Jauns laiks “nogalināt… tēvu” 9

Šobrīd, kad jaunas labējas valdības izveidošana lajiem nešķiet neiespējama un profānā politiskā loģika čukst: jo ilgāk Repše tielēsies, jo vairāk zaudēs ne tikai valsts, bet arī JL, kļūst īpaši aktuāls jautājums par mitoloģiskās loģikas lomu Latvijas politikā.

Iesaki citiem:

Jau labu laiku pirms 8. Saeimas vēlēšanām “Jaunajam laikam” un tā premjerministra kandidātam Einaram Repšem bija izdevies pārliecināt daļu sabiedrības, kā arī sevi, ka nākamo valdību veidos tieši šī partija, bet labāks premjers Latvijā nemaz nav iespējams. Lai gan pēc vēlēšanām šī pārliecība ieguva tikai daļēju aritmētisku apstiprinājumu, tomēr JL, īpaši sava līdera personā, turpināja izturēties tā, it kā būtu ieguvuši vismaz 51 vietu Saeimā. Domājams, tieši šī maldīgā pārliecība lielā mērā ir izraisījusi patreizējo valdības krīzi, kas, visticamāk, būs ilgstoša, bet tās iznākums – grūti prognozējams. Mūsuprāt, šajā gadījumā kaut ko paredzēt ir neiespējami arī tāpēc, ka dažu politisko spēlētāju loģiku ir pārmākuši impulsi no apziņas mitoloģiskajiem slāņiem.
Parlamentāras demokrātijas apstākļos valdību maiņa ir tikai normāla un reizēm pat nepieciešama parādība, taču apstākļos, kad politiku tiecas aizstāt mitoloģiski uzstādījumi, tā var izvērsties vispārpolitiskā krīzē. Kā zināms, šobrīd vismaz deklarēto programmu līmenī labēji liberālajām partijām Saeimā ir absolūtais vairākums – 53 līdz 75 vietas[1]. Tādējādi jaunas darboties spējīgas valdības izveidošanai, saskaņā ar profāno politisko loģiku, nevajadzētu būt pārāk sarežģītai un ilgstošai. Taču sakrālā loģika, kas operē ar tādiem “vētras un dziņu” apdvestiem jēdzieniem kā “jaunie laiki”, “misija”, “izredzētība”, “tumsas un gaismas spēki”, “nodevība”, par iespējamo sarunu un kompromisu priekšnoteikumu padara JL vadošās lomas saglabāšanu. Situāciju vēl vairāk sarežģī JL pašidentificēšanās ar Einaru Repši, kurš sevi, šķiet, pašidentificē ar tautu un valsti.

No vienas puses, Repšes fenomens jo īpaši mistisks ir tādēļ, ka viņš kā premjerministrs nav izcēlies ar pārdabiskiem panākumiem, kas būtu racionāls izskaidrojums pārējo partijas biedru kvazireliģiskai apmātībai. Ne tikai attieksmē pret opozīciju un koalīcijas partneriem, bet arī savu partiju, Repše drīzāk ir iejuties primadonnas, nevis premjerministra lomā – šķiet, viņam vairumā gadījumu svarīgs ir bijis tikai paša tēls un viedoklis. Arī viņa premjerēšana nav radījusi pārliecību, ka eksistētu gan kāda JL, gan paša Repšes vīzija par kompleksu valsts attīstību. Savukārt izdaudzinātā līdzšinējās valdības darba neorganizētība un koordinācijas trūkums visticamāk ir izskaidrojama ar paša premjerministra nevēlēšanos noņemties ar “vecajiem blēžiem” raksturīgo birokrātisko rutīnu. Šķiet, valsts vadīšanai par pietiekamu tika uzskatīta “godavīru” atrašanās amatos un mutiski dotu “vadoņa” norādījumu eksistence. No otras puses, Latvijā viena cilvēka varas partijas ir jau aprobētas. Savulaik arī Andris Šķēle savu partiju pieteica kā mesijas instrumentu “veco blēžu” pārmācīšanai, taču Tautas partija, atšķirībā no JL, izšķirīgā brīdī spēja “nogalināt tēvu” un atrast citu “totēmu”, t.i., “komandu”, ar ko pašidentificēties.

