Atslēgvārdi:

Kā apturēt pilsoniskās sabiedrības veidošanos… 7

Politiskās kultūras atpalicību Latvijā sekmē ģenētiskie sakari ar padomju politisko praksi “no augšas” un sabiedrībā plaši izplatīts pilsoniskais analfabētisms, kas izraisa radikālismu, ekstrēmismu un naidu pret Citu jebkurā tā izpausmē.

Iesaki citiem:

Kā apturēt pilsoniskās sabiedrības veidošanos … ļoti vienkārši! Nepieciešams Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes, nemitīgi atgādināt, ka viena no Latvijas sabiedrības sastāvdaļām – latvieši - ir kvantitatīvi ļoti neliela grupa, kas ir pastāvīgi apdraudēta un tuvu izmiršanai.

Tā kā Latvija ir sasniegusi ārējās drošības maksimālās robežas - iespējamu dalību NATO un ES, kā arī mēģina uzlabot attiecības ar Krievijas oficiālo politiku, efektīvākais līdzeklis sazvērestības teorijas veidošanai ir apdraudētās kopienas ienaidnieku meklēšana pašā Latvijā. Pirmkārt, tā ļoti efektīvi var rast izskaidrojumu vairākiem iekšpolitikas trūkumiem - lēnai dzīves standarta uzlabošanai, kriminalitātei utt. Skaidri sadalās arī lomas – vieni pasludina citus par ienaidniekiem, bet sevi par nācijas glābējiem. Tāda reputācija ir svarīgs politiskais kapitāls un spēj grozīt reitingus, veidot pamatu vēlēšanu panākumiem, tāpēc savlaicīgi jāsāk domāt, kas tad būs nākošais ienaidnieks. Ienaidnieku meklēšanu nedrīkst pārtraukt, jo prakse pierāda un politiskās teorijas apstiprina, ka tas var izraisīt postpadomju politiķa vājajai imūnsistēmai nāvējošo slimību – aiziešanu no parlamenta sēžu zāles aizmirstībā…

Pieaugot šai slimībai, pret kuru Latvijā nespēj cīnīties ne politiskās ētikas, ne Rietumeiropas demokrātijas pamatprincipu potes, epidēmijas smagākais periods bija novērojams infekcijām labi piemērotā laikā – pagājuša gada rudenī. Tad vairāku jaunienākošo politiķu organismos politiskās reklāmas plūdi, vēji un caurvēji, kā arī strauja reitingu temperatūras maiņa saasināja hronisku alerģiju pret pilsoniskās sabiedrības vērtībām. Nepalīdz pat augstie akadēmiskie grādi, tieši otrādi, tie liecina, ka arī Latvijas akadēmiskās aprindas nav izstrādājušas neitrālu skatienu uz nācijas veidošanas procesiem un emocionāli piesauc latviešu nācijas maģisko, iracionālo un dievišķo dabu (skat. piemēram, J.Freimanis, “Jaunie laiki jaunā gadā”, Diena, 9.01.03.).

Diemžēl jākonstatē, ka parodija par slimnieka vēsturi nav tikai vingrinājums ironijā, bet realitāte. Latvijas politiskā elite, neatkarīgi no vecuma, profesionālās pieredzes vai citām identitātēm, nespēj pieņemt Latvijas sabiedrības konsolidācijai tik nepieciešamo politiskās, jeb valsts nācijas jēdzienu. Skan radikāli un ļoti vispārināti? Nevaru piekrist šādam pārmetumam. Veidojot vairākus seminārus ar akadēmiskās vides, konfesiju pārstāvjiem un politiķiem, esmu novērojis, ka ideja par Latvijas etnisko segmentu integrāciju politiskās nācijas jēdzienā izraisa dusmas, vienaldzību un atklātu protestu. Kā rietumnieciskās augstprātības izpausme tiek uztverta ideja par to, ka Latvijas politiskās kopienas nosaukums ir latvieši, kaut arī viņu dzimtā valoda ir dažāda un viņi svin dažādus svētkus. Tā vietā izskan aktīvi aicinājumi diskutēt, kas ir lielāks rasists – latvieši vai krievi (B.Franks, Vai Latvijā ir rasisms? Vesti Sevodņa, 8. 01.03.) vai arī “veidot 2003.g. budžetu ar skatienu uz sevi, uz latviešiem” (minētais raksts Dienā). Jo par to, ka latvieši tiek apdraudēti, nepastāv šaubas, tās nedrīkst pastāvēt. Un, protams, svarīgāka par saticību, kultūru difūziju un seno aizspriedumu pārvarēšanu, ir “tikai valsts titulnācijas noturība, [kas] ir valsts iekšpolitikas stabilitātes garants,” kā norāda “neitrālais vērotājs” J.Freimanis.

