Atslēgvārdi:

Izglītības diskusijas jaunie akcenti 4

Bilingvālās izglītības, integrācijas un politiskās nācijas mērķa pretstatīšana nacionālās valsts idejai var radīt tikai bīstamu konfrontāciju. Neatliekams ir cits uzdevums: pilnīgi attīrīt nacionālās valsts politiku no pagātnes etnokrātisma ietekmes.

Iesaki citiem:

Diskusija Latvijas sabiedrībā par 1998. gada izglītības reformas būtību un īstenošanas metodi kļūst arvien plašāka un asāka. Šķiet, etnisko minoritāšu izglītošanas jautājums pārvērties par pašu brizantāko[1] Latvijas iekšpolitisko domstarpību. Tas rada šķēršļus ceļā uz nacionālo integrēšanos. Ir nepieciešams rast risinājumus.

Pedagogi un zinātnieki nāk klajā ar jauniem priekšlikumiem. Tos spilgti ilustrē Sorosa fonda - Latvija (SFL) izdotajā rakstu krājumā “Bilingvālā izglītība Latvijā: starptautiskā ekspertīze” sniegtie rosinājumi uzlabot latviešu valodas mācīšanu krievvalodīgajās skolās. Krājuma prezentācija kļuva par jauna skatījuma tribīni, prasot izslēgt no reformas prakses gan ierēdņu mēģinājumus uzspiest minoritāšu skolām asimilatorisku pakļāvību, gan šo skolu darbinieku daļas pasīvo pretestību tādam bilingvālismam, kas ievieš latviešu valodu mācību procesā. Šīs “pretestības” paveids ir Izglītības un zinātnes ministrijas instrukciju izpildes imitācija, “latviešu valodas mācīšanas teātris”[2]. Turklāt ne viens vien ierēdnis šo imitāciju pieņem kā “vērtīgu materiālu” savām atskaitēm.

Šādā situācijā nepieciešamas jaunas iniciatīvas no mūsu politiķiem - gaidām racionālu un reālistisku viedokli, samērojot nacionālās kopintereses un iespējas ar etnisko minoritāšu neatņemamām tiesībām gūt tādu izglītību, kas nodrošinātu viņu etnokulturālās identitātes saglabāšanu un papildināšanu.

Politiķu un valsts viedoklis jo sevišķi nepieciešams tāpēc, ka diskusijās par bilingvālisma ieviešanu ir ienācis jauns akcents. Šis akcents izskanējis gan sakarā ar jau minētā ekspertu rakstu krājuma apspriešanu, gan minoritāšu kultūras biedrību vadītāju un aktīvistu seminārā Kongresu namā 7. februārī.

Ekspertu auditorijā nozīmīgu pienesumu deva Beļģijas analītiķa Alekša Hansena priekšlikums tuvākajā nākotnē atteikties no Latvijā eksperimentētā politiskā “vājā bilingvālisma” ieviešanas, kad šī metode kalpo tikai vienas - valsts valodas apgūšanai. Viņaprāt, arī Latvijai vajadzētu pakāpeniski pārorientēties uz lielāku valodu daudzveidību, plurālismu un jauktajām identitātēm, “mazināt nacionālisma un etniskuma šķeļošo ietekmi sabiedrībā un piešķirt valstij atšķirīgu nacionālo identitāti” (jādomā, ka runa ir par “politiskās nācijas” vai “valststautas” identitāti multikulturālisma kontekstā). Līdzīgu redzējumu pauda arī viena no Daugavpils skolu direktorēm, paredzot Latvijā vienotu multietnisku skolu rašanos, kurās visu etnosu jaunieši kopā mācītos latviešu, krievu un angļu valodā. Tika kritizēts pašreizējā bilingvālisma “šaurais apveids”. Izskanēja doma, ka Latvijā, veidojot politisko nāciju, jāatsakās no nacionālās valsts koncepta, jo tajā sakņojoties etnopolitikas pašreizējās neveiksmes!

