Raksts

Kā pareizi apstrīdēt administratīvo aktu?


Datums:
20. aprīlis, 2004


Autori

Kaspars Berķis


Foto: B. Koļesņikovs

Lai arī Administratīvā procesa likums (APL)jau darbojas, daudzās institūcijās spēkā ir vēl vecā apstrīdēšanas kārtība, kur personai jāiziet cauri vairākkārtējam apstrīdēšanas procesam, līdz viņa var savu taisnību aizstāvēt tiesā. Kaut no APL normām izriet - administratīvais akts ir apstrīdams vienā augstākā pakāpē vai arī tūlīt tiesā.

Kopš šī gada 2004.gada 1.februāra ir stājies spēkā Administratīvā procesa likums, kas nosaka tiesvedības kārtību administratīvajās lietās un ievieš daudzus jauninājumus arī administratīvajā procesā iestādē. Izmaiņas ir arī līdzšinējā administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtībā.

Ministru kabineta 1995.gada 13.jūnija Administratīvo aktu procesa noteikumi nr.154 noteica, ka administratīvo aktu var apstrīdēt nākamajā augstākajā iestādē vai arī citā iestādē, kas attiecīgajam gadījumam noteikta tiesību normās (74.punkts). Tādējādi tiesību norma pieļāva vairāku pakāpju apstrīdēšanas kārtību. Tas ļoti labi redzams arī Pasaules Bankas un Tieslietu ministrijas veiktā pētījuma materiālos par administratīvo apstrīdēšanu Latvijā. Dažādās valsts un pašvaldību institūcijās, piemēram, Valsts policijā vai Liepājas Reģionālajā vides pārvaldē ir noteikta pat četru līmeņu administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība. No minētā pētījuma izriet, ka daudzas iestādes arī pēc administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās nav izvērtējušas nepieciešamību mainīt administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtību.

Tomēr nepieciešams norādīt, ka Administratīvā procesa likums nosaka, ka administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā institūcijā vai arī normatīvajos aktos noteiktā citā iestādē. Ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets, administratīvo aktu uzreiz var pārsūdzēt tiesā (76.panta otrā daļa). Administratīvā procesa likums skaidri nosaka, ka administratīvā akta apstrīdēšana ir sākotnējās administratīvās lietas turpinājums un administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu, un tāds tas arī pārsūdzams administratīvajā tiesā (81.panta piektā daļa).

No minētajā administratīvā procesa likuma normām izriet, administratīvais akts ir apstrīdams vienā augstākā pakāpē vai arī tūlīt tiesā.

Diemžēl, lai arī Administratīvā procesa likums jau darbojas, daudzās institūcijās spēkā ir vēl vecā apstrīdēšanas kārtība, kur personai jāiziet cauri vairākkārtējam apstrīdēšanas procesam, līdz viņa var savu taisnību aizstāvēt tiesā.

Piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta reģionālo iestāžu struktūrvienību amatpersonu pieņemtie lēmumi apstrīdami attiecīgās iestādes direktoram, kura pieņemtais lēmums, savukārt, apstrīdams pie Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora. Bet, piemēram, tieši šīs kategorijas lietās, kad ar nodokļu administrācijas amatpersonu lēmumu ir uzlikts pienākums personai nomaksāt valsts budžetā papildus aprēķināto nodokļa summu, ir nepieciešams pēc iespējas ātrāks galīgais lēmums konkrētajā lietā.

Tāpat vairāk nekā viena apstrīdēšanas pakāpe ir sastopama pašvaldībās. Piemēram, Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta nolikums nosaka, ka Pilsētas attīstības departamenta darbinieku izdotie administratīvie akti ir pārsūdzami Pilsētas attīstības departamenta direktoram, kura lēmums, savukārt, pārsūdzams Rīgas Domei (6.3. un 6.4.apakšpunkts).

Šāda vairāk pakāpju administratīvo aktu apstrīdēšanas prakse neatbilst valsts pārvaldē un administratīvajā procesā piemērojamajiem vispārējiem tiesību principiem.

Viens no svarīgākajiem valsts pārvaldes darbības principiem ir labas pārvaldības principu ievērošana savā darbībā. Valsts pārvaldei ir jādarbojas konsekventi un efektīvi, nodrošinot privātpersonu tiesisko interešu aizsardzību.

