Atslēgvārdi:

Kā labāk – ar atzīmi vai bez? 2

Nepieciešams plašāks pētījums par bezatzīmju vērtēšanas sistēmas priekšrocībām un trūkumiem, jo desmit gadu laikā tās ieviešanā ieguldīti lieli līdzekļi un darbs, tāpēc būtu žēl atcelt sistēmu, ko daudzi agrākie noliedzēji beidzot ir pieņēmuši.

Iesaki citiem:

Bezatzīmju vērtēšanas sistēma sākumskolā noteikta jau desmit gadus un visu šo laiku sabiedrībā notiek diskusijas par to, vai tā jāsaglabā, vai arī jāatgriežas pie atzīmēm. Pēdējā laikā presē asi izskan to vecāku viedoklis, kuru bērniem ir augstas spējas, kā arī labas iespējas tās pilnveidot un attīstīt. Tomēr realitāte ir tāda, ka mācības skolā uzsāk bērni ar dažādām spējām un dažādu sagatavotību, īpaši pēdējā laikā. Manuprāt, veiksmīga bezatzīmju vērtēšana sākumskolā nodrošina bērnu vēlmi mācīties, attīsta pašvērtējuma spējas un prasmi īstenot savu individuālās attīstības programmu, nodrošina individualitātes saglabāšanu, veicina bērna personības veidošanos.

Savā darbā ikdienā uzklausu skolēnu, vecāku un skolotāju atšķirīgos viedokļus par vērtēšanu sākumskolā. Esmu divu bērnu māte, abi bērni sākumskolā darbojās bezatzīmju sistēmā, kuru arī man sākumā bija grūti pieņemt, bet šobrīd uzskatu, ka tieši tā nodrošināja viņu veidošanos par sabiedrībā noderīgām personībām. Veicot pētījumu par bezatzīmju vērtēšanu sākumskolā, nostiprinājās mana pārliecība, ka šo sistēmu nepieciešams pilnveidot, bet tā jāsaglabā. Dalīšos savās pārdomās par iemesliem, kāpēc.

“Vērtēšana ir process, kurā tiek apkopota, interpretēta un sintezēta informācija, lai izdarītu spriedumus par audzēkņiem, dotu audzēkņiem atgriezenisko saiti par viņu progresu, stiprajām un vājajām vietām, spriestu par mācīšanas efektivitāti, dotu informāciju pedagoģijas politikai”[1].

Skola novērtē mācību procesu un tā rezultātu. Tie, kuri šodien vērtē un kuru bērnus vērtē, savulaik vērtēti ar atzīmēm. Šobrīd pastāv bezatzīmju vērtēšanas sistēma sākumskolā, 10 ballu vērtēšana 5. – 12.klasē, līmeņu novērtējums 12.klasi beidzot. Kāds ir pamatojums šādai sistēmai?

Sākumskolā bērni gūst pamatiemaņas un prasmes, ieskatu akadēmiskajās zināšanās. Skolotāji viņiem palīdz šajā procesā, izvērtē bērnu spējas, novēro attīstības dinamiku un savlaicīgi ar aprakstošo vērtējumu sniedz vecākiem informāciju par veiksmēm un neveiksmēm, prognozējot tālāko darbību. Atzīme sākumskolā izslēgtu šo konstruktīvo sadarbību starp bērnu, skolotāju un ģimeni, jo tā ir formāla, nesniedz analīzi.

1992.gadā bezatzīmju vērtēšanas sistēmas ieviešana Latvijā tika balstīta uz humānās pedagoģijas pamatprincipiem, kas respektē skolēnu individuālās spējas, ir vērsti uz skolēnu vajadzību izzināšanu un apmierināšanu, motivācijas veicināšanu un skolēnu spējām atbilstošas izglītības vides radīšanu. Šai sistēmai vajadzēja sekmēt objektīvāku mācību sasniegumu novērtēšanu, ietverot zināšanu, prasmju, iemaņu izvērtējumu, kas balstīts uz skolēna mācīšanās stila un attieksmes analīzi, individuālās attīstības dinamiku un skolēna pašvērtējumu.

Lēmumu par bezatzīmju vērtēšanas ieviešanu pedagogi uzņēma ļoti dažādi – vairākums negatīvi, jo pirms tā pieņemšanas netika sagatavoti un metodiski izglītoti. Arī vecāki nebija informēti par būtiskajām atšķirībām un jaunas vērtēšanas priekšrocībām: bērnu saudzējošo raksturu, vispusību, individuālo īpatnību respektēšanu, analītisko raksturu. Turpretim pedagogi, kuri bija apguvuši humānās pedagoģijas metodes un formas, atbalstīja un īstenoja bezatzīmju sistēmu. Arī šobrīd daudzās Latvijas skolās, kurās skolotāji strādā radoši, bezatzīmju vērtēšanu vērtē pozitīvi, tomēr skolotāji kā galvenos trūkumus min neprasmi veikt aprakstošo vērtējumu un lielo laika patēriņu.

