"Jumta" svars Eiropā un mūsu iesprūdušie mērķi

Briselē esošās “jumtu” organizācijas zina, ko un kāpēc grib panākt. Ar nožēlu jāsecina, ka Latvijas nevalstiskās organizācijas ne vienmēr var lepoties ar skaidriem un konkrētiem mērķu definējumiem, kā arī ar apziņu, ka jāsadarbojas kopējam labumam, nevis sadarbības pēc.

Iesaki citiem:

Latvija ir viena no jaunajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ar savu pieredzi nevalstisko organizāciju (NVO) darba attīstībā. Vai Latvijas organizācijas var lepoties ar kopīgiem, taustāmiem rezultātiem, kas būtiski uzlabo visa Trešā sektora attīstību? Stažējoties piecas nedēļas Briselē man bija iespēja iepazīties ar “veco” dalībvalstu un ES politiku nevalstisko organizāciju līdzdalībā lēmumu pieņemšanā. Piedāvāju dažus secinājumus par Briseles „spēles noteikumiem”.

Uzticamība ir pirmais nosacījums, lai nevalstisko organizāciju eksperts tiktu uztverts nopietni un viens no uzticamības kritērijiem ir „jumts”, ko uztver kā plašas sabiedrības kompetentu viedokli. Nevalstiskajās organizācijās (NVO), kuras ir apvienojušās tā saucamajos “jumtos” (juridiski tās ir organizāciju apvienības, konfederācijas, platformas), strādā cilvēki ar kopīgu pārliecību un mērķiem, aiz kurām ir biedru tūkstoši vietējā, nacionālajā un reģionālajā līmenī. “Jumtos” strādā tā saucamie A klases profesionāļi, kuriem piemīt ne tikai padziļinātas zināšanas konkrētā tēmā, bet arī komunikāciju māka un stratēģiskā izjūta. Ir jāpārzina biedru organizāciju vajadzības, intereses un jāspēj tās pārstāvēt ES institūcijās. Vairāki NVO eksperti un darbinieki minēja, ka no Latvijas nāk pietiekami profesionāli savas tēmas cilvēki, tomēr diemžēl mums ir nepietiekamas lobēšanas prasmes.

Eiropas Komisija ir ieinteresēta sastrādāties ar biedru organizācijām, jo līdzdalības demokrātija nodrošina mierīgu un saskaņotu līdzāspastāvēšanu iepretim neprognozējamiem masu nemieriem. Eiropas “jumtu” organizācijas ir Eiropas pilsoniskās sabiedrības daudzveidīgā balss. Strādājot ar „jumtiem”, Eiropas Komisija, Parlaments un Eiropas Padome rod atgriezenisko saiti ar Eiropas sabiedrību. Tas ir saprātīgs dialogs, kas balstīts uz savstarpējo cieņu un darba novērtēšanu. Šī dialoga ikdienas abpusēja praktizēšana ir otrs nosacījums. Man, piemēram, neradās grūtības vienoties par tikšanos ar Eiropas Komisijas ierēdņiem divu dienu laikā, tajā pašā laikā nepatīkamu pārsteigumu sagādāja Latvijas misijas ES darbinieki, kuri piedāvāja iespēju tikties ar misijas vadītāju tikai pēc mēneša.

Eiropas Komisija saprot, ka organizācijām izdzīvot no biedru naudām ir neiespējami un par profesionālu NVO ekspertīzi ir jāmaksā. Lielākā daļa Briselē esošās organizācijas saņem regulāru finansējumu no Komisijas par līdzdalības demokrātijas ekspertīzi[1]. Šajā kontekstā, valsts finansēta NVO ekspertīze un līdzdalības demokrātijas nodrošinājums būtu svarīgākais jautājums, kas Latvijas NVO būtu jārisina kopīgi.

