Jūrmalgeitas cilvēciskās dilemmas 8

Tautas šokam ir teatrāls "atmodas" sindroms: mēs neko nezinājām, pat nevarējām iedomāties, ka var notikt. Diez vai demokrātija ir “gaišo” spēku uzvara pār “tumšajiem” dziedošajā vai krāsainajā revolūcijā. Tas ir instruments, kas nodrošina nepārtraukto tirgošanos par interesēm. Negaidiet no ābeles bumbierus! Politiķi nav socializējušies atvērtās politikas vidē, un to nebija pieprasījuši arī pilsoņi.

Iesaki citiem:

Он на этом скачке расколется, редиска, при первом же шухере!
Šis nekrietnais cilvēks mūs nodos līdzko sajutīs briesmas (kinofilma "Fortūnas džentelmeņi")

Jūrmalas telefonsarunas rosinājušas latviešu interesi par politikas valodu. Tam pamats, šķiet, bija tas, ka Jūrmalas domi veidoja krievu un turklāt nenormatīvā valodā. Problēma gan ir daudz plašāka. Jau vairākus gadus nodarbojos ar latviešu politiskā diskursa pētīšanu, analizējot teikto un rakstīto kā sociālo attiecību simptomu. Runājot, politiķi ne tikai rāda, kā viņi izprot apkārtējo pasauli, kādu sociālo attiecību modeli viņi uzskata par labu esam, bet arī rada šo pasauli un attiecības. Runājošajam subjektam ir iespējas no plaša valodas gramatikas un leksikas klāsta izvēlēties kādu noteiktu konfigurāciju. Izvēle nav pilnīgi brīva – to kontrolē sarunas brīža konteksts, statusa noteikumi. Izvēlētā valodas līdzekļu konfigurācija – diskurss – tad arī parāda, kā sarunas biedri izprot savstarpējās attiecības. Jūrmalas telefonsarunas apliecina ideoloģisko atšķirību nenozīmīgumu un kreisā/labējā dalījuma nosacītību. Ārpus publikai domāta diskursa politiķi samērā viegli atrod saskaņu par pragmatiskiem jautājumiem, kuri skar individuālās intereses. Arī “nacionālā” retorika paliek tikai retorika bez potenciāla virzīt sociālo darbību. Turpmāk aplūkošu dažas, manuprāt, spilgtākās telefonsarunu iezīmes.


По принуждению князя Милославского временно исполнял обязанности царя
Pēc kņazja Miloslavska pavēlēšanas īslaicīgi veicu cara pienākumus (Kinofilma “Ivans Vasiļjevičs maina profesiju”)

Telefonsarunām ir kontekstuāla daba. Dalībnieki atrodas ilgstošās un intensīvās attiecībās, kas ļauj uz plašākiem sarežģītiem jēdzieniem norādīt ar mājieniem un neverbāliem komunikācijas līdzekļiem (intonācijas, emocijas, attieksmes). Domāto viņi neizsaka skaidri un pilnībā, jo notiekošā detaļas viņiem jau ir zināmas. Nenormatīvas leksikas lietošana apliecina ciešas starppersoniskas saiknes. Tā neprasa formālai valodai piemītošo distancēšanos, jo visi ir notikuma insaideri. Te nevar būt runa par profesionālo konsultāciju kā to interpretē Andris Šķēle. Konsultants, pildot algotu darbu, ar klientu ietur distanci. Konsultācijas versija nepaskaidro arī kāpēc, ciešot profesionālo neveiksmi, A.Šķēle nebija ieņēmis metakomunikācijas pozīciju, meklējot savas iespējamās kļūdas. PR konsultācija būtu prasījusi arī skaidru, tiešu runu, jo tā nodrošina informācijas pilnīgu pārraidīšanu klientam, lai izvairītos no interpretācijas pārpratumiem. Citādi, kā lai nosaka “lielāko kretīnu”?


