Foto: © AFI

Veiksmīga politika uzlabo iedzīvotāju labklājību, stimulējot tautsaimniecības attīstību un nodrošinot ekonomisko labumu taisnīgu sadali. Politikas plānošanas pamatnostādņu pamatā ir pieņēmums, ka, pilnveidojot politikas plānošanas sistēmu, tiks radīti "spēles noteikumi" labāku (veiksmīgāku) politiku veidošanai.

Veiksmīga politika uzlabo iedzīvotāju labklājību, stimulējot tautsaimniecības attīstību un nodrošinot ekonomisko labumu taisnīgu sadali. Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta sagatavotais Politikas plānošanas pamatnostādņu projekts (PPP) ir priekšlikums valdībai sakārtot politikas plānošanas sistēmu valstī. Pamatnostādņu pamatā ir pieņēmums, ka, pilnveidojot politikas plānošanas sistēmu, tiks radīti “spēles noteikumi” labāku (veiksmīgāku) politiku veidošanai.

PPP mērķauditorija ir ministri, valsts pārvaldes iestāžu vadītāji un darbinieki. Ar to arī izskaidrojama dokumenta visai sarežģītā valoda, kas lasītājam no malas var likties birokrātiska. Tādēļ mēģināšu atspoguļot pamatnostādnēs piedāvātos risinājumus no cita skatu punkta – pieņemot, ka politikas veidošanas sistēma ir līdzīga tirgum, kurā tā dalībnieki veic apmaiņu ar pakalpojumiem.

Kas ir galvenie šī tirgus dalībnieki un kādus darījumus tie veic? Vienkāršotā veidā politikas veidošanas tirgus dalībniekus un to savstarpējo attiecību sistēmu var attēlot sekojošā modelī:

Tirgus dalībnieku starpā notiek apmaiņa. Ja tirgus dalībnieku attiecības ir optimālas, politiķi iegūst vēlētāju balsis, solot rīkoties atbilstoši savu vēlētāju interesēm. Ierēdņi savukārt nodrošina politiķus ar dažādu problēmu kvalitatīviem risinājuma variantiem, par to saņemot atbalstu sev un saviem priekšlikumiem. Uzņēmumi un iedzīvotāji no ierēdņiem saņem dažādas programmas, projektus un pakalpojumus, par to nodrošinot atbilstošu uzvedību, piemēram, nodokļu nomaksu. Kopumā tirgus kā sistēmas mērķis ir visu tirgus dalībnieku kopējā labklājība, piemēram, valsts ekonomiskā izaugsme un iedzīvotāju labklājības pieaugums. Savukārt, katras konkrētas politikas līmenī mērķis ir panākt veiksmīgu to problēmu atrisināšanu, kurām attiecīgā politika tiek veidota.

Diemžēl, kā to liecina pieredze, tikai retās dzīves sfērās tirgus spēj nodrošināt šādu optimālu apmaiņu. Realitātē tirgus dalībnieki ir spiesti pieņemt kļūdainus lēmumus, jo tie vadās no nepilnīgas informācijas. Lai tas nenotiktu, politikas veidošanas tirgus dalībnieku rīcībā jābūt informācijai par to:

1. Kāda ir situācija tirgū – kādi ir tirgus dalībnieku nodomi?
2. Kādi pakalpojumi tiek piedāvāti?
3. Kāda ir šo pakalpojumu cena?
4. Kādi mehānismi eksistē, lai tirgus dalībnieki varētu pārliecināties par darījumu partneru rīcības atbilstību iepriekš solītajam?

PPP sniedz apliecinājumu tam, ka tieši informācijas problēma katrā no minētajiem četriem aspektiem ir būtisks trūkums pašreizējā politikas veidošanas tirgū. Dažas no spilgtākajām šīs problēmas izpausmēm, ko min arī dokumenta autori, ir:

• Nav pietiekamas skaidrības par to, kādi politikas dokumenti ir aktuāli, kāda ir līdz šim pieņemto vairāk kā 450 konceptuālo dokumentu savstarpējā saistība;
• Politikas plānošanā tiek izmantotas dažādas pieejas. Līdz ar to grūti panākt dažādu aktivitāšu efektīvu koordināciju;
• Politikas plānošana ir nepietiekami saistīta ar finansu iespējām – valsts budžetu. Līdz ar to politikas veidošanas tirgus dalībnieki viens otram sniedz nereālus solījumus;
• Ne vienmēr tiek skaidri definēti rezultāti, kādus darījuma puses vēlas sasniegt;
• Atskaitīšanās, novērtēšanas mehānismi ir nepilnīgi – tie neļauj novērtēt, cik lielā mērā tirgus dalībnieki izpilda dotos solījumus.

Situācijā, kad tirgus kā sistēma nesniedz optimālu iznākumu, nepieciešama iejaukšanās tirgū, mainot spēles noteikumus. Mērķis ir panākt, lai tirgus dalībnieku rīcībā būtu labāka informācija. Ko būtiski jaunu PPP piedāvā ieviest? Minēšu tikai trīs pašus svarīgākos jautājumus.

Pirmkārt, PPP piedāvā noteikt, ar kādiem instrumentiem (dokumentiem) politika Latvijā tiek plānota, un kāda ir šo dokumentu savstarpējā hierarhija. Sistēma, ko piedāvā PPP, līdzināsies modernai datu bāzei, kurā katrs šīs datu bāzes lietotājs spēj atrast sev vajadzīgo informāciju. Informācijas kvalitātes un it īpaši caurspīdīguma uzlabošana ir svarīga katram politikas veidošanas tirgus dalībniekam, jo tā mazina neziņu, tādējādi ierobežojot arī nepareizas rīcības iespējas.

Otrkārt, PPP piedāvā valsts iestāžu darbību vērst uz konkrētu rezultātu sasniegšanu. Rezultātu būtība ir tāda, ka tie politikas veidošanas tirgus dalībniekiem parāda, kādus pakalpojumus un par kādu cenu tie iegādājas. Šī sistēma paver iespēju attīstīt politikas veidošanas tirgus dalībnieku – ierēdņu un politiķu darbības novērtēšanu atbilstoši rezultātiem.

Treškārt, lai izvairītos no finansiāli nereālu lēmumu pieņemšanas, PPP piedāvā politikas ieviešanas programmas cieši saistīt ar pieejamo finansējumu. Šādi tiks parādīts kādiem mērķiem tiek izmantots valsts budžeta finansējums, tiks nodrošināta iespēja atteikties no mazāk svarīgām lietām par labu valdības prioritātēm, kā arī tiks uzlabota iestāžu vadītāju atbildība par savu rīcību.

Politikas veidošanas tirgus spēles noteikumu maiņa nav vienas dienas vai pat gada jautājums. Reformas, ko piedāvā PPP, daudzās Rietumeiropas un Ziemeļamerikas valstīs tika uzsāktas astoņdesmito un deviņdesmito gadu laikā un prasīja piecus līdz desmit gadus, lai nostiprinātos šo valstu politikas veidošanas kultūrā. Svarīgākais ir panākt to, ka visi politikas veidošanas tirgus dalībnieki iegūst pārliecību par to, ka minētās reformas ir viņu interesēs. To iespējams panākt, radot reālus veiksmīgas politikas piemērus.

Baiba Pētersone "Politikas plānošanas pamatnostādnes (projekts)"

Māras Sīmanes recenzija par PPP projektu "Politikas plānošanas sistēmas ieviešamība

Politikas plānošanas pamatnostādņu projekts

Vidēja termiņa budžeta plānošanas metodoloģijas pamatnostādnes

Ziņojums "Par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem"