Kādas ir cilvēcības robežas: vai legalizēt brīvprātīgas amputācijas? 8

readmatter.com raksta iedvesmots bloga ieraksts par medicīnas ētiku, cilvēciskumu un brīvprātīgām amputācijām

Iesaki citiem:

Ziema, īsas dienas, gari vakari - īstais brīdis padomāt par apcerīgām lietām, kam pārējā gada laikā nepalika sevišķi daudz laika.

Piemēram, ko nozīmē cilvēciskums un kādas ir tā robežas?

Nē, cienījamais šī bloga lasītāj, apsolos tevi nenogurdināt ar garu un abstraktu domrakstu! Tā vietā būs provokatīvs jautājums un tad daži mani pagaidu secinājumi. Kas, protams, var laika gaitā mainīties.

Tātad: kā tev šķiet - vai ārstiem vajadzētu ļaut pēc pacienta lūguma amputēt pacientam roku vai kāju tad, ja ar šo roku vai kāju nekas nekait?

Izlasot readmatter.com projekta* pirmo rakstu "Do no Harm" ("Nekaitē!") - mana atbilde ir "jā". Cilvēciskuma vārdā.

Kādēļ šāds jautājums? Reāla situācija: pasaulē ir tūkstošiem cilvēku, kuriem ir izjaukta sajūta par savu ķermeni (angliski to sauc "body integrity identity disorder") - proti, viņiem šķiet, ka kāds no viņa ķermeņa elementiem ir lieks. Piemēram, pirksts, roka, kāja.

Tā nav tikai abstrakta sajūta. Tas ir emocionāli mokošs stāvoklis, kas ne dienu viņus nepamet - rakstā ir aprakstīts, kā šie cilvēki izmisuma stāvoklī paši mēģina no šīs liekās rokas vai kājas atbrīvoties, piemēram, tās atsaldējot.

Visās citās savās izpausmēs tie ir pavisam "normāli", parasti cilvēki. Mūsdienu zinātne nespēj viņiem palīdzēt pārveidot sava ķermeņa izjūtu - vienkārši mēs šobrīd nezinām pietiekami daudz par cilvēka smadzeņu funkcionēšanu.

ASV, Eiropas ārstiem ir aizliegts viņiem šo roku vai kāju nogriezt, jo ne rokai, ne kājai jau pašiem par sevi nekas nekaiš. Tādēļ viņi pulcējas internetā pusslepenos forumos, dalās ar padomiem un tālāk dodas uz Āzijas valstīm, kur nelegāli (arī tur tas nav atļauts!) tiek pie amputācijas.

Spriežot pēc rakstā aprakstītā - pēc tam viņi šīs operācijas nenožēlo: jūtas laimīgāki un mierā ar sevi arī daudzus gadus pēc tam, kad ir pēc savas izvēles atbrīvojušies no rokas vai kājas.

Lūk, un mani šādi stāsti pārliecina, ka ārstiem vajadzētu ļaut šādas operācijas veikt arī legāli! Apzinos, ka tā ir ļoti strīdīga nostāja, tādēļ paskaidrošu, uz kādiem ētiskiem pieņēmumiem tā balstās:

1) Ja mūsdienu medicīna ir bezspēcīga - proti, nevar palīdzēt cilvēkam tikt galā ar mokošu situāciju, tad ētiskais imperatīvs ir izdarīt kaut vai tik daudz, lai šis cilvēks justos labāk, lai nemocītos! Ja psiholoģiska problēma nav atrisināma, ja cilvēks ir pārliecināts, ka bez rokas jutīsies labāk, ja dati pārliecinoši pierāda, ka līdzīgās situācijas citi pacienti amputācijas nenožēlo, tad amputāciju būtu jāveic.