Kā redzams, infekcija ir dziļi iesakņojusies šajā sabiedrībā, un tās pēdējā fāze pirms sadalīšanās divās izolētās kopienās ir sekojoša – gan politiskā elite, gan ārpus titulnācijas pozicionētie (skat. O.Hakslija sabiedrības mutācijas versiju romānā “Brīnišķīgā jaunā pasaule”) nespēj un negrib izveseļoties, jo dziļa apātija un bailes veido politiskās kultūras provinciālismu, kas, slimībai turpinoties, nākamajā paaudzē noved pie izteiktas atpalicības globalizētajā sabiedrībā.

Katrai slimībai ir to veicinoši un bremzējoši faktori. Politiskās kultūras atpalicību Latvijā sekmē ģenētiskie sakari ar padomju politisko praksi “no augšas” un sabiedrībā plaši izplatīts pilsoniskais analfabētisms, kas izraisa radikālismu, ekstrēmismu un naidu pret Citu jebkurā tā izpausmē. Šādā stadijā pat bilingvālisma radikāla doza nespēj apkarot vīrusu, un organisma uzņēmība pret politisko radikāļu infekcijām iznīcina pēdējos sabiedrības integrācijas aģentus. Situācijas radikālai uzlabošanai ieteicams nekavējoties uzsākt diskusiju par jaunu latviešu nācijas definīciju – politisko nāciju, kas spētu pārveidot Latvijas iedzīvotāju nacionālās identitātes definīciju, slimniekiem kļūstot par krievu, ebreju, romu, lietuviešu, ukraiņu utt., izcelsmes latviešiem.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krelle 31.01.2003 20:01
Liberaalei

es vienmeer esmu teikusi, ka latvieshi ir tie , kas sevi apzinaas par latvieshiem, cik tad mums ir to 100% tiirasinju latvieshu? un tie cilveeki, kas dzimushi te, runaa un domaa skaidraa latvieshu valodaa ir latvieshi. galu galaa zeme veido tautu..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

waldis 28.01.2003 10:11
Kapi. Miruši tēli. Veļu valsts. Pelēki likteņa nolemti ļaudis, kas skumju pārņemti soļo uz mūža mājām, lai tur beidzot rastu mieru un atbrīvotos no šīs zemes ciešanām.

Manuprāt tieši tāds iespaids par latviešiem un viņu dzīvi varētu rasties vērotājam no malas, ja viņš apmeklētu dažādus latviešu inteliģences (radošās, akadēmiskās utt.) saietus un pavērotu, ko mēs latvieši darām savas valsts svētkos un cik mums gadā reižu pie mājas jākarina karogs ar sēru lentām. Pārņem sajūta, ka kāds mūs cenšas "nokodēt", iestāstīt, ka mēs tik un tā esam nolemti, ka noteikti izmirsim. Kāpēc es tā saku? Varu paskaidrot. Pēdējais piliens bija LR starptautiskajai atdzīšanai veltītās svinības. Tajā rītā es radio izdzirdēju ziņu, kas mani satrieca. Tika paziņots, ka šo svētku divi CENTRĀLIE PASĀKUMI PAREDZĒTI KAPOS!!! Vai tas ir normālam cilvēkam saprotams? Vai tā ir plaukstošas un dzīvelīgas nācijas prieka par savu pirmo starptautisko panākumu svinības? Vai arī te jūtama nespējnieku nama iemītnieku ikvakara sēras par zudušo jaunību un pēc naftalīna smaržojošā drēbju skapja uzvēdītās pārdomas? Kas ir tie cilvēki, kas man vēl dzīvam esot, grib iestāstīt, ka mana un manu bērnu vieta ir kapos? Muļķi? Lūzeri? Citas valsts superaģenti? Vienkārši psihiski slimi cilvēki? Es te nerunāju par tādiem, kam šādi izteicieni ir vienkārši kapitāla krāšana (politiskā vai parastā).

