Atslēgvārdi:

Kā būs 2015. gadā? 28

Iedomāsimies nākotnes ainu 2015. gadā: Latvijas ES prezidentūras laikā visām 27 dalībvalstīm ar prezidētāju Latviju priekšgalā ir jāatskaitās par to, kā esam veicinājuši Tūkstošgades mērķu sasniegšanu un kā esam palīdzējuši Āfrikas valstīm, kas ir ne tikai „ES pagalms”, bet arī reģions, kur ir vislielākā nabadzība pasaulē. Latvija 2015. gadā tikko ir beidzot sasniegusi ES jaunajām dalībvalstīm 2010. gadam nosprausto mērķi piešķirt attīstības sadarbībai 0,17% no IK. Toreiz, 2010. gadā ar lielu kaunu tikko izdevās sasniegt pašu nosprausto mērķi - 0,1%, kā dēļ pārējās dalībvalstis kaunināja Latviju par 2005. gadā doto solījumu laušanu. Lai arī Āfrikai saskaņā ar ES kopējo apņemšanos ir jānovirza aptuveni 50%, Latvija 2015. gadā novirza 60% no finansējuma tieši sadarbībai ar Gruziju un Ukrainu, aizbildinoties ar reģionālo drošības situāciju.

Iesaki citiem:

Ko 2015. gadā īsti teiks Latvijas ārlietu ministrs, kurš prezidēs ES Ministru Padomē? Ko savukārt teiks Latvijas Valsts prezidents tiekoties ar Āfrikas valstu galvām? Ziniet, mums ir svarīgākas pašmāju problēmas, tādēļ mums par tiem ES kopējiem solījumiem un mērķiem ir pilnīgi vienalga? Vai arī – neņemot vērā mūsu valsts straujo izaugsmi, mums nu nekādi nebija iespējams „sakasīt” 0,33% no IK, ko novirzīt attīstības sadarbībai? (Šeit gan ir jāatzīmē, ka Latvija sev savulaik izkaulēja „atlaidi”, jo vecajām dalībvalstīm 2015. gadā ir jānovirza vismaz 0,7%.) Vai arī – mēs bijām tik aizņemti sadarbojoties ar Gruziju, Ukrainu un Moldovu, ka pilnīgi aizmirsām par Āfriku? Vai teiksim tāpat kā daži „labi” eiroparlamentārieši – ka Āfrika mums ir „pārāk tālu”? Varu iedomāties zviedru un somu ārlietu ministru sejas, kuru valstis no Āfrikas ir vēl tālāk, bet novirza vairāk kā pusi savas attīstības palīdzības tieši Āfrikas reģionam!

Tomēr ir arī iespējams cerīgs scenārijs. To saku tādēļ, ka man bija daudz pozitīvu iespaidu pavadot pēdējās piecas dienas Latvijā. Pirmkārt, patīkami pārsteidza jauniešu klātbūtne manā lekcijā par Zviedrijas attīstības sadarbību ar Āfriku. Pasākums bija daļa no Latvjas attīstības sadarbībā iesaistīto NVO platformas LAPAS kopā ar biedrības „Afrolat” rīkotās pasākumu sērijas „Pasaules dienas – Sapnis par Āfriku”. Lai arī nosaukums viesa tikai cerības un asociējās ar kaut ko tālu un nepiepildāmu („sapnis”), tad intesīvu tikšanās reižu laikā man nācās secināt, ka poētismam ir tikai daļēji saistība ar realitāti.

Jo jaunieši patiešām šķiet ieinteresēti Āfrikas problēmās, zemēs un sabiedrībās. Uz to norāda rosība Vidzemes augstskolā, biedrībā GLEN un kaut vai pieminētās lekcijas apmeklētāji. Prezentācija ik pa laikam pārtrauca jauni, ieinteresēti cilvēki, kuriem bija ne tikai jautājumi, bet arī viedokļi un ziņkārība. Pietiekami priekšnoteikumi, lai latvieši ne tikai sapņotu, bet arī darbotos! Ja pašreiz darbošanās galvenokārt notiek akadēmiskajā laukā un biedrībās, iespējams, ka nākotnē arī politiķi un valsts ierēdņi pamodīsies no sava „vasaras nakts sapņa”, tieši tāpat kā to jau ir izdarījušas Polija, Čehija un citas jaunās ES dienvidu dalībvalstis.

Runas par Āfrikas tālumu ir interesantas tikai tuvredzīgiem politiķiem, kuri nejūtas spējīgi paskaidrot globālo problēmu sekas uz Latviju. Vai mēs saredzam Āfrikā problēmas, kas mūs iespējams nākotnē skars pavisam tieši, vai arī iespējas savatarpējai attīstībai – tas ir jautājums, uz kuru mēs vēl neesam atbildējuši, jo pašreiz vienkārši attīstības sadarbība ir publiskās dienaskārtībā gandrīz neesošs jautājums. Cik ilgi?

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (28) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aija 27.04.2008 10:15
piemēram, ar šo:
Bet varbūt var atgriezties pie vienkāršākiem apsvērumiem
Jūs burtiski atbalsojat Noama Čomska pārspriedumus, kuri pārbagātīgi atrodami Internetā, un šīs lingvistikas leģendas, MIT profesora skatījumus uz pasaules lielvaru un nevaru attiecībām kopumā ir
a] brīvs no baltā cilvēka pārākuma un lētas labdarības apziņas, tādējādi - patiesi morāls
b]atbalso jūsu, teiksim, 'pašcieņas un investīciju' nevis [pašu labdarāmo izaudzētās visbiežāk] 'rīsu saujas atmešanas' uzstādījumus; o, cita starpā, ja jūs sakāt, ka jūsu izteikumos ir neliels skaidrības deficīts, ko lai teiktu es, - te melns uz balta redzams, ka domu jo grūtāk ietvert vārdos, jo tā acīmredzamāka. katrā ziņā es piederu pie tiem, kas ir priecīgi lasīt šī bloga oponentu izteikumus, jo tie ir ievērojami saturīgāki un mazāk tukši pašpārliecināti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aija 27.04.2008 10:04
vēlos izteikt cieņu, Aleksi, par jūsu spēju uzturēt argumentētu, pārliecinošu un dinamisku (as oposed to rotējošu un 'taisnā un viedā' stīvajā stājā iestingušu) dialogu ar ļoti augstprātīgu, direktoriālā stilā [ne gluži pārliecinošā latviešu valodā, jo zinātkāre un ziņkāre nav viens un tas pats] runājošu lektoru, tieši lektoru, kurš sāk jebkuru izteikumu ar sava [visai šaurā, privileģēta mazo un vājo labvēļa] viedokļa neapstrīdamības apziņu, citiem vārdiem, kuram vnk trūkst spējas kritiski izvērtēt vispirms SAVU skatījumu. kur es varētu palasīt to, ko rakstāt Jūs? jo Jūsu oponenta blogos man pietrūkst izpratņu, ar ko varētu identificēties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

lasītājs 02.04.2008 14:31
Es un daudzi citi ir apzinājušies, ka Āfrikā ar mirstības samazināšanu labklājību nepacelsim. Un tāpēc naudu nav vērts sūtīt, ir jārisina problēmas jau pašā saknē. Pasaules turīgākajiem cilvēkiem, kuriem visvairāk ir iespējas kautko darīt problēmas risināšanas labā, ir sava vīzija. Piemēram viens no tiem ir Bils Geits, kurš pēdējā laikā sācis finansēt populācijas kontroli.
Skatīt šeit: http://www.fdrs.org/depopulation.html
Viens no populācijas kontroles ieročiem ir vakcīnas, kuras pielieto, lai nabadzīgajās ģimenēs, kur gaidāms bērniņš, mātei injicētu šo vakcīnu, kura nogalina bērnu pirms tas vēl piedzimis. Protams māte paliek neziņā, kādēļ viņai piedzimis šāds bērns. Un tas viss par saziedoto naudu, protams.
Ja jau ASV gribētu Āfrikai tik ļoti palīdzēt, tad viņi ziedotu kritni vairāk naudu labajiem darbiem, nekā pašlaik. Piemēram šobrīd Viena pati Izraēla no ASV saņem vairāk nekā Latīņamerika un Āfrikas kontinenti kopā.
Tāpēc, mīļie cilvēki, pirms atbalstāt Āfriku, paskatieties uz problēmu no āfrikāņa viedokļa, visas pasaules ekonomisko resursu izdevīguma viedokļa, no dominējošo valstu (ASV un Eiropas valstis) no saziedotās naudas izmantotāju viedokļa un pēc tam no sava cilvēciskā viedokļa.
Īstenībā, ziedojot Āfrikai, mēs atbalstām ne tikai viņu izglītību, bet arī viņu labklājības celšanu uz iedzīvotāju skaita ierobežošanas pamatu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

rex 26.03.2008 08:49
Jautajums pavisam vienkarsh - kapec Arlietu ministrija Afriku ķā reģionu nav izvirzījusi savās ģeogrāfisjakās attīstības sadarbības prioritātēs? Pati augstkola rakstiju bakalaura darbu par attīstības sadarbību un salīdzināju Latvijas sniegto palidzibu ar citam valstim. Pec petijuma radas divi galvenie secinajumi - tikai dazas jaunas ES dalibvalstis sniedz atbalstu Afrika esoshajam valstim un visas ka viens jaunas dalibvalstis palidz nevis pasham nabadzigakajam valstim, bet tam, kuras ir videji attīstitas....

