Kā iemācīt VISU Latvijas sabiedrību mācīties? 22

Kas notiktu, ja ... Latvijas ierēdņiem būtu gadā jāapgūst 3 kursi, ko bez maksas piedāvā pasaules labākās augstskolas?

Iesaki citiem:

Vai atceraties, ka nesen visu pasauli aplidoja ziņa, ka mūsu kaimiņvalstī Igaunijā bērniem programmēšanu mācīs jau no pirmās klases? Igauņi šādi bija trāpījuši trīs mērķos vienlaikus:
1) atkal starptautiskās sabiedrības acīs paspilgtinājuši Igaunijas kā īpaši uz progresu orientētas un ilgtermiņā domājošas valsts tēlu (PR faktors);
2) palielinājuši iespēju, ka nākotnē Igaunijas jaunākās paaudzes patiešām jutīsies drošākas ne tikai izmantojot, bet arī paši veidojot elektronisko vidi (ilgtermiņa nākotnes plānošanas faktors);
3) devuši signālu ne tikai pirmklasniekiem, bet arī visai Igaunijas sabiedrībai par to, kādas prasmes ir īpaši svarīgas un jau tagad apgūstamas. Šis signāls, iespējams, radīs sniega bumbas efektu, - programmēšanu vairāk apgūstot ne tikai pirmklasniekiem, bet arī citiem igauņiem (motivējošais faktors)!

Vārdu sakot: win, win, win!

Man šķiet, ka varam izdarīt ko līdzīgu – ar, iespējams, pat vēl lielāku pievienoto vērtību Latvijas sabiedrībai. Bet pirms es konkrētāk izklāstu ideju, nedaudz informācijas tās kontekstam.


1. PROBLĒMA

Par spīti mūsu laikmeta iespējām un to, cik daudzi Latvijas iedzīvotāji tieši izglītībā saskata Latvijas straujākas attīstības iespējas, vidējā statistiskā cilvēka (gan Latvijā, gan jebkurā citā mūsdienu valstī) mentalitāte attiecībā uz jaunu zināšanu apguvi ir palikusi tā pati vecā. Proti, ka izglītošanās process beidzas ar formālu skolas, augstskolas diplomu. Labākajā gadījumā pēc augstskolas pabeigšanas vēl seko daži specializēti kursi, bet principā cilvēks jau ir jau izglītības ziņā „gatavs”, - un viņam jāsāk domāt vairs ne par sevis, bet par nākamo paaudžu izglītošanu.

Kādēļ tā ir problēma? Trīs iemesli:

(1) mūsdienu tehnoloģiskais progress ir nesis tik straujas pārmaiņas sabiedrībā, ka attīstās veselas nozares, kas prasa tādas jaunas zināšanas, kuras agrāk netika mācītas ne skolās, ne augstskolās;
(2) pat „vecajās” nozarēs jaunas atziņas nāk klāt tādā intensitātē, ka lielākoties pat cilvēkam, kas skolu/augstskolu kādā jomā ir beidzis pirms 10-20 gadiem, daļai zināšanu jau ir notecējis „derīguma termiņš”.

Abas šīs problēmas līdz šim tika koriģētas, katrai jaunākajai paaudzei mācot jaunas zināšanas - taču tas ir izšķērdīgi pret to cilvēku potenciālu, kas formālo izglītības sistēmu izmantojuši tad, kad šīs zināšanas vēl netika mācītas.

(3) līdzšinējās izglītības nozaru nevis starpdisciplinārais raksturs ir pretrunā mūsdienu pasaules loģikai (ar tās uzsvaru uz augstu pievienoto vērtību, cilvēka radošuma potenciāla lielāku izmantošanu, fragmentētiem nišas „produktiem”), kas neļauj optimāli sintezēt dažādu jomu zināšanas. Cilvēki ir tik tālu ierakušies kādā no jomām un pēc inerces tajā darbojas, ka sintēzes iespējas nemaz nespēj pamanīt.


2. RISINĀMIE JAUTĀJUMI

Līdz ar to būtu jātiek skaidrībā par trim lietām:

1. kā pēc iespējas daudzus Latvijas iedzīvotājus (ne tikai jaunākās paaudzes!) motivēt apgūt jaunas nozares, par kurām vēl pirms 5, 10, 15, 20 gadiem skolās/augstskolās nemācīja? Piemēram, Latvijā lielākā daļa no cilvēkiem darbspējīgā vecumā nav skolās apguvuši ne ekonomiku, ne statistiku, kas šobrīd ir skolu programmu neatņemama sastāvdaļa.

