Foto: Foto - A.Jansons © AFI

Informācijas sabiedrības realizācijas priekšnoteikumi ir trīs “i”, proti, tehnoloģiju infrastruktūra, izglītība un galvenokārt inovācija. Kā Latvijai nonākt “digitālās plaisas” pareizajā pusē?

Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija (LITTA) ir profesionāla asociācija ar galveno mērķi veicināt informācijas sabiedrības attīstību Latvijā, kam savukārt nepieciešama informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju un elektronikas (ITTE) nozares attīstība. Kādēļ mums vajadzīga informācijas sabiedrība? Atbilde vienkārša – lai Latvijas iedzīvotāji spētu iekļauties mūsdienu pasaules apritē un nepaliktu “digitālās plaisas” nepareizajā pusē. Fakti rāda, ka tradicionālās nozares, uz kurām lielā mērā balstījās Latvijas tautsaimniecība pagājušajā gadsimtā, kā lauksaimniecība vai rūpniecība, tiek arvien vairāk pakļautas sīvai starptautiskai konkurencei. Pie tam pievienotā vērtība šo nozaru produktiem ir visai zema saražoto produktu pārpilnības dēļ, vismaz pasaules daļā, kurā atrodamies.

Pieredze arī rāda, ka šajā gadsimtā informācija un zināšanas ir “zelta vērtas” un valstis, kuras savu ekonomiku, uz tām balstoties, attīstījušas, dažu desmitu gadu laikā ir tikušas pie pārticības. Pie tam tādas nelielas valstis kā Somija vai Īrija, kuras tāpat kā Latvija, tika uzskatītas par visumā nabadzīgām lauksaimniecības zemēm. Par šo tēmu arī Pasaules banka (PB) ES kandidātvalstīm februārī bija organizējusi forumu Parīzē, lai apzinātu un salīdzinātu katras valsts padarīto un iecerēto uz zināšanām balstītas ekonomikas ieviešanai. No forumā teiktā izriet, ka informācijas sabiedrības realizācijas priekšnoteikumi ir trīs “i”, proti, ITTE infrastruktūra, izglītība un galvenokārt inovācija.

To, ka Latvija arī apzinājusies informācijas sabiedrības svarīgumu savai ilgtermiņa attīstībai Eiropas kontekstā, liecina sociāli ekonomiskās programmas e-Latvija koncepcija un rīcības plāns, kura realizēšanai vajadzīgie līdzekļi pagaidām gan nav piešķirti, izņemot Latvijas izglītības informācijas sistēmu (LIIS). Tas norāda, ka joprojām valsts politika šajā jomā izskan vairāk vārdos nekā darbos un atspoguļojas gan finansējuma, gan likumdošanas, gan ministriju prioritāšu jomās.

Nevalstiskā organizācija LITTA uzskata par pienākumu pievērst sabiedrības un atbildīgo valsts institūciju uzmanību ITTE nozares attīstīšanas nepieciešamībai, lai ieviestu informācijas sabiedrību. 2001.gada LITTA rudens konferencē tika izvirzīti konkrēti pasākumi, kuri tika apkopoti deklarācijā un pieņemti šī gada janvāra kopsapulcē. Deklarācijā minēti šādi pasākumi:

• kas veicinātu ITTE attīstību kā prioritāru tautsaimniecības nozari, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, nostiprinot ekportorientētā pudura (informācijas sabiedrības klastera) darbību, sekmējot investīciju ieplūšanu. Svarīgi panākt, lai mūsu valsts ne tikai spētu un prastu informācijas sabiedrības produktus un pakalpojumus pirkt un pielietot, bet gan aktīvi piedalītos to ražošanā un eksportā;
• kas attīstītu izglītību un zinātni ITTE jomā,
• a) dodot iespēju apgūt Eiropas Datorprasmes sertifikātam (ECDL) atbilstošas zināšanas un prasmes skolēniem, ierēdņiem, un vispārējai publikai, lai tie spētu izmantot visu, ko piedāvā datorsistēmas un Internets,
• b) palielinot budžeta vietu skaitu profesionālai koledžas līmeņa ITTE izglītībai augstskolās visos reģionos, lai speciālistu skaits pieaugtu par vairākiem tūkstošiem,
• c) veltot 5% no valsts investīcijām augstākās kvalifikācijas (doktora) līmeņa IT speciālistu sagatavošanai, kā arī veicinātu izpētes darba attīstību universitātēs un pētījumu rezultātu komercializēšanu Latvijas uzņēmumos, piesaistot riska kapitālu. Tieši šāda pieeja veicinātu inovāciju, kas tika izcelta PB Parīzes forumā kā Eiropai īpaši svarīga, jo jauna veida pakalpojumiem un produktiem ir vislielākais pievienotās vērtības potenciāls. Diemžēl Latvijā pašreiz ir viens no vismazākajiem līdzekļu ieguldījumiem zinātnē;
• kas nodrošinātu informācijas sabiedrībai nepieciešamās infrastruktūras izveidi, nekavējoties ar likumdošanas un juridiskiem pasākumiem (elektroniskais paraksts, personas datu aizsardzība, skaidri telekomunikāciju tirgus noteikumi), kas veicinātu drošu ITTE pakalpojumu vides izveidošanu, arī ieviešot nodokļu atlaides, kas stimulētu datortehnikas un Interneta pieejamību;
• kas radikāli uzlabotu valsts pārvaldes un citu valsts institūciju darbību, praktiski realizējot e-pārvaldes programmu valsts un pašvaldību institūcijās, atkārtoti nepieprasot informāciju, kas jau atrodas valsts reģistros;
• kas sakārtotu un panāktu caurspīdīgumu valsts pasūtījumos ITTE jomā, koordinējot visu valsts līmeņa informācijas sistēmu projektēšanu, pasūtīšanu un izpildi.

Deklarācija tika nosūtīta visām valsts atbildīgajām amatpersonām. Līdz šim atsaukušās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Iekšlietu ministrija (IeM), kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Tikšanās laikā IZM tika apspriesti visi deklarācijas izglītības jomas sadaļās aktualizētie jautājumi un ministrija apstiprināja, ka veltī lielu nozīmi ITTE izglītībai un datorprasmju nostiprināšanai, arī profesiju standartu izstrādei. Tikšanās IeM, kuru atklāja ministrs, bija galvenokārt veltīta, lai iepazītos ar apjomīgajām dažādo ministrijas struktūru informācijas sistēmām. Paredzēts turpināt regulāru gadskārtēju deklarācijas sadaļu izpildes apsekošanu valsts institūcijās un sabiedrības informēšanu.