Administratīvajā procesā iestāde, piemērojot tiesību normas, veicina privātpersonas tiesības un tiesisko interešu aizsardzību.

Pieļaujot vairāk pakāpju apstrīdēšanas kārtību, pēc būtības netiek ievērots neviens no iepriekšējiem nosacījumiem.

Tādējādi valsts pārvaldei ir steidzami jāiegulda nopietns darbs līdzšinējās lēmumu apstrīdēšanas kārtības izvērtēšanā un, kur tas nepieciešams, jāveido jauna, skaidri definēta un efektīva apstrīdēšanas sistēma.

Administratīvā akta apstrīdēšanas jēga ir dot iestādei iespēju pašai novērst iespējamo kļūdu pieņemtajā lēmumā un atrisināt strīdīgo jautājumu iestādes līmenī.

Līdzšinējā kārtība, kad administratīvais akts tiek vēlreiz skatīts tajā pašā iestādē tomēr var viest pamatotas šaubas par procesa lietderību un rezultāta objektivitāti. Tātad apstrīdēšanas kārtībai būtu jānodrošina objektīva un kompetenta lēmuma pieņemšana par apstrīdēto administratīvo aktu. Te būtu nepieciešams steidzami izstrādāt kritērijus, pēc kuriem varētu vērtēt iestādes, kurā tiek izskatīts iesniegums par apstrīdēto administratīvo aktu, spēju pieņemt objektīvu un kompetentu lēmumu. Amatpersonām, kuras izskata apstrīdētos lēmumus, būtu nepieciešams nodrošināt zināmu neatkarību šo lēmumu pieņemšanā.

Administratīvā procesa likuma 77.pantā noteikts, ka iesniegumu par administratīvā akta pārsūdzēšanu iesniedz iestādē, kura izdevusi administratīvo aktu. Savukārt, iestādei šis iesniegums septiņu dienu laikā jānosūta augstākai iestādei. Minētā norma dod papildus iespēju arī pašam administratīvā aktā izdevējam konstatēt brāķi savā darbā un, piemēram, nekavējoties veikt nepieciešamos pasākumus, lai atceltu prettiesisku administratīvo aktu.

Bez tam būtu nepieciešams, lai administratīvā akta izdevējs, nosūtot iesniegumu par apstrīdēto administratīvo aktu augstākai iestādei, jau vienlaicīgi nosūtītu arī visus rīcībā esošos materiālus par strīdīgo jautājumu. Tas būtu nepieciešams, lai pēc iespējas samazinātu laiku, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par apstrīdēto administratīvo aktu. Bieži vien no tiesā saņemtajiem materiāliem redzams, ka apstrīdēšanas procesā starp iestādes struktūrvienībām notiek neproduktīva sarakste un vairākkārtēja materiālu pārsūtīšana, kā rezultātā pieņemtais lēmums tomēr ir formāls un satur to pašu pamatojumu, kas norādīts sākotnējā lēmumā. Pēc būtības šāds administratīvā akta apstrīdēšanas process nesasniedz savu mērķi. Lai gan administratīvais process skaidri definē gadījumus, kad var atcelt administratīvos aktus, praksē iestādes šo iespēju izmanto reti.

Par to, ka privātpersonas nevar realizēt savu tiesisko interešu aizsardzību apstrīdēšanas procesā varētu liecināt arī lielais pārsūdzēto administratīvo aktu skaits. Nepilnu trīs mēnešu darbības laikā Administratīvajā rajona tiesā ir iesniegti jau vairāk kā 1000 pieteikumu par dažādu administratīvo aktu pārsūdzēšanu. Starp pārsūdzētajiem administratīvajiem aktiem lielāko īpatsvaru veido jau pieminētie Valsts ieņēmumu dienesta un pašvaldību amatpersonu pieņemtie lēmumi.

Administratīvā procesa likumā vēl ir daudz atklātu jautājumu, tā faktiskā piemērošana dzīvē rada arvien vairāk jaunu jautājumu. Cerams, ka ar laiku tā piemērošana kļūs aizvien efektīvāka un arī faktiskā situācija valsts pārvaldē aizvien vairāk atbildīs šī likuma nosacījumiem un mērķiem, kā arī privātpersonas tiesību un interešu aizsardzības principiem.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!