Kā izskaidrot līdzdalību vēlēšanās? 22

Astoņas atbilžu versijas, cenšoties izskaidrot 46% līdzdalību

Iesaki citiem:


Nav pasaulē daudz parādību, kas mani kaitinātu vairāk, kā vāji argumentēta komplicētu parādību, problēmu reducēšana uz vienu "pirmcēloni" un tam atbilstošu (pseido) risinājumu. It sevišķi, ja šī trivializēšana notiek ar totālu pārliecību, nepieļaujot savas kļūdīšanās iespēju un ignorējot alternatīvus skaidrojumus.

Tieši šādi skaidrojumi šobrīd dominē, mēģinot saprast iemeslus 46% (zemajai) aktivitātei 1.jūnija pašvaldību vēlēšanās.

Pirmkārt, aicinu dziļi ievilkt elpu, nomierināties un saprast, ka nekāda nacionālā traģēdija nav notikusi. Latvijas rādītāji izskatās slikti uz iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu fona (52.85% 2005.gadā; 53.80% 2009.gadā), taču tie ir gluži pieņemami, piemēram, uz 2004.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu fona (41.34%) un gandrīz visu referendumu kontekstā. Tāpat - nav tā, ka esam nogāzušies uz kādu mūsu reģionam vai demokrātijai principā totāli nepieņemamu līmeni. Jā, Igaunijā 2009.gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās 60%, taču 2005.gadā - tikai 47%. Lietuvā 2011.gadā piedalījās 44%. Demokrātijas paraugvalstī Šveicē līdzdalība pēdējās desmitgadēs visa līmeņa vēlēšanās tradicionāli ir starp 44-49%.

Tas nenozīmē, ka nav par ko satraukties vai meklēt aktivitātes samazināšanās iemeslus. Vajag. Tik jāsaprot, ka var atrasties nevis viens Iemesls, bet vairāki, pat daudzi, turklāt tie var savstarpēji mijiedarboties īpaši komplicētos veidos. Ne velti pasaules attīstītākās valstis nu jau vairākas demitgades sūdzas par līdzdalības līmeņa samazināšanos (interesentiem atslēgvārds: trend of decreasing turnout), bet vispārēja konsensa par šīs parādības cēloņiem kā nav, tā nav. Nav pat skaidrs, vai tas tiešām ir vērtējams kā kaut kas negatīvs, vai arī cilvēki vienkārši izvēlas politikā iesaistīties citos veidos.

Otrkārt, atļaušos apgalvot, ka ja kāds jums apgalvo, ka viņš/viņa droši zina iemeslus, kādēļ 1.jūnija aktivitāte bija 46%, viņš/viņa maldina pats sevi vai ar jums manipulē. Nudien nezinu veidu, kā bez padziļinātas vēlētāju (un nebalsotāju) pēcvēlēšanu aptaujas šo noskaidrot. Nedomāju, ka ir kāda versija, kas destilē vienu vienīgu cēloni, kas šādu aktivitāti izskaidro. Piedāvāju secīgi paskatīties uz 8 versijām, kas vai nu ir ļoti plaši publiski skanējušas vai vienkārši izklausās loģiski!


1.versija. Cilvēkiem apnicis. Rezumējot: pēdējā laikā vēlēšanu un referendumu ir bijis TIK DAUDZ, ka cilvēki vairs nespēj turēt.

Problēma - kur tam ir jebkāds apliecinājums? Kaut kas, kas neliktu šai versijai šķist no pirksta izzīstai? Iepriekšējais referendums (par divām valsts valodām) notika aptuveni pirms pusotra gada. Pirms tā referenduma nepilna gada laikā notika divas parakstu vākšanas, referendums un ārkārtas Saeimas vēlēšanas. Vēl pirms tam - kārtējās Saeimas vēlēšanas. Vēl pirms tam - referendumi un pašvaldību vēlēšanas. Tieši ŠOBRĪD, salīdzinājumā ar to, kas Latvijā darījās pirms pusotra gada, nekādas vēlētāju nogurumu izraisošas aktivitātes Latvijā nav bijušas. Turklāt arī TAD, kad dažādu balsošanu intensitāte bija sevišķi bieža (lai gan nekad ne tāda, kā Šveicē, kur gadā pilsoņiem ir 6-7 balsojumi), nekādas panīkuma pazīmes nebija vērojamas. Pat otrādi. Neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām DnB Nord pētījumu centram SKDS pasūtīja aptauju par to, cik iedzīvotāju ir noskaņoti doties uz vēlēšanām. Tādu bija 50% - salīdzinājumā ar 36% 2009.gadā. Izskatās pēc noguruma un apnikuma?

2.versija. 2009.gada vēlēšanas bija īpašas. Proti, vienā dienā sakrita pašvaldību vēlēšanas un EP vēlēšanas, - šī sakrišana mākslīgi palielināja līdzdalību, līdzdalība būtu jau 2009.gadā bijusi zemāka, ja ne EP vēlēšanas. Tad uz tā fona 2013.gada vēlēšanas vienkārši turpinātu arī Saeimas vēlēšanām raksturīgo vispārējo lejupslīdošo tendenci, bet ne tik dramatiski kā šobrīd.