Īpašs nosacījums skolēnu radošai un pilnvērtīgai mācību darbībai ir motivācija, kuru veicina skolotāju profesionālā darbība, vecāku ieinteresētība un atbalsts. Kad bērni ir pavisam mazi un darbojas savā nodabā, viņi parasti domā par savu sasniegumu, nevis to, kā veicas citiem. Skolā viņi sāk salīdzināt savus rezultātus ar citiem un tā nosaka savu snieguma līmeni. Šajā laikā bērns savas mācīšanās vērtējumā pāriet no individuālas uz sociālu pieeju, jo klasē valda sacensības gars un „uzvara” vai „zaudējums” bieži šķiet svarīgāki nekā pati iemācīšanās. Skolēni ar augstām spējām jūtas lepni, bet kā konkurences vidē jūtas mazāk spējīgie? Ļoti labi to raksturo šāds secinājums: “Neveiksmīgi centieni konkurences apstākļos izraisa spēcīgas negatīvas jūtas, kas vērstas pret sevi pašu, un, tā kā sacensība neizbēgami rada situāciju, kurā ir daudz zaudētāju un maz uzvarētāju, vairums bērnu noteikti izjūt draudus savai pašcieņai. Bērnu spēju pašvērtējuma kritums pamatskolas gadu gaitā varbūt daļēji ir sekas daudzu klašu sāncensīgajai videi un pārliecīgi uzsvērtajam sociālajam salīdzinājumam skolas gados”[2].

Vecākiem vajadzētu interesēties par sava bērna sasniegumiem un darbības programmu, kas sekmētu viņa spēju attīstību, zināšanu apguvi, prasmju pilnveidošanos, nevis sava bērna sniegumu salīdzinājumā ar klasesbiedriem. Tāpēc vērtēšanai ir jāatklāj, cik labi skolēns ir sasniedzis savu mērķi, nevis, cik labs vai slikts ir viņa darba rezultāts salīdzinājumā ar citiem. Šādu pieeju nodrošina bezatzīmju vērtēšana, nevis formāla atzīme, kas nesniedz konkrētu informāciju par bērna sasniegumiem.

Ja vērtēšanā ar atzīmēm netiek respektētas katra skolēna spējas, uzsvars tiek likts uz gala rezultātu, kurā galvenokārt tiek norādītas kļūdas, skolēni vērtēšanas rezultātu gaida diskomfortā un ar bailēm. Vērtēšana ar atzīmi ir vienkārša, bet formāla, tā neatspoguļo vērtēšanas kritērijus, kas līdz ar to dažādās mācību iestādēs var būt dažādi.

Bezatzīmju sistēmā galvenais uzsvars tiek likts uz skolēna motivāciju mācību procesam, uz pašizglītošanos, vērtēšanas kritēriji ir formulēti atbilstoši skolēnu vecumam visā valstī vienādi, tie atsedz skolēna sasniegumus kopumā - jomās, nevis atsevišķos priekšmetos. Būtiska vieta bezatzīmju sistēmā ir skolēna pašvērtējumam. Šajā vērtēšanā skolēni ir emocionāli droši un ieinteresēti, tā nodrošina sadarbību skolotājs – skolēni – vecāki.

Vecāko klašu skolēni (6.-11.klase), kuri sākumskolā tika vērtēti bezatzīmju sistēmā, izsaka divējādus viedokļus: tie, kuriem šobrīd ir labi sasniegumi mācībās, atbalsta atzīmes jau sākumskolā, bet pārējie pozitīvi vērtē bezatzīmju sistēmu. Vecākiem vieglāk saprotama un vienkāršāka šķiet atzīme.

Valstī nepieciešams plašāks pētījums par bezatzīmju vērtēšanas sistēmas priekšrocībām un trūkumiem un pāreju 4., 5.klasē uz zināšanu vērtējumu 10 ballu sistēmā. 10 gadu laikā ir ieguldīti lieli līdzekļi un darbs bezatzīmju sistēmas ieviešanā, tāpēc būtu žēl, ja bezatzīmju vērtēšana tiktu atcelta šobrīd, kad daudzi agrākie šī jaunieveduma noliedzēji to ir pieņēmuši, kad atlicis tikai skaidri definēt vērtēšanas procesu un kritērijus, izveidot atbilstošus pārbaudes darbus un atrisināt jautājumu par pāreju no bezatzīmju sistēmas uz vērtēšanu ballēs 4., 5.klasē.