2. Kā motivēt Latvijas iedzīvotājus ik pa laikam atjaunot savas zināšanas gan nozarē, kurā attiecīgais cilvēks strādā, gan arī attiecībā uz pamatlietām, kas tika apgūtas skolā (literatūra, vēsture, ekonomika, statistika u.tml.), bet kur svarīgas izpratnes/atziņas ir laika gaitā mainījušās vai kas nozīmīgs nācis klāt?

3. Kā motivēt Latvijas iedzīvotājus par normu uzskatīt nevis tikai vienas nozares dziļu apgūšanu, bet gan starpdisciplināru vai multidisciplināru izglītību? Piemēram, juristam apgūt arī vides zinības, ķīmiķim – arī ekonomiku, sociologam – arī kultūras vadību?

Citiem vārdiem sakot – kā panākt, lai realizējas frāze, kas jau desmitgadēm tiek likta dažādos politikas plānošanas dokumentos: „izglītība visa mūža garumā” un nevis kā vēlamība, bet kā norma?


3. IDEJA PROCESA PALAIŠANAI

Mentalitātes maiņa izglītības jautājumos izskatās pēc grandiozas un tādēļ teju nerisināmas problēmas. Bet, manuprāt, nav tik traki! Es nedomāju, ka šo procesu ir iespējams no A līdz Z izplānot, bet vienlaikus, manuprāt, cilvēku attieksmes ir joma, kurā visefektīvākā metode ir centieni izraisīt sniegabumbas efektu. Proti, pārmaiņas sākt šaurā, nelielā nozarē ierobežotā apjomā un, ja tām izrādās potenciāls, bumba veļoties uz priekšu kļūs lielāka un lielāka, līdz sāksies neapturama lavīna.

Kurā nozarē attiecībā uz izglītības jautājumiem varētu būt šāds potenciāls?

Tur, kur darbiniekiem JAU ŠOBRĪD likumā ir noteikts pienākums uzlabot savu profesionālo kvalifikāciju.

Ierēdņi.

Citāts no Valsts civildienesta likuma: „Ierēdņa pienākums ir regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai.” Šī norma šobrīd reāli nedarbojas, jo ... nav jau iespēju! Valsts administrācijas skolai krīzes laikos tika nogriezts finansējums par spīti lielajam pieprasījumam pēc kursiem, un šobrīd VAS piedāvā lielākoties maksas kursus. Ierēdņi reizi gadā tiek vērtēti, tai skaitā arī pēc šī kritērija, bet vērtēšana lielākoties ir formāls process.

Bet – kas tad, ja ierēdņu zināšanu papildināšanas vērtēšana vairs nebūtu formāls process un ierēdņiem būtu reālas iespējas apgūt pasaulē labāko augstskolu kursus?

Izklausās pārāk fantastiski, lai būtu taisnība? Bet tā nav! Mūsdienu internets piedāvā šādas iespējas! Es, protams, domāju bezmaksas masveida tālmācību kursus (MOOC). To šobrīd jau ir aptuveni 500, un nākotnē būs vēl vairāk. Pasaules labākās augstskolas tās bez maksas padara pieejamus Coursera, Udacity, EdX, Venture Lab platformās, un ir droši zināms, ka jau šogad šīm platformām pievienosies vēl jaunas (piemēram, ar britu labākajām augstskolām)!

Kādēļ neizmantot šo fantastisko iespēju? Par sekmīgu kursa pabeigšanu šīs platformas piedāvā sertifikātu. Ierēdņiem būtu pienākums gada laikā apgūt trīs kursus – vai nu uzrādot noslēguma sertifikātus vai arī (kas, iespējams, ir vēl labāk) dažās lapās aprakstot galvenos ieguvumus no kursa. Ministrijās taču ir īpašas personālvadības nodaļas: kādēļ gan tās nepieslēgt, lai konkrētiem ministriju darbiniekiem ieteiktu konkrētus, ierēdņa profilam atbilstošus kursus? Piemēram, vienu ar valsts iestādē strādājošajiem vispārsvarīgām prasmēm, vienu attiecīgajai nozarei nozīmīgu kursu, un vienu kursu, ko ierēdnis varētu izvēlēties pilnīgi brīvi, atbilstoši savām interesēm?