Manuprāt, šajā versijā "kaut kas ir" - bet nudien nevaru izdomāt veidu, kā no šodienas perspektīvas noskaidrot, cik cilvēku būtu devušies 2009.gadā vēlēt pašvaldības, ja viņiem nebūtu iespējas nobalsot arī par EP deputātiem. Tā kā šī versija ir interesanta, bet, manuprāt, nepārbaudāma. Kā piemērots atskaites punkts šaubīgs ir arī iepriekšējais pašvaldību vēlēšanu laiks 2005.gadā - jo toreiz vēlēšanas notika "tuvāk vēlētājam", mazākās administratīvās teritorijās, kas varēja būt nopietns faktors līdzdalības izmaiņās.

3.versija. Pārāk saulaina diena.

Nu, nē, taču ... ar visu cieņu pret vienkāršibu un nemēģināšanu lietas sarežģīt, bet kā tas var būt galvenais skaidrojums? Saulains bija visā Latvijā, bet līdzdalības kritums, salīdzinājumā ar 2009.gadu, ir ļoti atšķirīgs. Rīgā - 3-4 procentpunkti, Daugavpilī - 18 procentpunkti. Šo skaidrojumu arī grūti pārbaudīt vēsturiski, jo 2009.gada vēlēšanas bija atšķirīgas ar to, ka sakrita ar EP vēlēšanām, bet 2005.gadā un agrāk vēlēšanas notika martā. Bez tam - un ja būtu lijis?

4.versija. Reklamēšanās ierobežojumi. Tā kā uz šīm vēlēšanām pirmo reizi bija noteikts aizliegums izvietot politiskās reklāmas rullīšus televīzijā, daži apsūdzoši pirksti norāda šajā virzienā.

Bet, atvainojiet, ja problēma ir kampaņas intensitātē, tad apmeklējuma kartei, salīdzinājumā ar 2009.gadu, būtu jāuzrādās pavisam citai! Vislielākajam kritumam tad būtu bijis jābūt Rīgā, kur: a) pilsētā agrāk kandidējošās partijas parasti reklamējās televīzijā, bet šogad nevarēja; b) pašvaldība bija aizliegusi pat politiskās vides reklāmas - kandidātu sejas nerēgojās no tiltiem, stabiem, pažobelēm. Ja Rīgas aktivitātei bija pamatīgi jākrīt, tad aktivitātei būtu bijis jāpaliek aptuveni iepriekšējā līmenī tajās pilsētās, kur startēja partijas, kas tāpat (arī citos gadus) nebūtu reklamējušās nacionālā līmeņa televīzijā un kas šogad izvērsa īpaši aktīvu kampaņu, izmantojot pastu un plakātus.

Bet ko mums rāda līdzdalības rezultāti? No lielajām pilsētām tieši Rīgā ir vismazākais aktivitātes kritums! (55-56% šogad, salīdzinājumā ar 59% 2009.gadā), kamēr Jūrmalā ar tās šī gada milzu kampaņotāju aktivitāti kritums ir no 58% uz 49%/50%, Daugavpilī no 55% uz 37%, Valmierā - 56% uz 43%.

Televīzijas ļoti daudz atspoguļoja vēlēšanas ziņās un diskusiju raidījumos. Citi mediji arī. Pasta kastītes bija pārbāztas. Neredzu līdzdalības rādītājos jebkādu pamatu pieņēmumam, ka tieši reklāmas klipu aizliegums ir samazinājis līdzdalību: tieši otrādi - Rīgas piemērs rāda, ka pat īpaši drastiskāki politiskās reklāmas aizliegumi nav faktors, kas būtiski mazinātu vēlētāju aktivitāti, vismaz tik ilgi, kamēr mediji runā par vēlēšanām, notiek diskusijās, kā arī partijas var par sevi vai saviem konkurentiem pavēstīt pa pastu, klātienē, internetā.

5. versija. Latvijā vienkārši nav vairs tik daudz cilvēku un oficiālā statistika šos liekos "balsstiesīgos" nav atskaitījusi.

Šī ir hipotēze, kas prasa nopietnāku pārbaudi. Problēma - es nezinu, cik labi ir dati, ja vēlētos 2013.gada aktivitāti salīdzināt ar 2009.gadu (cik tad bija "par daudz uzskaitīto" un - cik tagad). Turklāt nav jau tā, ka balsstiesīgie, ja vēlētos, vispār netiek līdz urnām - galu galā pirms pusotra gada referendumā piedalījās vairāk nekā 70%. Protams, būtu jāņem vērā, ka jāsalīdzina tikai salīdzināma ranga vēlēšanās, bet tad arī vērts atgriezties pie domas, ka iepriekšējās vēlēšanas, kur vēlēja tikai un vienīgi pašvaldības, notika sen, tikai - 2005.gadā. Bet būtu jauki, ja kāds varētu sakorelēt līdzdalības IZMAIŅAS vismaz starp 2009. (diemžēl 2005.gads nav izmantojams savādāka administratīvā iedalījuma dēļ) un 2013.gada vēlēšanām konkrētās pašvaldībās, no vienas puses, un starplaikā notikušo depopulāciju tieši šajās pašvaldībās (optimistiski pieņemot, ka depopulācijas rādītāji kādam ir).