Diemžēl šobrīd JL ne tikai nav gatavs viennozīmīgi noliegt pagaidām vēl neskaidros mājienus par iespējamo sadarbību ar Tautas saskaņas partiju, bet pat piesauc jau aizdomīgi pazīstamo “Saeima neiet!”. Apstākļos, kad Latvijas drīzā iestāšanās Eiropas Savienībā pieprasa mobilizēt visus valsts administratīvos resursus, un situācijā, kad pat no Eiropas Komisijas amatpersonām izskanējušas šaubas par ES paplašināšanas savlaicīgumu, JL ir gatavs pieturēties pie taktikas – ja nav mūsu valdības, tad var iztikt vispār bez valdības… Līdzīgos uzskatos, protams, ir arī Jāņa Jurkāna vadītie patriotiskie spēki, kas piebalso – valdība bez Tautas saskaņas partijas Latvijai nav vajadzīga. Vieni izmanto apstākli, ka labēja valdība bez JL nav iespējama, bet otri – gāzt Repšes valdību bez kreisajiem arī nav iespējams.[2]

Gluži tāpat kā viena cilvēka partijām arī lozungam “Saeima neiet!” Latvijā ir senas tradīcijas. Tomēr šodien mēs varam novērot kvalitatīvu attīstību – ja savulaik Kārlis Ulmanis, sākotnēji būdams Saeimas apstiprināts premjerministrs, visu gribēja prezidentam, tad Einars Repše visu grib šeit un tagad… un sev. No vienas puses, tā ir tikai normāla konsekvence līdzšinējai vēlmei koncentrēt iespējami daudz varas premjera rokās, bet, no otras puses, tās varbūt ir tikai sekas Valsts prezidentes atteikumam riskēt ar savu amatu un Satversmes garu, lai apmierinātu Repšes iegribas.

Šobrīd, kad jaunas labējas valdības izveidošana lajiem nešķiet neiespējama un profānā politiskā loģika čukst: jo ilgāk Repše tielēsies, jo vairāk zaudēs ne tikai valsts, bet arī “Jaunais laiks” (visai ticami, ka vadošās partijas atbalstītāju skaitu mazinās katra no Jāņa Jurkāna atkarīgās mazākuma valdības pastāvēšanas diena), kļūst īpaši aktuāls jautājums par mitoloģiskās loģikas lomu Latvijas politiskajā procesā. Kā zināms, mitoloģija ir saistīta gan ar arhetipiem, gan speciālajām zināšanām. Visticamāk, latviešiem speciālās zināšanas būtu meklējamas ne tikai dainās, bet arī romantisma laikmetā (re)konstruētajā tautas eposā “Lāčplēsis”. Un tiešām – šī eposa finālā mēs atrodam skaidru norādi uz partiju “Jaunais laiks”: “Un ar reizi nāks tas brīdis,/ Kad viņš savu naidnieku,/ Vienu pašu lejā grūdīs,/ Noslīcinās atvarā, –/Tad zels tautai jauni laiki,/ Tad būs viņa svabada.”[3] Tomēr pēdējās divas eposa rindas nav meklējamas pirmizdevumā, bet tikai tā sauktajā Krapes eksemplārā. Iespējams, kādā mums līdz šim nezināmā eksemplārā ir lasāms arī pamatojums sadarbībai ar Melno bruņinieku un Satversmes grozījumu projekts… Bet tas jau jāvaicā speciālo zināšanu sargiem – “Jaunajam laikam”.


__________________

[1] Lasītājs pēc izvēles var klasificēt Latvijas Pirmās Partijas un Zaļo un Zemnieku savienības piederību.

[2] Jau 2003.gada 8.oktobrī portālā politika.lv publicētajā rakstā “Tavas balss svars jeb vai proporcionālās vēlēšanas Latvijā ir proporcionālas?” mēs norādījām uz iespējami savādāku politisko spēku izkārtojumu Saeimā, ja vietu sadalījums būtu vairāk atbilstošs balsu skaitam, kas par katru partiju nodots nacionālajā līmenī. Iespējams, tas būtu ļāvis izvairīties no pašreizējās valdības krīzes – no vienas puses, labēju valdību varētu izveidot arī bez JL, bet no otras puses, kreisajiem nebūtu tik pārspīlēta ietekme Saeimā.

[3] Pumpurs, A. Lāčplēsis, latvju tautas varonis: Tautas eposs. Ar Jāzepa Rudzīša ievadapcerējumu un komentāriem. Rīga: Zinātne, 1988. 260. lpp.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (9) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 16.02.2004 18:11
Vai tas ir tas pats Ugis Sulcs, kas reiz bija JL jaunatnes nodaljas vadiitaajs un peec skandaala ar saatanistiskaas ievirzes maajaslapas uztureeshanu devaas pagriidee? Bet interesi par dazaadaam miitiskaam lietaam nav zaudeejis, vai ne? Un, ja ir taa, kaa saku, tad paraleeles ar Pumpura eposa teeliem vareetu attiecinat arii uz sho pashu 'cast-away'.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


VB 09.02.2004 13:27
Daudzam var piekrist, bet man vispār dažas lietas nav skaidras.

