Atslēgvārdi:

Kāda būs Satversmes jaunā redakcija

Lauku Avīze, 18.09.2001.

Iesaki citiem:

1922. gada Satversmes jaunās — 2002. gada — redakcijas datu bāze, respektīvi, tikai pašas pirmās aprises tika apspriestas LSDSP šā gada tradicionālajā 1. maija Darba svētku konferencē. Tagad pamatā gatava jau cilvēka pamattiesību nodaļa un visas Satversmes galvenās valsts varas augstākajām institūcijām veltītās nodaļas, respektīvi, ap trim ceturtdaļām no projekta kopējās 77 lappušu normatīvās bāzes. Visas Satversmes pirmo redakciju plānojam pabeigt līdz šā gada 27. oktobrim — LSDSP 33. kongresam.

Darba grupas sastāvā esmu es — pirmās datu bāzes un arī šo rindu autors; juridisko zinību doktors docents Valdis Cielavs, kas jau vairāk nekā 30 gadus LU Juridiskajā fakultātē pasniedz kapitālistisko valstu valsts tiesības un bijušais ilggadējais Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs un diplomāts, zvērināts advokāts un arī Policijas akadēmijas profesors Gvido Zemribo, kurš tāpat vairākus gadu desmitus LU ir pasniedzis minēto disciplīnu.

Satversmes jauno redakciju plānojam apspriest vairākās politiskās un zinātniskās konferencēs, tajā skaitā starptautiskās, arī Lu Juridiskajā fakultātē. 2002. gada sākumā darbs jāpabeidz un jāsāk projektu virzīt uz tautas nobalsošanu, jo tik plašus konstitūcijas labojumus Eiropas valstīs vienmēr pieņem referendumos, ja tie dotajā valstī vispār tiek izmantoti.

Kāpēc vispār vajadzīga jauna Satversme vai jauna tās redakcija? Tāpēc, ka tik novecojušu — 79 gadi, 15 ar pusi lappušu īsu — Veimāras tipa konstitūciju ar tik primitīvu reglamentēšanas līmeni Eiropas labklājības valstīs sen vairs nav. Pa šiem gandrīz 80 gadiem pasaulē un Eiropā demokrātija un konstitucionālisms gājis uz priekšu lieliem soļiem. Tagad attīstīto Eiropas valstu vidējais pamatlikumu apjoms ir 70 — 100 lappuses.

Atmostieties, kungi un dāmas! Mainījušies laikmeti, cilvēcei sācies jauns gadsimts, jauns, trešais intelekta un globalizācijas gadu tūkstotis ar pilnīgi jauniem, nekad vēl agrāk nebijušiem izaicinājumiem. Ja nebūsim tam konstitucionāli un ekonomiski gatavi, mūsu tauta uz visiem laikiem zaudēs savu vēl lāga neatgūto, nenostiprināto suverenitāti un valstiskumu un mūsu valsti kolonizēs transnacionālās korporācijas. Lai nodrošinātos pret to, kārtīgās konstitūcijās ir preambulas, kur noteic to pieņemšanas galvenos mērķus. Mums preambulā tas ir nosprausts, "lai uz visiem laikiem nodrošinātu latviešu tautas suverēnu valstiskumu latviešu un līvu vēsturiskajā teritorijā…".

Savukārt projekta 1. daļas "Vispārējie principi un noteikumi" 1. panta 2. daļā esam deklarējuši, ka "Latvijas un latviešu tautas valstiskums nav zaudējams (kā Norvēģijas konstitūcijas 1. p.) un tā atņemšana vai ierobežošana pretrunā ar šo Satversmi nav likumīga un nav atzīstama nekādos apstākļos. 3. Latvijas valsts suverenitāte un neatkarība nav ierobežojama un Latvijas valsts parlamentārais raksturs nav maināms citādi kā vienīgi ar tautas nobalsošanu… 5. Latvija nav kolonizējama. Visi Latvijas dabas resursi pieder Latvijas tautai".

Mūsu darbu šajā redakcijā, pat acīs neredzējis, jau meties pelt vesels bars kritiķu, no kuriem neviens nav konstitucionālo tiesību speciālists, toties darbojas pēc tā paša vecā padomju laika principa, kā tika kritizēts Pasternaka Nobela prēmijas romāns "Doktors Živago", — "lasījuši neesam, bet ir slikts". Viena vidusmēra žurnāliste uzspēlētās bailēs no jaunās Satversmes pat draudēja emigrēt (kā gan bez viņas latviešu tauta iztiks?), bet kāds bārdains politiķis pat izteicās, ka tā esot domāta citai valstij.

