Atslēgvārdi:

Kā likumīgi likvidēt "šo valsti"?

"Lauku Avīze", 12.11.2002.

raksts pārpublicēts ar Lursoft atļauju no Lauku Avīzes arhīva
www.news.lv

Iesaki citiem:
Lauku

Diemžēl ir notikumi un lietas, pie kurām gribot negribot pēc kāda laika atkal ir jāatgriežas. “Lauku Avīzes” uzmanīgākie lasītāji droši vien atcerēsies, ka nesen, tas notika 29. oktobrī, mūsu laikrakstā tika pārpublicēts raksts no krievvalodīgās “Panorama Latvii” ar nosaukumu “Pa Dudajeva ielu — uz teātri Dubrovkā”. Tur, kā zināms, ar sprāgstvielām apkārušies čečenu kaujinieki un nogalināto čečenu kaujinieku atraitnes saņēma ķīlniekus un pieprasīja pārtraukt karu Čečenijā.

Rakstam bija vēl apakšvirsraksts, kas paskaidro tā jēgu: “Par čečenu terorisma vietējiem musinātājiem.”

To bija sarakstījis jurkāniešu — ždanokiešu bloka deputāts Rīgas domē Aleksandrs Giļmans, diezgan spilgta politiska personība, kas raksturīga ar savām publikācijām ne pirmo gadu, tāpat kā ar savām darbībām. Cik zināms, viņš pieder pie Jurkāna — Ždanokas — Rubika bloka, vairāk pie ždanokiešiem.

Tas izskaidro A. Giļmana politisko uzvedību, ko dažkārt pārspīlēti dēvē par skandalozu. Par pašu pēdējo publisko skandālu var nosaukt to, kas nupat atklājies: A. Giļmans nosūtījis vēstuli Maskavas pilsētas galvai Lužkovam, mudinot viņu tieši iejaukties Rīgas un Latvijas valsts lietās, piespiežot vietējos atcelt Dudajeva ielas nosaukumu.

Par pārpublicēto rakstu. Tas nepiesaistīja “Lauku Avīzes” uzmanību vis ar domu novitāti jeb vispārīgu literāru līmeni, kā tagad redakcijai raksta A. Giļmana kungs, draudot ar tiesu, ja viņam nemaksāšot honorāru “50 (piecdesmit) latu apmērā”.

Ar A. Giļmana rakstu bija vērts iepazīties latviešu lasītājiem tāpēc, lai jūs paši savām acīm izlasītu, ar kādiem propagandas produktiem tik bieži daudzināto krievvalodīgo “informācijas telpu” ikdienā baro vismaz trijās krievvalodīgās avīzēs, un to dara Jurkāna — Ždanokas — Rubika trubadūri, pie kuriem pieder arī šeit minētais A. Giļmana kungs. Rakstu nepārstāstīšu, to izlasījāt.

Manuprāt, pietiks, ja atgādināšu melus, ka rusofobija (naids pret krieviem) esot pacelta vai valsts ideoloģijas rangā. Tā ir neuzticības sēšana Latvijas iedzīvotāju vidū, un to par maz nebūtu vērtēt kā provokāciju. Tamlīdzīgu “viedokļu” ir, cik uziet. Un tie nav pirmoreiz dzirdēti.

Pavisam nesen, pirms dažiem mēnešiem, A. Giļmans nosauca Latvijas Republiku par kolektīvu, labāk vai sliktāk audzinātu Dobeli. Kas Giļmana prātā ir Dobelis, šķiet, nav jāskaidro.

Pavisam nesen, nenieka nerūpēdamies par teiktā politisko jēgu, A. Giļmans rakstīja, ka nacionālistiska domāšana raksturīga absolūtajam vairākumam pamattautībā un kaut cik demokrātisku Latvijas sabiedrības iekārtošanu var uzspiest tikai ar spēku.

Pasvītrojums ir darīts ar manu roku un es tiešā sakarā ar dažādiem iepriekšējiem jurkāniešu aktīvista “viedokļiem” saistu 2. novembra “Panorama Latvii” A. Giļmana publikāciju, kura beidzas ar autora paredzējumu jeb vīziju, ka atmodas garu nāksies izvēdināt ar iemidzinošas gāzes palīdzību, pēc kuras katrs nepamodīsies.

Pats A. Giļmans un krievvalodīgie mediji teikto var saukt par viedokli.

Mazākais, ko par šo “viedokli”, manuprāt, var teikt, ir, ka tas ir politisks huligānisms, ja ne gluži provokācija.

Skaidrības labad jāpiebilst, ka tajā pašā “Panorama Latvii” (2002. g. 2. novembrī, tātad nupat, nupat) A. Giļmans bez mazākās kautrēšanās saviem krievu lasītājiem ceļ priekšā divus variantus jeb “viedokļus”, kā var likvidēt Latvijas valstiskumu.

Lasām: “Pieņemsim, ka kaut kad pilnīgi likumīgā ceļā tiks atcelts Latvijas konstitūcijas pirmais pants — un līdz ar to pārtrauks savu pastāvēšanu šī savus iedzīvotājus tik nemīlošā

valsts,” spriež jurkāniešu idejiskais cīnītājs A. Giļmana kungs.

Bet tas var uzreiz nenotikt, atzīst autors, kaut gan Saeimā iekļuvušais cits jurkānietis N. Kabanovs no avīzes “Vesti” jau rēķina, ka pie krievu aktīvas naturalizēšanās Saeimā varētu savākt tā uz 40 deputātiem — “saviem” jaunpilsoņiem, uz kuriem attiecīgi politiķi varētu likt cerības par “likumīgu” šīs valsts likvidāciju, tad tā, lūk, pati pārtraukšot savu pastāvēšanu.

