Atslēgvārdi:

Kā skolas standarti der dzīvei? 2

Pārejas ekonomikas valstīs skolēni vislabāk zina faktus, tos izmantot māk jau sliktāk, bet visvājāk - nestandarta situācijās. Tagad šī problēma ir apzināta, un Latvijā izstrādāts principiāli jauns Valsts pamatizglītības standarts.

Iesaki citiem:
0 globuss 255x203
Foto:AFI

Mūsdienu globalizācijas laikmetā salīdzinājumi starp valstīm un pasaules reģioniem notiek praktiski visās dzīves jomās, politikas veidošana nav iedomājama bez starptautiskas salīdzinošas informācijas, un arī izglītība nav izņēmums.

Attīstītākās valstis intensīvi iesaistījās kopīgos izglītības kvalitātes novērtēšanas un pilnveides projektos jau 60-tajos gados, tad arī Starptautiskā izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas (International Association for Evaluation of Educational Achievement) ietvaros tika uzsākti liela mēroga starptautiski salīdzinoši skolēnu sasniegumu pētījumi ļoti plašā kontekstā.

Pašreiz starptautiski salīdzināmu izglītības rādītāju izveides un mērīšanas jomā strādā arī tādas starptautiskas organizācijas kā OECD (Organisation for Economic Cooperation and Development), Eiropas Savienība un UNESCO. Izglītības indikatori tiek izmantoti situācijas analīzei un valstu izglītības politikas noteikšanai.

Kopš 1991.gada Latvija ir piedalījusies 9 liela mēroga pētījumos, iegūstot mūsu skolēnu sasniegumu un ar tiem saistīto citu izglītības rādītāju starptautisku salīdzinošu raksturojumu lasīšanas, matemātikas, dabaszinātņu, pilsoniskās izglītības un informācijas tehnoloģijas jomās. Latviju šajos pētījumos Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzdevumā pārstāv LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūts.

Pētījums Zināšanas un prasmes dzīvei no citiem atšķiras ar to, ka


  • tas ir pirmais cikls jaunajā OECD valstu Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā – SSNP (Programme for International Student Assessment), kurai OECD valstis ir izvirzījušas ļoti nozīmīgu un vienlaikus grūti īstenojamu mērķi - izmērīt, kādā mērā pamatskolas beigu vecuma skolēni ir sagatavoti turpmākajai dzīvei;

  • atbilstoši izvirzītajam mērķim pētījuma konceptuālā pieeja un instrumenti (testi un aptaujas) tiek veidoti tā, lai novērtētu skolēnu prasmes izmantot skolā iegūtās zināšanas reālās dzīves situācijās, nevis pārbaudītu, ko skolēni ir apguvuši konkrētos mācību priekšmetos.



OECD valstu organizācijas uzaicinājums arī Latvijai, kas nav OECD dalībvalsts, piedalīties šajā programmā, bija patīkams pārsteigums, jo šī organizācija kopumā pārstāv visas pasaules attīstītākās valstis, un pētījuma veikšanai izvirzītās prasības ir ļoti augstas.

Ievērojot minēto OECD konceptuālās pieejas novitāti, darbā sniegts gan tās izklāsts, gan Latvijas pirmie rezultāti programmas 1998. – 2001.gada ciklā, kas parāda mūsu valsts pamatizglītības salīdzinājumu ar 31 pasaules valsti, tai skaitā ar 28 OECD valstīm.

Latvijas 15 gadus veco skolēnu relatīvi zemie vidējie sasniegumi lasīšanā, dabaszinātnēs un matemātikā starpvalstu salīdzinājumā liecina, ka Latvijas izglītības sistēmā nepieciešams vairāk attīstīt skolēnu spējas izmantot skolā iegūtās zināšanas reālās dzīves situācijās. Šajā sakarā varētu minēt arī Pasaules bankas speciālistu secinājumus (Soubbotina T.,P., K. Sheran (2000) “Beyond Economic Growth. Meeting the Challenges of Global Development”), kuri balstās uz 1991.g. starptautiskā salīdzinošā izglītības pētījuma datiem. Tā sauktajās pārejas ekonomikas valstīs – Ungārijā, Slovēnijā un bijušajā PSRS - skolēni vislabāk zina faktus, tos izmantot māk jau sliktāk, un visvājākie rezultāti skolēniem ir zināšanu izmantošanā nestandarta situācijās. Turpretī Anglijā, Kanādā, Francijā un Izraēlā rezultāti ir pilnīgi pretēji – zināšanu izmantošanā nestandarta situācijās rezultāti ir vislabākie, faktu zināšanā – vissliktākie. No Latvijas kā bijušās PSRS republikas šajā pētījumā piedalījās atsevišķas skolas ar krievu mācību valodu.