6. versija. Mazāk sakarīga izvēle vai nolemtība daudzās pašvaldībās. Proti, cilvēkiem nebija, par ko balsot (salīdzinot ar iepriekšējiem vēlēšanu cikliem).

Par šo versiju: iespējams, ka dažās pašvaldībās tas izskaidro zemāku aktivitāti, bet šis neder kā pamatskaidrojums tādēļ, ka aktivitāte ir samazinājusies teju VISUR Latvijā. Neredzu pazīmes, ka uz 1.jūnija vēlēšanām visur Latvijā tiktu piedāvāti mazāk sakarīgi kandidātu saraksti nekā 2009.gadā. Teorētiski iespējams, ka, salīdzinot ar 2009.gadu, audzis vēlētāju prasīgums - ja 2009.gadā ar kandidātu piedāvājumu vēlētājam būtu pieticis, lai ierastos uz vēlēšanu iecirkni, tad 2013.gadā vēlētājs pat ar analoģisku ( iespējams, pat labāku!) kandidātu piedāvājumu nebūs izkustināms no mājas. Teorētiski tas varētu būt, bet bez padziļinātas vēlētāju (un absentistu) aptaujas, kas pēc vienas metodoloģijas būtu rīkota gan 2009.gadā, gan 2013.gadā, arī šis nav izdibināms.

7. versija. Piesaiste konkrētam vēlēšanu iecirknim.

Jā, iespējams, ka šis mazina līdzdalību vēlēšanās. Šo arī ir salīdzinoši viegli noskaidrot, vienkārši nebalsotājiem pajautājot, kādēļ viņi nepiedalījās un noskaidrojot, cik lielai daļai šķērslis bija tieši ģeogrāfija. Bet tas diez vai izskaidros atšķirības no 2009.gada, jo tad spēkā bija tā pati sistēma - vai ne?

8. versija. Vāja kampaņas "vilkme". Iespējams, ka vislatvijas vēlēšanu kampaņas loģiku diktē tieši Rīga. Ja Rīgā ir aizraujoša kampaņa, arī citas pašvaldības "pavelkās". Ja nav - tad visi nīkst.

Šis, manuprāt, nav ne labāks, ne sliktāks kā desmiti citu skaidrojumu - un, tāpat kā tiem citiem skaidrojumiem, arī par šo ir grūti izdomāt metodi, kā pārliecināties, vai/cik tajā taisnības. Bez tam atkal jāatzīmē, ka tieši Rīgā samazinājums, salīdzinot ar citām lielajām pilsētām, bija vismazākais - pat ar to, ka nebija ne Šlesera, ne Kristovska un vēlēšanu rezultāts bija izšķirts sen pirms vēlēšanu dienas.

Rezumējot. Manuprāt, visgodīgākā atbilde uz jautājumu "kā izskaidrot tik zemu līdzdalību 2013.gada vēlēšanās?" ir - es nezinu. Nezinu, bet, lūk, dažas hipotēzes, kuras būtu vērts pārbaudīt (manuprāt, īpaši jāskatās uz Nr. 2, 5, 6, 7, 8 augstāk redzamajā sarakstā). Visticamāk, atbilde, ja to vispār būs iespējams atrast, būs komplicēta - proti, līdzdalība samazinājusies DAŽĀDU apstākļu ietekmē. Vislabākā metode - CVK noorganizēt reprezentatīvu aptauju, kurā balsstiesīgajiem vēlētājiem atvērta jautājuma veidā tiktu pajautāts, kādēļ viņi piedalījās vai nepiedalījās šajās vēlēšanās.

Bet arī ja šāda aptauja netiks noorganizēta un līdzdalības rādītāji tā arī paliks mistērija, tas nenozīmē, ka nekas nav jādara. Kā minimums, būtu jāpajautā Igaunijas kolēģiem, ko tieši viņi ir darījuši, lai pašvaldību vēlēšanu aktivitāti uzvilktu no 47% uz 60% (iespējams, vispār neko konkrētu!)

Papildus būtu jānāk pretī vēlētājiem, kas vēlētos izdarīt savu izvēli, bet kurus ierobežo kādi administratīvi šķēršļi: piemēram, jāpārdomā, vai TIEŠĀM balsošanu var organizēt tikai ar piesaisti pie konkrēta iecirkņa, vai TIEŠĀM kaut uz pašvaldību vēlēšanām nevar balsošanu organizēt arī elektroniski (starp citu, vai tad elektroniskās balsošanas pilotprojekts uz pašvaldību vēlēšanām nebija viens no 11. Saeimas solījumiem?)

Tāpat - vēlreiz atkārtojot un uzsverot iepriekšējā bloga ieraksta tēmu - ja jau tik daudzi iedzīvotāji žēlojas, ka nav par ko balsot, kādēļ gan pašvaldību vēlēšanās nevarētu būt brīvie saraksti?

