Kā pārbaudīs Vasiliju Pupkinu? 2

Valsts sektoram vajadzētu aizliegt iesaistīties jebkādās darīšanās ar ārzonu firmām, tādējādi ofšoriem nevarētu piederēt daļas valsts “stratēģiskajos uzņēmumos” un ārzonu firmām piederošie uzņēmumi nevarētu saņemt valsts pasūtījumus.

Iesaki citiem:
Ieguvejs 255x203(1)
Foto:John


Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) informatīvo ziņojumu par Latvijā strādājošo ārzonu uzņēmumu tiesiskā regulējuma uzlabošanu tiešām ir vērts izlasīt. Ļoti pamācoši. Ja Latvijā kādreiz tiks publicēta krāpnieku rokasgrāmata, tas būtu lielisks materiāls nodaļai „Par ārzonās reģistrēto uzņēmumu (ofšoru) priekšrocībām, darbojoties Latvijas Republikā”. Galvenās tēzes ir sekojošas. Pirmā — ofšoru īpašnieki Latvijā var mierīgi nemaksāt nodokļus, bet nekāda administratīvā atbildība par to praktiski viņiem piemērota netiek. Un otrā — ārzonās reģistrēto uzņēmumu var dažādi izmantot korupcijas nolūkos, kā arī ar to palīdzību var veikt citas pretlikumīgas darbības, jo KNAB (un pārējie dienesti) nevar noteikt „patieso labuma guvēju”, līdz ar to kriminālizmeklēšana par ofšoriem un to īpašniekiem ir ļoti sarežģīta.


Nav motivācijas slēgt līgumus

Visticamāk, vairākumam juristu un uzņēmēju tas nav nekāds jaunums. Tomēr es, izlasot KNAB ziņojumu, brīnos, piemēram, kāpēc tomēr ofšoru Latvijā ir samērā maz? Aprakstot ārzonas firmu pasakainās priekšrocības, KNAB piedāvā, ko šajā lietā varētu izdarīt. Daži no priekšlikumiem ir no „pilnveidošanas” sērijas, kuriem es varu tikai viennozīmīgi piekrist. Ja likumdošanu ir iespējams „pilnveidot”, tad, protams, kāpēc gan to nedarīt? Tomēr divi priekšlikumi ir diezgan interesanti. Konkrēti — KNAB piedāvā, pirmkārt, pieprasīt informāciju par patiesajiem ārzonu firmu īpašniekiem juridisko personu reģistrācijas procesā un, otrkārt, slēgt starptautiskus līgumus ar ofšoru valstīm par informācijas apmaiņu, kas ļautu noteikt patiesos „labuma guvējus”. Gribētu uzdot dažus jautājumus. Pārdomām.

Sākšu ar starptautiskajiem līgumiem. Pirmkārt, ir loģiski, ka “ārzonu valstis” gūst ekonomisku labumu no tā, ka tās ir ārzonu uzņēmumu centri. Domāju, šo valstu valdības arī saprot, ka informācijas apmaiņa ar citām valstīm samazinās to pievilcību cilvēkiem, kuri meklē konfidencialitāti. Tā taču var zaudēt ienesīgo biznesu! No augšminētā izriet, ka ofšoru valstu valdībām, visticamāk, nav īpašas motivācijas slēgt līgumus par informācijas apmaiņu ar, piemēram, Latviju. Otrkārt, izskatās, ka efektīvu līgumu noslēgt ir grūti. Ziņojumā ir minēts piemērs, kad līgums it kā ir, bet tā otra valsts informāciju tomēr nedod, izņemot kādus retus gadījumus. Runa ir par ASV, kur Delaveras pavalsts ir plaši pazīstama ārzona. Treškārt, lai šāda stratēģija būtu veiksmīga, efektīvi līgumi jāslēdz ar visām ārzonas valstīm. Ja līgums netiks noslēgs kaut ar vienu “ārzonas valsti”, piemēram, Delaveru, skaidrs, ka visi konfidencialitātes meklētāji reģistrēs uzņēmumus tieši tur. Ņemot vērā minēto, var secināt, ka šādu līgumu noslēgšanai ir nepieciešamas tiešām milzīgas pūles.


Izziņa no Kaimanu salām?

Tagad par reģistrēšanu. Ja kāda ārzonas firma vēlas kļūt par kāda Latvijas uzņēmuma kapitāldaļu turētāju, Uzņēmumu reģistrs (UR), protams, var šo firmu nereģistrēt komercreģistrā, pirms nav saņēmis izziņu par patiesajiem ofšora īpašniekiem. Taču te mēs atgriežamies pie argumenta, kurš parādījās iepriekšējā sadaļā. Es nedomāju, ka kāda ofšora valsts izsniegtu šādu izziņu. UR gan varētu pieprasīt informāciju no personas, kura iesniedz reģistrēšanas dokumentus, tomēr tas var nebūt iespējams gadījumos, ja ārzonas kompānija pieder vēl kādai ārzonas kompānijai citā ārzonā utt. Tad būs nepieciešams savākt vairākas izziņas no vairākām ārzonām.