Kā šie trīs kursi varētu izskatīties? Teiksim, šādi:

- Valsts darbinieka vispārsvarīgo prasmju, zināšanu kurss. Izvēle – 1) Statistics 2) Gamification 3) Democratic Development 4) Social Psychology 5) Justice 6) The Law of the European Union: An Introduction 7) English Composition I: Achieving Expertise. ; 8) Metadata 9) Creativity, innovation and Change. Un tā varētu turpināt! Nedaudz vairāk pameklējot, es noteikti varētu atrast vismaz 20 kursus, kas būtu noderīgi gandrīz katram, kas strādā valsts pārvaldē. Un ne tikai viņiem vien!

- Nozaru kurss. Vadītājiem - Critical Perspectives on Management. Vides joma - Climate Literacy: Navigating Climate Conversations; Introduction to Environmental Law and Policy. Ekonomika, enerģētika: A Look at Nuclear Science and Technology; Energy, the Environment, and Our Future; Understanding economic policymaking; New Models of Business in Society Ārlietas, aizsardzība: Introduction to International Criminal Law;Constitutional Struggles in the Muslim World; Conditions of War and Peace; Terrorism and Counterterrorism: comparing theory and practice; A New History for a New China, 1700-2000: New Data and New Methods, Part 1. Veselība: Human Health and Global Environmental Change Principle of Public Health Izglītība: Globalizing Higher Education and Research for the ‘Knowledge Economy’. Un tie ir tikai daži piemēri! KATRĀ jomā, kur Latvijā ir ministrijas, jau šodien var atrast kādu kursu, kas bagātinās tur strādājošo zināšanas par nozares jautājumiem.

- Brīvās izvēles kurss (bez ieteikumiem). History of Rock; The Camera never lies; Sports and Society; How to build a Startup; Design of a Computer Program utt. – jebkurš no aptuveni 500 kursiem. Vienalga; sarežģīts vai vienkāršs!

Ierēdņiem, kuri nav apguvuši angļu valodu, būtu jādod iespēja gada laikā attiecīgos 3 kursus apgūt arī latviski, bet viņiem būtu jārēķinās, ka diez vai šīs iespējas būtu bez maksas un tik ērti pieejamas.


4. KĀDS NO TĀ LABUMS?

Šaubos, ka trīs kursi gadā radītu milzīgu apgrūtinājumu Latvijas civildienestam. Zinot, cik atraktīvi un interesanti ir šie internetā bez maksas pieejamie kursi, domāju, ka daudzi, ja ne vairākums, izmēģinot kādu no kursiem, priecāsies par iespēju apgūt jaunās zināšanas! Bet ieguvums sabiedrībai no šīs jaunās prakses civildienestā, manuprāt, būs ne tikai pašiem ierēdņiem, kas varēs savā CV ierakstīt trīs jaunapgūtus kursus gadā un izmantot šīs zināšanas gan darbā, gan sevis bagātināšanai, bet arī visai sabiedrībai.

Kādēļ?

Tādēļ, ka aptuveni 10 000 darbinieki, kas katru gadu apgūst vismaz 3 kursus, nav maz. Šāds process rada spiedienu ne tikai uz ierēdņiem pilnveidot savas zināšanas, bet arī uz privātā sektora darbiniekiem. Privātā sektora darbiniekiem likumā ierakstīta tālākmācīšanās pienākuma nav, bet - lai konkurētu ar publiskā sektora darbiniekiem ar pieteikumiem uz darbavietām – daudzi tādēļ vien paši kaut izmēģinās šīs jaunās MOOC iespējas!

