Raksts

Kā Eiropas valstis izglīto imigrantu bērnus?


Datums:
14. decembris, 2004


Autori

Aija Lejas-Sausa


Jautājums par imigrantu veiksmīgu integrāciju kļūst arvien svarīgāks, un izglītības iestādēm tajā ir būtiska loma. ES likumdošana paredz imigrantu bērniem tādas pašas tiesības uz izglītību kā dalībvalstu pilsoņiem. Eiropas valstu praktiskā pieredze imigrantu izglītošanā apkopota jaunā pētījumā.

Kā pielāgot izglītības sistēmu imigrantu apmācībai? Šis ir jautājums, kura risināšanā dažas Eiropas valstis jau uzkrājušas ilgstošu pieredzi, citām tā ir nesena, bet vēl citām, kurās imigrācija kļuvusi aktuāla pēdējā laikā, tikai uzsāktas debates par to. Imigrācija ir neatņemama sastāvdaļa mūsdienu daudzkultūru sabiedrībā, tāpēc jautājums par imigrantu veiksmīgu integrāciju kļūst arvien svarīgāks politikas veidotājiem, un izglītības iestādes šajā procesā ieņem svarīgu lomu. Priekšstatu par Eiropas valstu, tajā skaitā Latvijas, centieniem šajā jomā sniedz jaunākais Eurydice[1] apskats „Bērnu – imigrantu integrācija Eiropas skolās”.

Katrā no 30 Eurydice tīkla valstīm ir savs imigrācijas konteksts – to ekonomiskie, politiskie, vēsturiskie un sociālie apstākļi, kas būtiski ietekmējuši valstu politiku un piedāvātos pasākumus imigrantu integrēšanā. Lai informācija būtu salīdzināma, apskatā par bērnu – imigrantu ir atzīti 15 gadus veci skolēni, kuriem abi vecāki ir dzimuši kādā ārvalstī – vai nu Eiropā, vai ārpus tās[2]. Jāņem vērā, ka nacionālo valstu, tajā skaitā Latvijas, likumdošanā imigranta statuss ir atšķirīgi definēts, tāpēc pilnīgai informācijai apskatā ir atrodamas ziņas par katras valsts definīciju, kā arī situāciju konkrētajā valstī. Interesants piemērs ir Latvija, kur atbilstoši valsts normatīvajos aktos sniegtajai imigrantu definīcijai nav bērnu – imigrantu. Taču saskaņā ar apskata datiem Latvijā ir otrs lielākais skolēnu – imigrantu īpatsvars pētījumā iekļauto Eiropas valstu vidū – nedaudz vairāk kā piektā daļa no visiem piecpadsmitgadīgajiem skolēniem. Vēl augstāks šis rādītājs ir tikai Luksemburgā, kur trešdaļai 15 gadus veco skolēnu abi vecāki ir dzimuši citā valstī.

1. attēls. 15-gadīgu skolēnu–imigrantu (kuru vecāki dzimuši ārzemēs, neatkarīgi no skolēnu dzimšanas vietas) īpatsvars visu 15-gadīgo skolēnu vidū (%, 2000.g.)[3]

Analizējot valstu centienus nodrošināt izglītību imigrantu bērniem, pētījumā ir aplūkoti pasākumi, ko valsts izglītības sistēma paredz pirmsskolas un obligātās izglītības pakāpēs, bet netiek ietverti citu starpnieku (vēstniecību, nevalstisko organizāciju, brīvprātīgo) piedāvātie pasākumi.

Spēkā esošā ES likumdošana paredz, ka bērniem–imigrantiem ir tādas pašas tiesības uz izglītību kā ES dalībvalstu pilsoņiem. Turklāt Eiropas Padome cenšas panākt, lai šiem bērniem tiktu mācīta gan uzņemošās valsts, gan viņu dzimtā valoda.

Vairākumā valstu imigrantu bērnu integrācija sabiedrībā ar izglītības sistēmas palīdzību sākas tad, kad bērns sāk apmeklēt skolu, tātad obligātās izglītības pakāpē. Tikai dažas valstis veicina imigrantu bērnu izglītošanos pirms obligātās izglītības vecuma. Piemēram, Spānijas pirmsskolas izglītības iestādēm jāuzņem arī ne-spāņu iedzīvotāji; uzņemot jaunus bērnus Beļģijas, Francijas, Somijas un Zviedrijas bērnudārzos, nedrīkst diskriminēt ārzemnieku bērnus.

Skolēniem-imigrantiem Eiropas valstīs ir pieejami visi skolas pakalpojumi (ēdnīca, skolas aprīkojums, ārpusklases nodarbības, veselības aprūpe), kā arī iespēja saņemt finansiālu atbalstu (transports par brīvu, atbalsts ģimenēm ar zemiem ienākumiem). Imigrantu statuss reti dod tiesības uz speciālu atbalstu, tajā pašā laikā pastāv dažādi pasākumi, kas domāti tieši šai mērķgrupai.

