Foto: oto - © AFI
Politiski aktīvo jauniešu diskusija nevieš optimismu, jo partiju jaunatnes organizāciju pārstāvji tīri labi sadzīvo ar politikas divkosīgo dabu, tikai neliela daļa organizācijās iesaistījušies sabiedrības, nevis vienīgi savu interešu dēļ, bet ārpus politikas esošie nealkst tajā ienākt - pārāk maz ir "pozitīvo varoņu" politiķu rindās.
Vēl vasarā karstas debates izraisīja ANO “Pārskats par tautas attīstību. Latvija. 2000/2001”, kura autori analizēja sabiedriskās politikas procesu Latvijā. Tomēr līdz šim nav rasti pretargumenti pārskatā minētajai tēzei, ka svarīgākie lēmumi bieži vien tiek pieņemti ļoti šaurā lokā. Kaut arī trešā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka darbs politiskajās partijās ir ļoti ietekmīgs politiskās līdzdarbības veids, tajās ir iesaistījušies tikai 1-2% iedzīvotāju.
Vai Latvijas jaunā paaudze izmainīs situāciju? 18. oktobrī ANO mājā Rīgā to pārrunāt kopā tika aicināti jaunieši, kuri atraduši savu vietu Latvijas politisko partiju jaunatnes organizācijās, gan studenti un skolēni, kuriem rūp līdzdalības iespējas, gan arī sabiedriskās politikas eksperti. Šajā rakstā aplūkošu divas, manuprāt būtiskākās diskusiju atklāsmes – jauniešu motivāciju, iesaistoties politikā, un informācijas pieejamību.
Kāpēc jaunieši “iet politikā”? Vai viņi vēlas “vēlas pārveidot pasauli”? Klātesošie politisko partiju jaunatnes apvienību biedri minēja, ka darboties šajās organizācijās ir interesanti – jauni paziņas un draugi, pieeja informācijai, vecbiedru atbalsts, kontakti, politiskās dzīves skola un pieredze, kā arī atpūta un viss cits, kas svarīgs jauniešiem brīvajā laikā. Saistoši un interesanti. Bet – vai politika ir par to? Attīstīt sevi ir labi, bet vai šai jābūt vienīgajai un primārajai motivācijai?
Tomēr diskusijā izskanēja arī apgalvojums, ka līdzdalība politiskajā partijā ir iespēja risināt sev svarīgas visas sabiedrības intereses. Diskusijas dalībniekus satrauca studentu un jaunatnes dzīves problēmas. Ir grūti likt sadzirdēt savu balsi, esot vienam, vai pat darbojoties nevalstiskā organizācijā. Pēc jauniešu vērtējuma – ārpusē ir iespēja novērot, sekot līdzi, kritizēt, bet ne ietekmēt procesus. Ja arī viedoklis ir profesionāli noformulēts un tiek izteikts – vai tas tiks uzklausīts?
Vai jauniešiem ir pieejami līdzdalības resursi, konkrēti – informācija? Diskusijas dalībnieki apliecināja, ka tikai esot politikas “iekšpusē” beidzot paveras iespēja tikt pie ”īstās” un “patiesās” informācijas. Līdzdarbojoties partijā var saņemt gan atbalstu idejām, gan padomu, gan arī – iespēju aizstāvēt savu viedokli klātienē. Tomēr – jo svarīgāks ir jautājums, jo mazāk informācijas tiek pausts “uz āru”. Jaunieši piekrita pārskata iedalījumam svarīgos jautājumos (kur lēmumos ir materiāli ieinteresēts šaurs cilvēku loks) un arī svarīgos jautājumos (kuri gan interesē plašu sabiedrību, bet maz ietekmē šaura cilvēku loka ekonomiskās intereses).
Tomēr izskanēja arī pārliecība, ka informācijas ir pietiekami un pat par daudz, tikai jāprot to atrast. Piemēram, daudzi lēmumu projekti tiek publicēti valsts institūciju un politisko partiju oficiālajās mājas lapās. Problēma ir šo informāciju atlasīt, aktualizēt un novadīt līdz jauniešiem. Izskanēja doma par informācijas sistematizācijas nepieciešamību, sasaucoties ar konferences Mediji par informācijas atklātību un E-pārvaldi Latvijā, (13.09.2001) ideju par “Publiskās informācijas portāla” izveidi (skat. materiālus portālā).
Vai diskusija viesa optimismu? Mana atbilde ir – drīzāk nē. Nē, jo diskusija pulcēja ļoti mazu daļu no studējošās un skolu jaunatnes. Nē, jo tie, kuri ir ārpusē nealkst nokļūt “iekšpusē” – pārāk maz “pozitīvo varoņu” politiķu rindās. Nē, jo partiju jaunatnes organizāciju pārstāvji tīri labi sadzīvo ar politikas divkosīgo dabu. Nē, jo tikai neliela daļa jauniešu politisko partiju jaunatnes organizācijās iesaistījušies, domājot pirmkārt par sabiedrības, nevis savām interesēm. Būšu gandarīta, ja paši jaunieši man pierādīs pretējo.