Не знаю, как там в Лондоне, а у нас управдом – друг человека
Nezinu, kā ir Londonā, bet pie mums nama pārvaldnieks ir cilvēka draugs (kinofilma "Briljanta roka")

Es ar skepsi raugos uz publikas šoka un nicinošas attieksmes patiesumu. Negaidiet no ābeles bumbierus! Politiķi nav socializējušies atvērtās politikas vidē, un to nebija pieprasījuši arī pilsoņi, kas tagad komentē skandālu Delfos. Politiskā elite ir relatīvi slēgta sistēma ar necaurspīdīgu rekrutāciju. Šaurajās partijās veidojas maz savstarpējo kontaktu, bet attiecību augstā intensitāte veicina politikas kontekstualitāti, samazinot tās formalizācijas iespējas. Tas izpaužas kā nevēlēšanās skaidrot un aizstāvēt savu viedokli pat likumdošanas praksē. Un šo latviešu politiskās kultūras īpatnību piekopj ne tikai “politikāņi”, bet arī izglītotie akadēmiskie spēki. Reljefi tas izpaužas prof. Riharda Treija publikācijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē, kurā viņš noraidīja Delnas tiesības pieprasīt rakstiskus paskaidrojumus no Rīgas domes pamatojot, ka domei tad būtu jāveido speciāls birojs, lai atbildētu uz kuru katru pieprasījumu.[1] Profesors neatzīst universāluma principu, paužot, ka tiesības drīkst ierobežot visiem reizē, lai izcīnītu uzvaru pret kādu vienu personiski nepatīkamu organizāciju – “Sorosa Delnu” vai “Maskavas roku”. Šāds kategoriskums attaisno valsts amatpersonu tiesības lemt aizklāti, jo “народ и партия едины”[2]. Slepenības aura ir viens no politiskās komunikācijas retorikas paņēmieniem. Komunikācijas ierobežojumus pamato, atsaucoties uz nedefinētiem valsts drošības apsvērumiem (Indulis Emsis, likums par piketiem); valdība negrib un nespēj ieskaidrot – es pat nelietoju pieklājīgāku vārdu “izskaidrot” – likumus (krievu skolu reforma). Var pieminēt arī Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja Aivara Berķa dīvaino frāzi, ka Apvienot Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību deklarācija garantē vārda brīvību cilvēkam, nevis žurnālistam.[3] Žurnālistu marginalizācija paralizē masu mediju kā publiskajai sfērai nepieciešamo vidutāju darbību plašajā modernajā sabiedrībā, kurā katrs atsevišķs indivīds fiziski nevar piekļūt komunikācijas kanālam (kā teica prof. R.Treijs, tad būtu jāalgo vesels atbilžu sniedzēju štats). Pilsoņiem iebildumu pret to, ka “viņi tur augšā” zina labāk, nav bijis. Tāpēc nav pamata pēkšņi kaunēties par Jūrmalas domes veidošanas atviegloto procedūru, jo “nama pārvaldnieks ir labākais cilvēka draugs”!


Поскользнулся, потерял сознание, очнулся – гипс
Paslīdeju, zaudēju samaņu, atmodos – ģipsis (kinofilma "Briljanta roka")

Tautas šokam ir teatrāls “atmodas” sindroms: mēs neko nezinājām, pat nevarējām iedomāties, ka var notikt. Diez vai demokrātija ir “gaišo” spēku uzvara pār “tumšajiem” dziedošajā vai krāsainajā revolūcijā. Tas ir instruments, kas nodrošina nepārtraukto tirgošanos par interesēm. Būtu dīvaini, ja darījumu cilvēki neaizstāvētu savas privātās materiālās intereses. Demokrātija piedāvā līdzsvarošanas un saskaņošanas noteikumus, lai katra interešu sadursme nekļūtu par nulles varianta “visu vai neko” spēli. Latvijas lietišķajā kultūrā pat arī atsevišķā organizācijā var nebūt caurspīdīgu lēmumu pieņemšanas mehānismu. Vadītājs katram darbiniekiem stāsta atšķirīgas versijas. Katrs, iegūstot sev labvēlīgu priekšstatu par spēku sadalījumu organizācijā, ir motivēts pa klusam maksimizēt savu veiksmi, ignorējot universāluma principu. Publiskai politikai tādā sabiedrībā nav vietas, tātad ir lieks īpašs formalizēts valodas kods lietišķajām sarunām – pietiek kopā iedzert un uzsist pa plecu. Formalizācija prasītu atzīt kādu vispārējo kritēriju esamību, uz kuriem pretendenti varētu atsaukties, lai iegūtu šķīrējtiesnešu, teiksim, vēlētāju labvēlību. Kad kritēriji nav formulēti, kritienu skaidro ar pēkšņu samaņas zaudējumu vai okupācijas apstākļiem.