Un vel.. ka ir ar Latvijas maksajumiem ANO agenturas, kur liela dalja naudas nonak tieshi nabadzigajam valstim?
Un pedejais - vai Latvijas Arlietu ministrija ka attistibas sadarbibas koordinejosha valsts institucija ir veidojusi diplomatiskas saiknes ar kadu Afrikas valsti, vai tomer tas LV vel ir talas un nezinamas. Zinu vienu cilveku, kas no latvijas darbojas Afrika, palidz celt skolas un darit citas lietas, bet vinjs galigi nav saistits ar Arlietu ministriju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 10.03.2008 08:58
"Cik esmu runājis ar kolumbiešu pētniekiem Upsalā, viņi norāda, ka militārais atrisinājums nedarbojas, kamēr problēma netiek risināta kompleksi - piemēram, paralēli apkarojot FARC, novērst labējo paramilitāro grupējumu destruktivitāti, vienlaicīgi, piemēram, veicot zemes reformu un veicinot uzņēmējdarbību provincēs, lai radītu nevardarbīgas un ar narkotikām nesaistītas nodarbinātības alternatīvas."
========
Bet varbūt var atgriezties pie vienkāršākiem apsvērumiem - Kolumbijas narkotirgotāji var attīstīties tādēļ, ka pēc viņu produkcijas ir pieprasījums. Pieprasījums ir tādēļ, ka ASV cilvēki šīs narkotikas lieto. Aizverot vienu piegādes ceļu, radīsies cits; daudzas narkotikas turklāt var sintezēt, neimportējot nekādas izejvielas no Afganistānas vai Kolumbijas; sintētiskajām narkotikām ir tendence kļūt lētākām. Tādēļ vienīgais ceļš (kurš nepavisam ne viegls) ir cīnīties pret pieprasījumu pašu zemē. Piemēram, attīstot pašu rietumvalstu jauniešu izglītības un brīvā laika pavadīšanas iespējas, lai kokaīns viņiem nebūtu vajadzīgs. Tātad, lai amerikāņi efektīvi ierobežotu narkotikas, ir jārada nodarbinātības iespējas pašās ASV, nevis Kolumbijā. Tiktāl par katras valsts atbildību par savu pilsoņu labklājību.

(2) Otrs arguments ir demogrāfiskais - pasaules reģioni atrodas ļoti dažādās attīstības fāzēs. Eiropā un Kanādā notiek pamattautu depopulācija - ir ļoti zema dzimstība. Āfrikā (un dažās Latīņamerikas valstīs) turpretī ir vērojams straujš iedzīvotāju skaita pieaugums. Latvijā, tad, kad notika demogrāfiskās pārejas 2.posms (sk. http://en.wikipedia.org/wiki/Demographic_transition#Stage_Tw... ), t.i. kad uzlabojoties sanitārajiem apstākļiem samazinājās bērnu mirstība, bija 19.gadsimts - jeb t.s. klaušu laiki, kad lauku saimniecības masveidā tika izpirktas no muižām. Neviens latviešu tautai nekādu palīdzību vai "attīstības sadarbību" toreiz nepiedāvāja. Lauku saimnieki ņēma darbā pārsvarā tādus kalpus, kuriem nebija ģimenes un bērnu. Cilvēki mūža nogales pavadīja nabagu mājās. Demogrāfiskais pieaugums toreiz bija pieticīgāks nekā dažā labā mūsdienu Āfrikas zemē.

Ņemot vērā reģionu attīstības tendences, izskatās, ka nevis Eiropai ir jāsūta līdzekļi uz Āfriku, bet gan otrādi. Jo Eiropas īpatsvars pasaulē samazinās - gan ekonomiski, gan demogrāfiski.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris - Aleksis 10.03.2008 00:28
"Agrākā komentārā izklāstītajam narkotiku argumentam nepiekrītu. Aplūkosim to pašu Kolumbiju - ASV kādus četrdesmit gadus ir darījuši visādas lietas, lai apturētu Kolumbijas FARC grupējumu (t.i. marksistus-narkobiznesmeņus). Ir miglotas narkotiku plantācijas, Latīņamerikas speciālisti Fort Benning mācību centrā ir gatavoti cīnīties pret teroristiem ar viņu pašu metodēm, sniegta palīdzība attīstības sadarbības ietvaros, gāztas un veidotas valdības Kolumbijā un kaimiņvalstīs utml. Rezultāts ir pieticīgs - kolumbiešu kokaīns ASV joprojām ir plaši pieejams."
---

Jā, esmu informēts par to, ka rezultāti militārajai palīdzībai ir niecīgi, jo narkobizness izmantoja faktu, ka Āfrikā pastāv desmitiem vāju valstu, kuras nespēj cīnīties ar narkobiznesu.

Bet te jau ir tas klasiskais gadījums, kuru citē visi attīstības studiju klasiķi - ASV cīnās tikai ar sekām, nenovirzot un nesadarbojoties ar Kolumbijas valdību, lai novērstu problēmas sakni. Cik esmu runājis ar kolumbiešu pētniekiem Upsalā, viņi norāda, ka militārais atrisinājums nedarbojas, kamēr problēma netiek risināta kompleksi - piemēram, paralēli apkarojot FARC, novērst labējo paramilitāro grupējumu destruktivitāti, vienlaicīgi, piemēram, veicot zemes reformu un veicinot uzņēmējdarbību provincēs, lai radītu nevardarbīgas un ar narkotikām nesaistītas nodarbinātības alternatīvas. Vēlreiz gribētu atsaukties uz to pašu William Easterly grāmatu - vienas pareizās receptes problēmas risināšanai nav.

Manuprāt, ir nevis jātramda vietējie naroktiku mazumtirgoņi (kas gan nenozīmē, ka ir jāpalielina resursi policijai, lai tā būtu spējīga veikt savus pienākumus), bet gan jācenšas risināt problēma tās saknē, kas nozīmē lielāku starptautisko sadarbību, nevis mazāku. Ja Jūs tam nepiekrītat, nu neko darīt - paliksim pie atšķirīgiem viedokļiem.
....
Par Kačinsku ietiepību runājot. Nu nezinu, cik tas bija tālredzīgi, mest sprunguļus sadarbības procesos. Viena lieta ir paust savas rūpes, piedalīties lēmuma formulēšanā, bet cita lieta ir sabotēt procesus. Kas tad būtu tās īpašās Austrumeiropas itereses, kuru dēļ mums būtu jāriskē ar ES vienotību? Manuprāt, bija skaidrs, ka Polija Kačinsku laikā ļoti bieži nonāca visai nepatīkamā izolācijā - vai tas ir kaut kas, ko es vēlētos, lai Latvija piedzīvotu? Nē. Bet, ja Jūs tam nepiekrītat - vienkārši jāsecina, ka mums atšķiras normatīvie uzskati par to, kā valstīm ir jāsadarbojas, un par to, kas ir Latvijas stratēģiskajās interesēs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 09.03.2008 22:38
(1) Jūs man izaicinoši prasāt (citādi es nespēju nosaukt vārdu savienojumu "ja jūtaties spējīgs paskaidrot") paskaidrot, kādi būtu Latvijas ieguvumi no attīstības sadarbības.
======
Lūdzu piedošanu. Tā ir manas diskusiju (ne)kultūras izpausme. Varbūt labāk tomēr pateikt savas domas, neizravējot arī emocijas - citādi tos ļoti rafinētos vārdus mēs dzirdam, kad ir runa par Latvijas dalību ES no diplomātiskās perspektīvas, bet ne vienmēr viss no viņu teiktā kļūst skaidrs.

(2) Jums ir labs arguments, kura kopsavilkumu var izteikt ar (laikam grieķu) sakāmvārdu - "Labprātīgo liktenis ved, nelabprātīgo - velk". T.i. ja politiķi savlaicīgi apzinātos, ka attīstības sadarbība (t.sk. ar Āfriku) tuvākajos gados būs neizbēgama, viņi varētu savlaicīgi sagatavot šo palīdzēšanu tā, lai būtu abām pusēm izdevīgi un varētu ko iegūt Latvijas uzņēmumi. Lai nenotiek tā, ka pēdējā brīdī jāpieņem kāds neracionāls lēmums.

(3) "Jums un man tas kā fakts var nepatikt, bet tā nu tas ir. Ja valdība šo solījumu netaisās pildīt, mūsu valsts atkal tiks kaunināta - kā iepriekš, piemēram, par cilvēktiesību stāvokli, tagad par nevērību pret attīstības valstīm."
==============
Eiropas politikā ir pazīstama tāda brāļu Kačiņsku taktika (par godu Polijas prezidentam un bijušajam premjerministram) - nepiekāpties, kamēr netiek ņemtas vērā Polijas (varbūt arī citu Centrāleiropas valstu) īpašās intereses. Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienībā kopumā un it īpaši ziemeļvalstīs politiķi pieraduši lēmumus pieņemt, sagaidot kaut kādu konsensu, tad ietiepība reizēm var būt gluži efektīva taktika. Ja process attīstās mums nevēlamā virzienā, jābūt gataviem grūst sprunguļus riteņos.

(4) Piemērs no citas jomas - Ja mēs nepieprasīsim referendumu par Lisabonas līgumu, tad tas stāsies spēkā; neviens par to nebrīnīsies un mums atliks ievērot tajā pausto kārtību. Bet, ja Lisabonas līgumu referendumā noraidītu gan Lielbritānijā (leiboristu valdība gan nolēmusi no referenduma šajā jautājumā atteikties), gan arī dažas mazākas valstis, tad dedzīgākie eirofederālisti tiktu piebremzēti vismaz uz dažiem gadiem. Tā ka viss ir mūsu pašu rokās - arī par palīdzību Āfrikai.

