Kad Sprīdītis izaugs, jeb Latvijas NVO Eiropas Savienībā

Starptautiskie sadarbības tīkli ar nepacietību gaida, kad jauno dalībvalstu NVO apvienosies, lai veidotu spēcīgāku, kompetentāku, labāk sadzirdamu ES pilsoniskās sabiedrības balsi. Ir būtiski, lai NVO Latvijā apvienotos, balstoties uz savām interesēm.

Iesaki citiem:

Latvijas laikrakstus pilda dažādi saīsinājumi, kuru nozīmi patiesi saprotam tikai tad, kad nākas savā darbībā saskarties ar organizācijām, ko tie apzīmē. Retāk manīts saīsinājumu savienojums ir NVO un ES, bet tas nenozīmē, ka nevalstiskās organizācijas stāv malā, gaidot, kad Eiropas Savienība pati atnāks. Zinot NVO mainīgo dabu un augsto pielāgošanās spēju ir pats laiks runāt par trešā sektora iespējām ES.

Sorosa Fonds - Latvija un Baltijas Amerikas Partnerattiecību programma uzsākusi jaunu iniciatīvu ar mērķi attīstīt Latvijas NVO spēju aktīvi darboties organizāciju izvēlētajās jomās ES kontekstā[1]. Mūsdienu veiksmes atslēga ir informācija un tādēļ iniciatīvas uzdevums ir attīstīt kvalitatīvas, organizācijas interesējošas informācijas iegūšanu par ES un nodrošināt to, ka ES uzzina par NVO sektora darbību Latvijā.

Programmas ietvaros pirmie seši NVO pārstāvji no Latvijas stažējās Briselē[2], kur mēneša laikā iepazinās ar starptautisko organizāciju sadarbības tīklu darbību un ietekmi, veicot izpēti, ko Latvijas NVO iegūs, piedaloties šajos sadarbības tīklos.

Mana personīgā pieredze veidojās, stažējoties Polijas NVO atašeja ES birojā. Biroja mērķis ir uzlabot komunikāciju starp Polijas nevalstiskajām organizācijām un to sadarbības tīkliem, institūcijām ES.

Viens no maniem galvenajiem secinājumiem ir tas, ka būtiska ir objektīvas izpratnes veidošana par iespējām pēc 1. maija. Organizācijas varēs aktīvi piedalīties ES notiekošajos procesos, gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, bet pirms tam ir jākliedē mīti, kas radušies pirms kļūstam par vienu no 25.


Malduguns - naudiņa

Runājot par ES, viena no galvenajām tēmām ir ‘Nauda’ ar lielo burtu: strukturālie fondi, kohēzijas fondi utt.. Neskatoties uz to, ka internetā ir pieejama informācija, ir publicēti neskaitāmi bukleti un veikti izglītojošie semināri, atkal un atkal nākas saskarties ar faktu, ka izpratnes formula biežāk ir šāda: ES = kase. Te nu būtu kritiski jāpalūkojas uz sevi – jājautā, vai esam gatavi to apgūšanai, vai zinām savus mērķus, esam kompetenti noteiktās jomās, atvērti sadarbībai un informācijas apmaiņai un konkurēt spējīgi. Kandidējot uz jebkāda veida finansējumu, ES kritēriji ir konkrēti, strikti un nepieļauj atlaides nevienam, ne organizācijām, ne maziem biznesiem, ne valstīm. Aspekts, kurš palielina spriedzi ap finansējuma jautājumiem ir tas, ka uzmanību pievērsīs un izkonkurēt spēs tādas iniciatīvas, kuras būs tendētas uz naudas ieguldīšanu, nevis iztērēšanu.


Malduguns – vēja māte ES

Trešais sektors, līdzīgi kā citi Latvijā, atrodas līdz šim nepieredzētā situācijā – nevaram konkrēti paredzēt visas sekas šīs reizes paplašināšanās faktam, nav paredzami visi sadarbības modeļi un jomas, kurās Latvijas NVO iesaistīsies. Tomēr jāapzinās, ka ne tikai mēs esam noraizējušies par to, kas mūs sagaida pēc 1.maija. Kā uzsvēra satikto NVO, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji Briselē, arī Eiropas iedzīvotāji atrodas ‘gaidu stresā’ un tā izpausmes ir dažādas - no aicinoša smaida līdz apgalvojumam, ka esam konkurenti.