Tieši šis sabiedriskais spiediens un savstarpējā konkurence var radīt sniegabumbas efektu, kur mācīšanās visas dzīves garumā aizvien vairāk tiek uzskatīta par normu! Tas, manuprāt, salīdzinoši īsā laikā novestu pie sabiedrības:

1) ... kam salīdzinājumā ar jebkuru citu sabiedrību ne tikai pašā jaunākajā paaudzē, bet visās strādājošajās paaudzēs līdzvērtīgi „iegulstas” pasaulē visjaunākie priekšstati par dažādām nozarēm! Turklāt vienā cilvēkā ne tikai par vienu nozari, bet par dažādām nozarēm un arī vispārizglītojošās zināšanas. Tas varētu pamatīgi palielināt cilvēku intelektuālo kapacitāti – spēju sintezēt dažādu jomu zināšanas, attīstīt jaunus biznesus;

2) ... kur par normu tiek uzskatīta mācīšanās visa mūža garumā, turklāt ne tikai vienas nozares ietvaros;

3) ... kur, plašam cilvēku lokam personiski saskaroties ar labi organizētiem, saturiski vērtīgiem un interesanti vadītiem kursiem, pieaug prasīgums arī pret formālo izglītības sistēmu, tās kvalitāti. Iespējams, ka personiska saskarsme ar kādu interesantu MOOC kursu Latvijas iedzīvotāju jebkurā vecumā pamudinās apsvērt arī nopietnas studijas attiecīgajā jomā.

Un, jā, papildus visiem šiem mūsu sabiedrības pašu ieguvumiem, ir arī vēl kāds. Vismaz man ir apnicis tas, ka tikai Igaunija tiek minēta kā Baltijas progresīvākā sabiedrība! Tam ir savs pamats, bet tomēr ...

Kādēļ gan tieši Latvija nevarētu būt tā valsts, kas pirmā atrastu iespēju izmantot vēl pavisam jauno MOOC-u tendencei savu cilvēku intelektuālā un radošā potenciāla attīstīšanai?

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (22) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Anita

Manuprāt, daudz efektīvāk būtu, ja ierēdņi reizi nedēļā tiktos ar vietējiem cilvēkiem, uz kuriem attiecas tā joma, noteikumi, ko viņi muhļī, un uzklausītu viņu ieteikumus, kas ir jāmaina šajos muhļos, lai tiešām noteikumi atbilstu realitātei un tie kalpotu cilvēku labklājībai, nevis otrādi.Tā būtu vis, vis labākā mācīšanās. Ja viņi vēl visu nedēļu sēdēs datorā un kursos, tad pēc tam saradīs vēl ne to, kas tagad jau ir saradīts!!!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
ierēdnis

labprāt mācītos, jo dzīve tik strauji attīstās, ka ar "vecu zināšanu bagāžu" vien ir par maz

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Normunds ...Vilcmeijers

Ivetiņ ! ieliec šo ideju Latvijas attīstībai wikipedija

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
kursi

Coursera piedāvā kursu "Ievads kritiskajā domāšanā". Tajā iemāca, ka nevajag mētāties ar tukšiem apgalvojumiem, bet gan pamatot savu viedokli ar faktiem. Bez faktiem iznāk vien tāda tukša pļāpāšana. Piemēram, kur pierādījumi gandrīz vai visus Latvijas iedzīvotājus aizvainojošam pieņēmumam, ka neviens no mums negrib mācīties, uz kura šis raksts ir balstīts? Ja paskatamies uz faktiem-tie runā pretējo. Piemēram, pēc Eurostat datiem, Latvijā gandrīz pusei sieviešu un 25% vīriešu ir augstākā izglītība un šis rādītājs sievietēm ir virs vidējā, vīriešiem tuvu vidējam. Igaunijai tas ir tikai pāris procentpunktus augstāks vīriešiem, bet mūsu sievietēm šis rādītājs ir augstāks nekā igaunietēm. Jā, jā var jau teikt, ka augstkolās nekā nemāca, bet tak, ne jau visi, kas iet studēt negrib mācīties? Tālāk- Eiropas darba dzīves apsekojumā redzam, ka Latvijā 30% strādājošo pēdējā gada laikā ir apmeklējuši darba devēja apmaksātas mācības un vēl 11% maksājuši par mācībām paši. Atkal atpaliekam no igauņiem, bet esam nebūt pēdējā vietā ES. Tā kā, ja paskatamies uz faktiem, nu nav gluži tā, ka VISA Latvijas sabiedrība ar steigu jādzen mācīties. Ja būtu laiks varētu atsevišķi rādītājus par valsts sektorā strādājošajiem paanalizēt, bet to varbūt turpmāk, lai dara tiem, ka ir laiks kādu no Moocs statistikas kursiem apgūt.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
kursi