(4) Neviena investīcija un sadarbības iniciatīva nenesīs garantētas dividendes, bet palaist garām vismaz mēģinājumu izmantot iespēju investēt, manā skatījumā ir "drošības-narkomānija" ("labāk neriskēsim!"), par ko gan visi kapitālisti vienmēr tik ļoti kritizē tieši skandināvu sabiedrības, nevis latviešus. Kas neriskē, tas nevinnē. Tas bija ekonomiskais arguments.
=================
Es neesmu pret risku, bet - vai nevar gadīties, ka konkrēti Latvijai apgūt 0.7% vai 0.3% šajā jomā ir krietni par daudz? Manispēc valsts var ieguldīt naudu jebkurā jomā - kaut vai militāri rūpnieciskajā kompleksā, kosmiskajā pētniecībā un bruņošanās sacensībā (kas dažu cilvēku acīs varētu būt vēl strīdīgāks naudas izlietošanas veids nekā "cīņa pret nabadzību" Āfrikā) - ar vienu nosacījumu: ja caur to tiek pietiekami attīstīti pašas valsts resursi un iespējas. Latvijai varbūt ir aktuālāk investēt pašai savos iedzīvotājos - citādi mums ir slikta demogrāfija (strauja depopulācija) apvienojumā ar vāju izglītības sistēmu. Necik tālu mēs tā netiksim - te nekādu pārtikušu sabiedrību nevarēs uzcelt. Savukārt Āfrika ir jauka lieta - bet tomēr tālu no mūsu pamatrūpēm. Ja mēs būtu Dienvideiropā, varbūt būtu citādi. Bet līdz mums ir nonākuši augstākais daži duči nelegālu imigrantu no Āfrikas. Nodrošināsim stingru imigrācijas kārtību un ilgāk turēsim viņus Olainē - tad arī nebūs tik ļoti jābaidās. Jaunas sērgas (to pašu ebola) var būt interesanti un noderīgi pētīt - bet tam nevajag tik nenormāli lielus līdzekļus kā 0.7% no IK.

(5) "Atvaiojos par kļūdu - saskaņā ar The Observer rakstu, narkotikas nonāk Gvinejā-Bisavā nevis no Afganistānas, bet no Kolumbijas."
=========
Agrākā komentārā izklāstītajam narkotiku argumentam nepiekrītu. Aplūkosim to pašu Kolumbiju - ASV kādus četrdesmit gadus ir darījuši visādas lietas, lai apturētu Kolumbijas FARC grupējumu (t.i. marksistus-narkobiznesmeņus). Ir miglotas narkotiku plantācijas, Latīņamerikas speciālisti Fort Benning mācību centrā ir gatavoti cīnīties pret teroristiem ar viņu pašu metodēm, sniegta palīdzība attīstības sadarbības ietvaros, gāztas un veidotas valdības Kolumbijā un kaimiņvalstīs utml. Rezultāts ir pieticīgs - kolumbiešu kokaīns ASV joprojām ir plaši pieejams.

Var argumentēt, ka narkobiznesā labāk apkarot pieprasījumu nevis piedāvājumu. T.i. ja papildus 0.3% no IK tiktu dots pašas Latvijas policijai, lai nopietnāk tramdītu narkomānus un mazumtirgotājus, tad var cerēt uz labāku iznākumu, nekā apkarot tranzītu. Ja tranzīta centrs nebūs Gvinejā-Bisavā, tas pārcelsies uz citurien

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 09.03.2008 17:31
Atvaiojos par kļūdu - saskaņā ar The Observer rakstu, narkotikas nonāk Gvinejā-Bisavā nevis no Afganistānas, bet no Kolumbijas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris - Aleksis 09.03.2008 17:28
Prieks dzirdēt, ka Jūs nedomājāt to kā personīgu uzbrukumu. Tomēr man šķiet, ka man jāpaskaidro mana emuāra mērķis.

Par to, ka latviešu uzņēmējiem varētu būt interesanta, piemēram, Āfrika, esmu rakstījis jau iepriekš. Tomēr neviens nevar būt ieinteresēts par kaut ko, kas nav dzirdēts, par ko ļaudis nerunā, kas liekas svešs. Kā es saprotu savu uzdevumu šeit rakstot e-dienasgrāmatu (un nevis rakstus!) ir stāstīt par savu pieredzi, domām un dzirdēto/ lasīto, jo manā pasaules skatījumā un arī intuitīvajā Latvijas biznesa un nacionālo interešu interpretācijā, es redzu, ka Latvijai būtu ne tikai ideālistiska, kas, manuprāt, ir derīgs arguments per se, bet arī pragmatiska interese sadarboties, kas arī ir tikpat derīgs arguments per se. Tādēļ arī mēģinu popularizēt un pievērst uzmanību šiem jautājumiem. Ja lasītājiem liekas interesanti par šo tēmu sarunāties, labprāt piedalos.

Tomēr manuprāt visvienkāršākais veids, kā noslāpēt jebkādu diskusiju ir sākt mētāt apvainojumus, radīt konspirācijas teorijas (piemēram, aiz Pētera stāv "zviedru bizness") un būt rupjam pret e-dienasgrāmatas rakstītāju. Varu sarunāties tikai ar cilvēkiem, kuri grib diskutēt. Mums nav visu laiku jābūt vienās domās, galu galā viedokļu atšķirība ir lieliska, bet nav vērts turpināt diskusiju, ja redzat, ka tā ir iegājusi strupceļā atšķirīgo uzskatu dēļ.

Jūs man izaicinoši prasāt (citādi es nespēju nosaukt vārdu savienojumu "ja jūtaties spējīgs paskaidrot") paskaidrot, kādi būtu Latvijas ieguvumi no attīstības sadarbības.

Pirmkārt, jau ilgstoši esmu šinī diskusijā ar Jums norādījis, ka Latvija ir kopā ar pārējām ES valstīm solījusi piešķirt naudu attīstības sadarbībai 0.33% no IK (kas ir liela atlaide, jo vecās dalībvalstis apsolīja piešķirt 0.7%, un dažas jau ir pārsniegušas šo mērķi). Jums un man tas kā fakts var nepatikt, bet tā nu tas ir. Ja valdība šo solījumu netaisās pildīt, mūsu valsts atkal tiks kaunināta - kā iepriekš, piemēram, par cilvēktiesību stāvokli, tagad par nevērību pret attīstības valstīm. Tas ir pazemojoši un absolūti nav Latvijas interesēs. Vēl mazāk ir Latvijas iteresēs "dzēst ugunsgrēku" - pēkšņi atjēgties, ka "Eiropa grib", lai mēs maksājam, un tad pēkšņi steidzamības kārtā atņemt kādai nozarei investīcijas, radot apjukumu, negatīvas emocijas un nepamierinātību, kavējot savu attīstību. Ja jau mēs nevaram/negribam panākt nekādu opt-out no Eiropas konsensusa, kas ir ārkārtīgi mazticams sceārijs, tad vismaz jāpilda, ko esam uzņēmušies. Tas būtu reputācijas un arī budžeta igtermiņa plānošanas ieguvums, kas nav maz. Tātad - morāles arguments.

Otrkārt, (man liekas, ka nevajag baidīt, jo tas patiešām ir nepareizi, bet) ir jāsaprot, ka jebkuru konfliktu, vāju valstu un nabadzības problēmas plūst pāri nacionālās valsts robežām. Tādēļ par pozitīvām vērtībām, piemēram, mieru un drošību ES, Baltijā un Latvijā ir jādomā ne tikai reģionālā mērogā, bet arī globālā. Piemēram, kā 9. martā rakstīja The Observer, narkotiku izejvielas Afganistānā veic "pasaules ceļojumu", nonākot vispirms narkotiku tranzītvalstī Ginejā-Bisavā, bet no turienes tiek iepludinātas Eiropas tirgū, arī Latvijā. Tomēr šķiet, ka šis ir otrais lielākais uzskatu atšķirības punkts, jo, ja saprotu pareizi, Jums liekas, ka globālās problēmas neskar Latviju, kamēr es redzu, ka tās jau skar Latviju tagad. Ja cilvēkus tas nesatrauc (apšaubu - viņi iespējams vienkārši nezin, ka viņu vietējās problēmas izraisa globālas problēmas), tad viņi par to ir jāinformē, nevis jāslēpj galva smiltīs. Tātad tas bija drošības arguments.

Trešais, Jūs nepārtraukti runājat par Latvijas tirdziecības un tekošā konta bilanci, proti, ekonomiku. Bet tādēļ jau vien ir vērts padomāt, kādēļ runāt ar latviešu biznesmeņiem un NVO, lai iesaistītu viņus attīstības sadarbībā, kas var galu galā radīt nevis zero-sum game, bet win-win situāciju. Ja saprotu pareizi, Jūs uzskatāt, ka finansējot attīstības sadarbību "izpumpētu", pārnesti runājot, Latvijas kasi. Bet tādēļ jau mums ir jāveicina abpusējība šādās attiecībās, kas ir arī attīstības sadarbības jēdziena pamatā, un jāpieiet attīstības sadarbībai nopietni - ja visi politiķi būs tikpat skeptiski kā Jūs, tad tiešām Latvija tikai piešķirs finansējumu, bet patiesa sadarbība, iesaistot NVO un biznesu, ar visiem tās iespējamajiem ieguvumiem paies secen. Tādēļ mēģinu nepārtraukti norādīt uz iespējām, kas var pavērties, ja aktīvi iesaistīsimies. Tieši tas nodarīs mūsu sabiedrībai daudz lielāku ļaunumu, ja mēs tikai piešķirsim naudu, visu laiku nikni kurnot, ka mēs to darām, lai aizvērtu muti ES, bet neizmantosim iespējas, ko šādas attiecības ar Āfriku mums var sniegt. Neviena investīcija un sadarbības iniciatīva nenesīs garantētas dividendes, bet palaist garām vismaz mēģinājumu izmantot iespēju investēt, manā skatījumā ir "drošības-narkomānija" ("labāk neriskēsim!"), par ko gan visi kapitālisti vienmēr tik ļoti kritizē tieši skandināvu sabiedrības, nevis latviešus. Kas neriskē, tas nevinnē. Tas bija ekonomiskais arguments.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 09.03.2008 16:11
Vai tiešām, ja Jums nav labāku pretargumentu, tad jāsāk uzbrukt personīgi? ... Jums ir jābūt vai nu ārkārtīgi bezkaunīgam, vai apveltītam ar dzīvu iztēli, lai iedomātos, ka mana dzīvošana Zviedrijā ietekmē manu pasaules uztveri, filozofiju un lojalitāti Latvijai. ... bet tas nav pamats, lai sāktu vērpt sazvērestības teorijas un mētātos ar apvainojumiem.
=======
Tas nebija domāts kā personīgs uzbrukums - ļoti atvainojos. Varbūt tomēr Jums ir pazīstams Frensisa Bēkona koncepts par "alas elku" (idol of the cave) - to, ka cilvēki, atkarībā no savas pozīcijas (t.sk. dzīvesvietas, izglītības veida, profesijas, utml.) uz daudzām lietām skatās atšķirīgi.