Atzīmju un bezatzīmju vērtēšanas sistēmas salīdzinājums



Tabulu veidoja: L. Liepiņa, V. Sūniņa, V. Reķe. (no pārskata par izglītību Latvijā).

________________

[1] Geidžs un Berliners, 1999

[2] Ames& Ames, 1994

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kalvis.apsitis@navig 17.06.2003 20:10
Argumenti par labu bezatziimju sisteemai atkaarto izgliitiibas reformatoru viduu jau daudzkaart redzeetu kljuudu. Panjemsim ljoti labu skolotaaju, kursh sekmiigi lieto "humaanaas pedagogjijas pamatprincipus", kuram tieshaam ir laiks sarakstiit raksturojumus visu savu skoleenu lieciibaas, kursh nelieto atziimes un redzeesim, cik tas viss ir labi.

Peec tam sho metodi padariisim visiem par obligaatu - arii tad, ja skolotaajai ir klasee 40 beerni un vinja straadaa dubultu slodzi. Viss ir atkariigs no situaacijas. Piemeeram, privaatskolotaajs vai guvernants saviem skolniekiem parasti atziimes neliek - rezultaatu tieshaam labaak izteikt, pasakot skolniekam kaut ko motiveejoshu. Bet, ja skoleenu ir daudz, tad bez formaalisma fiziski iztikt nemaz nevar. It kaa var aizliegt likt atziimes, bet rezultaats ir veel formaalaaka papiiru smeereeshana, no kuras nevienam nav nekaadas baudas - skolotaajs ir lieku reizi patreneejies buut par birokraatu, skoleens ir ieraudziijis "liidzsvarotu" bildi ar saviem plusiem un miinusiem, un vecaaki nevar viegli saprast un kontroleet situaaciju. (Jo ir speekaa paarvaldiibas teorijas likums: Procesu, kuru nevar izmeeriit, nevar arii vadiit.)

"Plikai" atziimju likshanai, protams, ir daudz truukumu, tomeer taa ir sisteema, kuru lietot ir labaak, nekaa nedot vispaar nekaadu konkreetu atgriezenisko saiti. Daudzus atziimju sisteemas truukumus ir viegli noveerst. Konkreetaas situaacijaas atziimeem var pievienot kriteerijus (lai skolniekam ir skaidrs, par ko ir sanjemta tieshi taada atziime). Saliidzinaat skoleenus vai studentus peec atziimeem, protams, ir nepedagogjiski, un ir iespeejams nepieljaut, ka skoleenu atziimes kljuust publiski pieejamas (ASV universitaates, piemeeram, izsuuta semestra beigaas lapinju ar atziimeem uz studenta maajas adresi). Latvijaa parasti pietruukst iejuutiibas shajaa zinjaa, bet to var mainiit.

Manupraat, ideaalaakaa ir kombineeta veerteeshanas sisteema, kuraa par konkreetajaa semestrii paveikto skoleens sanjem gan iisu un konkreetu aprakstoshu veerteejumu (kaadi ir skoleena vispaareejie sasniegumi; gruutiibas; utml.); gan arii atziimjveida veerteejumus atsevishkji katraa maaciibu priekshmetaa un varbuut arii vairaakos personiibas raksturlielumos. Svariigi arii, lai skolotaajs ar skoleenu vareetu individuaali apspriestu shos veerteejumus un lai skoleens vareetu pajautaat, kaadeelj veerteejums ir taads, nevis citaads. Ar atziimeem arii var riikoties iejuutiigi un atbildiigi.

Manupraat, nepamatoti ir pretnostatiit galarezultaatu un procesu. (Autore, piemeeram, raksta: "Ja vērtēšanā ar atzīmēm netiek respektētas katra skolēna spējas, uzsvars tiek likts uz gala rezultātu, kurā galvenokārt tiek norādītas kļūdas, skolēni vērtēšanas rezultātu gaida diskomfortā un ar bailēm.") Galarezultaata veerteeshana var nebuut formaala, un tieshi kvalitatiivs galarezultaats (piemeeram, labi sastaadiitaa kontroldarbaa) parasti noraada, ka viss maaciibu process ir bijis kvalitatiivs. Dziive nav tikai cukursaldi humaana; beerniem skolas laikaa jaajuut gan uzvaras, gan zaudeejuma sajuuta; gan arii labi izdariita darba veertiiba.

