Raksts

Jauna dzīve drošībā


Datums:
09. februāris, 2010


Autori

Kaspars Zālītis


Foto: no personīgā arhīva

Dažiem var rasties bažas par Latvijas iniciatīvu pieņemt bijušo Gvantanamo ieslodzīto. Tomēr šīs bažas visbiežāk ir balstītas uz pieņēmumiem, ko līdzi nes pret šiem cilvēkiem vērstā stigma.

Pagājušās nedēļas sākumā Latviju satricināja ārlietu ministra paziņojums, ka mēs uzņemam vienu bijušo Gvantanamo ieslodzīto. Ko tas, jūsuprāt, mums nozīmē?

Uzskatu, ka Latvijas varas iestāžu lēmums pieņemt bijušo Gvantanamo ieslodzīto jāvērtē atzinīgi. Lielais vairums no ieslodzītajiem bez apsūdzības vai tiesas Gvantanamo uzturējušies vairāk nekā astoņu gadus. Daudzi spīdzināti vai cietuši no vardarbības. Latvija ir piekritusi sniegt jaunas mājas un drošu vidi cilvēkam, kurš nevar atgriezties savās mājās, jo tādējādi viņš tiktu pakļauts turpmākam viņa tiesību pārkāpumu riskam. Latvijas lēmums ir solis uz priekšu, lai galu galā izbeigtu šo cilvēktiesību skandālu — Gvantanamo.

Ko ieslodzītā “pieņemšana” kādā valstī maina šīs personas dzīvē un ko tas maina valstī?

Šim cilvēkam pastāv iespēja no jauna uzsākt savu dzīvi drošībā — Latvijā. Viņš atkal atgūs savu brīvību un cieņu, un viņam ir iespēja integrēties Latvijas sabiedrībā. Protams, pastāv arī izaicinājumi, jo Latvija šai personai ir nepazīstama valsts un viņš neprot tās valodu, bet nevajadzētu aizmirst, ka cilvēkam, kurš atbrīvots no Gvantanamo, pastāv arī noteiktas vajadzības, kas izriet no viņa uzturēšanās ilguma un no izturēšanās pret viņu ieslodzījuma vietā. Latvijas varas iestādēm un sabiedrībai būtu jābūt iejūtīgai pret to.

Daudzi ieslodzītie no Gvantanamo spējuši pierādīt, ka viņi ir elastīgi, nobrieduši un spēj adaptēties arī sarežģītos apstākļos. Tie, kuriem tiek piedāvātas jaunas mājas trešajās valstīs, ir pieņēmuši apzinātu lēmumu par savu iespējamo dzīvi šajā valstī un ir pateicīgi šīs valsts valdībām un cilvēkiem. Viņi vēlas integrēties šo valstu sabiedrībā un kultūrā.

Minētais lēmums Latvijai nozīmē, ka valsts un tās iedzīvotāji ir gatavi palīdzēt tiem, kuri pakļauti riskam. Latvija ir pievienojusies citām valstīm, tajā skaitā Šveicei, Francijai, Īrijai un Portugālei, kas pirmās spēra soli, piedāvājot šiem cilvēkiem jaunas mājas. Amnesty International cer, ka citas valstis sekos šim piemēram.

Sabiedrībā pastāv dažādas spekulācijas, kas ir šis cilvēks, kurš ieradīsies Latvijā. Vai Latvijas sabiedrībai būtu nepieciešams zināt, kas ir šī persona, vai arī mums būtu jāaizsargā tās privātums?

Amnesty International lūdz Latvijas varas iestādēm un sabiedrībai būt iecietīgiem pret bijušā ieslodzītā iespējamajiem sarežģītajiem apstākļiem. Jebkuriem pasākumiem, kas vērsti, lai aizsargātu šī cilvēka privātumu un nodrošinātu šīs personas drošību pirms un pēc ierašanās Latvijā, jānotiek, konsultējoties ar pašu bijušo ieslodzīto un viņa aizstāvjiem. Latvijas sabiedrībai arīdzan jāizprot, ka pastāv arī bažas par personas veselības stāvokli, ņemot vērā ilgstošo ieslodzījumu.

Kā Jūs vērtētu sabiedrības negatīvo attieksmi pret bijušā ieslodzītā uzņemšanu?