Mēneša laikā, ko pavadījām Briselē, vairākkārt, no jebkuras institūcijas vai līmeņa pārstāvjiem izskanēja, ka būtiskākais ir veicināt dialogu starp pilsonisko sabiedrību un valdību nacionālā līmenī. Tāpēc, ka ES direktīvas tiks ieviestas nacionālajā līmenī un sadarbībai jākļūst par visu iesaistīto partneru interesēm.

Pamatots ir jautājums, kā Latvijas pilsoņi varēs pārstāvēt savas intereses ES? Nāksies paplašināt savu redzesloku. Vairs nebūs iespējams balstīties uz principu: mazā Latvija, mūsu rūpe. Sadarbība notiks, balstoties uz vienotu ideju un kopējām interesēm uzlabot dažādas dzīves sfēras, aizstāvēt vājāko intereses, nodrošināt vides aizsardzību, integrēt, izglītot un izskaust nabadzību Eiropas Savienībā.

Lēmumu ietekmēšana ir komplicēta un prasa daudzu gadu darbu, izpratni par sistēmu un nebūt ne vienmēr interešu aizstāvību var panākt izmantojot brutālas, īslaicīgas iniciatīvas, kuras biežāk pielietotas Latvijas kontekstā. Eiropas Parlaments veidots pēc politisko grupu, nevis ģeogrāfiskiem principiem. Tas nozīmē, ka par ikdienas jautājumu jebkurā jomā kļūs: kāda ir Eiropas dimensija izskatāmajā problēmā, kas ir tas, kā dēļ Eiropai ir būtiska Latvijas vide, cilvēku labklājība, izglītība utt.. Lai iegūtu nepieciešamo atbalstu, Savienības aspektam jākļūst par nacionālo, un nacionālajam jāiegūst ES dimensija.

ES ir viens no kompleksākajiem veidojumiem, kāds līdz šim radīts, un tieši tāpēc neviens no satiktajiem cilvēkiem Briseles koridoros neņemas apgalvot, ka pazīst to. Mums daudz kas darāms, lai izskaidrotu daudzveidīgo institūciju lēmumu pieņemšanas procesus un lēmumus, kuri saistoši Latvijas iedzīvotājiem.


Malduguns – “mazais” Sprīdītis.

NVO jebkurā līmenī ir viens no veidiem, kā cilvēki var ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Tas ir kanāls, caur kuru ir sniegta iespēja piedalīties. Ļoti liela daļa ES līmenī darbojošos sadarbības tīklu izveidojušies pēc EK iniciatīvas un darbojas ar tās atbalstu. Komisijai, kurā sākas direktīvu izstrāde, ir nepieciešami kompetenti sadarbības partneri, kuri darbojas dalībvalstīs un pārzina to situāciju.

Organizāciju sadarbības tīkli ir veids, kā apvienot nacionālo valstu organizāciju viedokļus un tos prezentēt EK. Savukārt šīs organizācijas sastāv no cilvēkiem, kuri iestājas par noteiktas valsts konkrētu iedzīvotāju grupu vai pārstāv to viedokli kādā jautājumā. Jāmin, ka atbilstoši ikvienai jomai ir izveidojušies sadarbības tīkli un viņu skats ir pievērsts jaunajām dalībvalstīm, cerot, ka organizāciju biedru rindas tiks paplašinātas – tīkli ar nepacietību gaida, kad jauno dalībvalstu NVO apvienosies, lai veidotu spēcīgāku, kompetentāku, labāk sadzirdamu ES pilsoniskās sabiedrības balsi. Ir būtiski, lai NVO Latvijā apvienotos, balstoties uz savām interesēm.

