Atslēgvārdi:

Jaunie grozījumi izglītībai latviešu valodā-vai vajadzīgi? 11

Ir uzsākta parakstu vākšana (http://arlatvijusirdi.lv/) par grozījumiem Satversmes 112.pantā, lai "pakāpeniski no 2012. gada 1.septembra visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiktu tikai latviešu valodā." Godīgi sakot, pat nedaudz baidos par šo rakstīt, jo esot savākti jau 2000 parakstu, negribu lieki reklamēt projektu.

Iesaki citiem:

Kāpēc man tā lieka bezjēdzīga, pat kaitnieciska ideja?

Pirmkārt, ir skaidrs, ka tā primāri vērsta uz skolām, kuras realizē mazākumtautību izglītības programmu, t.s. "krievu skolām". Tādā gadījumā man grozījumu ierosinātājiem ir ziņa - ar katru gadu arvien vairāk vecāku izvēlas sūtīt savus bērnus uz "latviešu skolām", un "krievu skolu" paliek arvien mazāk. Jo īpaši to skaits samazinājās pēc pēdējās izglītības reformas. Dabiski, bez piespiešanas, pēc pāris gadiem paliks pavisam maz skolu, kuras realizē šo programmu. Darot to caur reformu piespiedu kārtā, mēs riskējam nonākt pie 2004.gada protestu atkārtošanās. Un reformas sekas daudzi neapzinās, smagākās no tām ir sajūta skolotājos un skolēnos, jaunajos pilsoņos, kuru dzimtā valoda ir krievu valoda, ka neviens viņos neklausās un protestiem nav jēgas.

Otrkārt, mazākumtautību programmas realizē ne tikai "krievu skolas" - vēl ir "poļu, lietuviešu, igauņu skolas". Ar šo reformu citām mazākumtautībām tiks liegta iespēja uzturēt savu kultūru, attīstīt valodu.

Treškārt, šādi grozījumi ilgtermiņā nebūtu skolēnu interesēs. Šodien ir saprotama šī vēlme - vēl joprojām lielā sabiedrības daļā pastāv bailes no krievu valodas lielās ietekmes. Bet vai mēs zinām, kādas prasības uz bērnu valodas zināšanām būs pēc 10 gadiem? Vai mēs gribam nogriezt iespējas viņiem apgūt mācību saturu bilingvāli, mācoties latviešu un angļu, ķīniešu, franču, vācu valodā?

Mana pieredze liecina, ka diemžēl daudzi skolēni no "krievu skolām" jau šodien ir labāk sagatavoti darba tirgum, augstākajai izglītībai, nekā no "latviešu skolām". Viņi mācās bilingvāli, kas nozīmē, ka viņi mācās intensīvāk un vairāk. Viņi zina gan latviešu, gan krievu, gan angļu valodu. Skolēni no "latviešu skolām" reti zina krievu valodu. Bet, lai kā var ienīst krievus, Krieviju un okupantus, Latvija ģeogrāfiski nekur tālāk no Krievijas nenovirzās. Krievija ir liela valsts, milzīga ekonomika; krievu valodā runā milzīga pasaules populācijas daļa. Un galu galā, jebkuras valodas zināšanas mūs bagātina, nevis padara nabadzīgākus.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (11) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aldis Drēģeris 18.01.2011 15:20
Klau, nu tā Curika nudien ir ķerta kolonistu dauzoņa!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris 18.01.2011 10:21
Ko mēs gribam un ko mēs audzinām? Šī ir latviešu valsts, kur vienīgā oficiālā valoda ir latviešu, vai mēs to gribam apdraudēt?

