretstatā - mazākajam no ļaunumiem vai vēsturiskajai nezibēgamībai).

Anti-kapitālisko noskaņojumu popularitāte ir skaidrojama tieši ar šo apziņu, ka tas ir mūsdienu sabiedrības netaisnību, represivitā rakstura avots - manuprāt, šīs noskaņas un intelektuālo klimatu izraisa tas pats atbrīvošanas "impulss", kas izraisīja verdzības atcelšanu un sieviešu tiesību atzīšanu.


"Kapitālisms savā būtībā ir lielisks, jo tā ir vienīgā sistēma, kura var palīdzēt nosargāt individuālo brīvību, atzīmēja Miltons Frīdmans darbā „Capitalism and Freedom”. Un vienīgi brīva sabiedrība var radīt tādus apstākļus, lai cilvēki pēc saviem ieskatiem varētu celt savu labklājību, pašattīstīties un tiekties pēc laimes."

Es izmantošu vienu tikko lasītu Žižeka piemēru: gribi redzēt patiesu kapitālisma valsti? Paskaties uz Ķīnu, kur valsts izjauc strādājošo (smags fizisks darbs vairāk kā 12h dienā) centienus apvienoties arodbiedrībās un Rietumu valstis par to klusē, jo Ķīnas darbaspēka ekspluatācijas pārtraukšana nozīmē ekonomisku krīzi Eiropas un ASV pārticīgajām nācijām. Lūk, tas ir kapitālisms par excellance. Par kādu individuālo brīvību šeit ir runa? Vai vidējam Ķīnas iedzīvotājam ir kādas reālas alternatīvas?

Vienīgā brīvība, kas ir raksturīga visām kapitālisma valstīm: tiesības uz privātīpašumu. Tas, ka mūsdienu Rietumu valstīs cilvēkiem ir vairāk brīvību, nekā Dikensa laikos, ir nevis kapitālistiskās, bet gan demokrātijas, liberālisma un, jā, arī sociālistiskās (Francija, Skandināvija, pat ASV) domas nopelns.

Es piekrītu, ka kapitālismu var sasaistīt ar "tiekšanos par laimi", bet tas, kas paliek aiz iekavām (ir pārāk emocionāli sāpīgs un pat doma par to tiek represēta), - šī laime nevar nebūt uz citu cilvēku rēķina. Rand un Hayek to atzīst, bet ir gatavi ar šo apziņu sadzīvot (Rand tāpēc, ka uzskata iešanu "pāri līķiem" savas laimes sasniegšanai par cienījamu nodarbi, Hajeks - jo alternatīvas ilgtermiņā ir vēl sliktākas), - bet es saprotu tos intelekuāļus, kas uzskata, ka kapitālisms kā tāds ir daudzu nelaimju cēlonis. Pat ja tā šobrīd ir labākā no alternatīvām, tas nenozīmē, ka kapitālisma negatīvās blaknes būtu jāignorē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 01.01.2008 17:13
Izlasīju rakstu - kā vienmēr, grūti sarežģītai problēmai izdalīt kādu vienu cēloni (un atfiltrēt visas pārējās pazīmes). Neticu, vai pēdējos 10 gados kopš Nozika raksta publikācijas ir atrasts eksperimentāls pamatojums šīm hipotēzēm.

Bet doma, protams, interesanta. Latvijā šos Nozika aprakstītos teicamniekus un vārdu-kalējus ("wordsmiths"), kurus nomāc viņu pašu lejupvērstā sociālā mobilitāte, varēja labi pazīt pēc viņu agresīvās reakcijas par Valsts Prezidenta Valda Zatlera nomināciju.

V.Vīķe-Freiberga sākotnēji bija politikā tikpat nepieredzējusi kā V.Zatlers un arī viņas izvirzīšanas process nepavisam nebija perfekts un rūpīgi pārdomāts. Bet kā jau ar Kanādas profesori, ar viņu šīs mācītās aprindas kaut kā samierinājās. Savukārt V.Zatlera izvirzīšana radīja daudziem žurnālistiem un citiem galma viedokļu paudējiem neviltotu sašutumu - kā tad tā: šis cilvēks dzīves gudrību ir smēlies Traumatoloģijas slimnīcā, nevis gadiem ilgi slīpējis zināšanas universitātēs - politoloģijā, zinātniskajā komunismā, un "atvērtās sabiedrības" veicinātāju rīkotajos semināros, kādēļ tad viņu tik žigli izvirzīja, nevis kādu no "mūsējiem"?!

