Atslēgvārdi:

Jauns un ... Kāds tieši? 4

Virtuāls tusiņš Tviterī un autoritāšu ieteikums kaut kam pievērst uzmanību var likt noskatīties Panorāmu daudz biežāk nekā mājās ieslēgtais televizors.

Iesaki citiem:

„Es jutos sagrauts,” sava raidījuma tiešraidē emocionāli izsaucās mans kolēģis, žurnālistikas pasniedzējs Kārlis Streips, kura jaunajā studentu grupa neviens, tiešām neviens nelasa nevienu avīzi.

Es par to nebrīnos un nešausminos. Četrus gadus — no 2007. līdz 2010. — regulāri apkopoju datus par to, kā jauni cilvēki lieto medijus[1]. Tur uzrādītās tendences gribētu īsi demonstrēt, jo pārāk bieži dzirdu zīmogam līdzīgus secinājumus par jaunu cilvēku informētības līmenī. Ne vienmēr tie ir pamatoti, bet datos var ieraudzīt arī pārsteigumus.



Trīs lieli pārsteigumi


Pētījums ietver ziņas par tā saucamo mediju komplektu — tas parāda, kurus medijus izmanto jauni cilvēki. Pārsteidzoši, ka respondenti vecumā no 18 līdz 25 gadiem lielā mērā kopē pieaugušo mediju lietojuma paradumus, proti, skatās, klausās un lasa to pašu, ko pārējā sabiedrības daļa. Jaunu cilvēku mediju komplektu spēcīgi ietekmē ģimene — jaunieši ir diezgan tradicionāli mediju lietotāji, ko kvantitatīvajos datos regulāri fiksē TNS Latvia. Tikai nedaudzi respondenti demonstrē individualizētu, uz specifiskām interesēm vai dzīves stilu balstītu mediju lietojumu. Jā, populārs ir Radio SWH un Radio Skonto, iemīļota ir Privātā Dzīve un žurnāls Santa, kuru saturs nav adresēts tikai jauniem cilvēkiem.

Otrs pārsteigums ir pieticīgais mediju tehnoloģiju lietojums. Respondenti tās izmanto ierobežotā daudzumā, izvēloties un regulāri lietojot tikai dažas no iespējām, bet par vairākām pat nebija dzirdējuši. Jauni cilvēki divreiz vairāk nekā mediju auditorija kopumā lasa blogus un spēlē tiešsaistes datorspēles, bet retos gadījumos veido paši savu tiešsaistes dienasgrāmatu, izmanto podkāstus, skatās mobilo TV. Tas pierāda jau no citiem pētījumiem zināmo, ka visi jaunieši nepieder pie potenciāli lielākās mediju tehnoloģiju izmēģinātāju un ieviesēju grupas.

Trešais pārsteigums attiecas uz saturu, par kuru diskutē jaunie mediju lietotāji. Tas sakrīt ar pirmo secinājumu, bet viņi apspriež kopumā populārākos mediju produktus — šovus, seriālus, raidījumu Bez tabu un Degpunktā sižetus vai slavenību skandālus. Tātad jaunu cilvēku vidē vidējais informētības līmenis un satura izvēles prioritātes pārāk neatšķiras no sabiedrības vidējā līmeņa — uzmanības centrā ir tie paši reitingu, tirāžu un klikšķu lutinātie produkti.



Tautu staigāšana

Bet, protams, ir arī atšķirības. Četrus gadus veiktās aptaujas rāda, ka šajā laikā jaunu cilvēku auditoriju ir zaudējušas avīzes un nu to sākusi zaudēt arī televīzija. TV raidījumus, seriālus, filmas vai to fragmentus jauni cilvēki arvien vairāk skatās internetā. Viņi sevi arī lielākoties identificē kā interneta auditorijai piederīgus. Tradicionālos medijus jauni cilvēki izmanto ģimenes ietekmē — viņi nepieņem lēmumu par, piemēram, laikraksta abonēšanu, bet lasa avīzi, jo tā ir pieejama. Preses izdevumus jaunieši izmanto arī tad, ja to saturs nepieciešams darbā. Daļa strādājošo studentu atzina, ka laikrakstu Dienas Bizness lasa, jo bez tā piedāvātās informācijas nevar piedalīties darba sapulcēs vai sarunās ar kolēģiem par aktualitātēm ekonomikā, tomēr paši viņi šo izdevumu neizvēlētos. Tas norāda, ka jauni cilvēki izvērtē sociālās situācijas un pieņem lēmumu par noteiktu mediju lietojumu, ja to nosaka autoritatīvas attiecības vai vēlme iekļauties sociālajā vidē.