2) Cilvēciskums, mīlestība pret cilvēkiem nozīmē arī cieņu pret šī cilvēka brīvi pieņemtu lēmumu, tai skaitā - nodarīt sev pāri. Protams, var būt ļoti pamatota diskusija, vai un cik lielā mērā ar šādu psihisku slimību sirgstoši cilvēki spēj brīvi pieņemt lēmumus par savu ķermeni. Bet tā kā mūsdienu zinātne nespēj viņiem izveidot sajūtu par to, ka attiecīgā roka vai kāja "iederas" viņu ķermenī, tad tikai viņi paši var spriest: kāda dzīve viņiem būs pilnvērtīgāka - ar roku, taču nepārtrauktās emocionālās mocībās, vai bez rokas, bet harmonijā ar savu ķermeni.

3) Šādu operāciju legalizēšana nenozīmē, ka zinātnei nevajadzētu meklēt risinājumus šai problēmai - tā lai emocionālas mokas vai amputācija nebūtu vienīgā no izvēlēm, bet cilvēkam būtu arī izvēle izveidot pareizu sajūtu par savu ķermeni (tā, lai rokas un kājas mentālajā kartē uzrādās pareizi). Bet kamēr mēs kā sabiedrība nezinām, vai šāds risinājums ir: A) principā iespējams, B) kad būs medicīniski iespējams un C) uz kādiem nosacījumiem (dārdzība, laiks), es vienkārši neredzu ētiskus, cilvēciskus iemeslus šādas operācijas neveikt.

Kā tev šķiet: vai vajadzētu Latvijā legalizēt šādas operācijas?



* Matter.com ir ļoti interesants žurnalistisks projekts - noteikti iesaku sīkāk to papētīt viņu mājaslapā! Reizi nedēļā viņi piedāvā kādu garu rakstu, kurus apvieno viens motīvs: tam jābūt par idejām, kas veidos pasaules nākotni. Šobrīd ir publicēti divi raksti, šajā blogā apskatītais bija pirmais. Projektam ir arī interesants finansēšanas modelis: tas izauga no kickstarter.com masu kopfinansēšanas iniciatīvas (savācot tam ātrāk un vairāk finansējuma nekā bija plānots!) un šobrīd no rakstu auditorijas prasa aptuveni dolāru par mēneša abonēšanu (vai dolāru par katru rakstu). Varu apliecināt, ka abi līdz šim publicētie raksti noteikti katrs bija to dolāru vērti!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kalvis Apsitis

Autore izvirza jautājumu un pati dod uz to atbildi - ja nu kādam cilvēkam kāda viņa ķermeņa daļa sagādā neizturamas neērtības, tad šādas operācijas var doties veikt uz Āzijas valstīm. Šāds brauciens vienlaikus ir arī zināma grūtības barjera, lai cilvēki nemēģinātu atbrīvoties no saviem locekļiem kaut kādu maldīgu iedomu rezultātā. Man gadījies lasīt par kristīgajiem fundamentālistiem, kuri savdabīgā veidā interpretē Mat. 18:8-9 "If your hand or your foot causes you to sin, cut it off and throw it away. It is better for you to enter life maimed or crippled than to have two hands or two feet and be thrown into eternal fire. And if your eye causes you to sin, gouge it out and throw it away. It is better for you to enter life with one eye than to have two eyes and be thrown into the fire of hell." Diemžēl, daži cilvēki tādēļ ir vēlējušies sevi sakropļot vai pat mēģinājuši pārliecināt par to savus ģimenes locekļus. T.i. vismaz dažos gadījumos ir darīšana nevis ar neparastu nervu sistēmas darbību, bet gan ar burtisku Svēto Rakstu interpretāciju - par kuras pamatotību cilvēkam vēlākajā dzīvē varētu rasties arī šaubas.