Куй железо не отходя от кассы
Kal dzelzi, neatejot no kases (kinofilma "Briljanta roka")

Delfu materiālos izskanēja versija, ka Jūrmalgeita ir starptautiskā kapitāla sadursme ar joprojām vājo nacionālo kapitālu, ko reprezentē Andris Šķēle, Ainārs Šlesers un Aivars Lembergs. Kādus labumus mums dod nacionālais kapitāls – tas ir jāuzmin pašiem pilsoņiem, jo publiskajā politiskajā diskursā neesmu dzirdējis par nacionālo labumu no pašmāju miljonāriem, kas skaidri nevar izteikt pat valsts attīstības redzējumu un samaksāt nodokļus. Kad vairums pilsoņu nemazgā kreklus un nepļauj nātres, nav jēgas arī informēt par valsts politekonomiku.


Если кто-то кое-где у нас порой честно жить не хочет
Ja kāds šur tur pie mums reizēm negrib dzīvot godīgi (dziesma no telefilmas "Izmeklēšanu veic Znatoki")

Jūrmalgeitas uzvarētājs "Jaunais laiks" (JL) atreferētajās sarunās bija palicis aiz kadra, bet centīšos noskaidrot tā diskursa veidu. Partija iztiek bez nenormatīvas leksikas, bet tai nav arī – piedodiet par kalambūru – vērtību normatīva pamatojuma. Cīnītāja un karotāja tēls prasa cēlāku retoriku. Taču partijas spicei trūkst valodas kompetences, viņiem nav izdevies mainīt vispārējā Latvijas politiskā diskursa ietvaru – jaunieviestie “goda” un “atbildības” termini palikuši bez saturiska piepildījuma. Partija neprot metodiski attīstīt savus tematus, bet cīnās pret citu partiju dienaskārtību. Nespējot tikt ar to galā, JL noraida oponentu un viedokli. Einars Repše izceļ sevi, nevis daloties ar savām īpašām zināšanām (izņemot tikai darījumus ar akcijām) un pamatojot savu kompetenci, bet gan noliedzot atšķirīgus uzskatus un sadragājot oponenta tēlu.[4] Kārlis Šadurskis fanātiski karoja izglītības un zinātnes frontē. No žurnāla “Padomju Latvijas komunists” aizgūtos retorikas lielgabalus viņš vērsa pret vietējām vējdzirnavām: tumšajiem spēkiem, nodevējiem, sabotieriem, dedzinātājiem utt. Tā kā problēmu valstī nav mazums un katrai pa konkrētam vainīgajam neatradīsi, JL iztiek ar mitoloģiskiem vispārinājumiem un militāro sakāpinājumu.[5] Iespējams, tāpēc ir pamatots citu politiķu uzskats, ka JL nespēj sadarboties ar citiem – viņu fanātisms traucē sazināties ar atšķirīgajiem. Iesauka Marsietis norāda uz šo radikālo, nesavienojamo citādību, kas bloķē dialogu. Salīdziniet ar mīļi cienīgu Jāņa Straumes segvārdu Batjka – liela autoritāte, bet saprātīgs un pretimnākošs.

JL diskurss ir ritualizēts eksorcisms: partija nākusi pie varas, biedējot ar valstij draudošām briesmām. Taču augsta mitoloģizācijas pakāpe – “šad tad, šur tur kāds tumšais spēks” – neļauj identificēt ļaunuma avotu un noteikt konkrētus pasākumus problēmas risinājumam. Atliek Luīsa Kerola Dāmas taktika kriketa mačā: “Nocirst viņam galvu! Un viņam arī!”


Товарищ Шариков громко облаял председателя домкома
Biedrs Šarikovs skaļi aprēja mājas komitejas priekšsēdētāju (M. Bulgakovs, "Suņa sirds")

Ir kārdinoši Jūrmalgeitu norakstīt uz politiķu inteliģences trūkumu. Tiesa, dramaturģiski „ŠŠ” formulai kā trešo var pievienot Mihaila Bulgakova personāžu P.P.Šarikovu. Var jau augstprātīgi aizrādīt, ka tās ir bērnības audzināšanas sekas, ka viņu stihija ir bazārs nevis Agora. Bet man šķiet, tas ir mazāk bīstams, nekā labi audzināto inteliģentu, kuri pat galošas valkā, proletārisks kategoriskums. Andrejs Ždanovs spēlēja klavieres, bet vēsturē viņš palika kā nožēlojamo 1946. gada lēmumu par kultūras jautājumiem autors. Ždanovisma retorikas atblāzmu piemērs ir jau minētais prof. R. Treija raksts, kurā oponenta pazemošana mijas ar aicinājumiem iznīdēt. Prof. Vaira Vīķe-Freiberga pretēji iepļaukātajam princim Čārlzam nespēja savaldīties, lai nesistu ar pirkstu pie deniņiem, runājot ar uzkarsētiem pilsoņiem: soobražaķ nado. Publisko politisko diskursu raksturo neargumentētie uzbrukumi oponenta personai, kuros pamatojumu stingrumu aizvieto sarunas biedra ķengāšana, kas izraisa tikai atgriezenisku ķengāšanu. Ja Germans Milušs, kārtojot savas lietas, būtu runājis Annas Ahmatovas un Mihaila Zoščenko valodā, tad gan būtu pamats uztraukties.