Protams, humanitāri izglītoti cilvēki prezidentam var noderēt kā palīgi, bet pašam prezidentam ir jābūt nevis visslīpētākajam marksisma-ļeņinisma pazinējam, bet valsts simbolam - iedvesmojošam un harizmatiskam cilvēkam. Protams, nevar zināt, kurš cilvēks kļūs par izcilu prezidentu (un arī konkrēti par V.Zatleru neesmu drošs), bet ar meritokrātiju vai "skatītāju simpātiju" Domburšovā tas panākams nav - tā mēs tiksim tikai pie pareizi runājošiem teicamniekiem vai līdzīga veida viduvējībām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jandžs 31.12.2007 20:08
Piemirsu iebilst, ka "...intelektuāļiem (vai Latvijas kontekstā – inteliģences pārstāvjiem) netīk kapitālisms?" ir izgudrojums. Patiesībā Nozika raksts ir politiski noskaņots uzbrukums sociālismam. Noziks ir neo(jaun)-konservatīvisma atbalstītājs. Viņam līdzīgi argumenti ir sen spēcīgi atbildēti, kaut, saprotams, var arī atbildētājiem nepiekrist.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! 31.12.2007 19:04
"Tomēr radikāļu proponētā latviešu nacionālistu revolūcija un tam sekojošā nacionālā valsts, kur manta tiktu pārdalīta atbilstoši indivīda „nopelniem”, nacionalitātei vai patriotiskumam, ir murgains risinājums pašreizējai situācijai."

Nevēlamas mantas pārdalīšanas principu uzskaitījums ir izsmeļošs - no trim sastāvošs, risinājuma murgainība ir kvalificēta - pašreizējai situācijai.

Laimīgu Jauno gadu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Luīze 31.12.2007 18:20
individuālās brīvības lielkorporāciju pārvaldītājā pasaulē ir tikpat maz, cik brežņeva laiku PSRS. pārspīlēju? varbūt nedaudz. ok, mēs varam gānīties tīmeklī, kaut kādās senilu inteliģentu konferencēs un, protams, virtuvēs, bet lēmumus pieņem citi. lēmumus pieņem zvērudārzos. un es nedomāju, ka u.s.a. tas notiek būtiski citādi, - protams, mūsu jaunvalstī kapitālisma "zvēra seja" ir labāk saskatāma, tās vaibsti - izsalkušāki.
brīvība šajā pasaulē ir maziespējama. diemžēl. iebilstiet, ja domājat citādi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jandžs 31.12.2007 17:32
Man arī patīk individuālā brīvība, bet ne ja to piešķir kompānijām. Tad notiek tāds bardaks, kāds redzams šodien visās pasaules malās. Kā kompānija ar miljardiem eiro vai $ nosargā manu vai tavu brīvību? Vai manu individualitāti demokrātijas vārdā drīzāk nenozog, kā to dara Irakā un kā to tik veikli panāk Pop kultūra? Uz kādām gudrībām lai ceru turpmāk?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 31.12.2007 15:36
"Jebšu ir "labā" pārdale - atbilstoši labajiem principiem un "sliktā"? :)"
---
Vai Jūs varētu paskaidrot sīkāk, ko Jūs šeit domājat?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pankūkas - Pētersonei! 31.12.2007 11:57
> Un, patiesi, ja mēs atsaucam atmiņā inteliģences konferences Latvijā deviņdesmito
> gadu sākumā un vidū, tad valdošo diskursu raksturo, teju vai naidīgā, skepse pret
> kapitālismu un pārējas periodu.

Kāpēc tikai tad? Tagad arī ir - skat. Pabrika/Štokenberga "nodomu" deklarācijas. Man iesēdās atmiņā 30. decembra Panorāmas sižets ar mammu, kurai bija smagi slima meita. Runa bija par kādu jaunu pabalstu, un, varbūt kļūdos, jo tas mammas komentārs bija ļoti īss, bet man šķita tādā stilā ieturēts:- man tāds pabalsts pienākas, valstij (nevis citiem nodokļmaksātājiem) ir pienākums mani un manu slimo meitu atbalstīt, bet pabalsts ir par mazu - neļauj man nestrādāt. Tālāk nāca jaunā Labklājības ministre, kuru arī situācija apmierina - var "paspīdēt" TV ekrānā, kāda ministrija gādīga (uz nodokļmaksātāju rēķina).

Uzsveru - runa nav par to vai būtu, vai nebūtu jātbalsta, - tikai par attieksmi.

Ziņkāres apmierināšanai - kuri nacionālisti propopnē "pārdali"? To, ka Pabriks proponē: "Ir pienācis laiks politiskām reformām un godīgai sabiedriskā labuma pārdalei tā, lai no tā ieguvējs būtu gan indivīds, gan sabiedrības vairākums" (Vdiena.lv, 15. decembris 2007) - to esmu redzējis.

Jebšu ir "labā" pārdale - atbilstoši labajiem principiem un "sliktā"? :)

Citi autora darbi