Atslēgvārdi:

Ja es būtu ekonomikas ministrs... 0

Vārds „stagnācija” ir tikai pieklājīgs veids, kā aprakstīt situāciju, kad jau kuro reizi vēlēšanās nav alternatīvas, par ko sociāli apzinīgs vēlētājs varētu nobalsot.

Iesaki citiem:

Saņēmis šādu neierastu aicinājumu — aprakstīt, ko es darītu, ja būtu ministrs —, sākumā atjokojos, ka rezervistu soliņš vēl ir pietiekoši garš. Taču tad, laikam ritot, padomāju, ka šis patiesībā ir diezgan interesants temats.

Es droši vien sāktu ar klimata izmaiņām un Latvijas tautsaimniecības energoneefektivitāti. Pati Ekonomikas ministrija arī ir apzinājusi šo tematu un drīzumā sekos kaut kas Latvijai tik eksotisks kā „Pirmais valsts energoefektivitātes pasākumu plāns”. Tas ir labi un pareizi. Noteikti vajag kontrolēt plāna izpildi, bet pašu plānu pilnveidot, lai nav jābūvē atomelektrostacija.

Tomēr, es ietu tālāk un jaunas fosilās jaudas ogļu TEC veidolā noteikti neatbalstītu un vietā liktu nopietnus enerģijas taupības pasākumus un biomasas koģenerāciju (līdz 80MW elektrisko jaudu) lielajās Latvijas pilsētās, kā arī vēja enerģiju Kurzemes selgā. Gāzes TEC-2 ir jāpārbūvē šā vai tā, to nosaka Latvijas pievienošanās līgums Eiropas Kopienai, un kāpēc gan to nepārbūvēt par mūsdienīgu gāzi un biomasas koģenerācijas staciju ar augstu lietderības koeficientu, tādu kāds ir, piemēram, Dānijā, Kopenhāgēnā – Avedore TEC-2[1]? Šāds risinājums saskan ar Eiropas kopējo virzību uz energotaupību un atjaunojamo energoresursu (turpmāk — AER) izmantošanas palielināšanu, turklāt atbalsta planētas klimata izmaiņu samazināšanu. Ļoti svarīgi ekonomikas ministram ir sev, sabiedrībai un kolēģiem prast izskaidrot, kā Latvija piedalīsies Eiropas Savienības Klimata un enerģijas politikas īstenošanā un 2020.gadā nodrošinās 42% AER primāro enerģijas resursu bilancē.

Galvenie taupības pasākumi ir diezgan labi zināmi. Taču tie ir jārealizē! Septiņi svarīgākie veicamie pasākumi ir :


  1. Daudzdzīvokļu māju siltumenerģijas patēriņa samazināšana. Renovējot mājas, samazināsies vajadzība izmantot elektriskos radiatorus un gaisa sildītājus. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem līdz 2016.gadam šim mērķim būs nepieciešamas investīcijas 439 miljonu latu apmērā.

  2. Augstas efektivitātes biomasas (koksne, salmi) koģenerācijas staciju (līdz 75MWel) plaša izmantošana Latvijas lielo pilsētu (Rīga, Daugavpils, Liepāja, Ventspils, Rēzekne) centralizētājā siltumapgādes sistēmās (turpmāk — CSS).

  3. Esošo CSS enerģijas ražošanas avotu efektivitātes paaugstināšana. Pastāv liels potenciāls šo avotu efektivitātes paaugstināšanā, t.sk. TEC-2 rekonstrukcija.

  4. Siltumtīklu zudumu samazināšana. Šobrīd nomainīti tikai 19% CSS siltumtīklu. CSS siltumtīklu rekonstrukcijai nepieciešams aptuveni 100 miljoni latu.

  5. Latvenergo elektroenerģijas pārvades un sadales zudumu samazināšana.

  6. Elektriskā transporta energoefektivitātes pārskatīšana un uzlabošana.

  7. Energoefektīva ielu apgaismojuma sistēmas izveidošana lielajās pilsētās.



Energoefektivitātes paaugstināšanas potenciāls ir vismaz 15PJ! Ir iespējams samazināt vismaz 270 tūkstošu tonnu siltumnīcas efekta gāzu emisiju (salīdzinājumam — Liepājas metalurgam 2006.gadā tie bija 362 tūkstoši tonnu), ņemot vērā energoefektivitātes paaugstināšanu ēkās un siltumenerģijas ražošanas iekārtās[2].

Otrs tikpat svarīgs jautājums ir demogrāfiskais stāvoklis. Par to var pavīpsnāt, bet fakti ir nenoliedzami — demogrāfiskā situācija kļūst kritiska. Šodien īsti nav skaidrs ne tikai, kas strādās, bet arī, kurš pelnīs pensijas, un kāpēc valstī nedzimst pietiekoši daudz bērnu. Ekonomikas ministra rokās ir pietiekoši daudz sviru, lai situāciju vērstu uz labu. Ir iespējams gan bērnudārzu, pirmā dzīvokļa vai mājas, gan mazo skolu jautājuma sociāli labvēlīgs risinājums, gan arī skolotāju profesijas prestiža celšana un bezmaksas augstākā izglītība. Šie jautājumi ir tiešā veidā saistīti ar to, lai ģimenes Latvijā justos stabili un droši, un lai cilvēkiem būtu pārliecība, ka viņu bērni dzīvos labākā valstī.