Līdz šim Latvijā jau izveidojušies vairāki sadarbības tīkli, piemēram: sieviešu organizāciju, cilvēku ar īpašām vajadzībām organizāciju, bezpajumtnieku patversmju sadarbības tīkli. Atsevišķu tīklu veidošanās patlaban vēl turpinās, kā piemēram attīstības sadarbības, dienas centru cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, vides organizāciju un ar veciem cilvēkiem strādājošo organizāciju. Jāpiemin, ka tīklu statuss var būt dažāds – tāds, kādu to vēlas sadarbības tīkla veidotāji. Kaut daudziem šķiet, ka sadarbības tīklu veidošana ir jauna lieta Latvijā, jau agrāk ir notikusi organizāciju apvienošanās, lai ietekmētu politiskos lēmumus vai kopīgi risinātu kādu problēmu – piemēram, savus spēkus apvienoja organizācijas, kuras cīnījās pret HIV/AIDS izplatību Latvijā. Šādu piemēru ir daudz, un atliek tikai no tiem smelties pieredzi.

Eiropas projekta virzītājspēks ir vēlme atbalstīt trešo sektoru Latvijā šajā attīstības procesā, radot iespēju padziļināti iepazīt gan pašmāju, gan Eiropas NVO. Pirmā NVO stažēšanās iniciatīva nodrošināja aktīvās iepazīšanās procesa sākumu. Apmeklējot EK, Eiropas Parlamentu, kā arī Latvijas pārstāvniecību, darījām ierēdņiem zināmu to, ka Latvijas iedzīvotāju balsis būs dzirdamas ne tikai no tautas kalpiem Eiropas Parlamentā, bet arī no dažādu jomu NVO sadarbības tīkliem.


________________

[1] Lai apkopotu informāciju par NVO sektora zināšanām par ES, kā arī starptautiskās sadarbības pieredzi, 2003. gada beigās notika NVO aptauja, kurā piedalījās 145 organizācijas. Balstoties uz šo informāciju tika atlasīti 30 NVO pārstāvji, kas seminārā tika apmācīti par ES struktūru, lēmumu pieņemšanu, organizāciju darbību Eiropas līmenī, bet 2004.gada sākumā notika pirmo sešu NVO pārstāvju stažēšanās Briselē. Pašreiz stažieri iesaistās, lai veicinātu Latvijas NVO sadarbības tīklu izveidi, attīstītu informācijas resursu izveidošanu par ES, kā arī atsaucas uz uzaicinājumiem pastāstīt par savu pieredzi citām NVO.

[2] Irīna Kulitāne, Līvānu fonds ‘Baltā māja’, stažējās Eiropas sadarbības tīklā nabadzības un sociālās izslēgtības mazināšanai. Tīkls darbojas kā neatkarīga koalīcija, apvienojot sevī ES dalībvalstu nevalstiskās organizācijas un grupas, kas strādā ar mērķi mazināt nabadzību un sociālo izslēgtību.
Iluta Lāce, resursu centrs sievietēm ‘Marta’, stažējās Eiropas Sieviešu Lobijā, kura mērķis ir panākt līdztiesību sievietēm un vīriešiem Eiropā un nodrošināt saikni starp politisko lēmumu pieņēmējiem un sieviešu organizācijām ES līmenī.
Solvita Ūdre, starptautiskais sadarbības centrs ‘Eiromāja’ Talsos, un Laila Kundziņa, Junior achievement – Latvia, stažējās Eiropas iedzīvotāju iniciatīvu servisā, kura mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību Eiropas Savienībā, nodrošinot informācijas pieejamību, un veicināt līdzsvaru starp pilsoniskās sabiedrības un korporatīvā sektora interesēm.
Jolanta Krasnā, aprūpes un sociālās rehabilitācijas centrs ‘Saule’, stažējās SOLIDAR. Organizācija darbojas Eiropā un pasaulē, uzturot saikni ar arodbiedrībām un pilsonisko sabiedrību, lai veicinātu taisnīgas un stabilas pasaules veidošanu.
Rasma Pīpiķe, SFL un BAPP, stažējās Polijas NVO atašejā Eiropas Savienībā, kura mērķis ir uzlabot komunikāciju starp Polijas nevalstisko sektoru, nevalstiskajām organizācijām un to sadarbības tīkliem Eiropas Savienībā, kā arī ES institūcijām un parlamentāriešiem.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!