Mans iepriekšējais koments turklāt nekādi nebalstās uz "ad hominem" spriedumiem; nav svarīgi kur katrs no mums dzīvo. Vnk. Zviedrijā palīdzēšana Āfrikai var būt aktuāls politisko diskusiju temats, jo tam ir tiešs iespaids uz Zviedrijā pastāvošām ražotnēm. Tad, kad mūsu farmācijas rūpnīca Grindeks vai Daugavpils sintētiskās šķiedras rūpnīca izrādīs interesi apgūt kaut kādu ES naudu, ar ko kāds palīdz Āfrikai, tad varēsim pie šī jautājuma atgriezties. Citādi - var viegli sanākt tā, ka ar šo attīstības sadarbības paketi Latvijas nodokļu maksātāju nauda radīs darbavietas nevis šeit, bet citur Eiropas Savienībā.

Ņemot vērā jau tāpat lielo tekošā konta deficītu - neredzu nevienu argumentu, kā šis European Consensus of Development tuvākajos gados var palīdzēt Latvijas ekonomikai un mūsu valsts iedzīvotāju labklājībai. Jūsu rakstā šādu argumentu nav - tur ir teikts "Runas par Āfrikas tālumu ir interesantas tikai tuvredzīgiem politiķiem, kuri nejūtas spējīgi paskaidrot globālo problēmu sekas uz Latviju." Ja jūtaties spējīgs paskaidrot mūsu ieguvumus (nevis tikai negatīvas "globālo problēmu sekas"), tad pastāstiet. Piekrītu Jums, ka tiešām nav lietderīgi to rakstīt šeit galā kā vēl vienu komentāru - jo tas ir temats pavisam citam, daudz rūpīgāk argumentētam rakstam.

Piebildīšu, ka uzsvars uz bailēm kā arguments visdrīzāk Latvijā nenostrādās. Vienkārši te cilvēkiem ir ļoti daudz kas cits, no kā baidīties. Vēlētāji un politiķi atrodas uz cita Maslova vajadzību piramīdas pakāpiena. Ziemas beigās viņiem ir būtiskāk paēst un par apkuri samaksāt. Nevis domāt par drošāku atpūtu Ēģiptē vai Kenijas Safari.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris - Aleksis 09.03.2008 15:16
Vai tiešām, ja Jums nav labāku pretargumentu, tad jāsāk uzbrukt personīgi? Ka es esot Zviedrijas nodokļu maksātājs un tādēļ uzstājoties zviedru idustrijas un NVO interesēs... To es saucu par vienkārši nekaunīgu personīgu uzbrukumu un es aicinu Jūs turpmāk no tādiem atturēties.

Es neredzu iemeslu, lai klāstītu savas saimniecības sīkumus, vēl jo īpaši anonīmam komentētājam. Tomēr varu Jūs nomierināt, ka maksāju nodokļus gan Zviedrijai, gan Latvijai. Jums ir jābūt vai nu ārkārtīgi bezkaunīgam, vai apveltītam ar dzīvu iztēli, lai iedomātos, ka mana dzīvošana Zviedrijā ietekmē manu pasaules uztveri, filozofiju un lojalitāti Latvijai. Tas ir normāli, ja cilvēkiem ir atšķirīga audzināšana, sociālā pagātne, un līdz ar to atšķirīga pasaules uztvere un filozofija, bet tas nav pamats, lai sāktu vērpt sazvērestības teorijas un mētātos ar apvainojumiem.

Ņemot vērā, ka mūsu saruna ir kļuvusi tik neauglīgi personiska, es neredzu veidu, kā to turpināt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis, Pēterim 09.03.2008 02:43
Ķīnas iespaids protams ir abpusgriezīgs - bet Ķīna šajā reģionā rīkojas kā normāla nacionāla valsts ar puslīdz saprotamām nacionālām interesēm. ASV parasti arī rīkojas kā nacionāla valsts - un arī viņu darbība ir morāliskā ziņā tik raiba kā dzeņa vēders (palīdzība Libērijas konflikta noregulēšanā, mazliet pārsteidzīgais ASV atbalsts pērn gada beigās blēdīgi ievēlētajam Kenijas prezidentam, Etiopijas uzmundrināšana iebrukt Somālijā utml.).

Eiropas konsensā definētā nostāja, diemžēl, ir savā ziņā "postnacionāla" - vismaz es tajā nesaredzu Latvijas nacionālās intereses. Var izdomāt visādus abstraktus ieguvumus Latvijai no šādas attīstības sadarbības politikas - neizcelties uz ES valstu fona un "turēties kopā ar baru", palīdzēt ierobežot sērgas, kuru sekas var skart arī mūs (ebola vīruss, putnu gripa, AIDS), izveidot Āfrikā Latvijas preču noieta tirgu, ierobežot imigrāciju no Āfrikas valstīm utml.

Tas viss izklausās jauki, bet es neticu, ka Latvijai ir izdevīgi tik drīz sākt izdot tik daudz naudas, un mums ir kapacitāte priekš šādas reprezentēšanās izlietot 0.7% kopprodukta. Nu labi, mūsu farmācijas rūniecība varētu kaut ko priekš Āfrikas saražot un saņemt ES struktūrfondus, varbūt vēl kāds kaut ko var izdarīt. Bet Jūs, Pēteri, manuprāt, pārvērtējat Latvijas ekonomikas daudzpusību. Mums iznāks no sava budžeta naudu atdot tām ES valstīm, kurām kapacitāte sūtīt palīdzību Āfrikai ir lielāka - neredzu ieguvumu tekošā konta deficīta palielināšanā. Cik es saprotu, Jūs esat Zviedrijas nodokļu maksātājs - varbūt Jūs uzstājaties zviedru industrijas un NVO interesēs?

"Ziniet mani nepārliecina Jūsu metode salīdzināt Jūsu firmas darbību ar valstu un starptautiskās sistēmas darbību."
=======
Apskatieties tādu grāmatu "The Mythical Man-Month" - http://en.wikipedia.org/wiki/The_Mythical_Man-Month . Tur pie ļoti vispārīgiem pieņēmumiem ir pamatots, ka nevar projektā uzaudzēt kapacitāti pēkšņi - nevar iemest vairāk resursu un cerēt, ka atbildes reakcija būs lineāra (par divreiz vairāk naudas vai cilvēkresursiem tiks iegūts divreiz lielāks rezultāts). Mana pieredze dzīvojot Latvijā liecina, ka labāki ir daudzi sīki uzlabojumi, nevis milzīgas gaisa pilis. Varbūt tā ir mūsu pasaules uzskata atšķirība; bet es projektu vadīšanā vairāk paļaujos uz "evolūciju" nevis uz "intelligent design".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris - Aleksis 08.03.2008 21:32
Ziniet mani nepārliecina Jūsu metode salīdzināt Jūsu firmas darbību ar valstu un starptautiskās sistēmas darbību. Jūsu citēto krievu izteicienu Jūs nudien varētu attiecināt pats uz savu retoriku! Un tad parunāsim par "šizofrēniju", OK?

Un lai nu kas bet European consensus on development nav detaļās aprakstīts vai reglamentēts dokuments. Tas ir stratēģisks politikas dokuments, kurā diemžēl ir kārtējo reizi atkārtotas lietas, kuras attīstības sadarbībā ir bijušas jau no 1970. gadu beigām. Tomēr cīnoties ar dažu populistisku politiķu politiskās gribas trūkumu, šis dokuments ir noteikts kā saistošs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris - Aleksis 08.03.2008 21:26
Publicistika ir perfekta lieta - pats ar to pašreiz nodarbojos, rakstot emuāru. Bet reti, kad politika balstās uz publicistiku vien.

Jūsu žurnālistiskie raksti diemžēl nekalpo par pierādījumu, ka Ķīnas palīdzība ir efektīvāka kā ES. Tieši pretēji, ja Jūs tos lasat uzmanīgi, tur taču eksperti atzīst, ka Ķīnas-Āfrikas attiecībās ir krietni vien aprēķina un neo-koloniālisma.