Не виноватая я! Он сам пришел
Es neesmu vainīga! Viņš pats atnāca (kinofilma "Briljanta roka")

Korupcijas atgadījums ir nepatīkams, jo tie, kam ir daudz, kārdināja tos, kuriem nav. Kārdinātāju konsultants ignorēja, ka upurus mēdz arī tīri cilvēciski gremzt dilemma: pa/ņemt naudu vai saglabāt stāju. Gribas abus. Ilmārs Ančāns pa/ņēma un uzmeta, savukārt TB/LNNK partejiskā principialitāte bija radīta citiem mērķiem, tāpēc tautas priekšstāvji, atslēdzot telefonus, paslēpās krūmos. Bet cik lepni no televizoriem pa visu Latviju būtu izskanējis viņu “нет!”[6] kārdinātajam G. Milušam. Kas stingri mugurkaulotajiem partijas biedriem traucēja:

a) pieprasīt G. Milušam formulēt kukuļa piedāvājumu skaidrā latviešu valodā;

b) ar lepnu nacionālo stāju teikt, ka šī ir nacionālā latviešu valsts, kuru krieviem nenopirkt;

c) informēt par incidentu kompetentas varas iestādes un par uzvaru – brīvo presi?

Gribējās palikt visās savās vietās?


Птичку жалко
Putniņa žēl (kinofilma “Kaukāza gūstekne”).

Pilsoniskās sabiedrības dramatizēts izbrīns un pasivitāte, kas turpinās, liecina, ka Latvijas nacionālā politiskā kultūra, kā arī pati nācija vēl ir tikai tapšanas stadijā. Demokrātijas sasniegšana nav tranzīta process, kas būtu neatkarīgs no indivīdu gribas un pūliņiem. Ar šādu teleoloģisko pieeju sociālo pārmaiņu procesiem “desu” virtuve nemaz nav jākontrolē. Tagad tranzīts ir beidzies, Vaira Vīķe-Freiberga secināja, ka “mēs esam analizēti un aplūkoti, mēs esam svērti un mērīti, un izvērtēti, mēs esam aplūkoti no visām pusēm, un galarezultātā tie daudzie, kas mūs ir izvērtējuši, ir atzinuši mūs par gana labiem esam.”[7] Spriežot pēc prezidentes uzskata, demokrātija nozīmē pielāgošanos Eiropas Savienības mērītājiem, nevis procedūras ievērošanu ikdienā.

Par neiepriecinošo politisko kultūru jāuzņemas atbildība pašiem vēlētājiem, kas “ticēja” un “cerēja”, bet kam pietrūka spēju un vēlmes pieprasīt un uzraudzīt. Politiķiem, atskaitoties vēlētāju priekšā, būtu veidojusies atvērta politika, kurā arī veģetētu skaidra, saprotama un argumentēta valoda. Analizējamajā gadījumā man nav nekas pret maķ-peremaķ[8] lietošanu. Šis polisēmisks valodas kods ir veiksmīgs saziņas līdzeklis tajās valodas spēlēs, kurās šaurs cilvēku loks veic ierastas, rutinizētas darbības. Politika, pieturoties pie Maksa Vēbera definīcijas, ir sacensība par vai ietekme uz varas sadali valstī un sociālajās grupās. Sacensība paredz citu pretendentu iesaistīšanos, kas izteiks savas prasības uz resursu daļu. Ja viņi izlems, ka konsultanta A.Šķēles polittehnoloģija ir pārāk dārga un riskanta, tad viņi apelēs pie šķīrējtiesnešiem, piesaucot kādus normatīvus universālus pamata principus, ietērpjot tos pilsoņiem saprotamā valodā. Bet tas nes līdzi vēl vienu smagu nastu – par skaidri formulētu izteikumu būs jāatbild pašam. Arī vēstures priekšā. Bet gribas taču palikt savā vietā un tapt iemūžinātam piemineklī, lai arī kas notiek apkārt.