Konkrēti.

Slēgta cilvēku kopiena mēģina iedibināt paškontroles mehānismus (KNAB) un likumus kuri bieži skar pašus. Dabiski vis klibo. Nav vēlme lai tas (KNAB) tiešām strādātu. Likumu par partiju finansēšanu nemaz negribās. Kā lai šīs pretrunas novāc? Vēl katram deputātam kaut kādas biznesa intereses!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


JX 09.02.2004 10:17
Studentu rotā nedienējušais Verners laikam nebūs pamanījis, ka raksta autori ir divi maģistratūras studenti, kuri atšķirībā Jāņa Petera, Ikstena un pārējiem politiskās inteliģences korumpantiem taču vēl nav pieplakuši pie lielās siles, no kuras nupat atrāvās JL.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


gingers 06.02.2004 13:18
Pilnībā piekrītu Vernera rakstītajam. Repšes kungu personīgi nepazīstu, neko nevaru spriest par viņa labajām vai sliktajām presonīgajām īpašībām, bet spriežot pēc tā, cik masveidīgi viņam brūk virsū pērkamākie plašsaziņas līdzekļi, daudzi "politologi" un politiķi, E.Repše ir pamatīgi uzminis uz varžacīm tiem, kas šobrīd Latvijā "pasūta mūziku". Bet tie ļaudis ir gatavi pārdot gan Latviju (mūs), gan miesīgu māti, lai tiktu pie varas un naudas. Tiek doti mājieni, ka Repše nav normāls, bet es par nenormāliem uzskatu tos, kas noslēdza līgumu par Lattelekom, sagriezto kuģi, digitālo TV, arī Latvijas pārtikas rūpniecības apmaiņu pret 29 milj. vekseli. Tur tiešām bija jābūt vai nu nenormālam (t.i., reāli domāt nespējīgam), kas, laikam, nav krimināli sodāmi, vai arī kaitniekam Latvijas valstij, kas jau ir sodāmi. Nelaime tikai tā, ka mūsu "demokrātijas" apstākļos neko nevar pierādīt, jo viss ir tā labi sapīts. Ja kāds negrib "iepīties", tas tiek "novākts". Bez šiem lielajiem skandāliem, par kuriem zin visi, valstī un pašvaldībās notiek arī mazāki, kurus "Panorāmā" nerāda, bet tie tāpat ir saistīti ar partijām un frakcijām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ritvars 06.02.2004 12:13
Repše valdība: "Nav komentāru."

Šlesera valdība: "Es šajā jautājumā neesmu kontinents."

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Verners 06.02.2004 11:47
Pasaku stāstīšanas laiks ir beidzies. Atgriežamies uz zemes. TP + LPP =?:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


lords 06.02.2004 11:23
politika, cik vien negodiga var but. kad laso visus sos komentarus par godigumu, morali un "labajam " idejam, kas glabs pasauli, ta politika nenotiek un naivi ir domata, ka tur vis ir pareizi.....visi sakusi tik traki nomelnot Repses valdibu, cik ta negodiga, nevariga utt. bet vai kads pamana ka tiesi tautas partijas un pirmas partijas (kura tik loti reklamas deklareja-virs un vards-jautajums, kur gan tas palicis sobrid tas, jaaa macitaju partija, bez goda un cienas, ko tik loti gribeja aizstavet) glevuma del valdiba krit, partijas, kas pasas nav spejigas stradat, bet tikai klacoties ka tadas tirgus sievas, neesmu jauna laika aizstavis, bet pedeja laika notikumi liekas pec dazu politiku-ja vinus var ta saukt-baumu spelites, kas politika ir parasta norise. bet nesaprotams ir iemesla kapec politologi un zurnalisti nevar apjegt so speliti un skaidri, galvenais objektivi izskaidrot sabiedribai, nevis indet ar saviem komentariem un savam personiskajam patiksanam vai nepatiksanam.....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ritvars 06.02.2004 09:49
Tagad, kad valdība ir atkāpusies, daudz kas varētu būt atkarīgs no JL veselā saprāta. Jo drīzāk apjēgs, ka jāvirza cits premjera kandidāts, jo lielāka varbūtība, ka tas arī tiks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Verners 03.02.2004 23:14
Iespējams, kādā mums līdz šim nezināmā eksemplārā ir lasāms arī pamatojums sadarbībai ar Melno bruņinieku un Satversmes grozījumu projekts… Bet tas jau jāvaicā speciālo zināšanu sargiem – “Jaunajam laikam”.



