Kā darbojas Eiropas Savienība?

Kas un kā vada Eiropas Savienību? Šajā rakstā īsi par galvenajām ES institūcijām, to atbildības jomām un Latvijas iespējām iesaistīties eiroadministrācijā.

Iesaki citiem:

Eiropas Savienība (ES) ir veidojusies piecdesmit gadus ilgā, pakāpeniskā un neatgriezeniskā integrācijas procesā un balstās uz institucionālo sistēmu, kādas nav līdzīgas citviet pasaulē. ES dalībvalstis deleģē daļu savu suverenitāti noteiktās sfērās ES institūcijām, kuras pārstāv ES, tās dalībvalstu un pilsoņu kopējās intereses. Visi lēmumi un procedūras izriet no pamatlīgumiem, kurus ir ratificējušas visas ES dalībvalstis.


ES “trīs vaļi”

ES struktūra sastāv no tā sauktajiem trīs “pīlāriem”. Pirmā pīlāra jeb Eiropas Kopienas ietvaros ES institūcijām atbilstošās jomās[1] ir tiesības izstrādāt likumdošanu, kas ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs un ir pārāka par nacionālo likumdošanu. Eiropas Kopienas kodols ir vienotais tirgus ar t.s. četrām brīvībām (brīva preču, personu, pakalpojumu un kapitāla kustība) un konkurences politika. Otrais pīlārs (Kopējā ārējā un drošības politika) un Trešais pīlārs (Tieslietas un iekšlietas) balstās uz sadarbību starp nacionālajām valstīm, un šajos gadījumos lēmumi nav tieši piemērojami dalībvalstīs, tādējādi nav pārāki par nacionālo likumdošanu un nav arī apstrīdami Eiropas Kopienu Tiesā.


Kas un kā vada ES?

ES ir piecas galvenās institūcijas – Eiropas Savienības Padome, Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija, Eiropas Kopienu Tiesa un Revīzijas tiesa, kā arī divas institūcijas ar padomdevēja tiesībām – Ekonomisko un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja. Pie Eiropas Parlamenta ir izveidota arī Eiropas Vidutāja (Omdudsmena) institūcija. ES ir arī divas finanšu institūcijas – Eiropas Centrālā banka un Eiropas Investīciju banka.

Tradicionāli Eiropas Komisija ir tā, kas rūpējas par ES kopējo interešu aizstāvēšanu, kamēr nacionālās valdības ir pārstāvētas Eiropas Savienības Padomē, bet Eiropas Parlaments ir ES pilsoņu tieši ievēlēta institūcija. Papildus šīm institūcijām ir vēl piecpadsmit dažādas aģentūras, kuras ir izveidotas, lai risinātu konkrētus būtiskus tehniskus, zinātniskus un organizatoriskus uzdevumus.

Darbojas arī Eiropadome, kas nav ES institūcija, bet ir politiska valstu valdību un vadītāju sanāksme jeb “ES samits”. Eiropadomes sanākmēs vismaz divreiz gadā tiekas valstu un valdību vadītāji, lai noteiktu galvenās ES politikas vadlīnijas un pieņemtu galīgos lēmumus strīdīgos jautājumos.

Latvijai, iestājoties ES, būs iespēja pārstāvēt Latvijas valsts intereses un, piedaloties ES institūciju darbā, ietekmēt ES institūcijās pieņemtos lēmumus.


Eiropas Parlaments

Eiropas Parlaments (EP) kā ES pilsoņu tiešās vēlēšanās ievēlēta institūcija tika izveidota 1979.gadā – iepriekš deputāti tika deleģēti no nacionālajiem parlamentiem. EP deputāti strādā politiskās grupās, kurās apvienojas dažādu valstu deputāti pēc savas politiskās piederības, nevis nacionalitātes.