Daudzu gadu garumā ASV varas iestādes Gvantanamo ieslodzītos apzīmogojušas ar vārdiem “teroristi” un “ļaunākie no ļaunākajiem”. Pirmkārt jāmin, ka lielākajai daļai no ieslodzītajiem vispār nevajadzēja atrasties Gvantanamo. No 800 un vairāk ieslodzītajiem ASV plāno izvirzīt apsūdzības un tiesāt tikai aptuveni 35 personas. Vairums ir atbrīvoti un atgriezušies pie savām ģimenēm. Dažiem var rasties bažas par Latvijas iniciatīvu pieņemt bijušo ieslodzīto, tomēr šīs bažas visbiežāk ir balstītas uz pieņēmumiem, ko līdzi nes pret šiem cilvēkiem vērstā stigma. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka ASV neplāno uzrādīt apsūdzības pret šo indivīdu un vienīgais iemesls, kāpēc viņš joprojām atrodas Gvantanamo, ir tas, ka šim cilvēkam draud briesmas viņa dzimtenē.

Kāpēc šie cilvēki neatgriežas savās mītnes zemēs? Un kāpēc ASV nepieņem savus bijušos ieslodzītos?

Gvantanamo joprojām atrodas 40 ieslodzītie, kuriem nav, kur doties. Viņi nevar atgriezties savās valstīs, jo tādējādi varētu tikt pakļauti spīdzināšanas riskam vai atsevišķos gadījumos — pat nāvessodam. Viņi nāk no tādām valstīm kā Sīrija, Lībija, Uzbekistāna, Ķīna un Tunisija, un, cik zināms Amnesty International, ASV varas iestādes neplāno šīm personām izvirzīt nekādas apsūdzības. Tādējādi viņi ir iesprostoti Gvantanamo.

ASV varas iestādēm ir pilna atbildība pret šiem cilvēkiem. Tā bija ASV, kas šīs personas aizturēja un prettiesiski turēja ieslodzījumā vairāk nekā astoņus gadus. Amnesty International jau ilgstoši uzsver šo faktu un aicina ASV nodrošināt šiem cilvēkiem mājas, tomēr ASV Kongress ir bloķējis šo iespēju. Vienīgā izeja — citām valstīm sekot Latvijas piemēram un sniegt palīdzību.

Kādas emocionālas un fiziskas rētas Gvantanamo atstāj šiem ieslodzītajiem?

Atbrīvotajiem ieslodzītajiem var būt nopietnas veselības, arī garīgās veselības, problēmas, ņemot vērā viņu atrašanos ieslodzījumā un izturēšanos pret viņiem Gvantanamo. Šie cilvēki, iespējams, ir spīdzināti vai piedzīvojuši vardarbību. Daudzus gadus šie cilvēki atradās ieslodzījuma vietā, nezinot, vai kādreiz viņus atbrīvos. Viņiem nebija vai arī — ja bija, tad tikai ļoti ierobežots kontakts ar ģimenēm un draugiem. Tāpat viņiem nebija pieejama neatkarīga medicīniskā vai psihiatriskā aprūpe. Šaubu nav, ka adaptācija jaunajos dzīves apstākļos šiem cilvēkiem būs grūta. Tomēr daudzi no viņiem ir ļoti elastīgi pret visu, kas ar viņiem noticis un, saņemot atbalstu, veiksmīgi iedzīvosies jaunajos apstākļos.

Ko nozīmē sākt dzīvi no jauna pēc šāda ieslodzījuma?

Tas ir individuāli, atkarībā no katra personiskās pieredzes, personības un pieejamā atbalsta tīkla. Katram indivīdam ir svarīgi zināt, ka viņš jaunajā valstī ir drošībā un viņa tiesības uz privātumu tiks respektētas. Svarīgi, ka personai tiks piešķirts juridisks statuss, kas tai garantēs drošību un visu nepieciešamo atbalstu jaunas dzīves uzsākšanai — izmitināšanu, medicīnisko un psiholoģisko aprūpi, izglītību un nodarbinātības iespējas, un iespēju atkal apvienoties ar ģimeni.

Jūs esat tikusies ar bijušajiem Gvantanamo ieslodzītajiem. Pastāstiet lūdzu par pašu neaizmirstamāko sarunu, kas Jums bijusi!

Visi bijušie ieslodzītie, ar ko esmu runājusi, ir demonstrējuši spēcīgu vēlmi turpināt savu dzīvi. Daži pat izteikušies, ka par spīti tam, kas ar viņiem noticis, viņi neizjūt nepatiku pret ASV varas iestādēm. Daudzos gadījumos viņi vairāk bažījas par saviem draugiem, kuri joprojām atrodas ieslodzījumā, nekā par savu situāciju. Pats neaizmirstamākais bija [no kāda ieslodzītā] dzirdēt pateicības vārdus visiem, kas viņu bija atbalstījuši ieslodzījuma periodā. Lūk, ko saka bijušais ieslodzītais no Sudānas Sami Al-Hadžs (Sami al-Hajj): “Es, mans dēls Muhameds un mana sieva Asma vēlamies pateikties ikvienam Amnesty International biedram par atbalstu man un atbalstu cilvēktiesībām. Mēs strādāsim kopā, lai kopīgi panāktu mieru visā pasaulē. Es nekad neaizmirsīšu palīdzību, ko saņēmu, un es lūgšu par viņiem. Es lūdzu viņiem arī lūgt par mani. Es būšu pateicīgs, ja viņi turpinās jau uzsāktās attiecības ar mani, turpinās sazināties ar mani manā turpmākajā dzīvē un arī manā jaunajā darba vietā.”