Labākas ir ziņas žurnālu izdevējiem. Liela jaunu cilvēku daļa izjūt skaidri pamatotu un noturīgu piederību žurnālu auditorijai, viņi regulāri pērk žurnālus, paši izvēlas tos lasīt un atzinīgi vērtē žurnālu saturu, ko atzīst par vērtīgu.

Vairāk nekā puse no aptaujātajiem regulāri izmanto tikai internetu — tātad nelieto citus medijus. Konsekventa pārcelšanās uz interneta vidi nenozīmē, ka paplašinās izmantoto informācijas kanālu skaits. Jauni cilvēki, kas izmanto tikai internetu, regulāri apmeklē trīs līdz piecas adreses, no kurām divas vai trīs ir sociālie tīkli (draugiem.lv, facebook.com, twitter.com), bet pārējās — populārākie ziņu portāli, visbiežāk Tvnet un Apollo. Interneta lietotāju mediju komplekts un saņemtā informācija ir šaurāka nekā tiem, kas klausās radio, lasa presi un seko TV raidījumiem.



Izklaide, jautrība, nav stresa

Kad jaunieši patstāvīgi izvēlas medijus un to saturu, tad viņu mediju lietojumu nosaka lielākoties vēlme izklaidēties, novērsties no realitātes un remdēt stresu. Tas redzams gan kvantitatīvajos datos, kas parāda mediju satura izvēli, gan fokusa grupu diskusijās izteiktā pārliecība, ka mediju lietojums saistās ar noskaņojuma radīšanu, garastāvokļa uzlabošanu, vēlmi atpūsties. Daudzi atzīst — mums interesē tikai izklaide, neinteresē jaunumi politikā vai sociālajā sfērā. Daļa jaunu cilvēku uzsver, ka internets palīdz uzturēt sajūtu — ja kaut kas būs nepieciešams, viņi to atradīs.

Pretruna starp gatavību izmantot plašākus mediju satura slāņus un reālo patēriņu liek uzdot jautājumu, kādi faktori var ietekmēt vēlmi paplašināt mediju piedāvātās informācijas lietojumu. Daudzi no aptaujātajiem izmanto tikai sociālos tīklus. Tāpēc šai auditorijai pieejamās informācijas daudzveidību var nodrošināt tradicionālo mediju un sociālo tīklu satura saplūšana.

Sociālā ietekme, viedokļu līderu ieteikumi, satura popularitāte un prestižs jaunu cilvēku skatījumā ir ļoti nozīmīgi mediju un to piedāvājuma izvēlē. Virtuāls tusiņš twitter.com, autoritāšu ieteikums kaut kam pievērst uzmanību var likt noskatīties Panorāmu daudz biežāk nekā mājās ieslēgtais televizors.

_____________________

[1] Neliela pētījuma pirmā posma daļa jau publicēta Rožukalne, A. Latvijas jauniešu mediju lietojuma paradumi. Acta Prosperitatis (2010), Nr.1. Rīga:Turība,. 102. – 113.lpp.



Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Džerijs Šterns 25.02.2011 14:59
Vispār interesanti, savulaik veicu pētījumu kādā citā jomā - un nācās negaidīti secināt, ka tieši studenti ir viena no visNEaktīvākajām grupām, kad runa ir par politisko līdzdalību - lai gan tīri dabiski liekas, ka tai būtu jābūt aktīvākajai.