Laikam jau jābūt galīgam nejēgam politikā, tādam, piemēram, kā man, lai tomēr nesaredzētu šos diktatūras draudus par kuru norīta līdz vakaram pēdējā laikā tik pārliecinoši runā mūsu augsti izglītotie politikas eksperti un politologi (turpmāk tekstā “politiskā inteliģence”) Sevišķi jau, ja runa iet par Repšes piedāvāto diskusiju sakarā ar nepieciešamību grozīt Satversmi jautājumā par ārkārtas vēlēšanām. Man šis piedāvājums liekas īsta paraugstunda demokrātijai, jo izdarot piedāvātos grozījumus, katrā šādā situācijā, kad valdība un deputāti ir nonākuši pata situācijā tautai būtu tiesības spriest tiesu par notiekošo ar savām balsīm ārkārtas vēlēšanās, nevis bezspēcībā “vārīties” interntā, TV un Radio. Un tas notiktu arī tad, kad Repše nebūtu vairs pat deputāts.



Un vēl par mūsu augsti godātās “politiskās inteliģences” smīnu, kuru var samanīt šobrīd TV diskusijās, laikrakstos un vispār to cilvēku sejās, “kuri sevi ciena”. Es šo smīnu atceros, kad Helsinki 86 ierunājās pirmo reiz par neatkarīgu Latviju. Es atceros šo smīnu, kad dibinājās LNNK un kad kaut kādi tur runāja par brīvību, mūsu bruņotajiem spēkiem un NATO . Es atceros inteliģentos rezultātus pēdējās PSRS AP vēlēšanās, kur sadūrās divas dzīves uztveres, personificējoties Ķezberī un Repšē. Tajā tālajā pirmsvēlēšanas kampaņā mūsu dižais dzejnieks Jānis Peters, būdams Ķezbera uzticības persona un uzstājoties pret Repši, baidīja tautu ar brūnu lāci un sausu trubu (lai būtu pavisam konkrēti – tas notika Liepājā – “Pūt Vējiņi” estrādē) un kāda sakritība – mūsu inteliģences spožais pārstāvis un dzejnieks atkal ir ierindā, un atkal pret Repši, bet ne jau par to ir stāsts. Stāsts ir par to, vai pēc tam, kad Latvija ir atguvusi neatkarību un tomēr praktiski ir iestājusies NATO un ES, vai mūsu valsts var kļūt brīva arī no korupcijas, tātad patiesi brīva?

Pārfrāzējot šobrīd apkārt lidojošās frāzes un sabiezinot krāsa, es teiktu – šajā Latvijas attīstības posmā Latvijā valsts pārvaldīšana ir tikai cīņa pret korupciju, bet ātro rezultātu karsējiem, koncepciju pētniekiem, valsts programmu pārbaudītājiem un vīziju tulkiem es gribētu pajautāt, kādā veidā demokrātijas apstākļos ar tik balsīm, cik nu viņas ir var gūt šos galvu reibinošos rezultātus, kuri tiek Repšem pieprasīti, ja pat neizdodas apstiprināt KNAB priekšnieci (kur nu vēl labot likumdošanu), jo apkārt viena vienīga mistika – visi balso “par”, bet rezultāts ir “pret” :) Protams, ka vainīgs ir Repše ar savām diktatora tieksmēm (jo neprot sarunāt, vai arī atrunāt no naudas pelnīšanas). Un šādā “raganu katlā” mēs prasām no premjera ātrus rezultātus:)

Ne kas te ātri nesanāks. Atkal ir jāgaida uz nākošajām vēlēšanām, kad JL , šis “bezsmadzeņu pūlis”, kurš ir spējīgs tikai blenzt vadonī ar mirdzošām acīm, beidzot nāks pie varas un iedzīs stūrī šos manierīgos zagļus un tt un tā jo projām, kuri šobrīd nodarbojas ar reitingu svēršanu, šēmošanu (paldies Domburam par jaunvārdu) un citām politiski inteliģentām lietām, taču vīzdeguņu inteliģencei es tomēr gribētu atgādināt, ka reiz dzīvoja studenti (arī inteliģence), kuri apvienojās Studentu rotā, un šie romantiķi, kuri droši vien slīka atkarībā no mitoloģijas un tāpēc droši vien redzēja halucinācijas, un tāpēc arī ticēja mirdzošai zvaigznei tik ļoti, ka tās dēļ lika pat savu dzīvību uz spēles tik bezcerīgā cīņā par Dzimteni un nebūt no tā nekautrējās, jo nekautrējās arī no Ausekļa, bet tas jau laikam tādēļ, ka nepazina vēl Jāni Peteru, Ikstenu un citas “šēmas”. Puišiem vienkārši nelaimējās :)

Arī no manis uzrakstītā iznāca viena vienīga “mitoloģija”, bet raksts tāds pavedinošs - par Lāčplēšiem un Melniem bruņiniekiem:)