Foto: no personīgā arhīva
Pretēji tam skaitāmpantiņam no bērnības par aizslēgto Angliju, izglītībā, īpaši augstākajā, tā jau sen Latvijas jauniešiem ir vaļā, un arī atslēga nav nolauzta. Ko mainīs šajā jomā latviešu balsojums referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā? Durvis var dažādi pavērt plašāk, vislabāk, ja ir pieslīpēta atslēdziņa — sava izveidota kvalitatīva izglītības un apmācības sistēma.
Lauras Ķezēnas, Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes studentes un Induļa Balmaka, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studenta sarunu vada Ilze Grīnuma, Diena
Eiropas Savienība (ES) nacionālo izglītību nereglamentē, tomēr tieši izglītošanās iespējas, runājot par savienības paplašināšanos, minētas kā viens no būtiskiem Latvijas ieguvumiem. Kāpēc tā?
Indulis: Ja citās jomās vēl var atrast kaut kādus mīnusus, tad izglītības jomā es nevienu mīnusu neredzu. Tur ir diplomu saskaņošana, var studēt pēc vienādiem noteikumiem visās valstīs neatkarīgi no savas nacionālās piederības. ES no saviem līdzekļiem izveidojusi arī atbalsta programmas, piemēram, Socrates, ar kuru palīdzību tiek veicināta jauniešu apmaiņa, citu valstu kultūras izzināšana un tamlīdzīgi. Jā, izglītību ES īpaši nemaz neatbalsta, bet jauniešiem no tā būs tikai pozitīvās lietas.
Laura: Es varu tam piekrist. Tomēr dažādās ES skaidrošanas kampaņās norādīts, ka visiem jauniešiem būs šīs labās lietas, bet es gribu norādīt uz nepilsoņiem. Šīs vienlīdzīgas iespējas tomēr tiek dotas tikai ES pilsoņiem. Joprojām tiek diskutēts, kāds statuss būs nepilsoņiem. Tas sašaurina to iedzīvotāju loku, kuriem būs dotas visas izglītošanās iespējas. Manuprāt, tik liels akcents uz to, ka, iestājoties ES, tiks nojauktas jebkādas barjeras izglītībai, ir tieši, lai iegūtu studentu atbalstu integrācijai savienībā.
I: Par tiem nepilsoņiem es atkal negribētu piekrist. Ir taisnība, ka šie labumi uz viņiem neattiecas, bet viņus šajā diskusijā nav īsti korekti iesaistīt, jo nepilsoņiem arī Latvijā nav tāda īsta statusa. Viņi faktiski neskaitās Latvijas pilsoņi, nevar būt runa, ka tāpēc viņi pēkšņi būs ES pilsoņi. Kad viņi būs naturalizējušies, viņiem būs visas tās pašas tiesības.
L: Kāpēc ir jānodala tik liela sabiedrības daļa no tā, kas tiek pasniegts kā visiem pieejams!?
Tomēr atgriežoties pie ES un izglītības, Eiropā varam studēt arī tagad.
I: Protams, bet tās būs papildus iespējas! Studenti no Latvijas tagad nevar iestāties jebkuras Eiropas valsts jebkurā augstskolā uz tādiem pašiem noteikumiem kā vietējie studenti. Iestājoties ES, jebkurš Latvijas students būs vienlīdzīgākās pozīcijās, pieņemsim ar jebkuru dāņu studentu Dānijas augstskolā. Iespējas, pirmkārt, paplašināsies, otrkārt, Latvija pieviesosies šai kopējai Eiropas izglītības telpai. Latvija var piedalīties savu diplomu akadēmiskajā un profesionālajā atzīšanā. Latvijā iegūts diploms akreditētā programmā būs līdzvērtīgs jebkuram Eiropas diplomam.
L: Gribētu tomēr norādīt, ka Eiropā Latvijas diplomi tiek atzīti jau šobrīd. Viena no valstīm, kura atzīst Latvijas vidusskolas atestātus ir Vācija. Tur latviešiem iespējas studēt ir ļoti lielas jau tagad.
Jaunieši savām studijām ārpus Latvijas tomēr meklē kādu stipendiju programmu. Latvijai neiestājoties ES, eksperti prognozē savienības stipendiju programmu sarukumu. Kas notiks?
L: Neredzu te nekādas saistītas ar to, vai iestājamies, vai neiestājamies. Cik es zinu, tad Moldova nekļūs ES dalībvalsts, bet ir dažādas izglītības veicināšanas programmas, kurās ir iekļauta arī Moldova. Īsti nevar apelēt pie tā, ka neiestājoties Latvija zaudēs finansējumu līdzšinējām izglītības programmās.