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (22) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Skumjais bruņinieks lumpenim

uzjautrinājiet mani

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
iv

bet vides reklāma taču bija atļauta, tikai vēsturiskajā centrā aizliegta. pilna Rīga bija ar priekšvēlēšanu plakātiem uz katra stūra tāpat kā parasti, ja atskaita centru

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Karina Bieza

Nopietni? Katru darba dienu braukaju no vefinja lidz Rigas centram pa Brivibas ielu - nevienu politisko reklamu nemaniju (atskjiribaa no ieprieksejiem gadiem, kad politikju sejas un lozungi bija redzemi uz katra stura), cik zinu, shis posms nu nekadi nav vesturiskais centrs. SC, bez vesturiskaa centra, noteica vel daudzus citus rajonus, kur reklama bija aizliegta. Vefins tagad laikam skaitaas vesturiskaa apbuves teritorija :D. Lasot to sarakstu, kuraa reklameshanas bija aizliegta jasak domat, ka vienkarsak bija uztaisit sarakstu ar vietam, kur taa bija atljauta.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Skumjais Bruņinieks joprojām Latvijas visizcilākam lumpenim

Jūs tiešām esiet dīvains radījums.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Lumpens

Racionāli spriedumi Latvijā ir dīvaina lieta, tas ir sen zināms. Tāpēc arī šeit rodas citas dīvainības - sākot ar nabadzību un beidzot ar zemo algu primitīviem biznesiem. Tā nav Eiropa. Tā ir dīvainā zeme, brīnumu zeme.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Lumpens

Par apsaukāšanos lumpeniem nav ko apvainoties, tas nav nekas personīgs. Labējie tādā veidā veic PR, vāc balsis un tiek pie labas dzīves.

Lemberga lieta ar katru gadu izskatās aizvien nejēdzīgāka un aizvien vairāk atgādina izrēķināšanos ar valsts varas palīdzību.

Vēl 2009. gadā Vienotība varēja teikt, ka zaļajiem ir zelta kārts rokās, bet pēdējos 2 gadus vairāk nav nekāda attaisnojama lēnajam kriminālprocesam. Gaišo spēku koalīcijai rokās ir visi amati - iekšlietu, tieslietu, finanšu ministrijas - ar ko palīdzību procesu varētu ātrāk pabeigt. Un vajag taču tik maz. Piem., Latvijā jau ir juristu pārprodukcija, konkursi uz valsts amatiem (kuros prasa juristus) ir milzīgi. Vai tad valstij ir grūti atrast kādu lieku miljonu latu un izveidot 10-15 jaunas štata vietas, ar kurām lielos korupcijas procesus varētu pabeigt? Beigās tas taču atmaksātos, ja varētu konfiscēt notiesāto mantu? Bet nekas tāds nenotiek. Kad Saeima grozīja pagājušā vasarā kriminālprocesa likumus, tad Vienotības koalīcija ieteica absurdus priekšlikumus procesu paātrināšanai - piem., tika paredzēts, ka arī tiesas zināmā mērā varētu nodarboties ar izmeklēšanu (parasti izmeklēšana un tiesa tiek šķirtas - izmeklēšana vāc pierādījumus, bet tiesa ir no izmeklētājiem neatkarīga iestāde, kas sver un izvērtē pierādījumus), vai arī ka prokuratūras pusei varētu dot vairāk līdzekļu tiesas sacensībā nekā aizstāvībai. SC tovasar iebilde pret tik absurdiem likumprojektiem, arī LU tiesībnieki bija pret. Bet Vienotības lielie juristi - Čepāne, Āboltiņa, Judins, utt. spēja neko vairāk, kā bārstīties ar frāzēm, ka tas nepieciešams Lemberga notiesāšanai un ka SC aizstāvot Lembergu, utt. Nevien juridiska argumenta no Vienotības puses tik radikālām un netaisnīgām kriminālprocesa izmaiņām nebija. Un tas raksturo visu tiesas procesa gaitu. Gaišajiem spēkiem ir izdevīgi turēt sev tādu biedēkli. Tiesa jau sen ir kļuvusi par izsmieklu. Pilnīgi iespējams, ka tur nekā nav.

Kā izsmiekls ir arī fakts (labējie mēdiji atkal par to noklusēja), ka ir atcelti daudzi aizliegumi un apsūdzības, kuras bija Šlesera kratīšanas (un Saeimas atlaišanas) pamatā. Lietas tiek paklusām izbeigtas, jo neko nevar atrast un sāk izskatīties, ka nekas vairāk par izrēķināšanos arī nav bijis.