EP ievēl reizi piecos gados, un nākamās EP vēlēšanas ir paredzētas 2004.gada jūnijā. Līdz ar katru ES paplašināšanos mainās arī Eiroparlamenta deputātu skaits – šobrīd tas ir 626, bet pēc paplašināšanās nevarēs pārsniegt 732. Katras dalībvalsts ievēlamo deputātu skaitu nosaka proporcionāli tās lielumam.

Ikviens pilsonis, uzņēmums vai organizācija savu tiesību aizskāruma gadījumā var iesniegt petīciju parlamentā, un tā var vainagoties ar Eiropas Justīcijas tiesas vēršanos pret jebkuras dalībvalsts varas iestādēm;

EP ir vairākas būtiskas funkcijas:

likumdevēja funkcija kopā ar ES Padomi (tiesa gan, ierosināt likumdošanas priekšlikumus parlaments nevar – šīs tiesības ir Eiropas Komisijai);
atbildība par budžetu, kopā ar ES Padomi izvērtējot un apstiprinot vai noraidot Komisijas sagatavoto budžeta projektu;
visu ES institūciju politiskā pārraudzība – parlaments apstiprina Eiropas Komisiju, deputāti var uzdot jautājumus Komisijai un ES Padomei;
apstiprinājums starptautisku līgumu parakstīšanai, reģionālās politikas īstenošanai un ES turpmākās darbības plānošanai.
Eiropas Savienības Padome

ES Padome ir ES galvenā lēmējinstitūcija, kas, pamatojoties uz Eiropas Komisijas priekšlikumiem, apstiprina ES tiesību aktus, vairumā gadījumu – sadarbībā ar Eiroparlamentu. Padome koordinē dalībvalstu sadarbību, ES vārdā slēdz starptautiskas vienošanās. Lai nodrošinātu ES Padomes darba efektivitāti, katra dalībvalsts pēc kārtas uz sešiem mēnešiem ir ES Padomes prezidējošā valsts.

Šī institūcija bieži tiek dēvēta par ES Ministru padomi, jo to veido ministri no visām dalībvalstīm. ES Padomē tiek panākts kompromiss starp visas ES un atsevišķu dalībvalstu interesēm, kas nereti ir atšķirīgas. ES Padomes pārstāvji regulāri satiekas dalībvalstu dažādu jomu ministru līmenī. Ministru tikšanās un tās lēmumus sagatavo dalībvalstu Pastāvīgo pārstāvju komiteja, kura sastāv no dalībvalstu vēstniekiem ES.

ES Padome var pieņemt lēmumus dažādos veidos: vienprātīgi[2], ar vienkāršu balsu vairākumu vai ar kvalificēto balsu vairākumu[3], ko skaidri nosaka Eiropas Savienības līgumi.

Ja ES paplašināsies pat līdz 30 valstīm un katrai valstij būs veto tiesības, tas varētu paralizēt ES darbību, tādēļ tiek paplašinātas jomas, kurās lēmumi jāpieņem ar kvalificēto balsu vairākumu. Pēc paplašināšanās kopējais balsu skaits ES padomē būs 321, no kurām Latvijai būs 4 balsis, bet kvalificētā vairākuma slieksnis balsojumos būs 232 balsis (72,3%).


Eiropas Komisija

Eiropas Komisijai (EK) ir ES izpildinstitūcija un tā ir atbildīga par Parlamenta un ES Padomes pieņemtās ES likumdošanas (direktīvas, regulas un lēmumi) ieviešanu, budžeta izpildi un programmu realizēšanu. EK primārās intereses ir ES intereses, un tā bieži ir starpnieks dalībvalstu atšķirīgo nacionālo interešu saskaņošanā.

EK sastāv no 20 komisāriem, kurus ir izvirzījušas dalībvalstis. Jaunievēlētā EK var uzsākt darbu tikai tad, kad to ir apstiprinājis Eiroparlaments un tai jāatkāpjas, ja parlaments izsaka neuzticību.