Reizēm ārsti atzīst savu nespēju palīdzēt piepildīt dažas cilvēku vēlēšanās. Dažās jurisdikcijās, teiksim, esot aizliegta "conversion therapy" - t.i. mēģinājumi ar psihoterapijas līdzekļiem mainīt pacienta seksuālo orientāciju. Sal. http://edition.cnn.com/2012/10/01/us/california-gay-therapy-ban/index.html . Tas nenozīmē, ka ar to jāaizliedz nodarboties arī visur citur pasaulē - varbūt kaut kur Āzijā tiešām izdomā efektīvu veidu, kā ārstēt homoseksualitāti. Bet Kalifornijā sabiedrības pieredze ir izveidojusies tāda, ka cilvēki atzinuši par labāku atteikties no šīs terapijas un ar to saistītajiem riskiem (vienlaikus riskējot ar to, ka ne visi pacienti saņems sev vēlamo medicīnas aprūpi).

Dažās Eiropas zemēs reizēm rodas tieši pretēja medicīniskās ētikas problēma - vai vecākiem ir tiesības lūgt savam mazgadīgajam bērnam veikt apgraizīšanu vai FGM operāciju, ja to prasa ģimenes tradīcija vai reliģiski priekšraksti. Turklāt to darīt ilgi pirms šis bērns var dot informētu piekrišanu.

Varbūt autore var apciemot kādas lielas slimnīcas direktoru (Viesturs Boka, Jānis Birks, u.c.) un pārrunāt jautājumus praktiski - saistībā ar mūsu zemes pieredzi un Latvijā pastāvošo tiesisko regulējumu. Varētu izrādīties, ka ir daudzas vēl kritiskākas situācijas, kurās ārstiem viena vai otra iemesla dēļ jāatsaka veikt pacienta aprūpi.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

" ja nu kādam cilvēkam kāda viņa ķermeņa daļa sagādā neizturamas neērtības, tad šādas operācijas var doties veikt uz Āzijas valstīm"

Bet: 1) arī tur tas ir nelegāli; 2) kādēļ ne Latvijā?

"Dažās Eiropas zemēs reizēm rodas tieši pretēja medicīniskās ētikas problēma - vai vecākiem ir tiesības lūgt savam mazgadīgajam bērnam veikt apgraizīšanu vai FGM operāciju, ja to prasa ģimenes tradīcija vai reliģiski priekšraksti. "

Ir principiāla atšķirība. Manis aprakstītajā situācijā tā ir pieauguša cilvēka paša izvēle

"Varētu izrādīties, ka ir daudzas vēl kritiskākas situācijas, kurās ārstiem viena vai otra iemesla dēļ jāatsaka veikt pacienta aprūpi."

Varbūt. Bet ko tas pierāda attiecībā uz blogā aprakstīto?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kalvis Apsitis

>>> Bet: 1) arī tur tas ir nelegāli; 2) kādēļ ne Latvijā?
========
Vai grūtības barjera vienmēr un visur ir slikta lieta? Manuprāt, daudzos gadījumos pietiekami augsta barjera palīdz atšķirt tos gadījumus, kad cilvēka lēmums ir saprātīgs un pārdomāts, no tiem gadījumiem, kad tas radies kādas pēkšņas iedomas rezultātā. Jau augstāk minēju par atsevišķu kristīgo fundamentālistu problēmām, saskaroties ar Mateja evaņģēlija 18.nodaļu. Var, protams, ieviest arī tepat Latvijā visādus obligātos apdomas laikus - bet kur Jūs saskatāt problēmu medicīniskajā tūrismā? Te acīmredzami ir runa par nedaudziem gadījumiem.

Ja runājam par Latvijas mediķiem - tad jau tieši ir pamats intervēt šīs jomas lietpratējus, piemēram, tos pašus slimnīcu direktorus. Var gadīties, ka jautājums ir krietni piņķerīgāks nekā izskatās no malas - te ir runa gan par ārstu profesionālo ētiku, gan par nesakārtotiem jautājumiem veselības apdrošināšanā, gan diskusijas par cilvēka dzīves kvalitāti un (iespējamu) darbaspēju zudumu vai samazināšanos, mūsdienu Latvijas medicīnā pieņemto priekšstatu par to - kas vispār ir cilvēks un cik lielā mērā viņu drīkst mainīt vai "uzlabot" ar visādiem tehnoloģiskiem risinājumiem. Medicīnas praktiķis nevar pilnīgi abstrahēties no tā konteksta, kurā viņš darbojas.