…Putniņa, kas, atraujoties no kolektīva, lai lidotu pretim Saulei, apdedzināja spārnus un nokrita visdziļākās aizas dibenā, cilvēciski ir žēl. Apdedzināsies un kritīs vēl arī citi, iekams paši neradīsim efektīvu politiskās socializācijas mehānismu, bet “tie tur” nesapratīs, ka nekrietnie cilvēki var “ņemt/paņemt” un neatdot, bet nodot līdzko sajutīs briesmas.

_______________________

[1] R.Treijs (2006.) Zirga apetīte, NRA, 22. marts.

[2] "Tauta un partija ir vienoti". PSKP moto.

[3] A.Berķis (2005.) NRTP viedoklis par televīzijas aktualitātēm Latvijā

[4] K.Šoriņš (2004.) Neiecietība Einara Repšes retorikā. Nepublicēts kursa darbs Latvijas Universitātē.

[5] I.Šulmane, S.Kruks (2006.) Neiecietības izpausmes un iecietības veicināšana Latvijā.
[6] Nē!

[7] Prezidentes V.Vīķes-Freibergas runa 2003.gada 18.novembrī.

[8] Necenzēta leksika.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Māra 15.05.2006 16:03
Cik es saprotu, tad viss velk uz to, ka viss notiek pareizi, ka sabiedrība pati pieprasa, lai politiķi privāti komunicētu "zonas" leksikā, lai vestu aizkulišu sarunas cīņas par varu ietvaros, jo, lūk, neesot pieprasījuma pēc godīgāms politikas. Apžēliņ, cik apmātiem jābūt cilvēkiem, lai neko nedzirdētu un neredzētu. Manuprāt sabiedrība to tikai dara, kā lād politiķus gan vietā, gan nevietā par to, cik nožēlojami ir viņu darba rezultāti 15 gadu garumā. Protams, ir nedaudz pārspīlēta šī kritika, bet, ja pat tik masīvus uzbraucienus politologi nevar pamanīt, tad patiešām kaut kas nav kārtībā.

Kļūda ir tā, ka cilvēki naivi cer, ka parlaments un valdība rūpīgi ieklausās tautas balsī un drīz sekos darbība stāvokļa uzlabošanai. Tomēr ir rūpīgi izveidots tā saucamais "tvaika nolaišanas mehānisms" daudzās IN lapās (arī šajā) komentāru veidā, radio brīvajā mikrofonā, TV zilajos ekrānos (tai skaitā J.Dombura raidījums, Dz.Kolāta intervija, K.Streipa "Skats..."), kuri gan sniedz plašu ieskatu par to, kas notiek Latvijā, taču tam visam nav atdeves.

Manuprāt, kad fakti konstatēti, aktīvi jāsāk darboties sabiedriskajām organizācijam - Delnai, eiroskeptiķiem, varbūt arī Providus un katrā ziņa arodbiedrībām. Tikai organizēta sabiedrība var līdzvērtīgi piedalīties valsts pārvaldīšanā, veikt oficiālas sarunas ar patreizējiem varas nesējiem, norādīt uz to, kas neapmierina vēlētājus, izvirzīt prasības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Tautas fronte 15.05.2006 14:01
tas saakaas jau manaa laikaa, kad Iivaans otrdienaas piestaigaaja stuura maajaa,

tagad piestaigaaja treshdienaas pie Aivarina un VISI, arii TB,

aviizees var sho to izlasiit, ja saprot ( Repshe arii bijis pie Lemberga, bet?)

:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dacea 12.04.2006 11:50
Ļoti interesants raksts! Visvairāk manī aizķērās doma, ka no politiķiem nevar prasīt vairāk nekā sabiedrība līdz šim savā pasitivitātē ir akceptējusi. Politiķi arī auguši tepat, piemēru nevar rādīt, un sabiedrība to nekad īsti nav pieprasījusi. Tāpēc arī esam, kur esam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jandžs - stalins/Pēteris/Lāčplēsis 12.04.2006 10:12
Cik saprotu, raksta autors adresē Latvijas politisko elīti tikai netieši. Viņam tiešāk interese latviešu publikas un mēdiju reakcija. Te skaidri redzami izrūnītie kuilīši. Nav ne 'Sturm', ne 'Drang', tikai tāda pusizkaltusi kāpostgalva. Saprotams 'galotne' sniedz visiem pirmo piemēru.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


stalins 12.04.2006 07:34
Pēteri.