Tas, ko solīdi pārsprieda zinātnieki, politiski eksaltētā formā izskanēja arī vairākās runās minoritāšu biedrību seminārā. Daži runātāji lika vienlīdzības zīmi starp etnokrātiju un nacionālvalsti. Bet etnokrātijai svarīgākā vērtība ir etniskā izcelsme, demokrātiskai nacionālvalstij – pilsonība un valsts valodas prasme. Tiesa, auditorijas vairākums gan šim viedoklim nepiebalsoja. Latvijas Krievvalodīgo skolu atbalsta asociācijas (LAŠOR) priekšsēdis Igors Pimenovs noraidīja prasību pēc divu valsts valodu noteikšanas, jo latviešu valodas dominējošo valsts statusu latviešu vairākums uzskata par svarīgāko garantu Republikas neatkarībai. Tā ir. Latvijas pilsoņu vairākuma apziņā un nacionālā pašapziņā lielākās vērtības ir atjaunotā nacionālā valsts, tās interešu dominante. Latvijas tauta kategoriski noraidītu šo vērtību nozīmes mazināšanu un atmešanu. Kādas minoritātes uzstāšanās pret Latvijas nacionālās valsts konceptu ārkārtīgi saasinātu etniskās attiecības.

Bilingvālās izglītības, integrācijas un politiskās nācijas mērķa pretstatīšana nacionālās valsts idejai var radīt tikai bīstamu konfrontāciju. Reāls un neatliekams ir cits uzdevums: pilnīgi attīrīt nacionālās valsts politiku no pagātnes etnokrātisma ietekmes, no valsts etniskas homogenizācijas tieksmju recidīviem, no antieiropeisma. Jo sevišķi – izglītības politikā.

Atsevišķo negatīvo izpausmju dēļ minoritāšu radikālās aprindas tendenciozi dēvē Latviju par “tipiska etnokrātisma paraugu”, negrib redzēt tolerances pārsvaru. Taču jāatzīst, ka 1998. gada Izglītības likumā izvirzīto uzdevumu minoritāšu vidusskolām pāriet “tikai” uz latviešu mācību valodu, var izprast kā pašasimilācijas pavēli. Etnokrātisma atraugas dveš arī no mēģinājumiem interpretēt bilingvālismu kā “īsu pārejas metodi” uz mācīšanos latviešu mēlē. Tā ir nepareiza orientācija, kas izsauca tikai pretestību. Latvijas vēsturē jau bijusi izglītības ministra Ata Ķeniņa 1932. gadā proponētā un neveiksmīgā “vidusskolu latviskošanas” ideja.

Diskusiju par izglītības reformu jāievirza racionālā un rezultatīvā gultnē, kura vairāk atbilstu šodienas sabiedrības vajadzībām. Manuprāt, jāizdara redakcionāli grozījumi Izglītības likumā, izmetot visu, kas rada nepareizu priekšstatu par valsts izglītības politiku. Izglītības un zinātnes ministrijai vajadzētu sagatavot oficiālus likuma pantu komentārus, sniedzot arī bilingvālisma paliekošās nozīmes skaidrojumu. Reformas īstenošanas posmus varētu pārredzēt tikai saskaņā ar skolotāju (pirmām kārtām!) gatavību mācīt bilingvāli. Ir taču skaidrs, ka pat Rīgā ievērojama daļa minoritāšu skolu pedagogu tam 2004. gadā nebūs gatava. Kur nu vēl Daugavpilī, kur vidēji piektā daļa, bet atsevišķās skolās par trešdaļa krievu skolotāju nav naturalizējušies. Jādod sabiedrībai patiesa informācija par skolu gatavību bilingvālismam un tad jāsagatavo jauna gatavības aplēse, atmetot pašreizējo dekorāciju. Kā latviešu, tā Latvijas krievu un citu mūsu minoritāšu interesēs.
______________________

[1] Brizance – no ķeltu un franču val. – viela, kura nosacītos apstākļos var izraisīt spēcīgu iekšēju eksploziju.

[2]Skat. A.Šabanovs. “Teātris”, SestDiena, 2003.gada 8.-14. februāris.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 05.05.2003 19:02
Manuprāt, nav jau runa par izglītību. Izglītība ir tikai tāds ērts aizsegs, bet pati diskusija notiek par valsti - vai Latvijai ir j;abūt, vai nav. Ja šeit ir Latvija, tad arī visi pārējie jautājumi ir pakārtoti šai lielajai aksiomai. Lai man kāds nosauc kaut vienu valsti Eiropā, kurā pastāv kaut viena vispārizglītojošā valsts apmaksāta skola ar mācību valodu, kas nav šīs valsts valoda. Ja šādi piemēri ir, tad diskusiju varēs turpināt.