Mani neapmierina būtisku jautājumu risināšana pavisam bez nozares lietpratēju iesaistes. Tas ir tāpat kā uzticēt nejuristiem diskutēt par konstitucionālo tiesību jautājumiem - un pēc tam brīnīties, ka viņi mierīgi noignorējuši to, ka vienu vai otru lietu (Satversmes pantu, starptautisku līgumu, utml.), kuru nevar viegli mainīt.

>>> Varbūt. Bet ko tas pierāda attiecībā uz blogā aprakstīto?
========
Saistību vienmēr var atrast.
Ir, teiksim, ļoti sāpīgs jautājums par protēžu pieejamību visiem tiem Latvijas iedzīvotājiem, kam tās ir nepieciešamas. Plašā nozīmē - ar iespējām cilvēkus, kuriem ir kustību traucējumi, apgādāt ar iespējām komunicēt, pārvietoties, integrēties darba tirgū. Varētu jau apgalvot, ka Jūsu blogā aplūkotajam jautājumam ar to visu nav nekāda sakara - un Jūsu gadījumā visur ir runa par cilvēkiem, kuri ir lieliski adaptējušies un turpinās būt tādi arī pēc operācijas. Bet ja nu tā tomēr nav? Vai nevar gadīties, ka cilvēks pēc viena locekļa brīvprātīgas amputācijas nelaimes gadījumā zaudē vēl kādu locekli - un tanī brīdī viņa mobilitāte un darbaspējas krasi un neatgriezeniski pazeminās? Turklāt, kā jau minēju, pārējās sabiedrības iespējas šādā gadījumā palīdzēt ir ļoti ierobežotas.

Vai manā izklāstā neparādās kaut kādas a-priorās vērtību hierarhijas (palīdzēt cilvēkam sarast ar protēzi it kā būtu "vērtīgāks" un pirmkārt risināms jautājums salīdzinot ar cilvēka brīvību lūgt amputēt sev locekļus, ja viņš/viņa tos neuztver par saviem)? Ļoti iespējams ka tā. No otras puses, protezēšana droši vien ir biežāk sastopama problēma, tā ir acīmredzamākā veidā saistīta ar cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanu. Es neatrodu par iespējamu savā domāšanā pilnīgi izvairīties no aizspriedumiem. Vēl jo vairāk - pats mēģinājums nogriezt nost visas apriorās vērtību hierarhijas un aizspriedumus man šķistu mežonīgs un necilvēcīgs.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Arvis Kolmanis

Šķiet, ka daudz būtiskāks un daudz cilvēciskāks būtu jautājums par eitanāzijas legalizāciju.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Jā, - nešaubos, ka eitanāzija būtu jālegalizē, bet eitanāzija, manā izpratnē, var radīt daudz nopietnākas ētiskas dilemmas ārstam - es nedomāju, ka ārstam var noteikti PIENĀKUMU pēc pacienta izvēles veikt eitanāziju. Bet kādēļ ne šādas operācijas?

Merkaku uzbrukums  nacionalaja 22
T T

Es tomēr pieturētos pie grāmatas "7 Habits of Highly Efficient People" izteiktā principa "Most important things FIRST".
Tādējādi, rakstā pacelta problēma zaudē aktualitāti...

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

ja visa cilvēce pieturētos pie šī principa, mēs turpinātu dzīvot akmens laikmetā

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
www

par idejām, kas veidos pasaules nākotni - izaudzējot dzimumorgānus uz pieres, tiktu ievērojami atvieglināti cilvēku savstarpējie sakari un laimes koeficients.

Citi autora darbi