L. Liepinjas raksta nobeigumaa pievienotaa tabula, ja siikaak nepaskaidro, kas ar to ir domaats, ir visai mulsinosha. Piemeeram, mineets, ka atziimju veerteeshanas sisteema esot subjektiiva, bet bezatziimju sisteema - objektiiva (atziimju likshanai ir iespeejami objektiivi kriteeriji; bezatziimju sisteema automaatiski nenodroshina objektivitaati). Atbildiiba par veerteeshanu bezatziimju gadiijumaa esot "daliita atbildiiba: skolotaajs, skoleens, vecaaki" (par veerteeshanu visur citur rakstaa saukta atgriezeniskaa saite, kuru skolotaajs sniedz skoleenam un vecaakiem - taatad par to jebkuraa gadiijumaa atbild skolotaajs. Ar pashnoveerteejumu skoleens var nodarboties un nodarbojas neatkariigi no speekaa esoshaas veerteeshanas sisteemas, kaut vai peec vienkaarshaa principa - izdevaas/neizdevaas sasniegt sev veelamo rezultaatu.) Atziimju sisteemaa esot "uzsvars uz gala rezultātu, skolēni nemotivēti". Vai tad galarezultaats nav motiveejoshs? Galarezultaats var atraisiit cilveekos visaadas noderiigas iemanjas - dazhs pats uztaisa maajasdarbu, cits maak to paluugt izdariit savaa vietaa kaadam citam - viss notiek kaa dziivee :-) Protams, svariigi panaakt, lai veerteeshanas sisteema (vienalga atziimju vai bezatziimju) veicinaatu orientaaciju uz peec iespeejas attiistoshaaku un interesantaaku galarezultaatu. Piemeeram, lai garaa laika posmaa buutu ieguveeji tie, kuri orienteeti uz maaciishanos, nevis uz shpikoshanu vai izdabaashanu dazhaadaam skolotaaju veelmeem.

Galvenais luugums raksta autorei - nemeegjinaat uzspiest savu "bezatziimju viedokli" visai Latvijai kaa vieniigo pareizo. Domaaju, ka skolu maaciibu paarzinji, atsevishkjie skolotaaji un vecaaki ir pietiekami kompetenti, lai vareetu izveeleeties skolas situaacijai un beernu intereseem piemeerotaako veerteeshanas sisteemu no vairaakaam iespeejaam. Ja skoleens maina skolas (vai formaali jaasaliidzina kaut kaadi formaalie raadiitaaji dazhaadaas skolaas), tad var vienoties par noteiktas meeriishanas sisteemas lietoshanu, lai vareetu viegli sagatavot vajadziigos dokumentus. (Vajag piedaavaat skaidras vadliinijas, nevis paljauties uz to, ka visi vienaadi sapratiis "humaanaas pedagogjijas pamatprincipus".) Par pamatprincipiem runaat ir viegli, bet sagatavot eertas veidlapas un instrukcijas, kaa arii apmaaciit skolotaajus taas lietot, lai viss tieshaam buutu tik objektiivi, ir krietni gruutaak.

Svariigi, lai skolotaaji un skoleeni pashi gribeetu lietot dazhaadas alternatiivaas veerteeshanas sisteemas. Jo aizliegt skolaam likt lieciibaas atziimes, ja vecaaki taas veelas, ir pilniigi absurdi. Kur buus izveeles briiviiba, tur uzplauks visi ziedi un attiistiisies visdazhaadaakaas veerteeshanas sisteemas. Tas buus daudz tuvaak cereetajam humaanismam, nekaa visziniiga skolotaaju un vecaaku pamaaciishana.

Ar cienju,

Kalvis Apsiitis, stundu pasniedzeejs Latvijas Universitaatee

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ernests 17.06.2003 14:13
Varbuut vispaar nevajadzeetu taas atziimes :-) Man arii nepatiik, ka augstskolaa ir atziimju sisteema :-) Vajadzeetu labaak veidot sisteemu ieskaitiits vai neieskaitiits :-) Svaadaak man rodas kompleksi un es netieku motiveets pashizgliitoties, jo citi studenti, kas nestraadaa nopelna labaakas atziimes :-(

Es par reformu augstskolaas :-)

Saistītie raksti
Parm izgl 255x203

Pārmaiņas Latvijas izglītībā: izaicinājums sistēmas vadībai. Pārskats par izglītību Latvijā 2001./2002. gadā Autors: Jānis Eglītis, Ilvija Vule, Līga Krastiņa, Brigita Zepa, Līga Liepiņa, Valentīna Sūniņa, Valda Reķe, Inese Didže, Brigita Tivča, Rita Nīkrence, Andrejs Geske, Andris Grinfelds, Andris Kangro, Juris Zaķis, Mārīte Seile, Rita Kaša, Aleksejs Šņitņikovs, Ilz