I: Es piekrītu, ka īsti nevar pateikt, kā būs, ja būs. Pieņemsim, tā pati ES programma Jaunatne, kas šobrīd darbojas Latvijā, tiek mums ieviesta kā ES kandidātvalstij. Viena lieta, ko noteikti zaudēsim – Latvija vienkārši nogriezīs sev pieeju virknei priekšrocību. Tās nav tikai studentu, bet arī mācībspēku apmaiņas. Diezin vai šīs pieredzes apmaiņas tad turpināsies.
L: Katrā ziņā Latvija pašreiz ir trešajā vietā pasaulē uz 10 000 iedzīvotājiem pēc studējošo skaita. Nedomāju, ka tieši ES dotās vai nedotās iespējas nozīmēs to sarukumu vai kvalitātes samazināšanos.
I: Tas to nenozīmē.
L: Nu, lūk!
I: Vienkārši Latvijai tiks nogriezta daļa priekšrocību, būsim nedaudz apdalīti izglītības jomā.
L: Jā, bet, paskatoties uz izglītības cenu Eiropas augstskolās, jāatzīst, ka tā ir dārga. Arī iestājoties ES, šī te summa Latvijas vidusmēra iedzīvotājam būs augsta. Pēkšņi iedzīvotāju pirktspēja taču nemainīsies!
I: Nē, bet Vācijā, Dānijā, Zviedrijā, ja nemaldos, Grieķijā izglītība ir bezmaksas.
Cik dārgi vai lēti ir studēt tajās ES valstīs, kur augstākā izglītība ir maksas?
I: No pāris tūkstošiem līdz pāris desmitiem tūkstošu. Bet fakts ir tāds, ka, studējot Lielbritānijā, kur ir maksas izglītība, trešās valsts pilsoņiem šī maksa ir ievērojami lielāka nekā ES pilsoņiem.
L: Iebildīšu ar nelielu statistiku. Piemēram, par to pašu Dāniju, kurā ir bezmaksas izglītība – gan no Rietumeiropas, gan citi šo iespēju izmanto maz. Tie ir apmēram 560 studenti gadā. Maz brauc uz Grieķiju. Tāpēc, ka bezmaksas izglītība jau nenozīmē, ka tā ir kvalitatīva.
I: Es jau tikai saku, ka iestāšanās ES studentiem izglītības jomā būs viena tāda maziņa papildus iespējiņa, papildus bonusiņš, kura tagad nav!
L: Labi, tad viens tāds jautājums: tas, ka es iestājos bezmaksas augstskolā, nebūt nenozīmē, ka man ne par ko nebūs jāmaksā. Kā tad ir ar uzturēšanās maksu?
I: Protams, visiem vienmēr nebūs iespējas.
Cik daudz, jūsuprāt, jau tagad ir to jauniešu, kuri dodas studēt ārpus Latvijas?
I: Konkrēti nezinu, bet principā tas vilina. Vienīgi es lasīju, ka daudzi, īpaši krievvalodīgie, dodas uz Krieviju. Tas nozīmē, ka viņus vispār tāda iestāšanās vai neiestāšanās neietekmē. Tādu, kas nopietni apsver izglītību Eiropā iegūt no sākuma līdz beigām, gan laikam ir maz. Tāpēc ir ES apmaiņas programmas īsākam laikam, kuras jau tagad darbojas un ir populāras.
L: Tur jau tā lieta, ka tādas jau ir tagad. Tāpēc jau nav jāiestājas ES.
I: Jā, bet tās ir ES programmas, kuras neiestājoties nebūs, tur jau tā lieta!
Ir dzirdēts viedoklis, ka šīs apmaiņas programmas tieši tāpēc arī bija un ir domātas, lai pozitīvi jauniešus noskaņotu ES un tās paplašināšanai.
I: Protams, var tādu sazvērestību pieļaut, bet diezin vai. Latviešu eiroskeptiķu vidū vispār valda tāds viedoklis, ka visas Eiropas valstis ir apvienojušās ar vienu iemeslu – ieraut sevī Latviju un tad pilnībā iznīcināt.