Cita lieta, ka ne īsti gribētos piekrist par sociālo tīklu norobežošanu un to izmantošanu, pamatojot jauniešu vēlmi tikai izklaidēties - jo tieši sociālajos tīklos, jo īpaši twitter, nonāk sasodīti daudz sociāli nozīmīgās un politiskās informācijas, tāpat tur notiek dažādu akciju plānošana u.c.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 21.02.2011 17:53
Interesanti. No personīgās pieredzes varu teikt, ka man pazīstami jaunieši drīzāk seko hokejam un kādas ziepenes stāstam, bet ne ko daudz no ziņām. Manas personigas parašas arī sen vairs neiziet uz avīžu vai žurnālu abonēšanu, bet vācu informāciju dažādos avotos: Google News, BBC, Guardian, Telegraph, Voltaire, Apollo, Delfi, Progressive Realist, Truthdig, Huffington Post, ZeroHedge, Aljazeera, BalticTimes, Pietiek, RT, un daudz un dažādi linki, kurus minētie un citi varētu ierosināt. Lasu Latvijas avīzes, tad kad eju garām kādam žurnālu kioskam, un atceros, ka kādu labu laiku neesmu šinī vai tajā ieskatījies. Laiku pa laikam piedomāju, kāpēc tāda "lēkāšana" no cilvēka jau gados. Tad neizbēgami prātā nāk vārds "populisms", kurš Latvijā viens no neiecīenītākiem vārdiem visās sabiedriskās vidēs, žurnalistu ieskaitot, politiķu paš par sevi saprotamus.

Gadās, ka pārlasu Chantal Mouffe rakstu "The 'End of Politics' and the Challenge of Right-Wing Populism". Interesanti, ka Mouffe raksta, ka mūsu laikmets piedzīvo "democratic deficit", demokrātijas deficitu, un ka tas savukārt ir skaidrojams ar to, ka ļaudīm liekas, ka "liberālās demokrātijās "...no real scope is left for what would be a meaningful participation in important decisions". Par to, ka Latvija jau divdesmit gadus dzīvo ar "demokrātijas deficitu" vajadzētu būt acīm redzamam. Mouffe argumentē, ka labā spārna populisms ir dabisks rezultāts šai domu pieslēgtībai pie liberālās demokrātijas sliedēm, jo tā noliedz, ka cita sabiedriska sistēma ir tik pat neiespējama, ka Padomija argumentēja par komunisma tēžu absolutismu. Tāpēc, ka liberālā demokrātija noliedz "popular sovereignty" izņemot ziepeņu auditorijām, to kopē-papagaiļo liela daļa no mēdījiem. Mēdiji samērā viegli pārlec no liberālās demokrātijas pieņēmumiem uz ekstrēmiem labā spārna pieņēmumiem, pa piem, re multikulturālisms pēkšņi itkā pierādījis, ka ne darbojās, ne ir iespējams.

Tā kā tiek minēts K. Streipa vārds, piebildīšu, ka mani viņa pārsteigums nepārsteidz, jo liekās žurnalists ir liberālās demokrātijas ideologs, kas visai attālu no "popular sovereignty" straumēm Latvijā. To pašu var teikt par bijušo laikrakstu Diena un jauno žurnālu Ir. Manuprāt ir fakts, ka ārpus zināmu faktu atspoguļojumiem, liela daļa no mēdījiem garlaiko. Tāpēc'informācijas ābece ir pašam jācenšās izveidot, bet jaunieši to vēl nesaprot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Advokāts Terazīni 21.02.2011 15:28
Es saprastu, ka jaunieši nelasa vai ļoti maz lasa avīzes, bet, ja to nedara topošie žurnālisti... tas ir absurds. Tas ir tāpat kā iestāties politologos un neinteresēties par politiku vai iestāties juristos un nelasīt Satversmi. Murgs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sandris Murins 19.02.2011 10:26
Interesanti, kā šo apgalvojumu - Interneta lietotāju mediju komplekts un saņemtā informācija ir šaurāka nekā tiem, kas klausās radio, lasa presi un seko TV raidījumiem - var izmērīt (pārbaudīt) un ko tas pēc būtības liecina?

Citi autora darbi
Amerikam

Amerika vilnis 6 Autors:Anda Rožukalne

5094543120 a0e90ca6e6

Maģiskā formula 10 Autors:Anda Rožukalne

5946598820 6033176481

Miglas zonā 10 Autors:Anda Rožukalne

2632802003 9f40405723

Vecums kā šķērslis 12 Autors:Anda Rožukalne