Morāli vērtējot, Ķīna nodara daudz lielāku ļaunumu Zimbabves un Sudānas tautām, jo Ķīna sadarbojas ar diktatoriem, kuri paši savus iedzīvotājus mērdē badā un nogalina pastarpinātā vardarbībā. To nudien es nesauktu par attīstības sadarbības vai biznesa piemēru! Turklāt šis tulkojums izriet no Jūsu paša minētajiem rakstiem, tādēļ man ir jautājums Jums - kādēļ tik selektīva rakstu lasīšana un citēšana!?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis, Pēterim 08.03.2008 09:34
Ssetkārt, būtu lieliski, ja Jūs varētu sameklēt tos zinātnieku secinājumus, kuri ir nākuši pie secinājuma, ka Ķīna ir veiksmīgāks attīstības un stabilitātes aģents nekā ES.
=======
Tā ir drīzāk publicistika nevis zinātne (sk. http://www.nytimes.com/2006/11/03/world/asia/03china.html?_r... - "China Courts Africa, Angling for Strategic Gains" by Joseph Kahn) un http://www.nytimes.com/2007/08/21/world/africa/21zambia.html - "China's Trade in Africa Carries a Price Tag".

Protams, arī Ķīnas-Āfrikas sadarbībā ir problēmas. Bet viņi, manuprāt parāda, ka ir iespējams sadarboties, nesajaucot ideoloģiju kopā ar tehnoloģisko atbalstu un komerciju. Mao ēra un atbalsts režīmiem ar sociālistisku orientāciju ir sen beigušies.

ES un Ziemeļamerikas politika Āfrikā no fasādes puses šķiet humāna un ir sarakstīti arī visādi iedvesmojoši ANO dokumenti, bet faktiski tieši tā ir nesenā pagātnē novedusi pie drausmīgām humanitārām katastrofām. Pietiek palasīt notikumus īsi pirms Ruandas genocīda 1994.gadā.

>>> Treškārt, man ir prieks par Jūsu fantastisko optimismu, ka līdz 2015. gadam nabadzība Āfrikā būs "pazudusi" pati no sevis!
=======
Es esmu plānojis nelielus (2-3 cilvēku komandu) IT projektiņus ierobežotu resursu apstākļos. Man ir pilnīgi skaidrs, ka jābūt atgriezeniskajai saitei (jāredz, kādā veidā var un kādā - nevar strādāt) un iespējai pārvietot resursus. "European consensus on development" savukārt gan mērķi, gan naudas piešķiršanas kārtība ir sarakstīta līdz nepieklājīgām detaļām. "Vismaz 0.7%"; "vismaz puse Āfrikai", utt. Nevar naudas piešķiršanu piebārstīt ar visādiem labu nodomu saukļiem kā politisku deklarāciju (bet pēc tam uzdot to ES dalībvalstīm pildīt it kā tas būtu precīzi pārdomāts "business case") - tā ir šizofrēnija. Мухи — отдельно, котлеты — отдельно!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 08.03.2008 01:21
Man ga liekas, ka aina ir daudz sarežģītāka - protams, ka lielākā vai mazākā mērā eksistē visas Jūsu uzskaitītās problēmas, tomēr cita starpā eksistē ļoti veiksmīgas attīstības partnerības, godīgi politiķi ar cildeniem nolūkiem gan ES, gan Āfrikai.
======
Jā, taisni tā. Es nevaru neko sliktu teikt par tādām palīdzības programmām, kuras sniedz Āfrikas medicīnas profesionāļiem vajadzīgo tehnisko palīdzību, piemēram, lai novērstu cilvēku masveida miršanu no pilnībā izārstējamām kaitēm (piemēram, malārijas); arī zīdaiņu mirstības, utml. Cilvēku izdzīvošana allaž jāvērtē pietiekami augstu.

Es tikai nevaru iztēloties, kādēļ jau iepriekš plānot šāda veida sadarbības programmas tik neefektīvas, lai vajadzētu tur ieguldīt 0.7% no Eiropas IK (t.i. ap kādiem 100 miljardus dolāru gadā, jo kopējais Eiropas IK ir ap 14 triljoni dolāru gadā).

Jā, ir taisnība, ka Latvija ir saņēmusi un joprojām saņem palīdzību. Bet, ēnas puses ir ļoti nopietnas - nenormāli augsta inflācija un tekošā konta deficīts. Citādi arī nevar būt, ja visu laiku nāk iekšā ārzemju nauda (lai arī "with strings attached"), bet mūsu ekonomika, izņemot patēriņu, nespēj šo naudu apgūt. Pieļauju, ka Āfrikā ir līdzīgi - pie miljardos mērāmas palīdzības viņiem draud tāds pats tekošā konta deficīts (importa pārsvars pār eksportu).

"Tomēr man Jums ir jautājums, vai Jūs tikpat principiāli neievērojat arī visas pārējās starptautiskās normas (piemēram, cilvēktiesības), kuru pieņemšanā Jūs tieši neesat piedalījies?"
========
Man nav nodoms vai princips darīt visu pretēji tam, kā citi ir nolēmuši. Nereti starptautiskās normas (arī Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā ietvertās) atspoguļo veselā saprāta atziņas jeb t.s. "dabisko likumu". To vairums cilvēku ievēro, pat nebūdami lasījuši nekādus ES dokumentus. Bet, Jums taisnība tanī ziņā, ka man (un, cerams, arī citiem cilvēkiem) neko daudz neizsaka likuma normas formālais statuss - piemēram, apsvērums, vai tās "skaitās cilvēktiesības" vai nē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris - Aleksis 07.03.2008 17:57
Pirmkārt, nedomāju, ka ES taisās atrisināt Āfrikas problēmas viņu vietā. Tas nav teikts minētajā dokumentā, tādēļ neredzu, kādēļ būtu jāspekulē par kaut kādu "paternālismu". ES sadarbībā ar konkrētajām Āfrikas valstīm palīdz attīstīt apstākļus, kuros attīstības problēmas tiek atrisinātas pašu spēkiem. Tādēļ to sauc par attīstības sadarbību. Nedomāju, ka mums ir atšķirīgi uzskati par to, ka Āfrikai ir jāattīstās pēc pašu plāna un galu galā ar pašu spēkiem. Bet mums ir atšķirīgi uzskati par cilvēkiem un valstīm - Jūs, šķiet, visur saredzat slēptas "speciālās intereses", "paternālismu" un noreducējat visu Āfrikas valstu ierēdņus/ politiķus uz "korupta afrokrāta" stereotipu, tāpat koncentrējaties uz "narcisismu slimojošām slavenībām". Izklausās stipri vienkāršota un melbalta pasaule. Man ga liekas, ka aina ir daudz sarežģītāka - protams, ka lielākā vai mazākā mērā eksistē visas Jūsu uzskaitītās problēmas, tomēr cita starpā eksistē ļoti veiksmīgas attīstības partnerības, godīgi politiķi ar cildeniem nolūkiem gan ES, gan Āfrikai. Bieži valstis, kuras iesaistās attīstības sadarbībā, kombinē gan ideālismu, gan ekonomiskās intereses.

Otrkārt, es atbalstu, ka privāti ieguldījumi Āfrikā būtu ideāls risinājums, bet tie atrisinās tikai vienu daļu no problēmas. Investīcijas reti plūst uz korumpētām vai vājām valstīm, tādēļ sadarbība ar šo valstu NVO un korupcijas apkarotājiem būtu tikpat noderīga, kā valsts stiprināšanai. Ja Jums tik ļoti iet pie sirds kritiski ekonomisti, tad Jūs noteikti būsiet lasījis William Easterly "Quest for the elusive growth", kur viņš ļoti efektīgi demonstrē, ka vienas panacejas visām valstīm nepastāv. Tādēļ viņš liek priekšā kombinētu pieeju.

Treškārt, man ir prieks par Jūsu fantastisko optimismu, ka līdz 2015. gadam nabadzība Āfrikā būs "pazudusi" pati no sevis! Turklēt nevis ES ieplānoja nabadzību līdz 2015. gadam, bet gan attīstītās kopā ar attīstības valstīm to secināja jau pieņemot Tūkstošgades mērķus. Pieļauju, ka to secināja balstoties uz pašreizejām ekonomiskajām aplēsēm.

Ceturtkārt, Jūsu nostāju pret morāli un solījumiem es nekomentēšu. Tomēr man Jums ir jautājums, vai Jūs tikpat principiāli neievērojat arī visas pārējās starptautiskās normas (piemēram, cilvēktiesības), kuru pieņemšanā Jūs tieši neesat piedalījies?

Piektkārt, nepiekrītu, ka attīstības palīdzība nevienam nav palīdzējusi sasniegt ekonomisko izaugsmi. Kā tad ar Latviju?

Ssetkārt, būtu lieliski, ja Jūs varētu sameklēt tos zinātnieku secinājumus, kuri ir nākuši pie secinājuma, ka Ķīna ir veiksmīgāks attīstības un stabilitātes aģents nekā ES. Tie patiešām būtu fantastiski secinājumi, jo tie ir pilnīgā pretrunā ar secinājumiem, ko var izdarīt aplūkojot, kā Darfūrā un Zambijā ķīnieši ir bijuši lai nu kā (Sudānas korumpētā režīma stabilitātes aģents varbūt?), bet ne jau nu stabilitātes aģenti. Ar kādām metodēm šie zinātnieki ir nonākuši pie secinājuma, ka ķīnieši ir atnesuši lielāku stabilitāti, nekā ES?