Protams! Šo valsti, kā apgalvo Pasaules banka, jau esot "nozaguši". Tāpēc Satversmes jaunā redakcija tiek gatavota Eiropas labklājības līmeņa suverēnai, parlamentārai, tiesiskai sociālā taisnīguma valstij, kāda mums kopīgiem spēkiem jāuzceļ. Neviens līdzīgs valsts kritērijs esošajā Satversmē nav minēts. Bet tur jau nav pat minēts, kas veido Latvijas tautu, kurai pēc esošās Satversmes pieder "valsts suverēnā vara"! Tāpēc mūsu redakcijas 2. pantā pateikts, ka "Latvijas tautu veido Latvijas pilsoņi".

Satversmes jaunajai redakcijai par pamatu ņemts viss labais un dzīvē pārbaudītais no vecās Satversmes, respektīvi, ap 90% veco normu ietvertas, kā ir, vai tās tikai redakcionāli nedaudz labotas, kas dod pamatu apgalvot, ka mēs gatavojam 1922. gada Satversmes jaunu redakciju. Tā rīkojušies daudzās valstīs, jo tautām patīk lepoties ar savu konstitūciju senumu.

Esošā Satversme satur vārdus un terminus, kādus mūsdienu Latvijā vairs nelieto, tāpēc jaunajā redakcijā esam tos aizvietojuši. Teikumus tiecamies veidot iespējami īsus, bez liekvārdības un pēc iespējas bez svešvārdiem tā, lai Satversme būtu labi saprotama visiem un būtu izmantojama arī kā Latvijas konstitucionālo tiesību mācību grāmata pat skolās.

Mūsu projektā izmantotas konstitucionālās idejas un principi no daudzām labākajām pasaules konstitūcijām, tajā skaitā ASV, Vācijas, Šveices, Austrijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Īrijas, Izraēlas, Islandes, Lietuvas un citām valstīm. Ņemot vērā arī mūsu pašu pozitīvo un negatīvo pieredzi, radīts daudz pilnīgi jaunu mūsu apstākļos nepieciešamu normu.

Esošās Satversmes normas ir strukturāli slikti sistematizētas, nereti juceklīgas, gari teikumi vietām satur vairākas normas, kas apgrūtina to izprašanu un atsaukšanos uz tām. Tāpēc tagad Satversmes nodaļas sarindojam pēc valsts funkciju regulēšanas svarīguma, bet normas tajās — pēc attiecīgās institūcijas veidošanas, darbības un likvidācijas loģiskās secības.

Satversmē vispār nav noteikti daudzi būtiski valsts darbības pamatprincipi, kas garantētu patiesu demokrātiju un tautvaldību. Tāpēc mēs nosakām, ka "visu Latvijas valsts institūciju vara izriet vienīgi no tautas. Visas valsts un pašvaldības amatpersonas ir atbildīgas tautas priekšā… Visai Latvijas valsts pārvaldei jābalstās tikai uz likuma (kā Austrijas konstitūcijas 18. p. 1.d.)" (2. p. 4., 5., 8. daļa).

Satversmē ne tikai vispār nav reglamentētas daudzas būtiskas valsts funkcijas, kuras atsevišķās nodaļās regulē citu valstu pamatlikumi, kā, piemēram, ekonomika, valsts drošība un aizsardzība un ko arī mēs tagad darām. Satversmē pat nav minēts tāds mūsdienu valsts varas pamatelements kā pašvaldības, kas ir demokrātijas pirmais līmenis un tās skola. Mēs veltām tām savu nodaļu.

Valsts varas galveno atzaru funkcijas noteiktas ļoti primitīvā līmenī. Satversmē galvenie varas atzari savstarpēji slikti sabalansēti, nav iebūvēti nekādi mehānismi pret varas uzurpāciju un valsts apvērsumu. Tas deva iespēju Ulmanim izdarīt valsts apvērsumu, atlaist Saeimu, aizliegt konkurējošās politiskās partijas un iedibināt savu diktatūru. Tāpēc mūsdienu demokrātijās un arī mūsu redakcijā šo varas atzaru veidošana un to pilnvaras noteiktas ļoti detalizēti, lai neviena no tām un neviena amatpersona nevarētu to uzurpēt, starp varas atzariem iedibināta slavenā ASV "checks and balances" — saprātīga līdzsvara un to savstarpējās pārbaudes sistēma, ko izveidojām arī mēs.