Visa šī runāšana par izmiršanu to tikai veicina, jo jaunie un normālie cilvēki sāk zaudēt pārliecību par savu nākotni. Apķērīgākie cenšas emigrēt un iekārtoties valstīs, kur aiz katra pagrieziena tevi negaida kapu kopiņa, mazāk spējīgie nolemj atlikušajā dzīves laikā izbaudīt visu līdz galam. Bērniem vairs nav vietas šai nolemtajā zemē. Skumji un sāpīgi.

Bet vispār autoram var piekrist. Nav ko vaimanāt, vajag rakt! Nu, bet runāt latviski gan vajadzēs visiem, kas grib šeit gūt panākumus. Ne tikai tā saucamajiem krieviski runājošajiem, bet arī šeit dzīvojošajiem zviedriem, dāņiem, angļiem, vāciešiem, amerikāņiem utt. Nu tādai ir jābūt kārtībai. Krievijā runājam krieviski, Vācijā - vāciski, Igaunijā - igauniski un Latvijā - latviski.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tritons 25.01.2003 20:00
Birutai,

Tieshi tas man patiik. Delfos var palasiit noteikta sabiedriibas segmenta domas (jeb murgus - lai katrs sauc kaa grib), bet sheit politika.lv var smelties, iespeejams, dziljaakas un pamatotaakas atzinjas. Domaaju, ka taa ir lieliska iespeeja saliidzinaat to cilveeku domas, kas par sho teemu ir lasiijushu u.t.t., ar to cilveeku domaam, kas ikdienaa maz aizdomaajas par kaut kaadiem fundamentaaliem un visai sarezhgjiitiem jautaajumiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Biruta 24.01.2003 17:08
Liberaalei.

Iesaku ruupiigaak izlasiit Delfu komentaarus. Vismaz pirmajos 20, ko apskatiiju, valda taads tuksums, ka, godiigi sakot, labaak dotu prieksroku klusumam. Tur izpauzas arii tik arkartiigs nacionaalisms, ksenofobija un tumsoniiba, ka paliek neomoliigi, domaajot, ka tai vajadzeetu buut jaunatnes labaakajai un progresiivaakajai dalai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Liberāle 24.01.2003 14:18
Un vēl, vai nav divaini, ka uz šo pašu rakstu Delfos ir ap diviem simtiem (pārsvarā ļoti brutālu) komentāru, bet šajā portālā - klūsums. Vai tas nozīmē, ka intelektuālai auditorijai šī tēma ir vienaldzīga, bet radikāli noskāņotiem jauniešiem (un ne tikai) no Delfiem sava viedokļa aizstāvēšanai vienmēr ir laiks?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Liberāle 22.01.2003 14:14
Laba doma, ka visus Latvijas pilsoņus vajadzētu uzskatīt par latviešiem. Problēma ir tikai tas, ka nebūs viegli pārliecināt ne etniskus latviešus (vai tos, kas sevi uzskata par īstiem latviešiem) saukt tā citu etnisku grūpu pārstāvjus, ne krievvalodīgus pieņemt tādu pašdefiniciju. Medijos notiek nemitīga apdraudētas identitātes diskursu atražošana. Tādus diskursus konstrue gan latviešu inteliģence, kura savā neapmierinātība ar pieticīgu pozīciju sabiedrībā (salīdzinot ar Atmodas laikiem) vēlētos turēt kultūras telpu pēc iespējas noslēgtāku un atgūt ietekmi, gan krievu preses 'likumdēvēji', kuriem ir svarīgi saglābāt ietekmi uz 'savu' auditoriju gan ekonomiskās izdēvības, gan kultūras monopolijas nolūkos. Kas no tādiem diskursiem visvairāk cieš? Nav grūti iedomāties...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ivarsl 22.01.2003 09:09
Sveiks, Deniss

