Kā NVO kāpa pa garo pupu 2005. gadā 0

2006. gads aizsācies ar politiķu uzbrukumiem NVO sektoram, bet kāda ir bijusi sabiedrisko organizāciju darba vide pērn? NVO ilgtspējas indekss apkopo ekspertu vērtējumu par likumdošanu, finansējumu, organizāciju attīstību un citiem parametriem.

Iesaki citiem:

Latvijas NVO sektoram 2005. gads bijis pārmaiņu laiks, ko ietekmējušas ekonomiskas, administratīvas un sociālas izmaiņas pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Lai iegūtu kopainu par trešo sektoru, Latvijas Pilsoniskā alianse ir sagatavojusi NVO ilgtspējas indeksu, kurā eksperti izvērtējuši likumdošanu, finansējumu, organizāciju attīstību un citus parametrus[1]. Šī raksta mērķis ir iepazīstināt ar galvenajām tendencēm, kas atklājas šajā vērtējumā.


Nauda – pamats attīstībai

Latvijas augstā inflācija, starptautisko donoru aiziešana un jaunu finanšu avotu neesamība, kā arī filantropijas un ziedošanas tradīciju vājums ir iemesli, kas kavē nevalstisko organizāciju spēju darboties pilnvērtīgi, bez ievērojamiem finanšu iztrūkumiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu NVO situācija finanšu jomā nav krasi mainījusies, taču mainījies tās konteksts. Indeksā finanšu ilgtspējas atzīme, salīdzinājumā ar pērno gadu, palikusi nemainīga.

Neskatoties uz to, ka pavērušās jaunas iespējas NVO finanšu piesaistīšanā, lielākoties organizāciju ienākumi veidojas no viena vai diviem finanšu avotiem. Balstoties projektu kultūrā, organizācijas savus administratīvos resursus izmanto īslaicīgām aktivitātēm, nereti piemirstot plānot stratēģiski, lai organizācija būtu spējīga dzīvot ilglaicīgi. Organizācijas reti praktizē rezervju fonda veidošanu, lai spētu efektīvi turpināt darbu projektu starplaikos.

Kaut arī teorētiski NVO ir pieejami Eiropas Savienības fondi, tikai neliela daļa organizāciju ar spēcīgiem partneriem un finanšu kapacitāti ir spējīgas piesaistīt šos līdzekļus. Valdības un ES grantu shēmas uzliek lielu administratīvo slogu NVO, ko nespēj pacelt katra organizācija, turklāt izšķirošs jautājums ir, vai organizācijām ir iespējas pašām ieguldīt līdzfinansējumu projektos. Te jāmin, ka Latvijas valdība 2006. gada budžetā paredzējusi 200 000 latu NVO tieši ES projektu līdzfinansēšanai.

Izveidojušās arī dažas jaunas iniciatīvas un avoti, kas nodrošina NVO finansēšanas iespējas. Latvijā pašreiz darbojas četri kopienu fondi un portāls www.ziedot.lv, kas veic ziedojumu piesaisti vairākiem projektiem, nodrošinot pārskatāmu informāciju par to mērķiem un naudas izlietojumu. 2005. gadā tika izveidots Kopienu Iniciatīvu Fonds kā turpinājums Oranje fondam, kas nodarbojas ar sociālo un veselības infrastruktūras projektu atbalstīšanu reģionos.

Šķiet, ka Latvijā arvien vairāk tiek runāts par korporatīvo sociālo atbildību un to, kā iesaistīt uzņēmējus ziedošanas procesos. 2005. gadā notikušas vairākas diskusijas par šo tēmu, kurās secināts, ka ēnu ekonomika ir viens no lielākiem šķēršļiem filantropijas un ziedošanas kultūras nostiprināšanai Latvijā.

Pilsoniskās sabiedrības valsts programmā paredzēts popularizēt kopienu iniciatīvas, sadarbību starp NVO un pašvaldību, kā arī stiprināt NVO šajā jomā, izsludinot īpašus projektu konkursus. Kaut arī programmas galvenais uzdevums ir stiprināt NVO attīstību Latvijā, tajā paredzētais un pieejamais finansējums NVO, programmas četru gadu ieviešanas periodam ir salīdzinoši mazs.

Pētījumi[2] liecina, ka iedzīvotāji ir gatavi ziedot mazas summas un savu laiku organizācijām, kas darbojas sociālajā, vides aizsardzības un sporta jomās. Komercorganizācijas un uzņēmumi vēlas ziedot sportam, kultūrai un sociālām organizācijām. Iedzīvotāju atbalsts cilvēktiesību un demokratizācijas veicināšanai, dzimumu līdztiesībai un pilsoniskās sabiedrības attīstībai ir zems, taču tieši šīs ir tēmas, kurās rezultātu iespējams sasniegt tikai ilgos darba gados.


Likumi palīdz, likumi traucē

Pērnais gads nevalstiskajām organizācijām iezīmējas ar izmaņām to tiesiskajā regulējumā – līdz 2006. gada 1. janvārim noritēja sabiedrisko organizāciju pārreģistrācija par biedrībām vai nodibinājumiem. Neskatoties uz šīm izmaiņām, atzīme salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav mainījusies, jo 2005. gadā būtiskas izmaiņas NVO tiešajā likumdošanā nav notikušas.

Medijos ir izskanējuši dažādi viedokļi par šo pārreģistrāciju, taču nav noliedzams, ka reforma ir izcēlusi nevalstisko organizāciju nozīmīgumu, piešķirot tām atsevišķu reģistru un nodalot tās no politiskajām un reliģiskajām organizācijām, kā arī skaidri definējot NVO tiesības nodarboties ar saimniecisko darbību.

Šīs izmaņas nes līdzi arī jaunas iespējas NVO sektoram. NVO arvien biežāk kontaktējas ar ES sadarbības tīkliem, iegūst iemaņas interešu aizstāvībā un spēj piedāvāt konsultāciju pakalpojumus valstīs, kuras atrodas pārejas periodā – Gruzijā, Ukrainā, Kazahstānā un Moldovā.

Valdības attieksme par pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu politikas izstrādē, ieviešanā un izvērtēšanā ir mainījusies. Attīstījušies jauni NVO iesaistīšanas un atbalstīšanas mehānismi, piemēram, Valsts programma pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā (apstiprināta valdībā 2005. gada februārī), Ministru kabineta un NVO sadarbības memorands (parakstīts jūnijā) unSaeimas un NVO sadarbības deklarācija, kas šobrīd nodota komentēšanai plašākai sabiedrībai.

Vienlaikus redzami arī mēģinājumi ierobežot NVO darbības brīvību. Piemēram, tikai pēc aktīvas Pilsoniskās alianses iejaukšanās Saeima atteicās no grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas ļautu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem no saviem ienākumiem ziedot tikai Latvijas Olimpiskai komitejai, Latvijas Bērnu fondam un Latvijas Kultūras fondam, nostādot šīs organizācijas priviliģētā situācijā pret vairāk kā 400 citām NVO, kas tobrīd bija ieguvušas sabiedriskā labuma statusu.

Patlaban sabiedriskā labuma statuss piešķirts jau 626[3] biedrībām un nodibinājumiem. Šis process sākās 2005. gada aprīlī. Lēmumu par statusa piešķiršanu pieņem Finanšu ministrija, taču atzinumu par to ministrijai sniedz komisija, kuras sastāvā ir gan valsts pārvaldes darbinieki, gan dažādu jomu NVO pārstāvji.

Pozitīvas izmaiņas, kas uzlabo NVO darba spējas, ieviestas likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, kas stājies spēkā šā gada janvārī. Tas paredz, ka NVO tiks piemērotas tādas pašas nodokļu atlaides, kādas tās ir citām juridiskām personām, kas nodrošina sociālos pakalpojumus.

Latvijas iestāšanās ES radījusi izmaiņas pakalpojumu jomā, jo ES tiesību akti pieprasa augstākus kvalitātes standartus pakalpojumu sniedzējiem, un šo standartu ieviešana NVO jāsedz no pašu resursiem. Acīmredzot tāpēc Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā līdz 2005. gada novembrim bija reģistrējušās tikai 5 sabiedriskās organizācijas.


Jaunu organizāciju - vairāk

2005. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis jaundibināto organizāciju skaits – pērn nodibinātas aptuveni 800 jaunas organizācijas. Salīdzinājumā ar pērno gadu, neskatoties uz NVO reformu, organizāciju spējas un kapacitāte palikusi tādā pašā līmenī, kā iepriekš.

NVO reforma izglītojusi NVO pārstāvjus par juridiskām procedūrām un prasībām, organizācijas stratēģisko mērķu formulēšanu, struktūru un uzbūvi, taču nav novērots, ka NVO būtu strauji uzlabojušas savu efektivitāti citos attīstības aspektos. Tipisks Latvijas NVO profils 2005. gadā ir organizācija ar aptuveni 20 biedriem.

Lielai daļai NVO nav pastāvīgi apmaksātu darbinieku, tātad organizācijas paļaujas uz brīvprātīgajiem. Lielākām organizācijām ir daži apmaksāti darbinieki, taču tie vairumā gadījumu strādā uz projektu laiku, kas apdraud organizācijas ilgtspējīgu attīstību.

Biedrību un nodibinājumu likums paredz nodrošināt brīvprātīgo izmaksas (transporta izdevumus u.c. ar brīvprātīgā darbu saistītus izdevumus), bet pētījums par NVO administratīvajām barjerām[4] parādīja, ka bieži Valsts ieņēmumu dienests neizprot, kā pareizi šo normu piemērot. Organizācijas savukārt baidās no soda sankcijām un nav aktīvas brīvprātīgo izmaksu segšanā. Iespējams, situāciju uzlabos jaunais „Brīvprātīgo darbības likums”, kas 2005. gada decembrī iesniegts valdībā.