ASV pezidents Baraks Obama solīja slēgt Gvantanamo jau šā gada janvārī. Tas joprojām nav noticis. Vai varat sniegt jaunāko informāciju par pašreizējo Gvantanamo situāciju?

Tas ir ļoti nožēlojami, ka prezidents Obama nav spējis iekļauties paša noteiktajā termiņā, lai slēgtu Gvantanamo. Tur joprojām atrodas 190 ieslodzītie. ASV varas iestādes atzīst, ka vairāk nekā 100 no šīm personām ir jāatbrīvo. Viņi plāno uzrādīt apsūdzības un tiesāt 35 personas, bet pārējos viņi plāno turēt neierobežotu laiku joprojām bez apsūdzības uzrādīšanas. Stāvoklis Gvantanamo ir uzlabojies, tomēr nezināšana par ieslodzījuma laiku un nezināšana par savu nākotni ir atstājusi nopietnu ietekmi uz šiem cilvēkiem.

Ieslodzījuma vietu Gvantanamo sauc par “Taisnīguma nometni” (Camp of Justice). Cik daudz ieslodzīto līdz šim ir tikuši taisnīgi tiesāti?

Nevienam, kurš atrodas Gvantanamo, nav uzrādīta apsūdzība un neviens nav tiesāts. Trīs ieslodzītos militārā komisija notiesāja un ieslodzīja, bet šajā procesā nav ievēroti starptautiskie taisnīgas tiesas standarti. Viens ieslodzītais ir nosūtīts uz ASV, lai stātos Federālās tiesas priekšā, kā arī paziņots, ka vēl pieci ieslodzītie tiks tiesāti ASV. Amnesty International izsaka atzinību, ka daži ieslodzītie ir informēti par savu tiesas dienu ASV, tomēr process ir pārāk noildzināts. Pastāv arī bažas, ka ASV varas iestādes plāno vairākas tiesas militārās komisijas vadībā.

Kāda ir Amnesty International loma saistībā ar Gvantanamo?

Kopš pirmā “sūtījuma” uz Gvantanamo 2002. gada sākumā Amnesty International pieprasīja, lai ikvienam no ieslodzītajiem tiktu uzrādīta apsūdzība un tie tiktu tiesāti vai arī lai viņus atbrīvotu. Amnesty ir nosodījusi apstākļus, kādos personas ieslodzītas Gvantanamo, vardarbīgo izturēšanos pret ieslodzītajiem, kā arī izolēšanu no kontakta ar ģimenēm un neatkarīgiem medicīnas ekspertiem. Pirmos gadus ieslodzītajiem pat nebija pieeja juristiem. Amnesty International turpinās aicināt slēgt Gvantanamo un veiks kampaņas to cilvēku vārdā, kas joprojām atrodas ieslodzījumā. Amnesty International ir organizējusi masu demonstrācijas pilsētās visā pasaulē, lobējusi valdības, lai aicinātu slēgt Gvantanamo. Mēs turpināsim mūsu akcijas līdz brīdim, kamēr ikviens ieslodzītais tiks atbrīvots vai tiesāts atbilstoši likumiem.

________________________

[1] Šarona Kritofa ir atbildīga par cilvēktiesību aizsardzības organizācijas Amnesty International kampaņu, lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus ASV, kas saistīti ar “karu pret terorismu”. Šarona ir tikusies ar virkni bijušo Gvantanamo (Guantánamo) ieslodzīto. Viņa arīdzan intervējusi personas, kas bijušas ieslodzītas ASV slepenajās ieslodzījumu vietās.


After Guantanamo

Amnesty International

Guantanamo Bay

Guantánamo Bay

Guantanamo closing deadline missed

Guantánamo Detainees in the Land of Lincoln

International Protection for Guantanamos Victims

Q&A: Closing Guantanamo

Spot Amnesty - Guantanamo Tortures

US officials: 35 Guantanamo detainees face trial or commission

Why Guantanamo Bay closure deadline was missed


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!