Taču tagad šī situācija Latvijas izglītības sistēmā ir apzināta, izmantojot tai skaitā arī citu iepriekšējo starptautisko salīdzinošo pētījumu rezultātus, un IZM ir izstrādājusi principiāli jaunu Valsts pamatizglītības standartu (1998), kura ieviešana varētu būtiski uzlabot situāciju. Standartā izmantota OECD programmai līdzīga pieeja par skolēnu izglītošanu dzīvei, kas tikai straujāk jāievieš Latvijas izglītības sistēmā.

Pētījuma rezultātos noteikti jāpievērš uzmanība faktam, ka jebkuras pētījuma dalībvalsts ietvaros atšķirības skolēnu sasniegumos ir lielākas nekā atšķirības starp dažādu dalībvalstu skolēnu sasniegumu vidējiem rādītājiem. Tas nozīmē, ka vidējo sasniegumu tabulas nevajag uztvert kā vienīgos pētījumu rezultātus un ka galvenā vērība pētījuma datu starptautiskajā un nacionālajā analīzē būtībā jāpievērš skolēnu sasniegumu atšķirībām valsts ietvaros.

Latvijā skolēnu sasniegumu atšķirības, piemēram, nosaka gan ar skolu saistītie faktori (sasniegumi ir zemāki lauku un mazo pilsētu skolās, sasniegumi vienu un to pašu klašu skolēniem ir augstāki vidusskolās, salīdzinot ar pamatskolām u.c.), gan ar individuālu skolēnu saistītie faktori (dzimums, ģimenes sociāli ekonomiskie rādītāji, attieksme pret mācībām u.c.).

Pētījuma rezultāti rāda, ka valstu izglītības kvalitāte ir atkarīga no to ekonomiskajiem rādītājiem. Latvijas skolēnu sasniegumi OECD pētījumā atbilst mūsu valsts ekonomiskās attīstības pakāpei saskaņā ar OECD valstu uzdotajiem kritērijiem.

Piedaloties OECD programmā, mēs izvirzām šobrīd pasaulē visaugstākos standartus gan savas valsts izglītības sistēmai un tās pilnveidei, gan pētnieciskā darba līmenim un pētniecības metodēm, ar kurām starptautiski salīdzinoši novērtējam Latvijas izglītības kvalitāti.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ivars Graudiņš 23.01.2002 16:51
Vēl nāks tie laiki …



Salīdzinot Latvijas izglītības mēru pret citām valstīm un tādus piekopjot rodas normātīva nozīme mācības pārskatā. Tieši šajā nozīmē mums vajadzētu jautāt kas trūkst, ko mēs varētu darīt citādāk? Vai pielāgošanās citām valstīm palīdzēs latviešiem sasniegt augstākas dzīves pakāpes? Pats veidoklis ir svarīgs jo šeit ietilpst netikai akademiskā attīstības programma kurā norāda praktiskuma pamatus bet visa atbalsta strukutūra ar skolotājiem kuru rezultāti ir attiecīgi no algas lai mācības panākumus īstenotu.



Vai mēs esam vienlīdzīga valsts ar tādām pašām nakotnes prasībām, jeb ar citādam vajadzībām kā jau mazvalsts? Kāds ir mūsu nākotnes praktiskuma virziens? Sāksim veidot panākumus ar lielāku nodarbošanos kapitāl ekonomijā.



Ekonomijas cikli un pārejas ir strauji mainījušās sākot ar lauksaimniecības un industrijas laikmentiem tagad mēs atrodamies elektroniskā fāzē ko arī saprot kā zināšans laikmentu. Pēdejais posmis ir un turpina veidoties ļoti strauji. Piedalīšanās prasība ir citāda. Kādu dalību Latvija meklē šajā posmā?



Ko mēs darīsim ar mūsu pārgudriem jauniešiem? Vai mums būs ekonomija kurā viņus nodarbināt? Vai mēs atradīsim iespējas viņus mierināt, vismaz pasaules mērogā, tai sauktā globālā tirdzniecības pamatā?



Bija laiks kad mazvalsts Šveice radīja iespējas saviem jauniešiem piedalīties pasaules mērogā veidojot nišu pulkstens razhošanā; tur uzplauka vesela industrija ar kvalitātīvu mehānisma sastāvdaļām. Tur arī izveidojas pasaules mēroga firmas kā Nestlījs, Braun Bovārijs, un vesela finanču industrija kuras attīstijās un auga ārpus Šveices robezhām.