Ja tas būtu tik vienkārši-Jaunups re dabūja kompromatu,tas iedeva Jaunalksnei,JL to izspēlē pret LPP...bet! 1.telefonsarunbiedri (vismaz daļa) zināja ,ka viņus noklausās-tas ir saprotams no šīm sarunām.tāpat viens otrs zina .ka "viņi" reaģē atrāk. Interesanti -izmeklēšanas institūcija vai politiķi ,vai abi kopā? kā tas saskan ar likumu? 2.Sarunas ir speciāli selektētas.Tas bija acīmredzami.Tad uzdosim jautājumu,vai JL vīri sasniedza iecerētos mērķus-izspiest LPP no valdibas un tml?Nē.(Reitingi ir mainīga lieta.)Tad nafig tas viss bija vajadzīgs?3attiecībā uz Repši -tas pats kas uz Zīgeristu ,Šķēli uc.-uzsildīta zupa vairs nav tas.Retorika attiecībā uz godīgumu vairs nedod tos augļus,ko agrāk,jo sabiedrība redz šos motociklus,jahtas,villas,helikopterus,jaunus skuķus.zelta jaunatne tā teikt.Valstvīram neklājas teikt kā to runāja Einārs "Pdz"-par to skuķi ,kas gatavs riskēt ,braucot ar viņu ar moci.Tāpat kā jauni skuķi arī sabiedrība nav rotaļlieta ar kuru var jaunības maksimālismā spēlēties.

Nu ko secinām? Ja ņem vērā to izdevīgo pozīciju politiskajā ziņā pēc kukuļņēmēju pieķeršanas,tad JL ir nevinnētājs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 12.04.2006 05:42
JL palika aiz kadra tāpēc, ka profesionālam žurnālistam jau tad bija skaidrs: tas ir JL darbiņš. Tikai nebija zināms tā autors. Tagad to ir atklājuša VZ - Jaunups, izmantojoparlamentārā sekretāra statusu, sadabūja pirmstiesas materiālusun būdams JL ģenerālsekretārs tos nodeva De Facto. Tāpēc ir īpaši, pirmajā raidījumā tie bija prasmīgi dozēti, selektēti. Bet Dombura raidījumā jau uzlikts punkts uz i: suns zina, ko ir ēdis. To faktiski arī apstiprināja visa tālākā šī politiskā šova un JL histērijas gaita, jo galvenais naudas devējs ir JL sponsors un Jūrmalas jaunā mēra Tu paziņa. Visvērtīgākais šajā rakstā ir JL un vadoņa Repšes raksturojums no vienas puses un valodas krieviskims un politžarg- no otras.

Veiksmi autoram

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


stalins 12.04.2006 05:06
Biedri! protams mēs varam lamāties pec savas patikšanas,bet realitātē Latvijas politiskās partijas ir atkarīgas no "sponsoriem",jeb kā azrtspēļu asoc. priekšnieks teica" vajag atstrādāt".Un kur mūsu cienītās partijas no tā var likties? Ne jau tikai Latvijā situācija ir tāda.Nu nav mums tik izplatīts tas mecenātisms kā gribētos,toties uz katrām vēlēšanām jebkurai partijai vajag naudu .Un par skaistām acīm neviens nedod.Varbūt biedranaudas?Sadalot uz galviņām liela tā summa sanāks...

var jau būt ,ka mēs visai drīz izlabosimies un uzlabosimies :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jandžs - Lāčplēsim 11.04.2006 20:33
Citāts: "Pilsoniskās sabiedrības dramatizēts izbrīns un pasivitāte, kas turpinās, liecina, ka Latvijas nacionālā politiskā kultūra, kā arī pati nācija vēl ir tikai tapšanas stadijā."

Bet varbūt to jau sen izrakstija no mūsu nākotnes. Lāčplēsis atvietoja Jāni, jo Pumpurs un Rainis aizmirsa (tīši vai netīši), ka politiskā simbolikā nocirstas ausis nozīmē nogriezti pautiņi. Lai glābtu, kas glābjams vajadzēja nākt vārgulim Ulmanim. Un tagad jau kaut kas līzīgs prasās.

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Kastes 255x203(2)

One more try* 10 Autors:Sergejs Kruks

Ciriki 255x203

Daudzes čuriki 3 Autors:Sergejs Kruks