Parakstīties par mācībām visās skolās latviešu valodā vēl var līdz 31/01/2011 vairāk info http://arlatvijusirdi.lv/

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ziemelis 15.01.2011 23:52
Kādu valodu bērnam labāk mācīties (saistībā ar Krievijas ekonomiku)? Gribu teikt, ka Krievijas ekonomika salīdzinājumā ar ES ekonomiku, un pat atsevišķu lielo Eiropas valstu ekonomikām ir tālu atpalikusi. Krievijas ekonomika nav etalons uz kuru Latvijai tiekties. Ja runājam par valodu ekonomikas pēc, tad mūsu bērniem noteikti jābūt angļu un varbūt pat ķīniešu valodas zināšanām. Uz šo ekonomiku gan būs vērts tiekties. Šobrīd starp citu Krievijā runā par jaunu ekonomikas sabrukumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis Lindai 15.01.2011 07:18
Par referendumu parakstījos - domāju, ka nav vajadzīga izglītības sistēmas segregācija pēc etniskas pazīmes. Daudzās valstīs sadalīto izglītības plūsmu apvienošana jau ir notikusi: piemēram, ASV kopš 60-tajiem gadiem nav atsevišķu skolu tumšādainajiem amerikāņiem (kas gan runā angliski, tomēr pēc daudziem kultūras un sociālajiem parametriem ir minoritāte). Atsevišķas izglītības sistēmas nav arī spāniski runājošajiem amerikāņiem (kaut tādu tur ir teju 10% - un dienvidu štatos vēl jūtami vairāk).

Protams, šī plūsmu apvienošana ir jāveic saprātīgā veidā - neizraisot konfrontāciju un skandālus (kā tas bez jebkādas vajadzības notika 2004.gada skolu reformas laikā). Lai segregāciju varētu sekmīgi izbeigt, ir jārūpējas par kvalitatīvu latviešu valodas mācīšanu jau bērnudārzos un skolu jaunākajās klasēs (jaunākajās klasēs, lai veicinātu bērnu adaptāciju, ir vajadzīgi arī skolotāju palīgi vai mazākas klases). Ļoti iespējams, ka šo reformu nevajag veikt sasteigti, pret bērnu vecāku gribu un visā valstī vienlaikus.

Ir vēl viena nianse, ko vajag ņemt vērā, lai neatkārtotu ASV pieļautās kļūdas: citu tautību bērniem (lai viņi sekmīgāk varētu iesaistīties akadēmiskajā procesā) ir vajadzīgi arī viņu tautības pedagogi - skolu plūsmas ir jāapvieno nevis tikai "bērnu līmenī", bet arī skolotāju un vecāku līmenī. (ASV daudzos gadījumos tumšādainie skolēni nonāca tādā vidē, kur skolotāju vairums ir baltie - un šādos apstākļos pazeminājās viņu sekmes, jo radās stereotips, ka labi mācīties ir "nodevība" pret savu minoritātes grupu, ka tā ir sava veida izdabāšana baltajiem - "acting white". Jāpiebilst, ka segregācijas ēras apstākļos šāda stereotipa nebija: bija papilnam afroamerikāņu skolēnu, kuriem bija augsti akadēmiskie mērķi.) Arī Latvijā plūsmu apvienošana ir jāveic uzmanīgi, lai mēs neapdraudētu mūsu cilvēkresursus, kuru mums nemaz tik daudz nav (it īpaši tādēļ, ka 90-tajos gados krasi samazinājās dzimstība).

Tādēļ uz Nacionālās apvienības (VL-TB/LNNK) piedāvāto referendumu par apmācībām tikai latviešu valodā raugos ar piesardzīgu optimismu, jeb kā teica Andrejs Saharovs "с тревогой и надеждой". Diemžēl ar etniski sašķeltām skolām mēs nekad neizveidosim daudzmaz vienotu un savstarpēji solidāru Latvijas sabiedrību. Nav normāli, ja (atšķirībā no Lietuvas, Igaunijas un pat Somijas kaimiņiem) mēs etniskiem kašķiem tērējam vairāk laika nekā konstruktīvām lietām. Izglītības jomā jāvalda līdztiesībai - tai jābūt pieejamai visiem, kvalitatīvai un patriotiskai. Lai iespējami maz būtu tādu cilvēku, kuri svin Latvijas okupācijas gadadienas (staļiniskās PSRS karaspēka ienākšanu Latvijā - 13.oktobrī, 9.maijā) - vai atrod citus ieganstus konfrontācijai.