Prasmīgāki un prasīgāki interešu aizstāvībā

2005. gads bija nozīmīgs ar NVO savstarpējo sadarbību, veidojot tematiskos sadarbības tīklus, tādejādi konsolidējot resursus un nodrošinot savstarpējo informācijas apmaiņu. Pašreiz Latvijā darbojas aptuveni desmit dažādi sadarbības tīkli. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, situācija interešu aizstāvības jomā ir tikai nedaudz uzlabojusies, taču izmaiņas nav tik vērā ņemamas, lai mainītu šīs jomas novērtējumu.

Lai uzlabotu NVO darbības vidi, tai skaitā veicinātu sadarbību ar valsts pārvaldes institūcijām, 2004. gada decembrī NVO un interesenti nodibināja biedrību ‘Latvijas Pilsoniskā alianse’.

Latvijas tiesību akti paredz iespējas, kā NVO līdzdarboties lēmumu pieņemšanas procesos visos pārvaldes līmeņos, bet praksē ne vienmēr valsts varas institūcijas ievēro noteiktās līdzdalības procedūras, tā vietā izmantojot ātru un necaurspīdīgu lēmumu pieņemšanu.

Kā pozitīvs sadarbības piemērs jāmin 2005. gadā notikušās sabiedriskās apspriedes par Mūžizglītības stratēģiju Latvijā, par Valsts programmu sabiedrības integrācijai Latvijā un par Nacionālo rīcības plānu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai Latvijā (2006-2008), ko kopīgi rīkoja atbildīgās ministrijas un NVO. Apkopojot šo apspriežu pieredzi, Ausma Pastore izstrādājusi metodisko rokasgrāmatu, kas ir pirmais šāda veida materiāls.


Ko par nevalstiskām organizācijām domā sabiedrība?

Vislabprātāk NVO aktivitātes tiek atspoguļotas reģionālajos masu medijos. Gan nacionālie, gan reģionālie laikraksti akcentē to organizāciju darbību, kas saistīta ar sociālo jomu vai filantropiju. Nereti eksperti no organizācijām tiek aicināti paust savu viedokli dažādos televīziju un radio raidījumos. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, NVO tēmas arvien biežāk parādās masu medijos, un līdz ar to NVO atpazīstamība pamazām aug.

Atsevišķi nacionālie laikraksti publicē kritiskus rakstus par NVO, kas darbojas interešu aizstāvības, cilvēktiesību un caurskatāmības jautājumos. Kampaņa sākās 2004. gadā pret organizācijām, kas īstenoja aktivitātes partiju finansēšanas atklātības jomā. Sabiedrisko domu ietekmējušas arī diskusijas starp NVO pārstāvjiem un Valsts Prezidenti par NVO līdzdalību politiskajos procesos. Sabiedrībai joprojām nav skaidras izpratnes par NVO darbību, un organizāciju aktivitātes nereti tiek uztvertas ar neizpratni[5].

2006. gads aizsācies ar politiķu uzbrukumiem NVO sektoram, kas liecina par Saeimas vēlēšanu tuvumu un nepatiku pret NVO iesaistīšanu politiskajos procesos. Kā tendenciozu un vienpusēju var novērtēt kampaņu, ko īsteno “Neatkarīgā Rīta Avīze”, radot izkropļotu iespaidu par NVO darbību Latvijā. Jāatzīmē, ka tieši šo vēsmu iespaidā Baltijas jūras reģiona ikgadējā NVO forumā šā gada oktobrī Stokholmā būs atsevišķa darba grupa, kurā līdztekus tiks apspriesti Krievijas un Latvijas piemēri, starp kuriem tiek vilktas paralēles.

Jācer, ka 2006. gads neieies NVO vēsturē kā gads, kurā mērķtiecīga atsevišķu politiķu darbība kropļos un bremzēs NVO sektora attīstību Latvijā.


_____________________________________

[1] NGO Sustainability Index tiek sniegts jau devīto gadu, un 2005. gadā kā eksperti apkopojuma veidošanā piedalījās Ieva Morica, Daiga Rutka, Uģis Rotbergs, Kristīne Gaugere, Baiba Krieviņa, Zinta Miezaine, Inese Danga, Agnese Lešinska un Rasma Pīpiķe. Kopsavilkums par Latviju, līdztekus citu valstu kopsavilkumiem, tiks iekļauts kopējā Centrālās un Austrumeiropas un Eirāzijas NVO sektora izvērtējumā. Eksperti katrā jomā sniedz novērtējumu 7 punktu skalā, kur visaugstākais vērtējums ir 1, bet viszemākais - 7. NVO ilgtspējas indeksu veido USAID (ASV starptautiskās attīstības aģentūra). Pārskats būs pieejams lapā, kur jau šobrīd publicēti līdzšinējie pārskati: http://www.usaid.gov/locations/europe_eurasia/dem_gov/ngoindex/index.htm

[2] "Pilsoniskās sabiedrības attīstība Latvijā: 2004. gada situācijas analīze", ĪUMSILS, 2004.

[3] www.fm.gov.lv, 30.01.2006.

[4] Skat. Latvijas pilsoniskās alianses pētījumu "Administratīvās barjeras NVO attīstībā. 2005. gads", 2005.

[5] "Informētība un attieksme pret NVO", “Market Lab” , 2004.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Citi autora darbi