Arī pati jautājuma būtība ir divdomīga. Pirms pāris mēnešiem Ir bija publicēti Lemberga lietas materiāli. Nu nekā tāda tur nebija. Lembergs itkā esot izdarījis spiedienu uz dažiem uzņēmējiem, lai tie maksā kādas nodevas vai paraksta kādus līgumus. Tas ir ļoti divdomīgi. Ja jau bija kriminālās darbības, tad taču uzņēmējiem vajadzēja par to ziņot uzreiz un nevis samierināties ar izdarībām un tikt pie sava kumosa. Arī pats izspiešanas veids ir ļoti divdomīgs. Šajā gadījumā gaišie spēki saka, ka notikusi izspiešana. Bet citā gadījumā - kad nabadzīgam jaunietim ir jāatsakās no augstākās izglītības un jāiet vērt reņģes vai jābrauc uz ārzemēm sēnes lasīt, tad nekādas izspiešanas neesot - brīvais tirgus darbojas at its best! Un tāda pati izspiešana pēc būtības ir arī prostitūcija, tāda pati izspiešana bija pirms 2-3 gadiem, kad viena ziemeļvalstu banka samazināja štatus (toreiz bankas CEO no bankas par šo sasniegumu dabūja miljonus vērtu dzīvokli Stokholmas centrā kā prēmiju), tad HR departaments spieda visus atlaižamos darbiniekus parakstīt vienošanos, ka bankai nav jāizmaksā likumā paredzētais atlaišanas pabalsts (ka banku nu galīgi nebūtu izputinājis). Kāpēc gaišie spēki šādos gadījumos neceļ traci par izspiešanu? Kāpēc gaišie spēki neparedz likuma normas, kas izslēgtu šādu izspiešanas situāciju veidošanos (piem., nosakot, ka darba ņēmēja un devēja vienošanas kas samazina darba ņēmēja iespējas, nav spēka; civillikums ir pilns ar līdzīgām normām citos gadījumos). Ja pieaudzis un pietiekoši bagāts cilvēks (kuram nedraud atlaišana pēc dienas un bads vai nabadzība pēc mēneša) ir licis parakstu uz līguma un pēc tam runā par izspiešanu, tad ir ļoti, ļoti apšaubāms, ka tā patiešām ir bijusi izspiešana. Bizness ir nežēlīgs, manevru iespējas ne vienmēr ir lielas un nav katrā reizē jāceļ skandāls un jāiet pie prokuratūras.

Arī Lembergam piedēvētā zaudējumu nodarīšana valstij ir ļoti apšaubāma. Tie varbūt ir augstākais 1 miljrads latu 20 gadu laikā. Ja sarēķina, cik daudz latus bagātākie Latvijas cilvēki ir pārpumpējuši no nabadzīgāko ļaužu kabatas izmantojot regresīvu nodokļu sistēmu (Latvijā pārtiku apliek ar augstāko PVN likmi, bet luksus automašīnas var pirkt par 0% PVN, izmantojot nodokļu "optimizācijas" shēmas; Latvijā ienākumi no darba tiek aplikti ar 24% (neskaitot sociālos nodokļus), ienākumi no kapitāla - ar 10-15%, pie tam - pirms 2009. gada ienākumi no kapitāla, NĪ spekulācijām netika aplikti ar nodokli vispār!), tad labējo partiju likumīgi (bet netaisnīgi) nodarītais posts Latvijas pamatiedzīvotājiem ir daudzkārt lielāks par lielo korumpantu nodarīto postu.

Visu to iedzīvotāji redz un saprot (vai vismaz izjūt un neapzināti rīkojas). Tāpēc arī Lembergam ir savs atbalstītāju loks. Viss ir loģiski. Nav pat jābūt lumpenam, lai Lembergu atbalstītu. Nedaudz par daudz šajās runās ir mājienu, bet tiesas sprieduma kā nav, tā nav. Lai gan ir pilnīgi visi apstākļi (varbūt izņemot vien pašu galveno - nozieguma sastāvu), lai pie sprieduma nonāktu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Skumjais Bruņinieks joprojām Latvijas galvenajam Lumpenim

Esiet patiesi apbrīnojams(tikai naeapvainojieties), nomaldījies kukainis.
Visas Jūsu rūpes par sociālo taisnīgumu ir slavējamas.
Tikai viena problēma un jautājums, ko uzdevu jau agrāk god. Kažokas kdz, - kā visu to var sasniegt, ja Latvijas vēlētāji ir "lumpeņi" un joprojām ir dedzīgi Lemberga atbalstītāji.
Starp citu,
Latvijā sekmīgi norisinās process - Izdzēsīsim "sarkano līniju pret Lembergu".

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Lumpens

Interesanti palasīt, kā runā Amerikas lumpeņi prezidents Obama un lumpenis vice prezidents Baidens

America's middle class is the economic engine of this nation. Our road to economic recovery begins with restoring the prosperity of working families and small business owners. ... a strong middle class equals a strong America. We can’t have one without the other. This Task Force will be an important vehicle to assess new and existing policies across the board and determine if they are helping or hurting the middle class. It is our charge to get the middle class – the backbone of this country – up and running again...

The American story is one of expanding opportunity and shared prosperity. It's a story about the future; it's never about the past. It's a story in which we put the middle class families that are the heart of the nation at the heart of our efforts, because it drives everything else. Where I grew up, as the President referenced, not only in Scranton but in Wilmington, Delaware, like many, many of you, there are an awful lot of proud women and men who still reside in those neighborhoods. They don't want the government to solve their problem. But at a minimum, they wanted the government to understand their problem -- to understand their problem, be cognizant of the problem. They just wanted leaders who not only understood their problem, but leaders who would offer them policies that gave them nothing more than a chance, nothing more than a chance to make it.

