Foto: James Gentry

Tagad ir īstais laiks, lai grieztu dziļi un sāpīgi, lai tiktu vaļā no nevajadzīgiem augoņiem un kustību traucējošiem saaugumiem.

Šajā Latvijai ļoti izšķirīgajā brīdī, kad ekonomikā beidzas iepriekšējais cikls un sākas jauns, valsts finanšu politikai priekšā ir liels izaicinājums — kalpot kā zināmai bākugunij turpmākajai valsts attīstībai.

Finanšu ministra darbībai jau ilgāku laiku ir pievērsta uzmanība, un tas arī ir saprotams, tautsaimniecībai sakaroties ar bezprecedenta šokiem pēdējā gada laikā, kas būtiski ietekmē gan esošo valsts fiskālo situāciju, gan valsts budžeta plānošanu nākamajiem gadiem. Vissmagākais izaicinājums ir tas, ka ekonomiskais cikls tik strauji un negaidīti ir pagriezies uz leju, ka rada bezprecedenta reakciju sabiedrībā, biznesā, valsts pārvaldē un politikā, un tas atsaucas uz budžeta veidošanu nākamajam gadam un valsts finanšu politikas būtību.

Arī iepriekšējos gados uzņēmēji un sabiedrība regulāri diskutēja par nepieciešamību pārskatīt nodokļu politiku, padarīt efektīvāku valsts finanšu politiku un saprotamākus budžeta veidošanas principus, mazinot to politizēšanu. Tomēr politiskā virtuve un ietekmes sfēru sadalījums neļāva izdarīt nepieciešamās izmaiņas valsts budžetā, nodokļu politikā un valsts pārvaldē, kas ļautu daudz labāk pārdzīvot ekonomikas lejupslīdes fāzi Latvijā. Tādējādi finanšu ministram patlaban ir liels izaicinājums šajā ļoti sarežģītajā situācijā mainīt ierasto notikumu gaitu. Patiesībā kaut kas tika darīts jau pērnā gada beigās, kad tika veiktas pāris kosmētiska rakstura izmaiņas valsts budžetā, sabiedrību informējot par vakanču likvidēšanu valsts pārvaldē un citiem visai ātri atrastiem ietaupījumiem budžetā. Tomēr daudz kas ekonomiku sakārtojošs un sabiedrību nomierinošs netika izdarīts iepriekšējos pāris gados, kad tam bija visi priekšnoteikumi. Tad ekonomikā izaugsme būtu sabalansētāka un ieguvēju būtu vairāk, nekā virtuāli tas notika ar šķietamo treknumu pēdējos trijos gados. Starp citu, iepriekšējos gadus noteikti nevajadzētu uzskatīt par treknajiem. Tie drīzāk bija ilūziju pārbagāti neizmantoto iespēju gadi, lai radītu sabalansētu, daudzveidīgu un konkurētspējīgu ekonomiku un mazu, bet efektīvu valsts pārvaldi.

Lai sakārtotu valsts finanses un uzlabotu valsts konkurētspēju, nepieciešams:

1. Valsts konsolidētajā kopbudžetā nākamgad pieļaut pēc iespējas mazāku fiskālo deficītu, saglabājot virzību uz bezdeficīta budžetu. Ne tik daudz fokusēties uz darba samaksas iesaldēšanu cik uz darba vietu skaita pamatotību, valsts iestāžu uzturēšanas izdevumiem, tādiem posteņiem kā apsaimniekošanas izdevumi, komandējumi, semināri, iepirkumi. Ņemt vērā Valsts kontroles ieteikumus un pēc iespējas ātrāk reaģēt uz tiem, novēršot tās konstatētās nepilnības un ietaupot valsts līdzekļus no nevajadzīgas vai bezatbildīgas tērēšanas.
2. Padarīt publiski viegli pieejamu un caurspīdīgu informāciju par valsts un pašvaldību budžeta posteņiem, lai sabiedrība un eksperti varētu sekot to pamatotībai un izpildei.
3. Iespēju robežās palielināt darba samaksu nākamgad zemāk apmaksātajiem sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, līdzekļus ņemot no valsts aparāta un iestāžu izdevumiem, kas nerada pārliecību par savu pamatotību vai arī var tikt atlikti.
4. Būtiski samazināt valsts pārvaldes lielumu, apvienojot dublējošas funkcijas un atbrīvojoties no nevajadzīgiem politiski saimnieciskajiem atavismiem (iestādēm, institūcijām).
5. Pēc iespējas vairāk valsts pārvaldes funkciju nodot privātajam sektoram, padarot procesu caurspīdīgu un iegūstot lielāku efektivitāti no tā.
6. Piemērot vienotu atalgojuma sistēmu visās nozaru ministrijās, lai mazinātu šobrīd novērojamās atšķirības starp ministrijām, salīdzinot to vidējo atalgojumu.
7. Izveidot valsts ilgtermiņa rezerves fondu kā rezervi grūtiem laikiem. Ja tas būtu izdarīts iepriekšējos eiforijas gados, kad tas tiešām bija izdarāms, tad tagad nebūtu tādas sociālās spriedzes attiecībā uz nespēju valstij izpildīt savu apņemšanos pēc iepriekš saskaņota grafika palielināt algas sociāli svarīgu valsts funkciju veicējiem.
8. Nekavējoties akceptēt to ekonomikas uzsildīšanas ieteikumu paketi, ko ir izstrādājuši uzņēmēji — Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Komercbanku asociācija — un kas ir saistīta ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu.
9. Sniegt atbalstu finansiālās grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem, nearestējot to kontus un vienojoties par pagarinātiem nodokļu parādu atmaksas grafikiem, lai pēc iespējas vairāk uzņēmumu saglabātu apritē un noturētu nodarbinātību augstā līmenī.
10. Paātrināt PVN atmaksu uzņēmējiem. Patlaban un arī pirms tam tā tika nepamatoti ilgi aizturēta.
11. Kopā ar Ekonomikas ministriju maksimāli ātri sākt ES struktūrfondu apguvi, atbrīvojoties no liekām formalitātēm un uzņemoties atbildību ātrāk izvērtēt projektus, ņemot vērā tos kritērijus, kurus ir akceptējusi valsts un uzņēmēji. Uzsvars ir jāliek uz šī brīža vajadzībām, īpaši akcentējot ražošanu un eksporta nozares — rūpniecību, pakalpojumu sfēru.
12. Veikt visaptverošu nodokļu politikas revīziju un dažādu iespējamo nodokļu izmaiņu testēšanu, lai pieņemtu sabiedrībai, valstij un uzņēmējiem labāko nodokļu politikas modeli jau 2010.gadā.
13. Izskatīt iespēju sociālā nodokļa uzkrājumu izmantot kā investīcijas iekšzemes aizņēmumam ar konkurētspējīgu aizdevuma likmi, investējot dažādos tautsaimniecības infrastruktūras objektos, vienlaicīgi nodrošinot šādu uzkrājuma pieaugumu iekšzemes aizņēmumam.

Sakārtot sistēmu nekad jau nav par vēlu, it sevišķi, ja jau ilgu laiku ir akumulējušies reāli, citu izstrādāti un pašsaprotami priekšlikumi. Runājot medicīnas valodā, tagad ir īstais laiks, lai grieztu dziļi un sāpīgi, lai tiktu vaļā no nevajadzīgiem augoņiem un kustību traucējošiem saaugumiem. Tas valsts finanšu sistēmai un ekonomikai pavērtu pavisam citu, pilnasinīgu asinsriti.