liels prieks, ka par šiem jautājumiem diskusija notiek. tas ir ļoti labi. jo vairāk mēs par to runāism, jo mazāk būs stereotipu. jo mazāk stereotipu, jo lielāka savstarpējā izpratne. jo lielāka savstarpējā izpratne, jo veiksmīgāka integrācija. un tas jau ir tas, ko mēs visi tik ļoti vēlamies, jo divkopienas sabiedrības gālējās izpausmes, liekas, neviens Latvijas sabiedrības pārstāvis nevēlētos piedzīvot, nevēlētos, lai tās realizējas.

tomēr gribētos nepiekrist Denisa teiktajam: "Latvijas politiskā elite, neatkarīgi no vecuma, profesionālās pieredzes vai citām identitātēm, nespēj pieņemt Latvijas sabiedrības konsolidācijai tik nepieciešamo politiskās, jeb valsts nācijas jēdzienu."

valsts nācijas jēdziens ir pretpols nācijas valsts jēdzienam. šeit būtiskāks ir pilsonis, neatkarīgi no tautības. savukārt, nācijas valsts ietvaros, svarīgākais ir tas, ka attiecīgās valsts sabiedrības locekļi ir latvieši un tikai un 'pēc iespējas vairāk'.

nepiekrītu Denisam tādā ziņā, ka ir sastopami Latvijas politiskajā elitē pārstāvji, kas spēj pieņemt Latvijas sabiedrības konsolidācijai tik nepieciešamo politiskās nācijas jēdzienu. īsti nezinu, kā tas ir tīri teorētiski, taču domāju, ka ir viens princips, par ko abām Latvijas sabiedrības daļām būtu jāvienojas, princips, ar ko sākt, lai abu sabiedrības daļu intereses tiktu ievērotas. un tā ir latviešu valoda, kas jāzina katram pilnvērtīgam Latvijas sabiedrības loceklim. liekas, ka par pārējo mēs visi varētu vienoties. un ir Latvijas politiskajā elitē, kas tā uzskata. jautājums vienīgi ir par to, vai krievvalodīgie tam piekrīt, tam, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. ir daudz krievvalodīgo jauniešu, kas labi zina latviešu valodu, kuriem latviešu valoda nav problēma. tāpēc, liekas, ka par šo principu var vienoties.

un tas, ka politiskais kapitāls tiek iegūts uz etniskā pamata, nav ilgtermiņa process Latvijā. jau šajā Saeimā uzsvars uz etnisko vairs netiek likts. arī tāpēc TB/LNNK ieguva tik maz vietu. tomēr tajā pašā laikā PCTVL ieguva pietiekami daudz.

abām sabiedrības daļām būtu jānāk viens otram pretī vienādā mērā. ir jāpaiet laikam, lai tas viss nostiprinātos. draudi šobrīd nav lieli, bet vajadzētu rūpēties par to, lai tie nepieaug lielāki.

veiksmi visiem šo jautājumu risinot

cieņā

ivars liepnieks

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Luopenminded

Pārvērtējot vadonismu Latvijā 28 Autors:Gatis Krūmiņš, Valdis Tēraudkalns, Mārtiņš Mintaurs, Aivars Stranga, Valters Ščerbinskis, Vita Zelče, Deniss Hanovs

8635669808 bfebc1e94d

Par ko nemēdz runāt 11 Autors:Deniss Hanovs

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Effect of Migration on European Political Thought and Decision-making Process Autors:Artis Pabriks, Deniss Hanovs, Valdis Zagorskis, Roswitha King, Tatjana Muravska, Ivars Indāns, Elgars Felcis, Ali Gitmez, Aija Lulle, Dace Akule