Piemēram, vairākums valstu ievieš dažādus atbalsta pasākumus, lai palīdzētu imigrantu ģimenēm iekārtot savus bērnus skolā un sekot līdzi viņu sekmēm. Vairākumā valstu pieejama informācija svešvalodās par to izglītības sistēmām; dažās valstīs tiek organizētas arī īpašas informatīvas sanāksmes tieši imigrantu ģimenēm. Lai nodrošinātu savstarpēju saprašanos, dažas valstis rekomendē izmantot tulka pakalpojumus; Somijā un Zviedrijā vecākiem – imigrantiem ir tiesības pieprasīt tādus pakalpojumus.

Neskatoties uz šādu atbalstu, visās Eiropas valstīs prioritāte ir mācību valodas zināšanas. Kaut arī Eiropas tiesības aizliedz diskriminējošu attieksmi pret trešo valstu pilsoņiem, kuri ir ilgtermiņa iedzīvotāji ES, un viņu nepilngadīgiem bērniem, valsts var prasīt bērnam demonstrēt mācību valodas zināšanas pietiekošā līmenī. Tādēļ visbiežāk Eiropas valstīs atbalsts tiek piešķirts tieši valodas apguvei. Dažas Ziemeļvalstis, kā arī Igaunija, Kipra un Latvija, piedāvā izglītību divās valodās ar stundām gan skolēna dzimtajā valodā, gan valsts mācību valodā. Te jāatzīmē Latvijas mazākumtautību izglītības sistēma, kas nodrošina divvalodu izglītību astoņās mazākumtautību valodās – krievu, poļu, igauņu, lietuviešu, ukraiņu, ebreju, čigānu un baltkrievu; tas dod iespēju bērniem uzsākt izglītību vai turpināt izglītošanos drīz pēc ierašanās Latvijā, ja vien viņš zina kādu no šīm valodām. Šāda sistēma ir labi sagatavota un pielāgojama citās valodās runājošu imigrantu bērnu apmācībai.

Parasti skolēni–imigranti tiek integrēti tāda paša vecuma bērnu klasē. Šāda metode nereti tiek kombinēta ar „pārejas” apmācības modeli, kas ilgst ne vairāk kā gadu un ļauj imigrējušajiem skolēniem iegūt nepieciešamās prasmes, it īpaši valodas zināšanas. Tikai atsevišķos gadījumos konkrēti palīdzības pasākumi tiek nodrošināti ilgākā laika periodā.

(2. un 3.attēli (Word DOC)pdf)

Eiropas valstis sekmē arī imigrantu bērnu etniskās kultūras saglabāšanu, daudzas valstis atbalsta dzimtās valodas apguvi (arī vecākiem), kā arī atsevišķos gadījumos tiek pieļautas izmaiņas skolas ikdienā, lai pielāgotos skolēna kultūras īpatnībām vai reliģiskajām tradīcijām. Kā piemēru var minēt attaisnotus stundu kavējumus reliģisku svētku dēļ, klases dalīšanu pēc dzimuma fizkultūras stundās, atļauja neapmeklēt atsevišķas stundas utt.

Starpkultūru dimensija visu skolēnu izglītošanā, kas raksturīga gandrīz visām izglītības programmām, būtiski atvieglo skolēnu-imigrantu integrāciju. Starpkultūru izglītība netiek mācīta kā atsevišķs priekšmets, parasti to apgūst starpdisciplinārā veidā visos vai vairākos priekšmetos (vēsturē, ģeogrāfijā, svešvalodās). Apmēram trešdaļā valstu to apgūst civilzinību, politikas, socioloģijas vai morālās audzināšanas stundās, un tā ieņem galveno lomu pilsoniskajā audzināšanā. Izplatīta ir arī tādu pasākumu organizēšana skolās, kas veicina kultūru daudzveidību un starpvalstu skolēnu apmaiņu.

Skolotājiem un pārējiem skolu darbiniekiem ir būtiska loma kultūru daudzveidības apzināšanā un cieņas pret atšķirībām ieaudzināšanā skolēnos. Gandrīz visās valstīs skolotāju sākotnējā profesionālā apmācība ietver starpkultūru dimensiju pedagoģijā, kas bieži ir iekļauta arī tālākizglītības programmās.

_________________

[1] Eiropas izglītības sistēmu informācijas tīkls Eurydice apkopo informāciju par Eiropas valstu izglītības sistēmām un veicina pieredzes apmaiņu starp politikas veidotājiem. Tīkls gatavo arī salīdzinošus, analītiskus pētījumus par dažādiem izglītības sistēmu aspektiem. Sīkāku informāciju par tīkla Latvijas nodaļu var iegūt Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā un tīkla kopējā mājaslapā .

[2] Apskatā bērns–imigrants ir bērns no jebkuras citas valsts (gan Eiropā, gan ārpus tās), kura vecāki vai vecvecāki ir vai nu apmetušies uzņemošajā valstī, vai ir patvēruma meklētāji vai bēgļi, vai atrodas nenoteiktā situācijā.

[3] Apskatā nav iekļauta Beļģijas vāciski runājošā daļa, Igaunija, Kipra, Lietuva, Malta, Slovēnija, Slovākija un Velsa.


EURYDICE

Pētījums "Integrating Immigrant Children into Schools in Europe"


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!