Raksts

Izmērāms sociālais kapitāls


Datums:
11. augusts, 2013


Autori

Rasma Pīpiķe


Foto: Stuart Chalmers

Kā izmērīt Latvijas sabiedrības aktivitāti?

Šis būs pēdējais raksts par sauso atlikumu nevalstisko organizāciju sektorā. Šajā rakstā uzsvaru likšu uz nevalstisko organizāciju lomu sociālā kapitāla veidošanā un to, cik būtiski ir apkopot un analizēt informāciju, identificējot tos aspektus, kas var palīdzēt veicināt sociālā kapitāla vairošanos.

Sociālais kapitāls ir visai skaļi vārdi, un šo terminu cilvēki traktē dažādi. Vieni uzskata, ka cilvēks, kurš atradis kaimiņam krāsotāju dzīvokļa remonta laikā, uzskatāms par būtisku sociālā kapitāla stiprinošu elementu. Savukārt citi (arī pati tiecos pieslieties šai grupai) norāda – sociālais kapitāls ir esošo vai iespējamo resursu kopums, kas veidojas dažādām institūcijām sadarbojoties ilgākā laika posmā. Salīdzinājumam, var tikt izmantots Eiropas Padomes kods par sabiedrības līdzdalības pakāpēm. Pēc tā var secināt, ka sociālais kapitāls veidojas augstākajā valsts pārvaldes un sabiedrības sadarbības līmenī. Tur sadarbība ir pāraugusi partnerattiecībās. Tas vairs nav tikai dialogs, kas pirms vairāk nekā desmit gadiem bija kalnu virsotne, uz kuru tiecās nevalstiskās organizācijas sadarbībā ar valsts pārvaldi un otrādi. Tagad tas ir pietiekams sabiedrībā esošu problēmu risināšanas veids.

Tieši tāpēc projektā esam pievērsušies diviem aspektiem, kas Latvijā var, vismaz daļēji, sākt risināt jautājumu – kā mērīt sociālo kapitālu. Viena no šī mērījuma neatņemamām daļām ir sabiedrības līdzdalības intensitātes noteikšana. Kā izmērīt to, vai sabiedrība Latvijā ir aktīva vai pasīva? Visbiežāk izmantotie parametri ir cilvēku piedalīšanās vēlēšanās, un tas, cik daudz biedrību un nodibinājumu reģistrētas uz tūkstoš iedzīvotājiem.

To, ka politikas pētniekiem un speciālistiem, kas nodarbojas ar sabiedrības līdzdalības pētīšanu nav citu kā tikai jau pieminēto indikatoru, pārliecinājāmies brīdī, kad tika gatavots Nacionālais attīstības plāns (NAP). Lai ietvertu dokumentā noteiktus prioritāros virzienus un uzdevumus, NAP autoriem bija skaidrs kritērijs – veicamās aktivitātes ir mērāmas saskaņā ar skaidriem un taustāmiem indikatoriem, kas noteiktu uzlabojumus noteiktajā jomā. Salīdzinājumā, tas izskatās apmēram tā: ja integrācijas programmām novirzīts vairāk nekā viens miljons latu, tad, kādi ir tie veidi, kā pārbaudīt, vai paredzētie integrācijas programmas mērķi ir sasniegti. Apzināti izvēlējos šādu piemēru, jo ir visai sarežģīti noteikt, ka apmaiņas programmā mazākumtautību bērniem un jauniešiem izmantotie finanšu līdzekļi jebkādā veidā ir ietekmējuši integrācijas procesus. Arī sociālā kapitāla kontekstā ir nepieciešams, ka izmērāmie kritēriji nav tikai miljoni, kas novirzīti konkrēto mērķu sasniegšanai un projektu skaits, kas apstiprināti. Ja šādu kritēriju nav, tad, visticamāk, plānošanas metodes ir arhaiskas. Joprojām, ne tikai integrācijas jomā ietekmes novērtējums balstās uz visai viegli apstrīdamiem datiem – programma notikusi, konkrēta naudas summa izmantota. Tātad rezultāts ir tikai fakts, ka ietekme ir notikusi, nevis tas, ka mazākumtautību bērni ir lojālāki Latvijai kā bija pirms programmas. Kā jau iepriekš minēju – kaut arī sarežģīti ir noteikt ietekmi ilgtermiņā, tomēr tas nav neiespējami.