Septītkārt, pat ja ķīnieši būtu tik veiksmīgi stabilitātes "aģenti", tas nenozīmē, ka ES ir jāpārtrauc savas palīdzības programmas vai jāatmet rūpes par demokrātijas attīstību attiecīgajā partnervalstī. Galu galā tas ir ES nodokļu maksātājs, kuram rūp, ka viņa nauda nenonāk korumpēta režīma kabatā, nevis ķīniešu autoritārā režīma pilsonis. Ko Jūs īsti gribat pierādīt?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 07.03.2008 17:25
Bet kāpēc Jūs domājat, ka ķīnieši ir tie, kuri nav ieinteresēti jaukties Āfrikas valstu politikā? Vai esat aizmirsuši, kā ķīnieši jaucās Sudānas politikā, piegādājot ieročus un atbalstot džandžavītiskās paramilitārās grupas, kuras veica etnisko tīrīšanu? Vai kā Ķīna centās ietekmēt vēlēšanu rezultātus Zambijā, kur tā bija ivestējusi minerālu atradnēs?
======
Būsim precīzi - es nekur neapgalvoju, ka ķīnieši nejauktos politikā, bet gan to ka Ķīna ar saviem izejvielu un infrastruktūras projektiem izrādās veiksmīgāks attīstības un stabilitātes aģents Āfrikas valstīs nekā ES palīdzības programmas.
Ja vajag, varu lūkot sameklēt "New York Times" rakstus, kuros tas ir aprakstīts un izdarīti atbilstoši secinājumi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis, Pēterim 07.03.2008 17:01
Šo European Consensus on Development es apskatījos. Visu dokumentu caurvij doma, ka esot vajadzīga "cīņa pret nabadzību" noteiktās valstīs - un ka ES valstīm esot priekš šī mērķa jādod nauda - "The primary and overarching objective of EU development cooperation is the eradication of
poverty in the context of sustainable development, including pursuit of the Millennium
Development Goals (MDGs)." (sk. http://www.dfid.gov.uk/eupresidency2005/eu-consensus-develop... )

Man ir nopietnas problēmas ar šo "cīņu pret nabadzību". Semantiskā līmenī tas ir tikpat šaubīgi kā cīnīties pret citām abstrakcijām (cīņa pret terorismu, pret narkotikām, pret mazkustīgu dzīvesveidu, utml.) Ja nabadzībai ir strukturāli cēloņi, un ES ir pat IEPLĀNOJUŠI, ka nabadzība pastāvēs arī 2015.gadā un tās apkarošanai vajadzēs arvien vairāk līdzekļu, tad man rodas pamatotas šaubas. Man šķiet, ka Jūs, Pēteri, esat kaut kādā veidā noticējis idejai par to, ka svešu cilvēku problēmas var atrisināt viņu vietā (runa ir par pieaugušiem, pieskaitāmiem cilvēkiem, kuri apdzīvo veselu kontinentu, kuru vidū ir miljoniem augstskolu beidzēju, kvalificētu darbinieku, uzņēmēju, utml.) Atšķirīgā attieksme pret "cīņu pret nabadzību" izraisa visas mūsu turpmākās domstarpības.

Ja Jūs, Pēteri, ticat Āfrikas izaugsmei un vēlaties viņu uzņēmējiem palīdzēt - kādēļ vienkārši neieguldīt savu naudu viņu akcijās? Sk. http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_African_stock_exchanges . Zviedrijā noteikti ir pieejami fondi, kuri ļauj vismaz pastarpināti investēt tur, kā arī saņemt investoriem vajadzīgo informāciju. Ja būsiet ko nopelnījis, tad pamāciet arī mūs.

Normālākais veids kā palīdzēt pieaugušam cilvēkam - kopā ar viņu uzņemties daļu riska. Un palīdzēt tiem, kuri paši ir nolēmuši kaut ko darīt, nevis gaida uz ārvalstu naudasmaisiem. Ja Āfrikas valstīs apgrozīsies vairāk līdzekļu, tad viņi paši varēs izdomāt gan par mikrokredītiem, gan par malārijas ārstēšanu, gan sieviešu līdztiesību un citām labām lietām, kas Eiropas konsensā ir minēti. Daži režīmi Āfrikā ir katastrofāli slikti, bet atradīsies gana pietiekami normālu valstu (Nigērija, Dienvidāfrika, Gana, Uganda, Magreba zemes), kur varbūt ir vērts ieguldīt.

"Kāpēc jābanalizē diskusija, sakot, ka Jūs personīgi neko neesat solījis?"
=====
Jūs pats taču spriežat morālās kategorijās - esam kaut ko apsolījuši, tagad solījumi jātur. Manu morālu līdzdalību var panākt vienā un pašsaprotamā veidā - tad, ja es esmu bijis iesaistīts lēmuma pieņemšanā. Šajā gadījumā ir aizdomas, ka ne tikai es, bet arī ievērojama daļa Latvijas politiskās elites nav nekādi tikusi iesaistīta. Sekas mēs visi redzam - nevienam tas nav aktuāli. Un mani tas galīgi nesatrauc. Es aicinu arī Jūs būt konsekventam un atzīt, ka ar Latvijas (ne)palīdzēšanu Āfrika viss notiek dabiski - šis iznākums nav pretrunā nedz dabas, nedz psiholoģijas likumsakarībām :)

Priekš 0.7% budžeta vienmēr atradīsies daudzi noderīgi izlietojumi. Gandrīz visi tie ir noderīgāki nekā "afrokrātu" aizvien pieaugošo ambīciju apmierināšana. Ir varbūt vairāki ceļi, kā konkrētā valstī sekmīgi sasniegt plaukstošu kapitālismu, bet ne zviedru, ne amerikāņu, ne latviešu, ne ķīniešu pieredze neliecina, ka nenormāli ilga finansiālas palīdzības saņemšana no citiem kontinentiem būtu nepieciešama panākumu sastāvdaļa. Šāda labumu pārdale noder tikai korumpētām Āfrikas valdībām un ar narcisismu sirgstošām slavenībām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris - Aleksis 07.03.2008 15:53
Man ir žēl, jo rodas iespaids, ka Jūs man karsti oponējot banalizējat attīstības un attīstības sadarbības problemātiku pasaulē. Kādēļ ir jāizmanto šādi retoriski paņēmieni, kas rada iespaidu vai nu par pilnīgu vienaldzību pret pasaulē notiekošo, vai arī intereses trūkumu iepazīt situāciju?

Pirmkārt, par to, ko Jūs saucat par "starptautisko reketu". Jūs laikam esat aizmirsis, ka ar mani debatējāt rakstu par Monterejas procesu, ES vietu tajā un Eiropas konsensusu par attīstību. Links, lai atgādinātu gan rakstu, gan tā tēzes, kuras negribu šeit atkārtot. Saukt šos solījumus, kurus esam devuši par "starptautisku reketu" ir mazākais pārspīlēti vai pat amorāli (Ja Latvija negrib pildīt solījumus, kurus tā uzņemas, varbūt, ka nav jāstājas tādi vispār jādod?) http://www.politika.lv/print.php?id=14363

Otrkārt, Āfrikas attīstību salīdzināt ar ASV un Kanādu un teikt, ka šie reģioni ir "vienādi", "vienlīdzīgi" vai "tādi paši", manuprāt, ilustrē dziļu ignoranci. Gribu Jums pajautāt, Aleksi, cik cilvēku mirst no AIDS Kanādā un cik (tik relatīvi augsti attīstītajā Āfrikas valstī) Tanzānijā? Cik cilvēku mirst no absolūtas nabadzības Kanādā un cik Sjerra Leonē? Kāds ir bezdarba līmenis ASV u n Libērijā? Ņemot vērā šīs problēmas un valstu interesi sadarboties ar ES un pārējiem dooriem, lai šīs problēmas atrisinātu, es neredzu iemeslu, lai mēs palīdzību nesniegtu, īpaši, ja esam to solījuši.

Treškārt, ņemot vērā, ka attīstības situācija Āfrikā ir dziļi atšķirīga no Ziemeļamerikas, ir gluži skaidrs, ka ES nesūtīs ASV nabadzības noveršanas palīdzību.

Ceturtkārt, par solījumiem vispār. Jūs, Aleksi, protams, ka neesat neko tieši solījis, tomēr Jūsu vēlētie politiķi, kā arī Jūsu līdzpilsoņu balss referendumā par iestāšanos ES, ir paudusi virzību, ka atbalstām ES kopējos mērķus, apņemšanos palīdzēt Āfrikas valstīm un esam pievienojušies un pauduši atbalstu starptautiskajiem dokumentiem, kas nosaka finansējuma attīstības sadarbībai palielināšanu. Kāpēc jābanalizē diskusija, sakot, ka Jūs personīgi neko neesat solījis?

Piektkārt, palīdzību, piemēram, zemestrīces upuriem jeb humāno palīdzību nevajadzētu likt vienā maisā ar attīstības palīdzību, proti, attīstības valsts plānotu pasākumu nabadzības apkarošanai finansēšanu.

Sestkārt, piekrītu, ka paternālisms ir jānovērš. Bet kāpēc Jūs domājat, ka ķīnieši ir tie, kuri nav ieinteresēti jaukties Āfrikas valstu politikā? Vai esat aizmirsuši, kā ķīnieši jaucās Sudānas politikā, piegādājot ieročus un atbalstot džandžavītiskās paramilitārās grupas, kuras veica etnisko tīrīšanu? Vai kā Ķīna centās ietekmēt vēlēšanu rezultātus Zambijā, kur tā bija ivestējusi minerālu atradnēs?

Septītkārt, neredzu pretrunu starp globālu draudu risināšanu, nacionālajām interesēm (starp citu, kā Jūs tās īsti definējat?), ideālistisko uzstādījumu "palīdzēt tiem, kuriem visvairāk nepieciešams", ekonomisko sadarbību un attīstības sadarbību. Mauprāt, Latvijas politiķi ir ļoti tuvredzīgi, ja neredz saikni starp situāciju Āfrikā un nākotnes situāciju Eiropā un arī Latvijā.