>>> Linda: Otrkārt, mazākumtautību programmas realizē ne tikai "krievu skolas" - vēl ir "poļu, lietuviešu, igauņu skolas". Ar šo reformu citām mazākumtautībām tiks liegta iespēja uzturēt savu kultūru, attīstīt valodu.
=======
Tas nav īsti precīzi. Latviešu, krievu un poļu plūsmas tiešām pastāv. Bet, teiksim, lietuviešu vidusskolā vispārizglītojošos priekšmetus jau tagad māca latviešu valodā (un nav krasas atšķirības no latviešu skolām); vienīgi lietuviešu valoda un kultūra tiek mācīta padziļināti. Te jau ir tā lieta, ka šādu Lietuviešu vidusskolu neviens negrasās aizliegt (gluži tāpat kā Franču liceju vai Ziemeļvalstu ģimnāziju vai Āgenskalna Valsts ģimnāziju - kur arī padziļināti māca svešvalodas). Vienkārši lietuviešu vidusskola jau tagad nav ekskluzīvi priekš etniskiem lietuviešiem - tanī var pieteikt bērnus jebkuri vecāki. Protams, bērnu sagatavotības līmenis lietuviešu valodā var būt stipri atšķirīgs (atkarībā no tā, vai šo valodu lieto ģimenē) - bet tādēļ var izveidot dažādu līmeņu apmācības grupas un šo līmeni pakāpeniski tuvināt. Neredzu nekādu iemeslu, kādēļ nevarētu būt līdzīgas skolas ar padziļinātu krievu valodas/kultūras mācīšanos. Bet - tām ir jābūt domātām VISU tautību bērniem; bez etniskas diskriminācijas. Dažu gadu laikā, ja krievu valodu tiešām māca labā līmenī, tad līmeni var izlīdzināt ar tiem, kuriem šī valoda ir dzimtā. Līdzīgi arī ar franču valodu Franču licejā, utml.

>>> Linda: Treškārt, šādi grozījumi ilgtermiņā nebūtu skolēnu interesēs. Šodien ir saprotama šī vēlme - vēl joprojām lielā sabiedrības daļā pastāv bailes no krievu valodas lielās ietekmes. Bet vai mēs zinām, kādas prasības uz bērnu valodas zināšanām būs pēc 10 gadiem? Vai mēs gribam nogriezt iespējas viņiem apgūt mācību saturu bilingvāli, mācoties latviešu un angļu, ķīniešu, franču, vācu valodā?
======
Referendums ir par to, lai izglītība visiem bērniem būtu pieejama latviešu valodā, nevis par to, lai tiktu aizliegtas jebkādas bilingvālisma programmas. Ļaunums ir nevis bilingvālas studiju programmas (kurš vecāks gan nevēlas, lai bērni labi apgūtu angļu un vācu - un reizēm arī kādu neparastāku valodu: krievu, zviedru, japāņu vai tml.) - ļaunums ir segregācija pēc etniskās pazīmes. Uzraksti "blacks only" un "whites only"; vai arī mūsdienu Latvijas realitātē - skolas "tikai latviešiem" un skolas "tikai krievvalodīgajiem". Arī baltkrievi, ukraiņi, poļi bieži vien (jau bērnudārza grupiņu pieejamības dēļ) ir spiesti mācīt savus bērnus nevis latviski vai attiecīgo minoritāšu valodās, bet krieviski. Tādējādi etniski daudzveidīgā un līdz šim visai tolerantā Latvijas sabiedrība pārvēršas par divu "kopienu" pretstāvēšanu un konfrontāciju. Gan vēstures interpretāciju, gan arī valodu atšķirību dēļ. Priekš kam mums tas vajadzīgs? Un priekš kam par šādu kārtību jāmaksā mums pašiem - ar mūsu nodokļu naudu?

>>> Linda: Mana pieredze liecina, ka diemžēl daudzi skolēni no "krievu skolām" jau šodien ir labāk sagatavoti darba tirgum, augstākajai izglītībai, nekā no "latviešu skolām". Viņi mācās bilingvāli, kas nozīmē, ka viņi mācās intensīvāk un vairāk.
======
Krievu skolas diezgan jūtami atšķiras savā starpā (gandrīz vēl vairāk nekā latviešu skolas). Daugavpils krievu vidusskola-licejs, Rīgas 40.vsk., Rīgas 13.vsk., Puškina Licejs - tas ir viens stāsts - cik nu varu pamanīt, gatavojot bērnus matemātikas olimpiādēm. Savukārt "tipiskas" krievu skolas Salaspilī, Kauguros, Vangažos, Liepājā - tas ir mazliet cits stāsts. Ir ne mazums krievu skolu, kur gatavo nevis eliti vai kaut vai normālu Latvijai vajadzīgu viduššķiru, bet gan padibenes. Tādas pilsētu vidussskolas, no kurām augstskolās iestājas mazāk nekā no caurmēra latviešu lauku vidusskolām.