Var iedomāties arī sekojošu situāciju — ofšora pārstāvis apgalvo, kā īstais firmas īpašnieks ir, piemēram, kāds Vasilijs Pupkins. Kā UR varēs pārliecināties, ka īstais labuma guvējs ir tieši Vasilijs Pupkins? Pieprasot izziņu no attiecīgās valsts, kur reģistrēta ārzonas firma? Dažās valstīs nemaz nav publiska reģistra, kurā iespējams iegūt informāciju par patieso labuma guvēju, bet gan var uzzināt tikai par ārzonas kompānijas dibinātājiem un direktoriem. Un kas notiks, ja ofšora īpašnieks mainīsies? No Kaimanu salām nosūtīs paziņojumu? Pagaidām šim jautājumam neredzu risinājumu.

Protams, kritizēt un norādīt uz vājajām vietām ir samērā viegli. Kopumā diskusija par ofšoriem un KNAB ziņojums kā šīs diskusijas iespējamais katalizators ir visai apsveicams. Tomēr es vēlētos izvirzīt kautrīgu priekšlikumu, kuru citi varētu kritizēt — lai Valsts ieņēmumu dienests domā, kā cīnīties ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas! Skaidrs, ka KNAB galva sāp galvenokārt tāpēc, ka korupcijas lietu izmeklēšanas kontekstā nav iespējams noteikt aiz ofšoriem stāvošo patieso „labuma guvēju”. Piemēri nemaz tālu nav jāmeklē. Pavisam vienkāršojot, var iedomāties situāciju, kad kāds valsts ierēdnis piešķir dāsnu valsts pasūtījumu uzņēmumam, kurš viņam pašam pieder caur kādu ofšoru, un neviens neko nevar pierādīt.

Ir pilnīgi skaidrs, ka publiskajā sektorā jābūt pilnīgai caurskatāmībai. Vai no tā neizriet, ka vajadzētu izvērtēt iespēju valsts sektoram aizliegt iesaistīties jebkādās darīšanās ar ārzonu firmām? Tādējādi ofšoriem nevarētu piederēt daļas valsts “stratēģiskajos uzņēmumos”, ārzonu firmām piederošie uzņēmumi nevarētu saņemt valsts pasūtījumus, piedalīties valsts rīkotajās izsolēs u.t.t.. Varbūt no starptautisko tiesību viedokļa šāds aizliegums nav iespējams, bet ceru, ka tas kalpos turpmākai diskusijai par ofšoru lomu Latvijā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Žurks 14.08.2007 11:12
Tas nu principā Latvijā nav iespējams.
Visas shēmas ar deputātu, ierēdņu un citu amatperonu korumpētajiem ienākumiem taču balstās uz ofšoriem, tas zināms katram ezītim tikai ne KNABam.
Varas partija izveidoja likumdošanu, lai šāda darbība būtu likumīga un neredzu kā to varētu izmainīt. To taču nedarīs varas partija, kas no tā barojas!
Tāpēc vēl ilgi Latvijā nezinās, kas ir uzņēmumu īstie īpašnieki un valsts un pašvaldību pasūtījumus turpinās saņemt tikai šie pelēkie SIA MIA un AS.
Tagad taču katrā ministrijā pat departamentu direktoriem ir savas konsultāciju firmas, kas saņem lauvas daļu ministrijas pasūtījumu. Tur nav jābūt KGB analītiķim, lai izčekotu kas ir kas, bet nav jau vēlmes šajā valstī...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Voldis - . 08.08.2007 01:33
Raksta tēze ir skaidra ābece, kas visiem sen zināma, tāpēc īstenībā jāmeklē, "no kurienes kājas aug" likumdošanai, kas jau no paša sākuma ir pieļāvusi šo absurdu, nostādot valsti pamuļķa lomā. Valsti taču vienmēr pārstāv konkrēti cilvēki - ierēdņi, amatpersonas, t.sk. deputāti. Nemaz nebūtu slikti vienreiz saukt pie atbildības tos āžus, ko gan paši esam ielikuši par dārzniekiem. Piemēra pēc paanalizējiet Šķēles gadījumu, kā viņš privatizēja valsts uzņēmumus, un vai patiešām tos nodeva kādam citam laikā, kad pildīja Ministru prezidenta pienākumus? Varbūt šis cits bija viņš pats ofšora izskatā? Nu vismaz Lemberga analogie gājieni esot juridiski pierādīti un nodoti tiesā. Man gan radies iespaids, ka šī kukuļņemšanas paradīze ir speciāli radīta un tiek masveidā izmantota. Nav ko brīnīties, ka, piem. Šleseram, kā viņš publiski izpļāpājies, patīk ārzemēs klīst pa bankām, lai apskatītos, kā tur apkalpo cilvēkus, vai nav garas rindas, utml.

Citi autora darbi
Vjaceslavs 165x152

(Un)real money 45 Autors:Vjačeslavs Dombrovskis

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Is anything wrong with higher education in Latvia? 1 Autors:Vyacheslav Dombrovsky