Astotkārt, jā, pastāv korupcija Āfrikā, tāpat kā vājas valstis. Ņemot vērā, ka arī Latvija (gribētos cerēt - sekmīgi) cīnās pret korupciju, tad iespējams varam palīdzēt ar tehnisko ekspertīzi, izglītību un tamlīdzīgām metodēm. Tādējādi tiktu palielināta iespēja, ka Āfrikas valstis būtu spējīgas uzņemties atbildību savās rokās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis, Pēterim 07.03.2008 15:12
Ja Jums grūti lasīt manus fragmentāros paskaidrojumus, varat tai vietā izlasīt un diskutēt par manis citēto rakstu "The Hearts of Darkness"; tur viss ir izsmeļoši paskaidrots un salikts pa plauktiņiem.

Mēģināšu izskaidrot pārpratumus, kas varētu būt radušies manas neprecīzās rakstīšanas manieres dēļ:

(1) Āfrika ir tāda pati pasaules daļa kā ikviena cita. Ja mums nav apņemšanās budžeta izdevumu ailē kaut kā sadarboties, piemēram, ar Austrumāziju vai Ziemeļameriku, tad nevajag arī ar Āfriku. Vienlīdzība nozīmē to, ka vai nu mūsu valsts budžetā ir "earmarks" priekš visiem pasaules reģioniem, vai arī tādu nav ne priekš viena. Šādas iepriekš nofiksētas budžeta sadaļas jeb "earmarks", protams, varētu izveidot arī attiecībā pret pārtikušām valstīm - kā jau mēs vienojāmies attīstības sadarbība nav "vienvirziena iela". Teiksim, mēs apņemamies tuvāko 7 gadu laikā par 0.7% no mūsu IK līdzfinansēt kopīgus pētniecības projektus un importēt tehnoloģijas, preces vai bruņojumu konkrēti no ASV un Kanādas. Tomēr izskatās, ka valstu un reģionu griezumā šādus "earmarks" parasti netaisa. Mūsu tirdzniecības utml. apgrozījumu ar ASV nosaka daudzi sīkāki faktori nevis viens birokrātisks lēmums (par 0.1%, 0.7% vai vēl nezcik procentiem no kopprodukta, kas būtu veltāms sadarbībai ar amerikāņiem.)

(2) Protams, attīstības sadarbību var definēt arī kā "atbildības uzņemšanos par to, kā norisinās globālo problēmu risināšana". Bet tādā gadījumā vēl jo mazāk ir pamats runāt tieši par vienu no kontinentiem. Mēs nezinām, kādā veidā izpaudīsies globālās problēmas - varbūt rīt kaut kur notiks cunami un zemestrīce un būs jāpalīdz kādai ne-Āfrikas valstij.

(3) Man būtu pilnīgi vienalga, ar kādiem režīmiem sadarboties. Ķīna uzskatāmi parāda, ka var abpusēji izdevīgi sadarboties pat ar visai slepkavniecisko Sudānas režīmu. Vnk. Jūsu arguments bija tāds, ka Āfrikas valstis Eiropai nesaka "izbeidziet paternālismu", "nesūtiet bezmaksas pārtiku, jo tā deformē mūsu tirgu" utml. Es šim Jūsu argumentam nepiekrītu, jo Āfrikas valstīs (tāpat kā pie mums) mēdz darboties arī korumpēti birokrāti, kuri dara to, kas ir izdevīgi viņiem un viņu klanam, bet tik ļoti nepadomās par to, lai pārtikas dempinga dēļ neizputētu afrikāņu fermeri, utml. Savukārt es esmu ieinteresēts, lai Āfrikā vienalga kādā veidā būtu stabilitāte un slimību kontrole, lai viņi masveidā nebrauktu uz Eiropu un Šengenas zonas valstīm. Domāju, ka ķīnieši šobrīd ir labāki Āfrikas stabilitātes un attīstības aģenti nekā Eiropa. Eiropieši, diemžēl, joprojām dzīvo postkoloniālās ilūzijās, joprojām ir aktuāls R.Kiplinga dzejolī aprakstītais "White Man's Burden".



"Kāpēc Jūs visu laiku pieminat to nelaimīgo Bono? Protams, ka Latvija viņam personīgi neko nav solījusi (t.i., es neko par to nezinu vismaz). Bet parakstot Eiropas konsensusu par attīstību mēs esam solījuši pārējiem ES un Āfrikas (un citiem attīstības sadarbības) partneriem, ka uzņemsimies atbildību par to, kā norisinās globālo problēmu risināšana."
==========================
Citu Eiropas valstu vadītāji ir ar šo Bono tikušies un tas var būt iespaidojis šo ES partneru (un ES līmeņa institūciju) nostāju. Jautājumus ar starptautiskiem partneriem Eiropā un Āfrikā var risināt, bet to nedrīkst motivēt postkoloniāla vainas apziņa, pornogrāfiska tīksmināšanās ap badacietēju un konfliktu upuru attēliem mēdijos un citi iracionāli apsvērumi. Latviešiem nav vajadzīga vainas sajūta attiecībā pret Āfriku ne vismazākajā mērā - mums jāvadās no savām nacionālajām interesēm.

Nekādi "mēs" neko neesam solījuši (vismaz es nē). Ja kāds latviešu politiķis ir kaut ko neapdomīgi apsolījis un valsts vārdā uzņēmies saistības, tad cien. Pēteri - neturiet taču sveci zem pūra. Uzrakstīsim skaidri, kurš atkal ir sastrādājis muļķības, un ko mēs par šo politiķi domājam. Pieprasīsim atbildību. Nevis kārtējo reizi teiksim, ka Latvijai nav jāuzdod jautājumi, bet ir jāmaksā starptautiskam reketam (tāpat kā par "Swembalt" sagriezto kuģi un citām mūsu valstsvīru sastrādātām afērām).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Krish 07.03.2008 13:57
Afrikai ir jatiek gala ar milzigo korupciju, tad ari mes varesi bez nozelas sniegt lielaku atbalstu, bet shobrid situacija ir tada kada ta. Mums daudz svarigak ir atbalstit valstis, kas ir musu intresu loka un kuras ir apnemushas veicinat cilveku labklajibu, ko nevaretu teikt par dazam labam Afrikas valstim. Ari shie tukstoshgades merki ir parspileti, es nevaru un mana valsts nevaru but atbildigas par to, ka Afrikani izvelas dzivot prerijos, kapec man butu jamaksa piem. Mugabem kabata, berni mirst un mirs ari turpmak., sievietes Afrika, islama valstis ir pashas vainigas, ka necinas par lidztiesibu. Ekonomika nosaka draudzibas virzienus... gala punkts

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris - Aleksis 07.03.2008 12:07
Man ir grūti atbildēt uz Jūsu komentāru, jo Jūs līdzīgu tēmu (paternālisms) jau pacēlāt pirms ilga laika kāda cita mana emuāra ieraksta gadījumā. Izskatās, ka Jūs neesat nācis klajā ar jauniem argumentiem, bet tikai atkārtojat tos pašus vecos. Kādi pierādījumi, ka nepastāv vienlīdzība?

Tāpat nepiekrītu, ka tas ir slikti noteikt finansējuma plānu nākotnē - vai tad tikai donorvalstīm ir jāplāno savs budžets ilgtermiņā?

Piekrītu, ka nedemokrātiskas valdības av jāatbalsta, tādēļ ir jānosaka zināma kondicionalitāte - ka valsts ir uz pierādāmu demokrātisku reformu ceļa. Bet Jūs jau to nokristījāt par uzmākšanos ar "demokrātiskajām vērtībām", kas ir pretruna Jūsu pozīcijā. No vienas puses Jūs negribat, lai eiropieši "uzmāktos" ar demokrātiskām vērtībām, bet tanī pašā laikā Jūs arī negribat, lai palīdzību saņemtu diktatūriski režīmi. Jūs esat parādā man paskaidrojumu.

Solījums piešķirt naudu noteiktai nozarei (attīstības sadarbībai) ir ĻOTI konkrēts. Kāpēc attīstības sadarbība ir kaut kas "abstrakts"? Ja Jūsuprāt tas ir abstrakts solījums, tad, Aleksi, es neredzu, kādēļ medicīnas/pensiju budžeta palielinājums būtu konkrētāks! Ja mūsu budžets ir haosā, ka nevaram paredzēt nākamā gada ienākumus u izdevumus, tad tas nozīmē, ka mums nav pašiem savas stratēģiskās budžeta plānošanas.

Kāpēc Jūs visu laiku pieminat to nelaimīgo Bono? Protams, ka Latvija viņam personīgi neko nav solījusi (t.i., es neko par to nezinu vismaz). Bet parakstot Eiropas konsensusu par attīstību mēs esam solījuši pārējiem ES un Āfrikas (un citiem attīstības sadarbības) partneriem, ka uzņemsimies atbildību par to, kā norisinās globālo problēmu risināšana.

Atklāti sakot nesaprotu Jūsu argumentu. Te Jūs svaidāties ar apsūdzībām paternālismā, citur Jūs gaužaties, ka mūsu budžets ir haosā, vēl kaut kur citur, ka Jūs vienkārši "neredzat" vienlīdzību un tanī pašā laikā šausminaties, ka pārāk lielas "vienlīdzības" dēļ eiropieši iespējams palīdz diktatūrām. Konsekvence argumentācijā nav obligāts likums, bet tas padara diskusiju daudz produktīvāku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Pēteris 07.03.2008 01:47
Varbūt, ka Jūs esat to palaidis garām, Aleksi, bet tieši tas ir arī ES mērķis (vienlīdzīga partnerība attīstības sadarbībā) jau kādu ilgāku laiku...
=====
Galīgi neredzu vienlīdzību. Vieni ir donori, otri ir saņēmēji. Vienlīdzīgas tirdzniecības un citu normālu darījumu apjomus valstis parasti necenšas reglamentēt ar procentiem no IK nezcik gadiem uz priekšu.