20 komisāru pakļautībā ir ap 20 000 ierēdņu, kas strādā 23 specializētos departamentos (ģenerāldirektorātos) un 14 dienestos. Katrs komisārs ir atbildīgs par atsevišķām specifiskām jomām, kā arī par attiecīgā ģenerāldirektorāta darbību. Tomēr EK vienmēr darbojas kā vienota institūcija – tā var pieņemt lēmumus tikai ar balsu vairākumu.

EK funkciju vidū ir tiesības ierosināt likumdošanas priekšlikumus, izstrādāt budžeta projektu un atbildēt par tā īstenošanu pēc apstiprināšanas, uzraudzīt ES līgumu ievērošanu un Kopienas tiesību piemērošanu (pārkāpumu gadījumā lietu var nodot izskatīšanai Eiropas Kopienu tiesā), pārstāvēt ES starptautiskā līmenī.

Jaunajā EK, kura tiks iecelta 2004. gada novembrī, būs 25 komisāri – pa vienam no katras dalībvalsts. Tiklīdz ES dalībvalstu skaits sasniegs 27, komisāru iecelšanas princips tiks mainīts, komisāru nacionālo piederību noteiks rotācijas sistēma.


Eiropas Kopienu Tiesa un Pirmās instances tiesa

ES radītā īpašā tiesību sistēma tiek piemērota tikai Eiropas Kopienā, kas ir pirmā un vissvarīgākā no trīs tā dēvētajiem ES “pīlāriem”. Tādēļ īpašo tiesību sistēmu dēvē par “Kopienas tiesībām”, nevis ES tiesībām.

Eiropas Kopienas tiesību normu juridiskā aizsardzība notiek, sadarbojoties Kopienas un dalībvalstu tiesām. Dalībvalstīm ir pienākums pildīt līgumā paredzētās saistības, kā arī sekundāros tiesību aktus, kas izstrādāti, pamatojoties uz līgumiem.

Eiropas Kopienu Tiesa nodrošina to, lai Kopienas tiesības tiktu vienādi interpretētas un efektīvi piemērotas visās dalībvalstīs, kā arī lai dalībvalstis un ES institūcijas pildītu pienākumus, kas noteikti līgumos. Tiesai jāpieņem spriedums strīdos gan starp dalībvalstu fiziskajām vai juridiskajām personām, gan starp dalībvalstīm un ES institūcijām gadījumos, kas skar ES likumdošanas ievērošanu un interpretāciju.

Eiropas Kopienu Tiesa sastāv no 15 tiesnešiem (arī pēc paplašināšanās katra dalībvalsts varēs izvirzīt pa vienam tiesnesim) un 8 ģenerāladvokātiem. Gan tiesnešus, gan ģenerāladvokātus ieceļ uz sešiem gadiem, dalībvalstu valdībām savstarpēji vienojoties.

Lai paātrinātu Tiesas darbu, 1989.gadā Eiropas Kopienas Tiesas paspārnē tika izveidota Pirmās instances tiesa, kas arī sastāv no 15 tiesnešiem un tā izskata lietas, ko juridiskās vai privātās personas ir ierosinājuši pret ES institūcijām, piemēram, kompensācijas pieprasījumus, Eiropas Komisijas lēmumu apstrīdējumus, ES institūciju darbinieku lietas pret saviem darba devējiem.


Revīzijas tiesa

Eiropas Savienības Revīzijas tiesas pamatuzdevums ir ES finanšu kontrole, t.i. tā pārbauda, vai ES ienākumi un izdevumi ir izmantoti likumīgi, ekonomiski un paredzētajiem nolūkiem. Tiesas darbība aptver ne tikai ES institūcijas, bet arī nacionālās, reģionālās un vietējās aģentūras, kas izmanto ES naudu, piemēram, Strukturālo fondu līdzekļus vai ES subsīdijas. Ja nepieciešams, Revīzijas tiesa var veikt pārbaudes bez iepriekšēja brīdinājuma. Ja tiesa atklāj kļūdas un neprecizitātes vai tai ir aizdomas par krāpšanu, tiek informētas atbildīgās ES institūcijas, kas var piemērot nepieciešamos pretpasākumus.