Ja neizdodas pirmais variants, kā paredz A. Giļmana kungs, var iedarboties otrs variants: “Mēs iestājamies Eiropā jau pēc dažiem gadiem, bet pēc gadiem desmit vai divdesmit arī Krievija. Jums (kuri ir tie jūs, Giļman? — V. K.), protams, pat doma par to ir pretīga, bet jums par to īpaši netaujās — Eiropā ir arī ietekmīgāki ļaudis. Manis nemīlētā robeža kļūs nosacīta.”

Skaidrs, ka A. Giļmans prāto pašreiz, 2002. gadā, viņa un viņa bloka radītajā un izmisīgi uzturētajā “telpā”, lai nezaudētu piekritējus. Taču pēc 20 gadiem, kā mēs patiesi ceram, pasaulē valdīs labāki laiki un arī Krievija būs ja ne gluži demokrātiska, tad demokrātiskāka valsts.

Es domāju, ka latvieši cer uz labāko. Viņi nav tie, kas uzpūstu nacionālas problēmas.

Atzīšu, ka A. Giļmana atklātība, viņa pietiekami skaidrā izteiksme ir patiess ieguldījums arī tam (kaut gan tas nav viņa nolūks), lai “latviski lasošie” cilvēki saprastu, kas patiešām notiek Latvijā un kādu nākotni jurkānieši gatavo Latvijai. Vismaz tādi kā Aleksandrs Giļmans. Patiess paldies, Giļmana kungs! Nevis par augstu stilu vai domas jaunlidojumu pārpublicētā raksta autoram var izmaksāt honorāru. Bet par cinisku atklātību.

Patiesības labad, un drusciņ mazinot Giļmana kunga ieguldījumu krievu prātu maldināšanā un musināšanā, ir jāatzīst, ka viņš jau nav vienīgais, kas pie tās lietas strādā un nopūlas. A. Giļmana idejiskos un spalvas darba biedrus no “Čas”, “Vesti” un “Panorama Latvii” ir nemaz nepiesaukšu.

Tajā “telpā” gaisu bojā tādi aktīvisti kā “Krievu biedrības Latvijā” vadoņa vietnieks Gončarovs un citi.

Par to, kāds ir šo vīru pienesums, varam spriest kaut vai no B. Cileviča sprieduma Latvijas valdošajām partijām (teikts 12. septembrī pirms vēlēšanām): “Tās īstenībā labi saprot, ka masveida naturalizācija ir politiska pašnāvība. Pat ja tikai puse nepilsoņu naturalizēsies, politiskais landšafts izskatīsies pavisam citādi.” Kā šis landšafts citādi izskatīsies, to mēs, lasītāji, varam tikai minēt. Diemžēl nav pamata šaubīties, ka A. Giļmana (viņš taču arī ir jurkānietis) variants likumīgi “likvidēt” šo valsti ir balstīts uz B. Cileviča politiskajiem aprēķiniem par naturalizācijas sekām un N. Kabanova konkrētākām aplēsēm.

Šo rakstu rakstīju pēc tam, kad noklausījos J. Jurkāna un viņa komandas solījumu, par uzticību Latvijai un pēc tam, kad “Lauku Avīzes” redakcija bija saņēmusi pretenziju no Aleksandra Giļmana. “Ņemot vērā, ka manā rakstā izteikto domu novitāte un vispārīgs literārais līmenis krasi atšķiras no vidējās “Lauku Avīzes” materiālu kvalitātes, lūdzu izmaksāt man autoratlīdzību par mana raksta publicēšanu laikrakstā “Lauku Avīze” LVL 50 ( piecdesmit latu) apmērā, pretējā gadījumā būšu spiests griezties tiesā, lai aizsargātu savas autortiesības. Patiesā cieņā Aleksandrs Giļmans.”

Ar tikpat patiesu cieņu pret Giļmana kungu apšaubu gan viņa uzskatu novitāti, gan viņa literārā stila spožumu. A. Giļmans ir dzimis īsi pēc J. Džugašvili — Staļina nāves. Tāpēc viņš no tā, kas reāli notika Latvijā, tikpat kā neko nezina. Labu laiku pirms A. Giļmana netīksmi pret Krievijas — Latvijas robežu izjuta jau minētais J. Džugašvili — Staļins, šo robežu 1940. gadā iznīcinādams ar Latvijas okupāciju.

Tomēr, tā kā A. Giļmana kunga publikācijas ir vērā ņemamas un pat pamācošas kā jurkāniešu propagandistiskas kampaņas paraugi, ierosināšu, lai “Lauku Avīzes” vadītāji A. Giļmanam šoreiz patiešām izmaksā autoratlīdzību. Par viņa atklātību ir vērts samaksāt. Bet nebūtu pareizi, ka tas tiktu darīts uz “LA” abonentu un kiosku pircēju rēķina. Tā kā arī man par šo rakstu pienākas autoratlīdzība redakcijas noteiktajā summā, tad lūdzu “LA” kasi izmaksāt autoratlīdzību A. Giļmanam, dzīv. Rīgā, Brīvības ielā 59, dz. 30, vai “LA” kasē tik, cik tas redakcijā noteikts.

2002. gada 7. novembrī

P. S. “Lauku Avīzes” lasītājiem:

Zīmīgi, ka ne no viena A. Giļmana viedokļa ne nupat, nedz agrāk paša J. Jurkāna vadītā Tautas saskaņas (!) partija nav pat norobežojusies. Tātad uzskatu un mērķu sakritība.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!