Pasakas par to, ka neviens latviešu skolu absolvents nemācās krievu valodu, arī nav konstruktīvas. Krievu valodu mācās lielā daļā latviešu skolu. Cita lieta - vai to vajag zināt absolūti visiem? Visi nemitīgi sadarbosies ar NVS valstīm un brauks komandējumos? Krievu valodas īpatsvars pazeminās vienkārši tādēļ, ka tā no pirmās un vienīgās svešvalodas pamazām pārtop par otro vai trešo svešvalodu, ko mācās Latvijā. Es krieviski māku pat pēc 10-pirkstu sistēmas rakstīt (augstskolas gados iepraktizējos) - bet man šīs prasmes ne reizi nav bijušas darbā vajadzīgas. Es varu krievu "Delfos" ierakstīt kādu komentāru - un tas arī ir viss. Angliski turpretī rakstu katru dienu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 15.01.2011 00:42
jumors 14.01.2011 23:02 ...To pašu var teikt par pārējām minoritāšu skolām. Viņu tiesības izglītoties neviens neapstrīd, bet šīm skolām nav jāatrodas valsts bilancē...
-----------------------
Noteikti būsiet ievērojis, ka es, ja kaut ko rakstu, tad nelietoju lamāšanos, bet nu gan būs jātaisa izņēmums...
Jūs takš' esat galīgi galvu saspiedis no sausās atejas izvilktās skrūvspīlēs!!!
Gandrīz puse Latvijas nodokļu maksātāju pieļaus situāciju, ka viņu bērni nesaņem pilnu apmācību dzimtajā valodā, bet "visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiktu tikai latviešu valodā" ?!!
Un viņi turpinās maksāt nodokļus?!! Un neapvienosies bruņotās pagrīdes vienībās?!
Es vidusskolu pabeidzu vēl uzacainā šļupstekļa laikos. Mans pirmais dēls piedzima divus mēnešus pirms Černobiļas.
Ja es tajos laikos zinātu, ka mani bērni nevarēs ikdienā iet uz skolu, kurā pilnā apjomā katru dienu mācās ābeci, rēķināt, rakstīt, literatūru mūziku manā un manu bērnu dzimtā valodā - vai es būtu gaidījis 91. gadu, lai nevardarbīgi, "bruņojies" ar pliku gāzmasku pastāvētu uz barikādes Dzirnavu ielā pie Starptautiskās telefonu centrāles?!
Muļķības!!! Es uz to brīdi sen jau kopā ar daudziem simtiem vienaudžu būtu kritis. Un pirms nāves jau būtu paspējis pārgriezt rīkles kādiem 5-7 apspiedējiem ar paša rokām izkaltu dunci.
Un es esmu pārliecināts, ka liela daļa tagadējo krievu puišu "pakāpeniski no 2012. gada 1.septembra" ar mani darītu tieši to pašu.
Tā ir elementāra un neapšaubāma kārtīga vīra un tēva rīcība.
Tā vien izskatās, ka te Latvijā kādam trūkst piedzīvojumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK - jumoram 15.01.2011 00:26
Bērni vēl nekad nav teikuši, ka viņi kaut ko negrib. Negrib politiķi un krievu skolu pedagogi, kas zaudēs darbu
---- http://www.politika.lv/index.php?f=57 79. lpp. Paši krievu skolu skolēni visbiežāk izteica vēlmi mācīties krievu valodā. Šie dati var būt sagrozīti - bet, ņemot vērā valdības finansējumu pētījumam, falsifikācijas var būt tikai par labu "izglītības reformai".