Trešais jautājums ir par jau pieminēto rezervistu soliņu. Jauniem politiķiem īsti nav, no kurienes rasties. Normāli būtu, ja jaunas vēsmas nāktu no nevalstiskā sektora puses, taču mūsu nevalstisko organizāciju finansējums ir tāds, ka tas drīzāk atbaida, nekā piesaista jaunus, par sabiedrības interesēm domājošus cilvēkus. Risinājumi ir zināmi, taču ir vajadzīgs Lāčplēsis valdībā un Saeimā, kurš NVO finansējuma jautājumu atrisina (piemēram, ikgadēja un brīvprātīga pilsoņu nodokļu atskaitījuma veidā). Būs darbīgas un aktīvas NVO, būs arī garāks soliņš jaunajiem politiķiem, kad esošie būs vai nu devušies pensijā, vai, piemēram, noķerti — nu gluži kā Vilnis Štrams, kurš tik jauki vadīja Rīgas Attīstības plāna virzību un visas peripetijas ap to. Šis jauno politiķu „substrāta” jautājums ir tiešām nopietns, jo esošā Latvijas politiskā sistēma acīmredzami izvirst un faktiski vārds „stagnācija” ir tikai pieklājīgs veids, kā aprakstīt situāciju, kad jau kuro reizi vēlēšanās faktiski nav alternatīvas, par ko sociāli apzinīgam un sistēmu nedaudz tuvāk pārzinošam vēlētājam nobalsot.

Visbeidzot ir tāda problemātika, kas nav šodienas, bet dažu gadu jautājums — tā saucamais naftas maksimums. Termins „naftas maksimums”, jeb peak oil ir radies 1956.gadā. Tas esot parādījies Shell ģeoloģa M.K.Haberta (M. King Hubert) prognozē. Speciālists ASV naftas ražošanas maksimumu paredzēja ap 1970.gadu un pasaules naftas ieguves maksimuma prognozēja ap 1995. Laika pārbaude apstiprināja pirmo prognozi un neapstiprināja otro.

Galvenais iemesls bija jaunu atradņu atklāšana. Prognozes, kas uzskata, ka pasaules naftas ieguves maksimums ir jau sasniegts, pieskaita pesimistiskajiem scenārijiem, bet tās, kas šo maksimumu atbīda par 20-30 gadiem vai vispār noliedz — optimistiskajiem attīstības scenārijiem.

Manuprāt, ekonomikas ministram ir diezgan svarīgi piedāvāt savu redzējumu par to, kā risināt transporta enerģētikas un mobilitātes jautājumu Latvijas sabiedrībā. Mans risinājums būtu noteikt akcīzes nodokli fosilās izcelsmes degvielai Eiropas Savienības vidējā līmenī un pārslēgt sabiedrisko transportu uz vietējo biodegvielu. Ievērojot transporta izraisīto gaisa kvalitātes katastrofālo situāciju un troksni, būtu apsverami pasākumi, kas Rīgas, Daugavpils un Liepājas centrālo daļu pakāpeniski slēgtu autotransportam, kurš izmanto fosilo degvielu vai izmanto pilsētas centrālo daļu —tranzītam.

Ak, jā, es noteikti izdarītu tā, lai bioloģiskie zemnieki daudz vairāk varētu saražot un pārdot tepat Latvijā, piemēram, ekonomikas ministram atbalstot bioloģisko pārstrādātāju kooperāciju. Latvijai būtu jābūt ģenētiski modificētajiem organismiem slēgtai zemei. Mums ir daudz mežu, maz ļaužu un tīra daba un ūdens, kā arī salīdzinoši liela bioloģiskā daudzveidībā. Ekonomikas ministrs var daudz darīt, lai palīdzētu sabiedrībai saglabāt dabas vērtības.
__________________________________


[1] Dabas gāze, koksne, 10% salmi, 94% efektivitāte koģenerējot. Salīdzinājumam, Rīgas TEC-2 kondensācijas režīmā 33% (56%) un koģenerācijas 82% (87%). Iekavās minētas plānotās vērtības pēc rekonstrukcijas 2.posma beigām sākot ar 2008.g. jūliju.

[2] Gaidis Klāvs, Projekta „Enerģijas efektivitāte ēkās” pirmie rezultāti, LIAA, Konference „Ēku energoefektivitāte Baltijas valstīs”, Rīgā, 2006.g. 25.oktobris.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Latvijas enerģētikas politika: ceļā uz ilgtspējīgu un caurspīdīgu enerģētikas sektoru 0 Autors:Andris Sprūds, Ojārs Balcers, Daina Eberšteina, Juris Ozoliņš, Aiga Grišāne