Latvijas iedzīvotāju labklājība var tikai veidoties ārpus “preču” ražošanas atrodot un nodarbinot mūsu skolotos jauniešus un piedzīvojušos attiecīgas nišu bizness pasākumos pasaules mērogā un ārpus Latvijas robežām. Iespējas jau ir daudzas – piemēram tehniskā servīzu firmās (prasība ir liela pasaules mērogā), zināšanas pārvaldība (knowledge management) kurā ir plašas iespējas izteiktās un neizteiktās saprašanās – piekopjot datus, informācijas, zināšans un gudrību tieši šādā attīstības kartībā.

Kāds būtu mūsu mācības mērķis lai mēs nepārspīlejam nākotnes iespējas un vajadzības? Vai pieņemsim dinamisku skološanu kas atšķiras no normātīvas prasības jeb piekopsim statisku mācības modeli?

"Dzīvīte, dzīvīte – šūpojos tevī ..."

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Silva 16.01.2002 11:06
Labdien, vispirms vēlētos izteikt dažus komentārus pašam raksta autoram. Es īsti negribētu piekrist šādiem apgalvojumiem:

".. jebkuras pētījuma dalībvalsts ietvaros atšķirības skolēnu sasniegumos ir lielākas nekā atšķirības starp dažādu dalībvalstu skolēnu sasniegumu vidējiem rādītājiem. Tas nozīmē, ka vidējo sasniegumu tabulas nevajag uztvert kā vienīgos pētījumu rezultātus un ka galvenā vērība pētījuma datu starptautiskajā un nacionālajā analīzē būtībā jāpievērš skolēnu sasniegumu atšķirībām valsts ietvaros."

Ja vienā valstī gandrīz visiem skolēniem ir 1.līmeņa zināšanas un tikai dažiem ir 4. un 5.līmeņa (pārspīlēju), protams, ka svārstības valsts ietvaros ir lielas. Taču tajā pašā laikā citai valstij var būt pārsvarā 5.līmenis un tikai dažiem 1. un 2.līmenis. Katrai no šīm valstīm ir iespējams izrēķināt vidējo līmeni, kāpēc arī tiek veikti starptautiski pētījumi. Tāpēc nekādi nevaru piekrist, ka galvenā vērība jāpievērš svārstībām valsts ietvaros. Starp citu, pētījumā šīs iespējamās svārstības tika ņemtas vērā, tāpēc ir atrodamas tabulas, kas salīdzina, cik katrā valstī procentuāli ir tikai 5.līmeņa skolēni, vai arī [2., 3., 4.], lai atsijātu galējības un redzētu t.s. valsts viduslīmeni.

"Pētījuma rezultāti rāda, ka valstu izglītības kvalitāte ir atkarīga no to ekonomiskajiem rādītājiem. Latvijas skolēnu sasniegumi OECD pētījumā atbilst mūsu valsts ekonomiskās attīstības pakāpei".

Šis apgalvojums var izdarīt lāča pakalpojumu Latvijas izglītības sistēmai un kalpot par attaisnojumu tās absolūtai nespējai sagatavot skolēnus dzīvei. Diemžēl man nav pieejams pētījuma teksts laviešu valodā, tāpēc atļaušos citēt angļu val.: "The extent to which the socio-economic background of students and schools affects student performance varies. Some countries have managed to mitigate the influence of social backgroung and some have done that while achieving a high overall mean performance." Vēl pētījumā teikts, ka pakāpe, kādā skolēni izmanto skolā pieejamos resursus (bibliotēku utt.) ir vairāk korelēta ar sasniegumiem nekā skolas infrastruktūra jeb faktiski tajā esošie resursi. Sak, internetu var izmantot čatošanai un var arī izmantot kā papildus resusrsu patstāvīgai izziņai kādā mācību priekšmetā.

Un kā var izskaidrot, ka Luksemburga, kurā ir pasaulē augstākais IKP uz vienu iedzīvotāju parasti ir 3.vietā no beigām, vēl aiz Latvijas, bet Koreja ar 3x mazāku IKP nekā Luksemburgai, 2x mazāku nekā ASV, Japānai, Īrijai utt., uzrāda tik labus sasniegumus? Brazīlijā IKP ir lielāks nekā Latvijā, bet 15% iedzīvotāju nemāk rakstīt un lasīt. Manuprāt, galvenais ir valsts politika attiecībā uz izglītību un prasmīga resursu izlietošana, nevis ekonomiskās attīstības pakāpe. Un, protams, arī valsts vara definēt standartus, jo tik vājprātīgi pārblīvēta mācību programma ar derīgiem un nederīgiem faktiem, kuru iekalšana nekādi neveicina domāšanas attīstību, Latviju grūdīs tikai arvien dziļākā bedrē.

Saistītie raksti