Augstu un stingru kritēriju valsts augtākajām amatpersonām Satversmē tikpat kā nav. Gan noteikts, ka prezidentam jābūt Latvijas pilsonim, bet ne, ka pilsonību ieguvušam. Līdz ar to par prezidentu pie labi apmaksātas kampaņas var kļūt kāds avantūrists vai svešas valsts ieliktenis, kas pilsonību ieguvis burtiski vakar, tāds jauns Zīgerists. Par Asv pilsoni pamatoti var kļūt tikai tāds, kas šo pilsonību ieguvis jau kopš dzimšanas. Arī mēs ieviesām šo normu.

No mūsu Ministru prezidenta, cilvēka, kam Latvijā patlaban būtībā ir nesamērīgi liela, skaidri nenoteikta, tāpēc būtībā vai diktatoriska vara, Satversme pat vispār nepieprasa, lai viņš būtu mūsu pilsonis! To izlabojām un stingri noteicām viņa pilnvaras.

Esošajā Satversmē nekas nav teikts par principiem, kas skar valsts amatpersonu atlasi un to darbību. Mums noteikts, ka "amatpersonas var būt tikai Latvijas Republikas pilsoņi (kā Islandē), ka viņām savā darbībā jāvadās "no Satversmes, likuma un likumpakļautiem aktiem" un ka "visas valsts un pašvaldības institūcijas ir atbildīgas par to amatpersonu vai pilnvaroto personu, kā arī valsts vai pašvaldību iestāžu un uzņēmumu prettiesiskās darbības, bezdarbības vai nolaidības radīto kaitējumu — kam arī tas nebūtu radīts". Savukārt šīs amatpersonas ir atbildīgas savu iestāžu priekšā (kā Austrijā). Arī amatpersonu algām Satversmē nav noteikti principi. Patlaban vieniem tās ir gigantiskas, citiem — minimālas. Tāpēc mēs nosakām, ka "visām algām valsts budžeta sektorā jāveido vienots likmju tīkls. Visu valsts augstāko amatpersonu algām… jābūt piesaistītām pie minimālās algas valstī. Minimālās algas var pacelt, vienīgi pieaugot nacionālajam produktam uz vienu iedzīvotāju. Nepaceļot minimālās algas valstī, valsts amatpersonu algas pacelt nevar." (7. p.) (kā Igaunijā).

Modernās konstitūcijās nodaļa par cilvēka pamattiesībām ir pamatīgi izstrādāta un seko tūdaļ aiz pirmās, vispārējiem principiem veltītās nodaļas, kā rīkojāmies arī mēs un normas saskaņojam ar Latvijas starptautiskajām saistībām.

Un tā jaunās Satversmes redakcijas struktūra ir šāda: Preambula. 1. Vispārējie principi un noteikumi. 2. Cilvēka tiesības. 3. Saeima. 4. Likumdošana. 5. Valsts prezidents. 6. Valsts padome. 7. Ministru kabinets. 8. Valsts ārpolitika. 9. Valsts aizsardzība. 10. Valsts tautsaimniecība, finanses, valūta un īpašums. 11. Tiesu iekārta. 12. Pašvaldības. 13. Valsts kontrole.

Kas tad ir tas, kas Satversmes jaunajā redakcijā tautu interesē un tai piesaista visvairāk? Tās ir lietas, kuras pēc aptaujām tautu interesē visvairāk — tautas vēlēts ar lielāku varu apveltīts Valsts prezidents un jauktā vēlēšanu sistēma.

Pirmkārt, mūsu tauta ir krietni vīlusies savos "priekšstāvjos" Saeimā, īpaši apstāklī, ka deputāti nepilda savus solījumus, nav atbildīgi tautas priekšā, staigā no saraksta uz sarakstu un nav atsaucami. Ja pusi no deputātiem ievēlēs no vienmandāta apgabaliem pēc mažoritārās sistēmas, tad viņi būs atbildīgi savu vēlētāju priekšā.

Otrkārt, tauta pati grib vēlēt savu prezidentu tiešās vēlēšanās, nevis atstāt to vēlēt Saeimā, kur, kā pierāda prakse, šajās vēlēšanās nav izskausta korupcija. Visu tautu tik vienkārši nopirkt nevarēs. Turklāt tauta vēlas, lai Valsts prezidentam būtu lielāka vara, kas līdzsvarotu Ministru prezidenta nesamērīgo varu. Šīs tautas prasības darba grupa cenšas attaisnot, taču ne uz izpildvaras funkciju pamata.

Bet par to tuvāk rakstīsim vēlāk.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti

Satversmes grozījumi politika.lv