Es esmu lepns par to, ka esmu Lumpenis. Kopā ar ASV lumpeņiem. Un tagad Latvijas lumpeņi ir arī oficiālo kopā gan ar Obamas vadītiem ASV lumpeņiem, gan kopā ar Blēra - Brauna - Milibank vadītiem Lielbritānijas lumpeņiem, gan Vācijas, Francijas, Austrijas un Šveices sociāldemokrātiem: http://www.saskanascentrs.lv/lv/zinas39/j-urbanovics-sdp-saskana-apliecinaja-savu-piederibu-eiropas-un-pasaules-socialdemokratiskai-kustibai/

Pienāks reiz laiks, kad cilvēki sapratīs savas intereses un spēs atteikties no entiskām emocijām, lai izveidot Latvijā un pasaulē taisnīgāku un laimīgāku sabiedrību.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Lumpenis

Saeimas dokumentos var redzēt, kādus priekšlikumus katra partija ir iesniegusi, kā balsojusi, ko runājusi debatēs. Šeit var minēt gan labējās koalīcijas atziņu "nav naudas, tāpēc likumu nepildīsim", ko no Saeimas tribīnes valdošās koalīcijas pārstāvis pateica Mālpils negadījuma debašu sakarā. Šeit var minēt labējās koalīcijas paveikti ļoti apšaubām Hipo bankas prihvatizāciju un atteikšanas veidot attīstības banku uz tās bāzes (kas būtu desmitkāršojis attīstībai pieejamos līdzekļus, jo valstij būtu jāiegulda tikai kapitāls, pārējais finansējumus būtu no privātiem ieguldījumiem). Šeit var minēt neskaitāmos balsojumus par un pret progresīviem nodokļiem, samazinātām PVN likmēm, sociāliem pabalstiem, pensijām. Neskaitāmi balsojumi par pašvaldību finansējumu, par mājokļiem, veselības aprūpi, utt., utt.

Labs indikators ir arī lielās runas pie Saeimas sesijas atklāšanas vai pēc premjera ziņojumiem. SC parasti tajās atklāti atzīst sociāldemorkātijas vērtības, bet V. Dombrovskis savās runās pilnībā ir izslēdzis jēdzienu "visdusšķira". Ja atceramies Atmodas laikus, tad "vidusšķiras" veidošana un labklājība (toreiz bija cerības, ka pēc kāda laika tai piederēs visi cilvēki un būs tikai viena - šī šķira) bija daudzu partiju mērķis un vēlētāju galvenais izvēles kritērijs. Labējā koalīcija ir pilnībā izstūmusi to no politiskās dienaskārtības. Šāda labējās koalīcijas darbība ir pretrunā ar Rietumos notiekošo, piem.: http://www.whitehouse.gov/strongmiddleclass

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Skumjais Bruņinieks - joprojām "lumpenim"

Kas liek Jums secināt, ka es neesmu ielūkojies Saeimā?
"Jūsu rīcība nav pareiza", "diskusija pilnīgi lieka" - tādi Jums tie secinājumi..
Bet varbūt atbildiet pēc būtības.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Skumjais Bruņieks - "lumpenim".

Nu kāds Jūs "lumpenis", vienkārši nevariet saprast - Latvijā nav sociāldemokrātiskas partijas un SC vēlvairāk to nevajag meklēt. SC, starp citu, ir ļoti bagāti cilvēki(paskatieties deklarācijas). SC retorika ir populistiska un ķer(piedodied) tādus naivus cilvēciņus kā Jūs.
Aiz sociāldemokrātu lozungiem un idejām Latvijā ir slēpūšies čekisti, komjaunieši un zagļi. Lielu lomu "sociķi" nospēlēja Latvijas "zelta tilta" uzbūvē ar Bojāru priekšgalā, kur skumji asistēja un noskatījās Atmodas līderis Īvāns.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Lumpenis

Var redzēt, ka neesat ne reizi paskatījies, kas notiek Saeimā. Barojaties tikai Latvijas labējās propagandiskās preses, tāpēc arī Jūsu rīcībā nav pareiza informāciju un nav arī pareizi secinājumi. Diskusija šeit ir pilnīgi lieka.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Skumjais Bruņinieks

labdien!

Lumpeņus var iedalīt dažādās kategorijās:
1. Tos, kurus nosoda intelektuālis Hermanis - "pārdevušies" par tramvajbiļetēm.
2. Tos, kuri gaida katreiz "BRĪNUMU" un pēc iespējas ātrāk.
3. Visbīstamākais "lumpenisms" un es nezinu kāpēc intelektuālim Hermanim par to "nesāp" galva - latvieši jau ilgus gadus balso par Latvijas lielāko zagli, bet "kas tomēr "dalās".
Kāpēc tāds satraukums pēkšņi Hermanim par to, ka pārsvarā trūcīgi cilvēka atbalsta to, kas iedod viņiem iespēju braukt par brīvu.
Piedodied - Latvijā ilglaicīgi letiņi balso par smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu un par to režisors neuztraucās.
Tieši otrādīgi - Hermanis atļāvās nepieņemt godīgi nopelnīto valsts apbalvojumu no Zatlera(cilvēka, kas ir valsts "dižzadzēja" lielākais apkarotājs) un vienlaicīgi, kā pēdējais lupata, pazemīgi to pieņēma no prez. Bērziņa, kas ir noLemberga skolas - "zogu, bet dalos".
Kāpēc šis garais ievads?
Es nosaucu Latvijas lumpeņus un, manuprāt, otrie( tie, kas gaida "brīnumu" uzreiz ) ir tie, kas neaizgāja uz vēlēšanām.
Zatlers tiem no gaisa BRĪNUMU neatnesa - nu gaida citu mesiju.
Šie lumpeņi(piedodied) dzer aliņu, bezdē dīvānos un gaida nākamo "brīnumdari".
Man ļoti, ļoti žēl, ka RP neieguva atbalstu. Viņai ir jauns elektorāts un tas pacietīgi jākrāj.
Rīkojums N2 uz pāris gadiem ienesa mums valstī svaigu gaisu bez oligarhiem.
Bet mums tuvāka ir smirdoņa ar smagos noziegumos apsūdzēto Saeimas gaiteņos.
Esmu ļoti, ļoti noskumis.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Lumpenis