Cik esmu novērojis, Āfrikas valstis nav teikušas "Nē, paldies" ES palīdzības un attīstības sadarbības piedāvājumiem.)
======
Nereti tie ir nedemokrātiski režīmi, kuri var izmantot palīdzību, atalgojot savus atbalstītājus vai konkrētas cilšu grupas. Tas ir tieši šādas palīdzības destruktīvais raksturs, par ko raksta Michael Beran augšminētajā rakstā.


Tomēr aicinu atcerēties mūsu pašu solījumus un apņemšanos. Ja kāds sola palīdzēt un sadarboties, bet to nedara, tad šādai valstij veidojas slikta reputācija. Elementāri, vai ne?
========
"Solījumi" un "apņemšanās" ir saistāmi ar kaut ko ļoti konkrētu. Nav jēgas "solījumam" pēc tik un tik gadiem iedot naudu abstraktai "attīstības sadarbībai". Kādēļ man būtu jāsatraucas par to, ko kāds politiķis varētu būt apsolījis popzvaigznei Bono vai savam Eiropas kolēģim, kurš vāc naudu speciālajām interesēm?

Vai Jūs, Pēteri, precīzi varat stādīties priekšā Latvijas budžetu kaut vai nākamajam, 2009.gadam? Cik katra nozare (izņemot varbūt valsts aizsardzību) dabūs? Cik no šīs naudas tiks reāli iztērēts? Kāda mērā valdība pildīs saistības pret medicīnas darbinieku un skolotāju arodbiedrībām? Nu nezinām mēs tādas lietas - kur nu vēl to, kādas būs viena vai otra Āfrikas režīma vēlmes pēc 5-7 gadiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris - Aleksis 07.03.2008 00:38
Bet, protams, ka attīstības sadarbībai jānotiek uz partnerības un vienlīdzības principiem. Kāpēc tad tad starp šiem jēdzieniem lai būtu pretstats? Varbūt, ka Jūs esat to palaidis garām, Aleksi, bet tieši tas ir arī ES mērķis (vienlīdzīga partnerība attīstības sadarbībā) jau kādu ilgāku laiku...

Ja kāda persona, organizācija vai valsts kādam "uzmācas" ar savām vērtībām, vai ir "paternālistiska", protams, ka tas ir "jāizbeidz". Jāatzīmē, ka nevienā rindiņā neesmu pat piedāvājis vai aicinājis, kādam ar kaut ko "uzmākties". (Kāpēc Jums ir priekšstats, ka eiropieši uzmācas āfrikāņiem ar savu palīdzību? Cik esmu novērojis, Āfrikas valstis nav teikušas "Nē, paldies" ES palīdzības un attīstības sadarbības piedāvājumiem.)

Tomēr aicinu atcerēties mūsu pašu solījumus un apņemšanos. Ja kāds sola palīdzēt un sadarboties, bet to nedara, tad šādai valstij veidojas slikta reputācija. Elementāri, vai ne?

Piekrītu Jūsu citētajam fragmentam - īpašumtiesību sistēmas sakārtošana ir viens no nozīmīgiem faktoriem, lai attīstība varētu sekmēties. Bet tas nudien nav nekāds jaunums, jo Pasaules Bankas pētnieki Burnside un Dollar jau 2000. gadu sākumā norādīja uz labas pārvaldības (tai skaitā īpašumtiesību sakārtošanas) nozīmi. Man pašam lasot De Soto darbu, viņa tēze likās nedaudz vienkāršota - it kā citi attīstības faktori absolūti nebūtu bijuši svarīgi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris - Andris 07.03.2008 00:23
Vai patiešām Jums šķiet, ka par 0.7% runā tikai Džefrijs Sakss?

Jau 1970. gadu beigās ANO nolēma, ka tas ir pienācīgs attīstības sadarbības finansējums, kas būtu jānodrošina industriāli attīstītajām valstīm. Fantastiski, ka to mēs esam pilnīgi aizmirsuši!

Tāpat 0.7% ir arī ANO konferences Monterejā rezolūcijas galvenā sastāvdaļa.

Kopš 2005. gada Eiropas Savienība to ir minējusi kā saistošu finansējuma līmeni vecajām dalībvalstīm. Jaunajām ES dalībvalstīm tika noteikti zemāki finansējuma mērķi.

Un mani pārsteidz, ka Jūs redzat kaut kādu pretstatu starp kapitālismu un aktīvu attīstības sadarbību! Kā tā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 07.03.2008 00:08
Ja citas valstis (t.sk. Latvija) var Āfrikai palīdzēt ar lētām zālēm pret malāriju un AIDS, ja palīdzam veikt pētījumus saistībā ar klimata pārvērtībām, ebolas vīrusu, putnu gripu vai arī nonākt līdz Āfrikai piemērotām kviešu šķirnēm (a la Norman Borlaug), ja tad to manispēc var saukt par "attīstības sadarbību". Tas būtu mūsu visu kopīgajās interesēs un arī maksātu kaut kādu naudu - lai gan ne tuvu ne šajā rakstā nosauktos skaitļus. Faktiski tas būtu nesavtīgs atbalsts pirmkārt mūsu pašu farmācijas rūpniecībai, medicīnai un zinātnei.

Bet tie 0.7% no IK priekš pasaules trūkumcietējiem - tas, protams, ir taisni no Jeffrey Sachs dziesmugrāmatas. Es pat nobrīnījos, jo visur citur Pēteris ir par īstu liberālismu un kapitālismu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 06.03.2008 22:31
Āfrikā atrodas normālas valstis un tur dzīvo normāli cilvēki - kādēļ mēs nerakstām, ka ar viņiem ir vajadzīga VIENKĀRŠI sadarbība dažādās jomās: tirdzniecībā, tūrismā, piedaloties starpvalstu organizācijās, utml. Kādēļ vajadzīgs epitets "attīstības" sadarbība ar iepriekš iezīmētu sadaļu budžetā?

Paternālismam un Āfrikas iedzīvotāju uzskatīšanai par "nedacilvēkiem", kuriem progresīvie eiropieši varot palīdzēt "attīstīties", būtu laiks liktu punktu - sal. http://www.city-journal.org/2008/18_1_paternalism.html . Apstākļos, kad vēl nesen šokējošā trūkumā un dzīvojošā Indija strauji kļūst par galveno ārpakalpojumu (outsourcing) lielvalsti, kad daudzās Āfrikas valstīs sekmīgi notiek pelnoša naftas un citu izrakteņu ieguve (turklāt, pēdējā laikā biežāk nevis ar Eiropas valstu, bet ar Ķīnas tehnisko atbalstu), ir anahronisms sākt domāt par Eiropas īpašajām vērtībām, ar ko mums visiem jāuzmācas. Tā vien šķiet, ka dažas bijušās koloniju valstis vēlas saviem jauniešiem (un pat popzvaigznēm) par Eiropas nodokļu maksātāju naudu nodrošināt iespēju uzmesties par aizbildņiem ne vairs koloniālajiem pavalstniekiem, bet ... pieaugušiem cilvēkiem, kuri dzīvo paši savās suverēnās valstīs.

Sadarbība notiek jau pašlaik (tas NAV dienaskārtībā gandrīz neesošs jautājums) - Latvijas tūristi bieži ciemojas Ēģiptes un Tunisijas kūrortos; mūsu programmētāji palīdz ieviest somu mobilo sakaru risinājumus Nigērijā, utml. Pietiek Latvijā rūpīgi palasīt tūrisma firmu un darba sludinājumus. Sadarboties var un vajag - uz savstarpējas cieņas un izdevīguma pamatiem. Un Eiropas valstis varētu darīt daudz vairāk nekā atmest žēlastības dāvaniņas 0.1% vai pat 0.7% apjomā. Vajag atturēties no subsīdiju izdāļāšanas, no pārtikas produktu ievešanas par dempinga cenām, kas sagrauj tieši to, kam viņi it kā cenšas palīdzēt - patstāvīgu, pašpaļāvīgu Āfrikas ekonomiku.


==============================
Citāts no "Hearts of Darkness"

Like earlier practitioners of paternalist charity, today’s Africrats propose policies that treat the material effects of Africa’s problems—disease, dirty water, hunger—not their underlying causes, which the West, too, once struggled with. For thousands of years, high rates of death from infectious diseases were the norm throughout the world. Before the twentieth century, Western parents expected to lose at least one of their children to illnesses that are preventable today. Not until late in the nineteenth century did the White House itself have clean water; in 1862, Abraham Lincoln’s son Willie died of typhoid, likely contracted from the mansion’s tainted plumbing. Hunger, too, once darkened what is now the prosperous world, though so effectively has the problem been solved that countries like the United States face a looming obesity crisis.

How did today’s prosperous nations create the embarrassment of riches that they now enjoy? No benign magician descended, à la Jeffrey Sachs, on London or Washington to shower its inhabitants with money. Instead, the rich nations developed laws and freedoms that enabled people to take their futures into their own hands. As Peruvian economist Hernando de Soto has argued in The Mystery of Capital: Why Capitalism Triumphs in the West and Fails Everywhere Else, the world’s poorest countries remain poor in part because they lack legal protections—property rights foremost among them—that enable people in the West to tap the potential of “dead” capital and invest it in wealth-generating enterprises.

Citi autora darbi