PS. Eurostat dati par augstāko izglītību attiecas tikai uz 30-34 gadīgajiem, bet cik zinu, citās vecumgrupās Latvijas rādītāji arī ir ap ES vidējo.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
stalins

Ljoti laba ideja biedrenei Kazhokai.Tikai vai tas ir kas jauns?Biedrs Hruzhchovs reiz aizbrauca uz ASV un intereseejaas par to,kaapeec vinjiem ar lauksaimnieciibu tik labi iet,nu un vinjam paraadiija-luuk kukuruuza.Skaidrs ,ka peec tam kukuruuza bija jaaudzee visiem.Ja nu kaadam nesanaaca,teiksim Latvijaa,tad pashi vainiigi.Vai teiksim bija taads biedrs Trockis.Vinja ideja-visiem Krievijas(nu Latvijas tai skaitaa) jaatop iekljautiem darba armijaa.Ja kaads te pukst par Gulagu-tad tas ir shiis idejas sapraatiigaaks variants,taa teikt marksisms ar cilveeciigu seju.Jaasaka atklaati-Trockis bija ASV bankieru "izredzeetais".Jaa atceras kolektivizaaciju(tai skaitaa 'golodomoru') ,tad jaatgaadina ,ka PSRS lauksimnieciibas kolektivizaaciju plaanoja vadoshas ASV kompaanijas.rezultaats zinaams.Kaada ir kopiigaa ideja starp starp pagaatnes un shodienas idejaam?
Kaads no malas noteiks ,kas jaadara visiem un obligaati,kaads no malas,kas pats dziivo abstraktaa(okultaa) pasaulee uzspiediis citiem dziivi shaadaa abstraktu jeedzienu un noteikumu pasaulee.
Iesaku autorei izlasiit Kafkas"procesu".

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
lasītājs

Ja tā uzmanīgi paskatās tad "Problēmas" 3. punkta pēdējais teikums ir īsa un kodolīga autores pašapliecināšanās. Tālāk var nelasīt.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
andris

Interesanti, kā ierēdņu mācīšanās motivēs tos desmitus tūkstošu skolēnu, kuriem nospļauties par mācībām?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Renars Graudins

Vēl jau variants attālināti studēt par brīvu kādā akreditētā Zviedrijas vai Somijas augstskolā...

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ieva Bloma

to puansons.

Varbut, pirms nakt klaja ar tradicionalo argumentu "visi ieredni zog", varetu padomat par to, ka pamatot savu argumentu. Manuprat, apvaino to procentuali lielako dalu LV ierednu, kuri sava pieeja darbam ir godigi.

Tapat, butu interesanti uzzinat par to, kaa ticis aprekinats / kur ieguta info par to, ka tiesi 2,5 ieredni uz 1000 iedzivotajiem butu optimals lielums. un, pat ja nediskutejam par konkretu skaitli, kadel tiek prezumets, ka visas valstis taas uznemto saistibu apjoms (lidz ar to no tam izrietosas funkcijas) pret iedzivotajiem ir identisks? proti, ir jega panemt vienu mistisku un defaulta pielietot visam valstim?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
es

es kā bezdarbniece esmu courserā apguvusi 4 kursus. Gan par veselību, fotogrāfiju, matemātiku. :)
Bet vai tas vajadzīgs visiem un vienmēr, nu nez nez.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
m.

Tā kā, ja Iveta Kažoka cerēja, ka ar šiem kursiem varēs izglītot Latviju un pie reizes saglabāt bagātniekiem izdevīgo Latvijas labējo valdību ieviest regresīvo nodokļu politiku, tad nekas tāds nenotiks.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
m.

Wikipēdīja raksta, ka 5 no visiem Coursera kursiem ir akreditēti, būšot vēl. Papildus šiem uzlabojumiem esot plānot ieviest arī maksu, viens no biznesa modeļiem varot būt tāds, ka vari mācīties par brīvu, bet ja gribi nokārtot galaeksāmenu un vēl arī dabūt oficiālu sertifikātu, tad par to ir jāmaksā. Laikam jau šis nebūs lenčs par brīvu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
m.

