Kā apsēsties pie viena galda?

Pētījums “Nevalstiskās organizācijas – pašvaldību partneri attīstības plānošanā” izvērtē abu partneru sadarbības kapacitāti, kā arī formulē priekšlikumus, kas ļautu veidot pēc iespējas labvēlīgāku vidi sadarbības iniciatīvām.

Iesaki citiem:

Likumdošana, kas paredz sabiedrības iesaistīšanos attīstības un teritorijas plānošanā Latvijā, ietver progresīvus principus un visai plašas sabiedrības un NVO līdzdalības iespējas. Tomēr praktiskā likumdošanas realizācija ir cits jautājums. To apliecina masu medijos bieži redzamie protesti pret jau pieņemtiem ar attīstību saistītiem lēmumiem.

Protams, protesti jeb negatīvā līdzdalība ir demokrātiskas sabiedriskās politikas neatņemama daļa un sabiedrības tiesības, taču bieži vien pie abpusēji pieņemamiem risinājumiem varētu nonākt, ja pašvaldība un nevalstiskās organizācijas sēstos pie viena galda jau pašā sākumā un kopīgi nospraustu attīstības prioritātes. Attīstības un teritorijas plānošanai jādarbojas kā instrumentam pašvaldības nākotnes veidošanai. Iesaistot NVO plānošanā, iespējams vienoties par attīstības pamatprincipiem, nākotnes vīziju un kopīgi darāmajiem darbiem. Ja to izdevies paveikt, ir lielāka ticamība, ka domstarpību gadījumā būs iespējams rast konstruktīvu risinājumu.

Tik specifiskā jomā, kāda ir attīstības un teritorijas plānošana pašvaldībās, neizbēgami jāņem vērā abu pušu – gan NVO, gan pašvaldību plānošanas kapacitāte un pieejamie resursi kā zināšanu, tā materiālajā aspektā. Piemēri liecina, ka organizāciju spēju piedalīties un pašvaldību iespējas dažādos plānošanas posmos iesaistīt NVO nosaka gan abu iepriekšējā sadarbības vēsture, gan zināšanas vienam par otru. Tādēļ, lai novērtētu sadarbības reālās iespējas plānošanas jomā, jāskatās uz NVO un pašvaldību iespējām plašāk. Pētījumā „Nevalstiskās organizācijas – pašvaldību partneri attīstības plānošanā” sniegts NVO un pašvaldību sadarbības kapacitātes novērtējums, kā arī formulēti priekšlikumi, kas ļautu veidot pēc iespējas labvēlīgāku vidi sadarbības iniciatīvām. Iepazīstināšu ar galvenajiem secinājumiem katrā no šīm jomām.


Pašvaldībās strādājošo speciālistu izglītība un kapacitāte

Nepieciešams turpināt darbu pie izglītības iespēju paplašināšanas vietējo pašvaldību attīstības un teritorijas plānotājiem. Līdztekus atsevišķiem kursiem Latvijas Pašvaldību mācību centrā (tai skaitā par sabiedrības iesaistīšanu un sadarbību ar NVO) jānodrošina arī iespēja specializēties teritorijas un attīstības plānošanā bakalaura un maģistra programmās.

Jāatjauno metodiskie norādījumi par sabiedrības līdzdalību un iesaisti teritoriju plānojumu izstrādē. Tajos jāietver arī atsevišķa sadaļa par interešu grupām un NVO. Metodika jāpublicē internetā, kur tā būtu pieejami ikvienam interesentam.

Jāveicina kopīgu apmācību veidošana jomās, kas ir vienlīdz svarīgas kā pašvaldību darbiniekiem, tā NVO – šobrīd, piemēram, projektu pieteikumu sagatavošanā bieži katrs saņem apmācības atsevišķi. Piedalīšanās kopīgos apmācības kursos veido labu pamatu turpmākai sadarbībai.

Pašvaldībām būtu svarīgi apgūt sadarbības līgumu sastādīšanu ar NVO, lai novērstu nestabilitāti, ko rada uz mutisku vienošanos balstīta sadarbība.


Informācijas pieejamība

Jāuztur publiski pieejama pašvaldību teritorijas plānojumu un attīstības programmu datu bāze, kas pieejama arī internetā.

Jāveicina, lai pašvaldības ievērotu likumdošanā paredzēto sabiedrības informēšanas un iesaistes kārtību, uzsākot un veicot plānošanas procedūru. Gadījumā, ja minētā kārtība nav ievērota, plānošanas dokuments jāpārstrādā.

Nepieciešama publiski pieejama un ik gadus atjaunojama datu bāze, kurā ietverta visu Latvijā reģistrēto NVO kontaktinformācija, kā arī ziņas par to darbības sfērām.


NVO kapacitāte

Gadījumos, kad pašvaldības vēlas atbalstīt NVO projektus, šim atbalstam jābūt saistītam ar attīstības programmās uzstādītajām prioritātēm un līdzekļu piešķiršana jārealizē caur regulāriem, atklātiem projektu konkursiem.

Nepieciešams veicināt oficiālu NVO reģistrēšanos. Reģistrācija ļauj interešu grupām pārtapt juridiskās personās, ar kurām iespējams slēgt saistošus sadarbības līgumus.

Gatavojoties uzsākt attīstības programmas izstrādi vai teritorijas plānojumu, pašvaldību atbildīgajiem darbiniekiem jāapsver metodes, kā iesaistīt potenciāli ieinteresētās NVO un sniegt tām nepieciešamo informāciju par plānošanas mērķiem un procedūru.

Nevar noliegt, ka pat vislabvēlīgākie apstākļi netiek izmantoti, ja pašvaldība vai NVO neredz iespējamos sadarbības virzienus un priekšrocības, ko tie varētu sniegt. Tāpēc pētījumā piedāvāti iespējamie sadarbības modeļi un piemēri gan atsevišķos attīstības un teritorijas plānošanas posmos, gan plānojumu iedzīvināšanā. Veiksmīgas sadarbības gadījumos ik reizi tiek sperts solis tālāk par likumā pieprasīto sabiedrības iesaistes procedūru, un rezultāti motivē arī citas pašvaldības rast idejas sadarbībai.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!