Tāpēc projektā “Ilgtspējīgas pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalsta un monitoringa sistēmas pilnveidošana Latvijā” izstrādāsim divus instrumentus, kas fokusēsies uz pilsoniskās sabiedrības līdzdalības indeksa izstrādi un nevalstisko organizāciju monitoringa izveidi. Šobrīd pētnieki nonākuši pie secinājuma, ka sabiedrības līdzdalības indeksa izstrādi nepieciešams veidot, apkopojot un analizējot datus par cilvēka individuālā līmeņa līdzdalības intensitāti. Veidojot indeksu, ir izvirzīta hipotēze – jo vairāk iedzīvotāju biežāk un dažādos veidos, jomās iesaistās, jo augstāks ir sabiedrības līdzdalības indekss.

Neapšaubāmi, katram pētījumam ir ierobežojumi. Paredzēts, ka sākotnējais indekss būs balstīts uz cilvēka individuālās līdzdalības intensitātes mērījumu noteikšanu, bet nākotnē izstrādātas iespējas noteikt organizāciju līdzdalības līmeni. Vēl vēlāk institucionālā – sociālā, politiskā un kultūras – formu līdzdalība.
Pētniekiem uzticēts arī izveidot nevalstisko organizāciju monitoringa sistēmu, veidot kritēriju kopumu organizāciju attīstības līmeņa noteikšanai. NVO monitoringa izstrādes pamatelementi būs saistīti ar iespēju detalizēti analizēt Latvijas nevalstisko organizāciju pašu spēju adekvāti reaģēt uz ārējiem apstākļiem, analizēt organizāciju iekšējo kapacitāti, lai veiktu sev izvirzītos mērķus. NVO monitoringa sistēma apkopos un ļaus analizēt datus par organizāciju esošo situāciju, to spējām veikt organizācijas attīstībai nepieciešamos procesus, kas ciešā mērā saistīti ar organizācijas stratēģisko mērķu noteikšanu. Tāpat arī sniegs informāciju par procesiem, kas nosaka vai organizācijas spējas, izmantojot tai pieejamos resursus, investējot organizācijas struktūrās, ļauj tai būt efektīvai savā ikdienas darbā.

Kam ir nepieciešams šāds pašu nevalstisko organizāciju monitorings? Mums pašiem – biedrībām un nodibinājumiem – politikas veidotājiem un sabiedrībai. Neskatoties uz to, ka organizāciju mērķi ir dažādi, ikvienu organizāciju ietekmē dažādi aspekti – globalizācija, piemēram, vides problēmas Latvijā ir arī visas pasaules vides problēmas, kā arī otrādi. Informācijas tehnoloģiju straujā attīstība pasaulē būtiski ietekmējusi nevalstisko organizāciju darbību un veidus, kādos organizācijas strādā saziņā ar saviem klientiem un mērķa grupām, kā arī attīstība organizāciju vadības pieejās ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā mērogā. Nevalstisko organizāciju sektors nevar ignorēt šos faktorus. Lai pēc iespējas efektīvāk sasniegtu mērķus, no kuriem ieguvēji ir plašāka sabiedrība, mēs vēlamies radīt instrumentu, kas pēc iespējas precīzāk nosaka problēmu jautājumus, kurus organizācijai nepieciešams risināt.

_______________________________________________
Projekts tiek īstenots sadarbībā EEZ un Sabiedrības integrācijas fondu. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!