ES Revīzijas tiesā ir 15 locekļi, kurus uz sešiem gadiem ar vienprātīgu lēmumu ieceļ ES Padome, pirms tam konsultējoties ar Eiropas Parlamentu. Latvija, tāpat kā pārējās ES dalībvalstis, varēs nominēt vienu pārstāvi Revīzijas kolēģijā.


Eiropas Vidutājs (Ombudsmens)

Kopš 1995. gada Eiropas Parlamentam ir Ombudsmens jeb Vidutājs, ko parlaments ievēl uz savu pilnvaru laiku.

Ikviens ES dalībvalsts pilsonis vai iedzīvotājs, kā arī juridiskās personas ir tiesīgas izteikt sūdzību un iesniegt to Ombudsmenim, ja kāda ES institūcija ir aizskārusi viņa tiesības.

Ja tiek secināts, ka ES institūcijas nav rīkojušās pareizi, attiecīgajai institūcijai ir jāatbild uz sūdzību trīs mēnešu laikā. Pašreiz sūdzība jāiesniedz kādā no 11 oficiālajām ES valodām, skaidri norādot savus personas datus, institūciju, pret kuru tiek iesniegta sūdzība, un tās pamatojumu.


Latvijas pārstāvju darbs ES institūcijās

No iestāšanās brīža latviešu valoda kļūs par ES līgumu, oficiālo un darba valodu. Visi ES oficiālie dokumenti tiks tulkoti latviešu valodā, tāpat būs nodrošināts uzstāšanās tulkojums no un uz latviešu valodu. Lai to nodrošinātu, darbs tiks piedāvāts apmēram 100 līdz 120 tulkiem no Latvijas.

Papildus tam EK ir aprēķinājusi nepieciešamo darbinieku skaitu no jaunajām dalībvalstīm darbam ES institūcijās un noteikusi, ka no Latvijas būs nepieciešami 155 Eiropas Savienības ierēdņi, bet no visām jaunajām dalībvalstīm kopā – 3341 darbinieks. Šo štatu vietu aizpildīšana nav garantēta, jo pat nacionālā atlases konkursa ietvaros pretendentiem tiek izvirzītas augstas kvalifikācijas prasības.

Gatavojoties ES paplašināšanai, Eiropas Personāla Atlases birojs jau ir uzsācis pirmo konkursu kārtu, lai uzņemtu darbā amatpersonas no nākamajām dalībvalstīm, tajā skaitā arī Latvijas pilsoņus. Informācija par izsludinātajiem un plānotajiem konkursiem ir atrodama Eiropas Personāla Atlases biroja mājas lapā.



______________

[1] Jomas, kurās dalībvalstis ir deleģējušas daļu savas suverenitātes ES institūcijām dažādu jautājumu risināšanai pārnacionālā līmenī ir ekonomiskā un monetārā savienība, lauksaimniecība, ekonomiskā un sociālā kohēzija, patērētāju aizsardzība un veselība, transportpolitika, industrija, vides aizsardzība, izpēte un tehnoloģija, sociālā politika, nodokļu politika, izglītība, kultūra, patvēruma un migrācijas politika u.c.

[2] Tas noteikts īpaši svarīgos jautājumos, kā kopējā ārpolitika un drošības politika, policijas sadarbība, patvēruma un migrācijas jautājumi, ekonomiskā un sociālā kohēzija, nodokļu politika.

[3] Tas nozīmē, ka, atšķirībā no vienprātīgā un vienkāršā vairākuma balsojuma, kur katrai dalībvalstij ir viena balss, kvalificētā vairākuma balsojumos dalībvalstīm ir atšķirīgs balsu skaits atkarībā no to lieluma un iedzīvotāju skaita.

Šī publikācija ir tapusi projekta "Fwd:Eiropa" ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!