L: Es nevaru teikt par visiem eiroskeptiķiem, bet iepriekš domājot par šo izglītības diskusiju, es secināju, ka patiesībā izglītības un kultūras politika tomēr nav no tām politikām, kuras ES cenšas iespaidot. Tieši tāpēc valstij ir jāpievērš lielāka uzmanība tam, kā viņa veicina studentu vēlmi studēt ārzemēs un pašu mājās. Vienlaikus, šķiet, ka latvieši drīzāk paniski gaida, kad tad tiks dots tas ES labums. Bet, neko neinvestējot pašam, neko nedabūsi arī pretī! Ja valsts pati necentīsies sakārtot savu izglītības sistēmu, tad nekādu pozitīvu integrāciju ES tāpat neveicinās.
Labi, cik konkurētspējīgas pašlaik ir Latvijas augstskolas Eiropā?
L: Diezgan. To pierāda tas, ka tie paši informācijas tehnoloģiju sfērā nodarbinātie ir pieprasīti Eiropā. Arī tie retie, kuri izmācās vides zinības, ķīmiju, fiziku, viņi ir labi un zina, ka viņiem ir vērtība.
I: Piekrītu. Protams, augstskolas ir dažādas. Vienlaikus, ir specifiskas jomas, kuras Latvija nemaz nepiedāvā studēt..
Piemēram?
I: Pieņemsim kosmosa izpēte, kas Latvijā nav tik ļoti pieprasīta. Tad nav jēgas šajā jomā uzturēt veselu institūtu, bet vienoties ar kādu ES valsti.
L: Tikpat labi tad valsts var izveidot tam īpašu savu stipendiju programmu un sūtīt savus studentus kā uz Eiropu, tā Ameriku un citur.
Cik pievilcīgas, jūsuprāt, varētu būt Latvijas augstskolas ES studentiem? Izglītības iestādes cer, ka ne tikai Latvijas jaunieši brauks prom, bet palielināsies interese arī par mums.
L: Kamēr pilnībā nebūs sakārtota izglītības politika, īpaši pievilcīgs te nekas nevar būt. Ja visu laiku jādomā, vai pietiks naudas pasniedzēju algām, tam, lai labs speciālists noturētu vieslekciju..
I: Viena iemesla dēļ diezgan nepievilcīgas: pārsvarā programmas ir latviešu valodā. Pieļauju, ka tur, kur piedāvātās studijas ir kādā svešvalodā, var sagaidīt arī ārvalstu studentu pieplūdumu, pieņemsim, tajā pašā Rīgas Stradiņa universitātē. Medicīnu gan tur pārsvarā studē jaunieši ne no ES. Programmas ir kvalitatīvas, turklāt par lētāku samaksu nekā citur.
L: Latvijas izglītība ir salīdzinoši laba, bet tai trūkst valsts atbalsta.
Kurš izglītības līmenis būtu jāsakārto? Tikai augstākā izglītība vai jāsāk jau no vispārējās?
L: Jāsāk no vispārējās. Manuprāt, nav pareizi vidusskolās sadalīt eksaktās un humanitārās klases. Tie absolventi, kuri beidz skolu eksaktajā klasē, svešvalodas zina daudz zemākā līmenī nekā humanitārajā. Tas ir nopietns trūkums.
Vai Eiropas augstskolas diploms, jūsuprāt, ir prestižāks nekā pašmāju? Kas ir tas, kas daudzus vilina doties prom? «Nopietnāka» izglītība?
I: Es arī domāju, ka maģistratūru varētu studēt Eiropā. Ja tu esi kādu gadu svešā vidē, tad paplašini savu redzesloku, kultūras zināšanas. Studējot gadu ārpus Latvijas, tu vari to gadu nodoties tikai un pilnībā studijām. Tas ir nopietnāk, nekā paralēli vēl strādājot.
L: Lielu daļu noteikti vilina svešvalodas. Pirmkārt, angļu valoda, otrkārt, vēl papildus tās valsts valoda, kurā studē.
Augstākās izglītības eksperti prognozē, ka ne tikai vairāk aizbrauks studēt ārpus Latvijas, bet vairāk pēc iestāšanās ES nebrauks arī atpakaļ.
I: Tas varētu būt diezgan pamatoti. Tomēr portugāļu un spāņu studentu pieredze rāda, ka liela daļa pēc studijām atgriežas dzimtenē. Es pat domāju, ka latvieši drīzāk atgriezīsies. Jaunam izglītotam cilvēkam, kurš zina valodas, ir plašākas iespējas Latvijā nekā ārzemēs. Ja Vācijā jābūt vienam no 82 miljoniem, tad šeit jau pietiek, ka esi viens no diviem miljoniem.
L: Man tev ir jautājums: ja tev Eiropā ar tavu izglītību piedāvās maksāt 7000 latus mēnesī, Latvijā – 800. Ko tad tu izvēlēsies?