Nu saucat mani par lumpeni, ja gribat. Bet balsoju un balsošu par sociāldemokrātiem (un tagad un pārskatām nākotnē tas nozīmē par SC, jo kreisajā frontē pagaidām tas ir pats labākais) un tam ir daudz iemeslu. Lai Latvijā būtu visiem vienlīdzīgas materiālās iespējas uz izglītību un personīgo izaugsmi (ja tas nozīmē transporta brīvbiļetes un brīvpusdienas skolā, bezmaksas mācību grāmatas un formas tērpi - lai tā tad arī būtu), uz labu darbavietu atrašanu un radīšanu. Lai visiem būtu iespējas uz pieejami medicīnisko aprūpi. Lai Latvijā būtu augsti attīstīti biznesi, kas lieto tehnoloģijas un pieprasa labu darbaspēku (un laba darbaspēka attīstība ir nepieciešama spēcīga sociālās apdrošināšanas sistēma, kas dod materiālo iespēju pamatu savu spēju attīstībai atbilstoši darba tirgus augstākajām prasībām) un pretim ir gatavi maksāt gan labas algas un labus nodokļus. Sociāldemokrātija nozīmē arī primitīvo biznesu anihilēšanu. utt. utt.

Protams, daudziem nepatiks sociāldemokrātija - visiem primitīvo biznesu īpašniekiem, bagātajiem, kuri regresīvās nodokļu sistēmas dēļ var pirkt visādus grabuļus un lepoties ar tiem. Protams, ka šie morālie zagļi un tautas laupītāji izdomās pasaciņas par lumpeņiem, lai piespiestu tautas vairākumu atteikties no savu interešu aizstāvības un piespiestu tautas vairākumu (Raiņa pamatšķiru) balsot par bagātniekiem un primitīvo biznesu īpašniekiem izdevīgiem labējiem politiskiem spēkiem. Bet aizvien vairāk ļaužu apzinās, ka lumpeņ-retorika ir tikai retorika, kuru skandina zagļi, kas cenšas uzturēt spēkā regresīvo valsts iekārtu.

Sociāldemokrāti uzvarēs, tāpat kā tas pēdējo 100 gadu laikā ir noticis Skandināvijas zemēs. Tas ir modelis, uz kuru agri vai vēlu tieksies visas pasaules valstis un tautas.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ieva

Es nebalsoju, jo Sarmīte Ēlerte atstāja ļoti švaku iespaidu. Jā, tās nav Rīgas vēlēšanas un mērs nav Rīgas saimnieks, taču kandidāts parāda partijas attieksmi pret vēlētājiem.
Savukārt alternatīva - par Ušakovu bez īpaša entuziasma varēja nobalsot, ja vien viņi nebūtu sapinušies ar salašņām. Ielikt bēdīgi slaveno kazu drāzēju saraksta 26. vietā!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ceturtā Atmoda

Latvija ir sociālo parazītu okupēta,caur huntu (koalīcijas padome), ārēju spēku pārvaldīta kolonija.
505 431 strādājošiem (vērtības radītājiem) jānopelna 4,66 miljardi Ls un jāuztur:
862 438 budžetnieki,
583 406 pensionāri,
14 nodokļos maksājot vairāk par 80% no radītās vērtības.
Bet tā ir tikai maza daļa no izdevumiem. Tur jāpieskaita neskaitāmu telpu īre, to apsaimniekošana, nelietderīgi pētījumi, projekti, no kuriem vismaz 20% ir "otkati"
Kur "Dienvidu tilts" un "Gaismas pils" ir tikai sīka vienība uz kopējā valsts pārvaldes nelietderības fona. Līdz pat valsts DEFOLTAM augošu, parazitējošā slāņa augšanu nodrošina, izkropļotā SATVERSME.