Šīs nedēļas linku apkopojumā ir Ivetas Kažokas links uz kādu Krugman kritizētāja blogu. Un vienā no iepriekšējiem apkopojumiem bija links uz The Economist rakstu, kurā bija stāstīts par to, ka itkā ziemeļvalstīs visi atsakoties no sociāldemokrātiskā labklājības modeļa un itkā visi laimīgi atbalstos labējos neoliberāļus, utt., utt.

Bija iespēja pēdējā mēnesī sekot līdzi Dānijā piedāvātajam reformu plānam, kas ietvēra arī izglītības sistēmas reformas. Lai kā tās arī kritizētu, tomēr šīs reformas pat nedomāja atsaukt Dānijā esošo bezmaksas augstāko izglītību un visu sociālā atbalsta infrastruktūru, kas ir savērpta ap to (t.sk. arī atbalsts praksei; būsim godīgi - ja studentiem nav stipendijas, tad bezmaksas prakse drīzāk ir neiespējama nekā iespējama). Dānija reformas vairāk vai mazāk bija nosaucas par means testing ieviešanu - atbalsta atsaukšana tiem, kas tos saņem negodprātīgi, vai arī kuriem tā nemaz nav vajadzīga. Par spīti neoliberālisma vilnim Ziemeļvalstis pat nedomā atteikties no sasniegtā. Varbūt arī Latvijai to vajag ņemt vērā un vienkārši no varas padzīt labējos, jau nākamās vēlēšanās.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
m.

Ja jau runājam par izglītību, tad runājam. Latvijā ir tiesības un nodokļu atmaksu par izdevumiem izglītībai, bet šī atmaksa ir ne vairāk kā 35LVL gadā! Turpretim Latvijā esošā nodokļu atmaksa bagātniekiem par to, ka viņi iegulda naudu dzīvības apdrošināšanā vai vienkārši ilgtermiņa ieguldījumos jebkādos banku fondos - Latvijā bagātniekiem uz šādu nodokļu atmaksu nav augstākās nominālās robežas!

Tas ir vēl viens piemērs Latvijas regresīvai nodokļu sistēmai, kas Latvijas bagātnieku intereses stāda augstāk par Latvijas iedzīvotāju iespējām mācīties.

Vai tiešām "eksperti" neredz to, ka Latvijas likumdošana ir slima? Vai tiesām bagātnieku atmestie graši viņiem ir lielākā vērtē var itkā savu valsti un tautu?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
m.

Blogs rakstīts ar attieksmi itkā Latvijas sabiedrība būtu neizglītota un nevēlētos mācīties. Patiesība ir cita, Latvijas sabiedrība to nevar atļauties.

Piem., ienākumi no kapitāla Latvijā tiek aplikti ar plakanu 10% nodokli, ienākumi no darba - ar 24% nodokli (neskaitot sociālos nodokļus, kas arī ir jāmaksā par ienākumu no darba). Tas pats par PVN - Latvijā pirmās nepieciešamības preces tiek apliktas ar tikpat augstu PVN, kā luksus preces bagātniekiem. Atceros, kā pirms 10 gadiem Latvijas politiķi stāstīja pasaciņas, ka trūkstot naudas budžetā, utt., bet viņi spītīgi nevēlējās redzēt, ka tajā laikā NĪ netika aplikts ar nodokļiem, nebija kapitāla ienākumu nodokļu un nebija arī NĪ spekulāciju nodokļu. Pēdējos 10 gadus nedaudz ir gājis uz labo pusi, bet visa attīstība tā arī ir apstājusies. Labējie bendē nost valsti.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
m.

p.s. Un minētā bloga liekulību lieliski atklāj politika.lv portālā notiekošais. Prakse (internship) ir katras augstskolas darbības sastāvdaļa un politika.lv to izmanto, piem., nesen reklamējot savu vajadzību pēc praktikantiem. politika.lv prasīja tieši augstkolas praktikantus un nevis, piem., jebkuru citu, kurš būtu apguvies, piem., 10 bezmaksas interneta kursus. Tātad politika.lv esošo izglītības sistēmu stāda augstāk par bezmaksas kursu izglītības sistēmu. Ja jau tā, tad kāpēc ir visas šī bezmaksas kursu propaganda. Kaut kas te neiet kopā, viens no diviem melo un smagi melo.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Spīdola

Paldies! Tavi komentāri ir vērtīgāki par Kažokas rakstu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
m.