Tas ir saprotami, bet neattiecas uz mūsu valsti, tāpēc, ka politiķi ir prokremliski, bet pedagogiem plašā Krievija vaļā darba meklējumos
---
Jūs uzskatāt, ka tie, kas jums nepiekrīt, nepieder valstij?

Viņu tiesības izglītoties neviens neapstrīd, bet šīm skolām nav jāatrodas valsts bilancē, īpaši, ja šī bilance ir tik šaura, ka slēdz arī latviešu skolas
----
Vai tad mazākumtautību pārstāvji nemaksā tādus pašus nodokļus kā latvieši? Vai atklāti aicināt uz diskrimināciju - latviešu skolas esot vērtīgākas par mazākumtautīvu skolām?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 15.01.2011 00:17
Dabiski, bez piespiešanas, pēc pāris gadiem paliks pavisam maz skolu, kuras realizē šo programmu
---
9 krievu vai divplūsmu skolu slēgšana Rīgā 2009. g. vien (sk. statistiku izm.gov.lv) un krievu skolu pazušana daudzās pilsētās (Tukumā, piemēram, vairs krievu valodā klases neveido) - tā ir piespiešanas neesamība?

vēl ir "poļu, lietuviešu, igauņu skolas". Ar šo reformu citām mazākumtautībām tiks liegta iespēja uzturēt savu kultūru, attīstīt valodu
---
Liegt šīs iespējas krieviem - pret to autorei nav iebildumu?

Šodien ir saprotama šī vēlme - vēl joprojām lielā sabiedrības daļā pastāv bailes no krievu valodas lielās ietekmes.
---
Krievu valoda ir mazākuma valoda. Vai autore pēc šīs loģikas izteiktu "sapratni" latviešu skolu apkarošanas idejām? Latviešu valodai taču ietekme lielāka.

diemžēl daudzi skolēni no "krievu skolām" jau šodien ir labāk sagatavoti darba tirgum, augstākajai izglītībai, nekā no "latviešu skolām"
---
Es varētu saprast, ja autore nožēlotu, ka latviešu skolās esot sliktāka sagatavošana darba tirgum. Tomēr šis stils rada iespaidu, ka viņa nožēlo citu - ka krievu skolu audzēkņi esot "pārāk labi" sagatavoti. Starp citu, autore nonāk pretrunā pati ar sevi - ja krievu skolas ir labākas, tad skaidrs, ka latviešu skolās krievu bērnus sūta ne jau brīvprātīgi - bet tāpēc, ka daudzās pilsētās vai lielpilsētu apkaimēs krievu skolas ir slēgtas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 14.01.2011 23:02
Lindai- igauņu skola nebūt nav skola, kur viss notiek tikai igauniski. To pašu var teikt par pārējām minoritāšu skolām. Viņu tiesības izglītoties neviens neapstrīd, bet šīm skolām nav jāatrodas valsts bilancē, īpaši, ja šī bilance ir tik šaura, ka slēdz arī latviešu skolas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 14.01.2011 20:20
"Ja ekonomika ir grīstē, tad vismaz ar politikānismu nodarbosimies!"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 14.01.2011 20:02
Bērni vēl nekad nav teikuši, ka viņi kaut ko negrib. Negrib politiķi un krievu skolu pedagogi, kas zaudēs darbu. Tas ir saprotami, bet neattiecas uz mūsu valsti, tāpēc, ka politiķi ir prokremliski, bet pedagogiem plašā Krievija vaļā darba meklējumos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis Ozols 14.01.2011 19:48
pilnībā piekrītu raksta autorei. Šādi grozījumi absolūti nav nepieciešami, jo jauniešu vidū latviešu valodu neapšaubāmi uzlabojas. turperetī aizvien mazāk latviešu jauniešu zin krievu valodu.

Par sagatavotību augstskolām varētu pastrīdēties. 1) Tam nav nekādu empīrisku pierādījumu, vismaz neesmu tādus redzējis (ja ir kāds pētījums labprāt iepzaītos. Ir daudz talantīgu jauniešu ar slāvisku izcelsmi, bet vai vidējie mācību sasniegumi būtu baigi labāki man šķiet apšaubāmi.

Saistītie raksti

www.miomilo.lv miomilo.lv

Citi autora darbi