Tātad 862 438 budžetnieki. No kā atņemam skolotājus,ārstus un citus varas nicināmos ar zemām algām, sausā atlikumā nomenklatūra, kura lai saglabātu kakla kungu pozīciju ari 100% gāja uz vēlēšanām. Plus vēl nejauši, nesaprotoši un citi.
Edvīns Puķe

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
gd

Nu jā, un ticu, ka zināms procents varētu arī nākt no TV reklāmas trūkuma, netieši caur kopējo buzz... Taču tas attiecas uz partijām, kuras mēģināja kaut ko muhļīt. SC nebija prbl. mobilizēt vēlētāju. Turklāt pati par sevi dalība jau nav pašmerķis. Mērķis ir panākt lai politika būtu tuvāka tautai un lai tai vairāk uzticētos. PSRS piedalījās gandrīz 100% un Baltkrievijā pieņemu, kādi 65% Lukašenko vēlē. Tas nav ne uzticības ne demokrātijas kvalitātes rādītājs.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
gd

Tā tas varētu būt. Svarīgākie gan manuprāt ir 6. (kas skaidro kāpēc piem. Rīgā latvieši negāja) un cits faktors:

Globalizācija (kas proporcionāli samazināja balsojumu visur). "Zaļo zemi" atceraties? Kā pēkšņi ciemata mērogs palika nožēlojams. Tas pats notiek tagad. Kam interesē vietējā ciema/mazpilsētas sīkie kašķi, kad "drīz braukšu pie dēla ciemos uz Īriju, varbūt tur palikšu"? Dinamika sākās 2004. un turpinās tagad. Nevaru iedomāties nevienu jaunu cilvēku, kurš vispār interesētos par sava izcelsmes ciema politiku. Tas attiecas uz visām pašvaldībām ieskaitot Jūrmalu, bet izņemot Rīgu. Ja tā ir, tad novadu reforma mums īstenībā notiek dabiskā veidā... un tad pašvaldību vēlēšanas vēlētāju neatgūs nekad.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
anonīms

Daudzi cilvēki vienkārši ir tik dumji, ka paši nezina ko grib vai nespēj noformulēt savas intereses. Ja prātiņš tik vien ir, kā rēkt "krievi nāk" un mūždien baidīties no Kremļa, bet tajā pašā laikā nespēt ieraudzīt, ka labējās ekonomika un primitīvo biznesu savienība ved valsti postā (Latvijai ir ļoti nožēlojams inovāciju reitings, tas konsekventi atpaliek arī no Krievijas), tad patiešām - labāk ir netērēt laiku vēlēšanām. Labi, ka vismaz tik daudz cilvēki saprot.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
9. jautājums

Un, manuprāt, tas būtu bijis jāuzstāda un jāatbild pirmkārt:

Kāda jēga burties un rakties ar šādu apmeklējuma analīzi, ja vien negrasās ar šo apmeklējumu manipulēt?!

Sabiedrības viedokļu izpētes uzņēmumi jau sen ir pierādījuši, ka, godprātīgi un profesionāli strādājot, jau 1 tūkstotis "balsotāju" parada pareizu kopainu.
Tad kāda jēga plēsties skaidrot, kāpēc 600 tūkstoši nevis 800 tūkstoši, ja pat 1-2 simti tūkstošu dotu to pašu sadalījumu?!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kalvis Apsitis

Viedokļu aptaujās iztvērumu jeb paraugkopu izveido tā, lai tur būtu līdzīgas iespējas parādīties visiem politiskajiem novirzieniem, toties neiešana uz vēlēšanām neskar visas partijas vienādi. Var spekulatīvi spriest, ka varas partijai pie zemas līdzdalības ir priekšrocības - ir zināms daudzums cilvēku, kuru labklājība ir saistīta ar pašreizējās situācijas saglabāšanu, kuri atkarīgi no pašvaldības pasūtījumiem, utml.

Ir arī jautājums par varas leģitimitāti - ja vēlējušo skaits jūtami mazāks par pusi, tad nav tik acīmredzami, vai ievēlētie deputāti tiešām pārstāv attiecīgās pašvaldības iedzīvotājus; un varbūt pats demokrātiskās līdzdalības modelis (iespēja izvirzīt savus kandidātus un paust pirms vēlēšanām savus uzskatus par labu šiem kandidātiem) ir tiktāl salūzis, ka cilvēki vairs neredz jēgu. Tādas lietas ir vērts mēģināt skaidrot.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
9. jautājums

Varētu būt viena ļoti laba metode, kā pamatīgi pacelt varas leģitimitāti caur izvēli izdarījušo procenta paaugstināšanu, tajā pat laikā nesamazinot, bet pat paaugstinot, vēlēšanu kvalitāti.
Ideja nav mana, bet Julijas Latiņinas - gana atraktīvas krievu žurnalistes. Idejas sliktākā īpašība, ka tā nekādi nav realizējama tuvākajā desmitgadē vismaz.
Un proti - Valsts oficiāli pirmsvēlēšanu mēnesī ar tiem, kuri to vēlas, slēdz līgumu tjipa: "Es tāds un tāds, bez viltus un maldības uzticu savas izvēles iespējas ŠAJĀS vēlēšanās par bla-bla Valstij, pretī saņemot 10Ls. Ar šo apliecinu, ka pilnībā atbalstu pārējo vēlētāju izdarīto izvēli."
Ar vienu šāvienu ne vairs kriminālās balsu pirkšanas, ne problēmas ar zemu apmeklējumu. Bet valsts likteni nosaka tikai tie, kas personīgi paši apzinās savas balss patieso vērtību.

Citi autora darbi