I: Jā, protams! Es nenoliedzu, ka būs daudz tādu, kas izvēlēsies lielāku algu rietumos, bet arī te ar labu izglītību var labi nopelnīt. Ja tie ir 800 lati, manuprāt, priekš mūsu dzīves līmeņa tas nav maz.
L: Tas ir šobrīd. Ja Latvija iestāsies, kas tad būs tie 800 lati!
I: Runājot par cenu līmeni, es ar Tirgotāju asociāciju kopā sagatavoju kādu bukletiņu par to, kā mainīsies cenas pēc iestājas. Esmu pilnīgi pārliecināts: cenu līmeņa pieaugums nevar būtiski atšķirties no algu līmeņa pieauguma.
L: Varbūt novirzāmies no tēmas, tomēr gribu pajautāt: ja nākamgad janvārī ir paredzēts palielināt minimālo algu līdz 80 latiem, maijā iestāties ES un pavisam nesen Dienā tika publicēts, ka strauji kāps cenas piena produktiem. Degvielai arī pacelsies cenas. Kāda tev vēl runa, ka algas kāps līdz ar cenām!
I: Jā, pareizi, piena produkti ir viena no tām grupām, kurām cena celsies visstraujāk, bet nekam necelsies radikāli. Nav preču grupas, kurai celsies vairāk kā par 3% gadā.
L: Esmu pārliecināta, ka nepaliks tāda situācija, kad Skandināvijā degviela ir latu litrā, bet šeit paliks tikai 40 santīmi. Tā palielināsies, tātad cena palielināsies visam.
I: Jā, degvielai tā palielināsies, bet tam ir cits iemesls. Ir noteikti ES standarti un katrai valstij jāuzkrāj savas naftas rezerves, ko Latvija apņēmusies paveikt līdz 2009.gadam. Tāpēc cenas kāps, bet tās netiks pielīdzinātas Skandināvijai.
Kopsavilkumam mēģinām tomēr atgriezties pie mūsu galvenās tēmas izglītības un prognozēt, kas tajā notiek, ja Latvija iestājas ES un kas, ja nē?
I: Esmu eirooptimists ar stāžu, tomēr pēdējo simts procentu pārliecību es guvu tad, kad pagājušajā nedēļā atgriezos no Serbijas, uz kuru biju devies ar stopiem. Braucot cauri Ungārijai, Slovākijai, daļēji arī Polijai, es konstatēju, ka zināšana par to, kas ir Latvija, viņiem ir stipri minimāla. Piemēram, braucam iekšā Budapeštā, cilvēks, kurš mūs ved, rāda: “Šo supermārketu uzbūvēja pirms gada, šitais — lielākais Ungārijā.” Es saku: “Ok, mums ir tādi paši.” Viņš — reāli pārsteigts, jo domā, ka esam no kaut kādas nenormāli atpalikušas zemes. Kad viņam pasaku, ka mēs ES stājamies reizē ar Ungāriju, viņš prasa: “Kā — jau nākošgad?”. Serbu robežsargi mums vienīgajiem diviem cilvēkiem no Latvijas lika kāpt ārā no vilciena, lai pārbaudītu dokumentos, vai tiešām tāda valsts eksistē. Iestāšanās ES vēl papildus lepnumam, ka mēs esam latvieši, uzliks arī tādu kvalitātes zīmi, ka esam rietumeiropeiski. Ja neiestājamies, izglītībā latviešu studenti būs nolikti neizdevīgākā situācijā kaut vai ar lietuviešiem un igauņiem.
L: Mana krustmāte teica, ir vērts nobalsot par ES, lai varētu normāli šķērsot Polijas robežu. Mani tas neiespaido. Mēs nevaram paļauties uz to, ka, piemēram, Īrija piedzīvoja strauju ekonomisku uzplaukumu. Ir citi laiki, un cita situācija arī ES. Ir atšķirība, vai iestājas trīs augsti attīstītas valstis, vai 10 nabadzīgas savienībā, kurā jau pašā ir finansu krīze. Pašiem jāsakārto sava valsta, infrastruktūra, savs izglītības līmenis. Šobrīd rodas sajūta, ka Latvija grib integrēties ES tikai tāpēc, lai viņi atrisinātu mūsu problēmas.
I: Pilnīgi noteikti nē! Mūsu problēmas kādas ir, tādas paliks. ES ir tikai šie mazie bonusiņi, papildus iespējas!
Šī publikācija ir tapusi projekta “Fwd:Eiropa” ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.