Kādēļ es negribētu piedzīvot „Zviedrijas modeli” Latvijā 5

Šis ieraksts noteikti pārsteigs manus studiju biedrus un universitātes pasniedzējus, kuri piedalījās 2004. gada politikas zinātnes bakalauru izlaidumā. Toreiz sakot atvadas no alma mater uzstājos ar dedzīgu runu, ka Latvijai esot jāseko Zviedrijas pēdās un jāveido līdzīgs sabiedrības modelis, ko mūsu ziemeļu kaimiņi sauc par „folkhemmet” (tautas māja). Zviedru sociāldemokrāti uzskatīja, ka Zviedrijai jātop par vietu, kur visa tauta var dzīvot labklājībā, kopībā un vienlīdzībā. Tāda skaista vīzija par bezšķiru sabiedrību, kurā tauta dzīvo laimīgi.

Iesaki citiem:

Apmēram līdzīga sajūta man viņdien radās lasot Aigara Štokenberga rakstu Dienā. Viņš visai spējīgi izmanto Zviedrijas modeļa šarmu. Arī mani kā jaunu un naivu politologu aizrāva „folkhemmet” ideja. Cilvēki Zviedrijā nudien dzīvo relatīvā labklājībā. Tomēr tā nav nodokļu radīta labklājība – Zviedrijas labklājība ir meklējama dažādu faktoru līdzdarbībā, kuru starpā nozīmīgi ir ārpolitiskie un iekšpolitiskie faktori. Reducēt „Zviedrijas modeli” uz augstiem nodokļiem, kas ir kombinēti ar augstu izaugsmi, ir mazākais dīvaini. Zviedrijas vēsture rāda, ka nodokļu slogs radikāli tika pacelts tikai sešdesmito gadu beigās septiņdesmito gadu sākumā, kas izraisīja ne tikai uzņēmēju, bet arī Astrīdas Lindgrēnes sašutumu. Viņa, parodizējot zviedru sociāldemokrātu sabiedrību, radīja populāru tēlu – pasaku stāstnieci Pomperiposu, kura dzīvo laimīgi, līdz vienā dienā saņem pavēsti, ka viņai nodokļos jāmaksā 102 % no saviem ienākumiem.

Manā skatījumā Zviedrija nekādā gadījumā nav valsts attīstības paraugmodelis, izņemot vienu aspektu – ka tur nav gandrīz nekādas korupcijas, toties ir ārkārtīgi efektīvs valsts aparāts. Valsts ekonomiskā sistēma ir kritizējama no vairākiem aspektiem un tam es šeit nevēlos pieskarties. Kas mani satrauc šādā „Zviedrijas modeļa” sabiedrībā ir nereti pilnīgi šokējošā ļaužu pārliecība, ka valsts ir galvenais labklājības nodrošinātājs. Kaut ko tādu es biju pieradis dzirdēt Latvijā, kur no tautiešu prātiem vēl nav izdzēstas Padomju laika pēdas, bet demokrātiskā sabiedrībā? Tāpat nesen tika publiskots pētījums, kurš secina, ka zviedriem ir vai nu ļoti zemi ietaupījumi, vai to nav vispār. Protams, ka pēc nodokļu, ikmēneša rēķinu un iztikas izdevumiem, izdarīt ievērojamus ietaupījumus zviedriem nav iespējams.
Tādēļ zviedru prātos gaužam loģiski ir iesakņojusies ideja, ka no valsts var prasīt atbildību par savu, bērnu un visas sabiedrības labklājību. Sociāldemokrātiskais establišments medijos, universitātēs un kultūras dzīvē vēl jo vairāk arī nostiprina šādu personiskās atbildības izdzēšanu un iesakņo kolektīvistiskas vērtības sabiedrībā. Un tādēļ es saku NĒ jebkuram piedāvājumam, lai Latvija kļūtu par Zviedrijas klonu. JĀ tiesiskumam, fiskāli atbildīgai ekonomiskai politikai un tolerancei, bet NĒ „zviedru modelim”.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 18.11.2007 11:38
AK - vai Jūs varētu izvērst savu domu? Ja ar savu citātu Jūs man prasāt, vai esmu pret korupciju, valsts sagrābšanu un varas koncentrāciju "oligarhu rokās", tad varu atbildēt, ka jā esmu pret to. Vēlreiz - esmu par tiesiskumu.
Bet ja Jūs man jautājat, vai esmu par to, lai valsts sāktu krasi pārdalīt ienākumus, ka valsts tiek uztverta kā ļaužu labklājības avots, tad man atbilde ir nē - es uzskatu, ka valsts iejaukšanās ekonomikā nav vēlama. Turklāt bez valsts ir daudzi citi aktieri, kuriem ir liela loma labklājības radīšanā - privātais sektors, nevalstiskās organizācijas, baznīca, ģimene un indivīds pats.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 17.11.2007 21:17
Cik daudz atkarīgs no vārdiem... "šokējošā ļaužu pārliecība, ka valsts ir galvenais labklājības nodrošinātājs". Kāds iespaids būtu no šāda teksta: "apziņa, ka valstij jākalpo cilvēkiem, ka valsts ir tautas instruments, ka doktrīna "neko neprasi no valsts, tava labklājība ir tikai tava lieta" ir to spēku rīks, kas negrib, lai valsts sargātu no viņiem tavas tiesības un intereses"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 16.11.2007 19:18
Pilnībā pievienojos autoram. Lai kādas nebūtu Zviedrijā izplatītā dzīvesveida priekšrocības, Latvijā darīt kaut ko līdzīgu ir galīgi nelietderīgi. Labs izskaidrojums dots šeit - http://findarticles.com/p/articles/mi_m2751/is_84/ai_n166898... .


TO SAY that other countries should emulate the Swedish social model is about as helpful as telling an average-looking person to look like a Swedish supermodel. There are special circumstances and a certain background that limit the ability to imitate. In the case of the supermodel, it is about genetics. In the context of economical and political models, it is about the historical and cultural background.

Gunnar and Alva Myrdal were the intellectual parents of the Swedish welfare state. In the 1930s they came to believe that Sweden was the ideal candidate for a cradle-to-grave welfare state. First of all, the Swedish population was small and homogeneous, with high levels of trust in one another and the government. Because Sweden never had a feudal period and the government always allowed some sort of popular representation, the land-owning farmers got used to seeing authorities and the government more as part of their own people and society than as external enemies. Second, the civil service was efficient and free from corruption. Third, a Protestant work-ethic--and strong social pressures from family, friends and neighbors to conform to that ethic--meant that people would work hard, even as taxes rose and social assistance expanded. Finally, that work would be very productive, given Sweden's well-educated population and strong export sector. If the welfare state couldn't work in Sweden, the Myrdals concluded, it wouldn't work anywhere.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

m 16.11.2007 17:46
pietiekami godīgi. Paldies Pēteri, vienmēr ar interesi izlasu Tavus vērojumus.

Citi autora darbi