Profesionāls briedums

Daudzi no NVO “jumtu” profesionāļiem strādā jau vairākus gadu desmitus un pārzina ne tikai savu sfēru, bet ir kompetenti par nevalstisko organizāciju attīstību kopumā, kā arī uz savas ādas ir izbaudījuši kā organizācijas kritienus, tā pacēlumus. NVO “jumti” ļoti rūpējās par līdzdalības “caurspīdīgumu”, atpazīstamību un informācijas pieejamību par organizācijas darbības politiku, pašreizējiem un nākotnes plāniem. Profesionālam briedumam ir raksturīga ātra un elastīga rīcība, izejot no konkrētās situācijas, sarunas biedra vai lēmuma pieņēmēja uzskatiem. Viens no pozitīvākajiem piemēriem ir Eiropas Vides birojs (European Environmental Bureau), kurš ir izkopis gan darbu ar savām biedru organizācijām, gan ir līderis lobēšanā. Salīdzinoši, Latvijas NVO, profesionālais briedums piemīt visai nedaudzām organizācijām. Ir jāsaprot, ka ir jāstrādā ar saviem biedriem, jāveicina viedokļu, domu apmaiņa savu biedru starpā un jāmāk šo viedokli, pozīciju pacietīgi iestrādāt topošos valdības un parlamenta politikas dokumentos.

Fokusētība

Nevalstiskajām organizācijām projektu pieteikumu mērķos ir tendence rakstīt, ka to projekts “glābs pasauli”, lai tikai saņemtu finansējumu. Atšķirībā no vairuma Latvijas nevalstiskajām organizācijām, ikviena Briseles “jumta” organizācija precīzi zina, ko grib panākt. Darba plāni ir konkrēti sastādīti atbilstoši organizācijas stratēģiskajiem mērķiem, tie ir izmērāmi un saskaitāmi. Brīnumi nenotiek un organizāciju dzīve norit pēc iepriekš pašu saplānotām interešu aizstāvības aktivitātēm. Nenotiek bezjēdzīga mētāšanās un pasākumu organizēšana pasākumu organizēšanas pēc un NVO dara to, kas tām ir raksturīgi. Tomēr arī Briselē ir sastopamas organizācijas, kas NVO “jumtu” medus mucā ir kā darvas piliens un devalvē NVO darbu.

Motivācija – nauda pašlabumam vai sabiedriskais labums

Es pati stažējos Eiropas iedzīvotāju aktivitāšu servisā (European Citizen Action Service, ECAS), ko uzskatu par ļoti labi pozicionējušos organizāciju, kuras darba rezultātus gan ir visai grūti nosaukt. Spriežot pēc informācijas organizācijas mājas lapā, tā dara globāli vērtīgu darbu, bet iepazīstot to tuvāk, rodas sajūta, ka tāda eksistēšana pa virsu vien ir. Es neizjutu pārējo NVO ekspertu cieņu pret šo organizāciju. Šīs organizācijas darbu raksturojošas pazīmes: datu bāzes veidošana par NVO, ES struktūrām un finansu iespējām (spriežot pēc atsauksmēm, tā ir visai vāja); pareizu projekta pieteikumu gatavošana tā, ka nav iemesla tos atraidīt, bet bez novitātēm un realitātes sajūtas. Motivācija šai organizācijai darboties ir ļoti vienkārša – tā ir pietiekami sena, ar nostiprinātām lobēšanas tradīcijām, kas atražo populārus saukļus un apgroza cienījamus ES piedāvātos finanšu līdzekļus, jo atbilst visām pazīmēm. Diemžēl jāsaprot, ka ir arī tādas “projektu organizācijas” kā ECAS, kas atkarībā no finansējuma, sniedz zināmus pakalpojumus, bet beidzoties finansējumam, vienkārši pārstāj to darīt. Šajā gadījumā runāt par ilgtspējīgu ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības attīstībā ir nevietā. Parasti šādas organizācijas ir bez tieša biedru mandāta, tās ir tikai „servisa organizācijas” jeb pakalpojumu sniedzēji, kurām mērķauditorija ir klienti, nevis biedri, kas balso par organizācijas stratēģisko attīstību.