Iveta Kažoka atkal lej savu labējo propagandu.

Esošās izglītības struktūras - pieejamas augstskolas un maksas profesionālie kursi - ir lieliski paši par sevi. Latvijas problēma ir tajā, ka valsts labējie labāk izvēlas likt smieklīgi niecīgus kapitāla nodokļus bagātniekiem un tad naudas trūkuma apstākļos augstskolām ņem nost naudu un ņem nost naudu arī strādājošiem. Līdz ar to Latvijā izglītība klibo, bet profesionālos kursus var atļauties reti kurš.

Un tad nu labējie - lai piesegtu šo savu tizlumu, kas normālā valstī nebūtu nedz iedomājams, nedz iespējams - izdomā visādas māņu kustības. Viens piemērs ir Nacionālā attīstības plānā no gaisa pagrābtais koncepts "drošumspēja", kam pasaules praksē vienkārši ir nulles vieta, bet Latvijā šāds koncepts labējiem ir izdevīgs, jo dod iespēju saglabāt regresīvu nodokļu sistēmu. Un līdzīgs propagandas gājiens ir iniciatīvas par bezmaksas kursiem. Ļoti izdevīgi - bagātajiem nodokļu atlaides, bet pārējiem - augstkolas durvis ciet un bezmaksas ārzemju kursus. Latvijas deģenerācija pilnā apmērā.

Nu paskatījos minētā statistikas kursa saturu. Baisi palika! Ja Iveta Kažoka uzskata, ka Latvijas ierēdņiem būtu tagad jātup pie datora ekrāniem un jāklausās pamatskolēnu pasaciņas, kas ir šajā kursā, tad viņa Latvijas ierēdņiem ir devusi tik zemu vērtējumu, kādu līdz šim nācies nav sadzirdēt ne no viena cita. Visticamāk, ka Latvijas ierēdņi statistiku zina daudz augstākā līmenī par minēto kursu. Un droši vien tas ir arī par visu parējo.

Bezmaksas formāts rada arī daudzus citus jautājumus. Piem., kā tiek garantēta kursu kvalitāte, ir kāda akreditācijas sistēma, vai arī tas tiek atstāts tirgus pašplūsmai. Kas garantē, ka šajos kursos nav zirga gaļa - nekvalitatīvs saturs, slēpta reklāma un politiski vienpusīga propaganda?

Un visbeidzot par igauņiem. Programmēšanas kursi ir tipiski igauniski - skaļš PR, bet patiesība kārtējā izgāšanās (tāpat kā neskaitāmās korupcijas lietas, igauņu emigrācija par ko var lasīt BNS ziņās) - kodēšana ir 20. gadsimta nodarbe, mūsdienās tiek prasīts daudz kas vairāk. Un, starp citu, arī Latvija ar šo vairāk itin labi tiktu, ja vien kādreiz labējie beigtu mocīt šo valsti un tautu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
puansons

Kažokas kundze varētu pameklēt kursus kuros iemācītu ierēdņiem nezagt.Bez tam optimālais ierēdņu daudzums valstī vēlams 2,5 ierēdņi uz 1000 iedzīvotājiem.Mums ir divreiz vairāk tāpēc nekādi kursi nepalīdzēs.Viss noslēpums slēpjas attieksmē pret darbu(zagšanu)!

Brain
_ Senso

Ikviens pienākums, kura pamatā nav vēlmes, motivācijas, patikas, aizrautības u.tml., galu galā noved pie formālisma. Arī prasība apgūt 3 kursus beigtos ar mehānismu attīstīšanu, kā šo prasību apiet... Ja kādam ir patiesa vēlme izglītoties, tam spaidu vara nav vajadzīga.
Ja būtu vēlme veidot jēdzīgu civildienestu, tad pirmām kārtām jāizveido normāla ierēdņu atlase, jēgpilna novērtēšanas un pārbaudes sistēma, motivētspējīga atlīdzība par darbu un jāizvērtē veicamās funkcijas, lai nerastos pārliecība par sīzifiska darba veikšanu, turklāt vēl bezjēdzīga.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Atis Ķeņģis

Vai tas nozīmē, ka man un vel dažiem cilvēkiem jāuzraksta dažas vēstules ministriem, lai sniega bumba sāktu ripot?

Citi autora darbi