Foto: A. Jansons
Starp Latvijas pretkorupcijas iestādēm bieži samanāma “institucionāla skaudība” – katra iestāde lipina savu plāksteri, bet pacients neveseļojas. Korupcijas novēršanas un apkarošanas stratēģija cenšas pirmo reizi salikt visus pretkorupcijas politikas elementus kopā sakārtotā un saprotamā veidā.
“Ne jau aprakstītu papīru Latvijai trūkst, bet efektīvas īstenošanas” – šī ir tipiska (un pamatota) reakcija pirmo reizi uzzinot par jauno korupcijas novēršanas un apkarošanas stratēģiju. Aprakstītu papīru ir papilnam, bet skaidrības, kā efektīvi cīnīties pret korupciju, joprojām nav. Valstī netrūkst institūciju, kas vismaz daļēji nodarbojas ar korupcijas apkarošanu – kāds PHARE programmas darbinieks skaitīja, ka to esot vairāk kā piecdesmit! Bet sabiedrības uztverē korupcija drīzāk pieaug nevis samazinās.
Ja visas šīs institūcijas spētu veiksmīgi sadarboties un savu rīcību vērst vienota mērķa sasniegšanai, tad Latvija būtu tikusi daudz tālāk. Bet aprakstītie papīri nesniedz skaidru priekšstatu par to, kas katram cīņā pret korupciju būtu jādara. Tādēļ darba grupa ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), sabiedrības par atklātību Delna, premjera padomnieku un politologu līdzdalību, izmantojot Saeimas pretkorupcijas komisijas padomu, kopš decembra strādā pie jaunas stratēģijas.
Starp Latvijas pretkorupcijas iestādēm ir bieži samanāma parādība, ko Delnas darbinieces nosaukušas par “institucionālu skaudību”. Informācija ir varas instruments un ne katrs ar to lēti vēlas dalīties. Rezultātā pretkorupcijas iestādes strādā katra savā lauciņā, dara savu darbu pēc saviem ieskatiem, bet kopējas valsts pretkorupcijas politikas nav. Katra iestāde lipina plāksteri uz savā pārziņā esošas brūces, bet pacients neveseļojas.
Ar likumdošanu nav daudz labāk. Sekojot Eiropas Savienības acquis prasībām, likumdošana tiek pilnveidota, tomēr ieviešana – klibo. Nepilnības likumdošanā apgrūtina cīņu pret korupciju un mazina iedzīvotāju uzticību valstij. Ne jau individuāli cilvēki vainojami šajās parādībās, bet gan valstiska nesakārtotība pretkorupcijas laukā. Visi saprotam, ka godīgu ierēdņu un policistu netrūkst, bet bieži tie nespēj rīkoties, kā vajadzētu un kā paši gribētu.
Ministru kabineta 1997. gadā izveidotā Korupcijas novēršanas padome sastādīja Korupcijas novēršanas programmu, bet tās izpildes termiņi jau pagājuši un programma vairs neatbilst mūsdienu apstākļiem. Situāciju īpaši maina KNAB izveidošana un darbības uzsākšana. Ir vajadzīgs pārskats, kas spēj attēlot kopainu un nospraust gala mērķi, kas jaunajā stratēģijā ir definēts sekojoši: “Nodrošināt Latvijas iedzīvotāju uzticību likuma varai, saimniecisku attīstību un labklājību, veidojot godīgu, demokrātisku valsti, kurā tie, kam ir uzticēta vara, atbildīgi kalpo sabiedrībai un ir brīvi no korupcijas.”
Stratēģija pirmo reizi cenšas salikt visus pretkorupcijas politikas elementus kopā sakārtotā un, kas ir īpaši svarīgi, saprotamā veidā. Honkongas pretkorupcijas modelis sastāv no trim elementiem: blakus korupcijas novēršanai un apkarošanai trešā sastāvdaļa ir sabiedrības izglītošana. Stratēģija skaidro vienkāršā un pārskatāmā veidā – kas ir korupcija un kādēļ tā ir valstiski svarīga problēma. Tā aplūko vispārējus pretkorupcijas principus un tad korupcijas novēršanas un apkarošanas nosacījumus, īsi apskatot “karstos punktus”, to skaitā varas dalīšanu un savstarpējo kontroli, interešu konfliktu un godīgus publiskos iepirkumus. Tiek pacelti arī kutelīgi jautājumi, piemēram – lobēšana, valsts varas darbības kontroles institūciju neatkarība un ombuda institūcija. Visur uzsvērta atklātība un atbildība.
Stratēģijas tekstā aplūkoti katras institūcijas īpašie pienākumi. Blakus likumdevējam, tiesu varai, izpildvarai un pašvaldībām parādās arī masu saziņas līdzekļi, pilsoniskā sabiedrība, privātais sektors un starptautiskās organizācijas. Katram jāuzņemas sava atbildība, lai valsts spētu efektīvi cīnīties pret korupciju. Stratēģija nobeidzas ar tās īstenošanas shēmu: centrā ir KNAB izstrādājamā Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programma ar konkrētiem uzdevumiem, atbildīgajām iestādēm un noteiktiem izpildes termiņiem.
Te nonākam pie darbiem. Minētā pretkorupcijas programma, pie kuras jau strādā KNAB darbinieki, tieši atspoguļos stratēģijā noteiktos mērķus. To īstenojot, aizpildīsim nepilnības likumdošanā un sakārtosim kopdarbību. KNAB ieņems centrālo lomu korupcijas novēršanā un apkarošanā, veicot valsts programmas izpildes kontroli un koordināciju. Sekojot stratēģijā pamatotajai programmai, rīcība būs konsekventa un saskaņota.
Gaidāmais darbs nebūs ne viegls, ne vienkāršs. Latvijas sabiedrība ir izteikusi savu gribu to uzņemties, valdības viedoklis ir nepārprotams, galvenās ministrijas ir gatavas reāli sadarboties, KNAB koordinācija dod jaunu elpu, NATO un ES ieinteresētība palīdz gan morāli, gan materiāli. Ja tik labvēlīgos apstākļos Latvijā nespēsim gūt veiksmi cīņā pret korupciju, tad jāprasa: kas un kad lai to spētu?
Recenzija pētījumam "Korupcijas novēršanas politika Latvijā"