Lai tā nenotiktu un pilsoniskā līdzdalība būtu dabiska savā attīstībā, ir jāļauj vispirms “dzimt” idejai, ka kaut ko vajag uzlabot, panākt. Nepiekrītu to servisu organizāciju vadītājiem, kuri sūkstās par naudas, datora, vai kāda cita resursa trūkumu. Vispirms ir jābūt idejai, kāpēc tu strādā un gribi ko mainīt, tad ir jāmāk aktivitātes profesionāli saplānot un realizēt. Servisa organizācijas diemžēl vienmēr būs tikai pakalpojumu sniedzēji, kuri plaģiēs pilsoniskai sabiedrībai svarīgus ideālus, lai nodrošinātu savu eksistenci. Lai atšķirtu pašlabuma organizācijas no sabiedriskā labuma organizācijām, atliek konstatēt – vai šai organizācijai, NVO “jumtam” ir mandāts no pilsoniskās sabiedrības puses, saviem biedriem. Kā piemēru pilsoniskās sabiedrības mandāta pielietošanai vēlos minēt vienu no pēdējā laikā veiksmīgākajām NVO “jumtu” sadarbībām - jaunās ES konstitūcijas apspriešanas process. Šai sadarbībai bija konkrēts mērķis, par kuru ieinteresētās organizācijas vienojās un sekmīgi organizēja savu darbu.

Atklāti paliek jautājumi, cik no Latvijas nevalstiskajām organizācijām atbilst iepriekšminētajiem nosacījumiem ”uzticamība”, “profesionāls briedums”, “fokusētība”, “sabiedriskā labuma motivācija”. Vai tās patiesi kalpo saviem biedriem un ir spējīgas nodrošināt līdzdalības demokrātijas ekspertīzi? Ja arī kādām organizācijām ir skaidrs, ko un kāpēc tās grib panākt, tad ir pāragri runāt par kopīgām interesēm.

Latvijas NVO mērķi

Ar nožēlu jāsecina, ka atšķirībā no Briseles „jumtiem”, Latvijas nevalstiskās organizācijas ne vienmēr var lepoties ar skaidriem un konkrētiem mērķu definējumiem, kā arī ar apziņu, ka jāsadarbojas kopēja labuma dēļ, nevis sadarbības pēc. Salīdzinot Briseles gaisotni ar Latviju, es atceros kādu patiesu stāstu, kas notika pirms dažiem gadiem. Gatavojoties kāda starptautiska finansētāja stratēģiskās plānošanas pasākumam, kāda biroja darbiniece steidzīgi kopēja dokumentus. Darbs bija jāpadara laikus, bet kopētājs, saskaņā ar Mērfija likumiem, ierāva dažas lapas un apstādināja visu procesu. Darbiniece pie kopētāja apraudājās, un, kad garāmejošs kolēģis vaicāja, kas noticis, viņa šņukstēja: “Mērķi ir iesprūduši...”

Kāpēc joprojām ir iesprūduši Latvijas nevalstisko organizāciju kopīgie mērķi? Un kas jādara?

Manuprāt, būtu jāievēro trīs pamatnosacījumi –

(1) Jāpiemēro plaša konsultāciju ar sabiedrību prakse. Protams, demokrātija maksā un arī par demokrātiju, kādu to piemēro ES, mēs balsojām pagājušā gada 20. septembrī. Proti, līdzdalības demokrātijas formu ieviešana valdības un parlamenta ikdienas darbā. Valdībai un parlamentam ir jākonsultējas ar NVO, balstoties uz savstarpējo cieņu un sapratni, lai strādātu iedzīvotāju labklājībai.

(2) Līdzdalības demokrātijas nodrošināšanai ar praktisko NVO ekspertīzi, jāveic ikgadējas investīcijas NVO attīstībai, lai stabilizētu cilvēkresursu un administratīvos izdevumus.

(3) Jāvienojas par tabu starp valdību, parlamentu, dažādiem donoriem, kā arī servisa organizācijām – iejaukšanās, dalība, pārraudzība, novērošana NVO patstāvīgā sadarbības modeļu veidošanas procesā ir aizliegta. NVO ir pašām jāvienojas savā starpā kā tās, kas grib strādāt kopā, vēlas to darīt. Un neviens cits, kā tikai pašas NVO, par to nedrīkst lemt.
_____________________

[1] Līdzdalības demokrātija kā termins ir nostiprināts jaunās Eiropas Savienības konstitūcijas 46. pantā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!