Atslēgvārdi:

Kā Latvija stiprina tuvējā reģiona stabilitāti?

Ekspertu zināšanas un praktiskā pieredze ir līdzekļi, ar kuriem Latvija var veicināt tuvējā reģiona stabilitāti un attīstību, tādējādi arī stiprinot mūsu valsts starptautisko ietekmi, kas ir viens no svarīgākajiem Latvijas ārpolitikas mērķiem.

Iesaki citiem:

G8 samits Skotijā un parādu atlaišana 18 pasaules nabadzīgākajām valstīm liecina par attīstītāko valstu apņemšanos palielināt līdz šim sniegto palīdzību. Šie notikumi lielā mērā saistīti ar gatavošanos ANO dalībvalstu sanāksmei šī gada septembrī Ņujorkā, kurā jāizvērtē progress tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā. Kaut arī palīdzība tiek sniegta gadiem ilgi - piemēram, 2003.gadā tā bija 69 miljardus ASV dolāru, no kuriem lielāko daļu sniedz Eiropas Savienība, - tomēr astoņu izvirzīto mērķu sasniegšanai nepieciešams pastiprināts atbalsts.

Arī Latvija kā ES un NATO dalībniece pieder valstīm ar augstu attīstības līmeni[1] un ir sākusi sniegt atbalstu mazāk attīstītām valstīm. Kamēr lielo donorvalstu uzmanība galvenokārt ir pievērsta Āfrikas reģionam, mūsu interesēs ir ekonomiskās izaugsmes, stabilitāte un demokrātijas stiprināšana tuvākajos reģionos. Tāpēc Latvija, iesaistoties attīstības sadarbības politikas īstenošanā, par savu prioritāti noteikusi bijušās padomju republikas austrumos no ES. Būtisks elements aktivitāšu plānošanā ir arī Latvijai svarīgā Eiropas kaimiņu politika, kas lielā mērā aptver arī Latvijas prioritātes divpusējās palīdzības sniegšanai. Tādējādi pašlaik Latvijas palīdzība ir vērsta uz Gruziju un Moldovu, atsaucoties šo valstu izteiktajai interesei un nododot mūsu pieredzi valsts pārvaldes reformu īstenošanā, demokrātiskas sabiedrības, ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanā, vides aizsardzībā un izglītības sistēmas uzlabošanā.

Šogad kopā ar Moldovas pārstāvjiem esam vienojušies par jomām, kurās Latvija varētu palīdzēt reformu ieviešanā, un līdz šī gada beigām mūsu eksperti īstenos vairākus projektus. Piemēram, jūnijā Moldovas valsts pārvaldes un nevalstiskā sektora pārstāvji jau konsultēti par Latvijas pieredzi, veidojot modeli ES integrācijas lietu koordinēšanai. Jūlija beigās Latvijas muitas brokeru asociācijas pārstāvji dalīsies pieredzē par muitas maksājumu iekasēšanu un korupcijas mazināšanu. Šī projekta ietvaros plānots arī nodibināt nevalstisku organizāciju Moldovā, kas uzturēs regulāru dialogu ar Moldovas muitu, lai mazinātu korupciju pašas sistēmas ieviešanā. Arī Latvijas robežsardze un muitas pārvalde īstenos vairākus projektus, lai stiprinātu Moldovas robežsardzes kapacitāti atbilstoši ES prasībām un principiem.

Valsts Kanceleja, Valsts administrācijas skola, Vidzemes augstskola un Rīgas Ekonomikas augstskola ar dažādu donoru, tajā skaitā Ārlietu ministrijas atbalstu, jūlija beigās organizē 1. starptautisko sabiedrības vadības vasaras skolu, kurā piedalīsies arī valsts pārvaldes vadošie pārstāvji no attīstības sadarbības saņēmējvalstīm, tai skaitā Moldovas un Gruzijas. Aktīvu sadarbību ar Gruzijas un Moldovas parlamentiem uzsākusi arī Saeima, nododot savu pieredzi integrējoties ES, tai skaitā likumdošanas saskaņošanā un Eiropas lietu koordinācijā. Atbalsts tiek apliecināts arī augstākajā politiskajā līmenī, kā to rāda gan mūsu premjera vizīte Gruzijā, gan oktobrī plānotā Valsts prezidentes vizīte Kaukāzā.

Sekmīgi īstenot attīstības sadarbības politiku iespējams, ja tajā iesaistās ne tikai valsts pārvalde, bet arī nevalstiskās organizācijas, privātais un akadēmiskais sektors. NVO jau tagad aktīvi iesaistās šajā darbā – pērn 21 NVO nodibināja Latvijas Platformu attīstības sadarbībai (LAPAS). Nākamgad Ārlietu ministrija plāno uzsākt atbalsta programmu, kuras ietvaros NVO varēs regulāri pieteikties projektu konkursos, lai īstenotu attīstības sadarbības politiku. Gruzija jau ir izrādījusi lielu interesi pilsoniskās sabiedrības attīstīšanā, un LAPAS dalīborganizācijas var nodot savu pieredzi, īstenojot kopīgus projektus. Tādējādi Latvijas NVO vienlaikus iegūs pieredzi, kas nākotnē ļaus līdzdarboties starptautiskos projektos ar ES un citu organizāciju finansējumu.

Savukārt akadēmiskā sektora pārstāvjiem būtiska loma ir tieši izpētes jomā un sabiedrības izglītošanā par attīstības jautājumiem. Pašlaik akadēmiskie spēki ir piesaistīti, izstrādājot Latvijas stratēģiju sadarbībai ar Moldovu un Gruziju, kas precīzi noteiks saņēmējvalsts vajadzības, efektīvākos palīdzības sniegšanas veidus un mūsu pašu kapacitāti, jo esam ieinteresēti, lai mūsu sniegtā palīdzība būtu ilgtspējīga. Lai veicinātu jaunu speciālistu zināšanas un izpratni, Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Vidzemes Augstskolas programmās jau ir lekciju kursi par jautājumiem, kas saistīti ar attīstību plašākā kontekstā.

Šo dažādo sektoru interese un aktīva iesaistīšanās attīstības sadarbībā liecina, ka Latvija ir gatava un spēj palīdzēt valstīm, kuras sākušas reformu ceļu. Ekspertu zināšanas un praktiskā pieredze ir līdzekļi, ar kuriem Latvija var veicināt tuvējā reģiona stabilitāti un attīstību, tādējādi arī stiprinot mūsu valsts starptautisko ietekmi, kas ir viens no svarīgākajiem Latvijas ārpolitikas mērķiem.



__________________________________

[1] 2003.gadā Latvija 175 ANO novērtēto valstu vidū bija starp 50 attīstītākajām pasaules valstīm. Skat.: http://hdr.undp.org/statistics/data/pdf/hdr04_table_2.pdf


Teksts angļu valodā pieejams šeit.


Šī publikācija ir tapusi ANO Attīstības programmas Latvijā un LR Ārlietu ministrijas kopīgā projekta "Institucionālās kapacitātes veicināšana attīstības sadarbības jomā, lai stiprinātu Latvijas valdības attīstības sadarbības struktūru" ietvaros.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!