Tas. kas vēršas pret izglītību latviešu valodā, automātiski vēršas arī pret Latviju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dace_a 14.02.2003 19:23
Rakstā pareizi teikts, ka diskusija par šo reformu vēršas plašumā. Tomēr es vēl arvien gaidu KAD BEIDZOT Izglītības ministrijas visgudrie ies tautās un paskaidros šīs reformas būtību? Pirmkārt, kā saprotu, mācības latviešu valodā tiks ieviestas PAKĀPENISKI (10.klasei sākot 2004.gada septembrī, 11.klasei - 2005.gadā, utt). Otrkārt, nav pareizi lietot gan latviešu, gan krievu valodā iznākošajā presē tik bieži izmantoto "mācības TIKAI latviešu valodā", jo nekas tamlīdzīgs taču nav gaidāms. Visticamākais, ka latviešu valodā vidusskolā pasniegs priekšmetus A, tātad, obligātajā daļā (matemātika, latviešu valoda, vēsture, utt). B daļas priekšmeti (no skolas piedāvātajiem ne-obligātajiem priekšmetiem jāizvēlas konkrēts skaits) daļa tiks mācīti latviešu valodā, daļa - minoritātes mēlē. Savukārt, C daļa, izvēles priekšmeti, vispār ir tikai un vienīgi skolas izvēles ziņā - tāpat kā valoda, kurā šis priekšmets pasniedzams.

Diemžēl pie šīs informācijas mediju vidē netikt, un, runājot par politiķiem - tiem vai nu pašiem trūkst zināšanu, vai ir izdevīgi kultivēt nepatiesību. Un rezultāts ir tāds, ka daļa latviešu cer ar šo reformu cittautiešus sodīt (bet par ko?), un otra puse - cittautieši (krievi) - dezinformācijas iespaidā pamatoti kliedz par jau tik tuvas nākotnes briesmām. Tāpēc ĻOTI CERU, ka jau ļoti drīz diskusijas par šo reformu būs ne tikai par to, kurp tā iet, kādu politiku nes, utt. bet arī skaidrojums KĀ plānots to ieviest. Starp citu, dezinformācija nonāk arī Eiropas institūcijās, kas arī izteikušas bažas par "latvian-teaching-only" (mācības tikai latviešu valodā) ieviešanu tādos termiņos. Varbūt pietiks?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Liberāle 13.02.2003 14:23
Raksts ir labs, bet diemžēl ne viss ir pateikts līdz galam. Būtu jauki vienkarsi izsvītrot no Izglitības likuma vardu savienojumus, kas var veidot priekšstātu par valsts etnokrātismu, bet vai visi no Saeima pārstāvetajiem politiskiem spēkiem piekristu? Baidos, ka ne visi. Ir jāruna arī par to, ka daļa no politiskās elites vēl nav brīva no etnokrātiskiem priekšstātiem par valsts mērķiem. Pirmais solis reālas sabiedrības integrācijas virzienā būtu demistificēt latviešu valodu kā tādu - saukt to par racionālas politiskās komunikācijas līdzekļi, nevis par mentalitātes, unikālas kultūras, u t.t. simbolisku iemiesojumu. Un izveidot modernāku, eiropeisku valsts tēlu. Ne katrs grīb integrēties tikai uz folklora pamata...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

trollis 12.02.2003 11:08
Man jau liekas, ka belgus no sabiedribas integracijas utt jautajumiem Latvija vajadzetu turet pa gabalu. Lai kads aizbrauc un paskatas, kas tur uz vietas notiek. Flami (holandiski runajosa dala) absoluti neinteresejas par to, kas notiek valonu (franciski runajosa dala) puse un otradi. Lielaka dala valonu par formali bilinguala Brisele flamiski nevienu vardu nesaprot.. Palasiet avizes un paskatieties vietejo TV - flamu TV un prese izlasisiet vairak, kas notiek Niderlande nevis Valonija. Valonu Tv bus vairak par Franciju nevis Flandriju. Vienigais, kas to valsti satur kopa ir Briseles pilseta - neviens negrib no tas atteikties. Citadi valsts ir pilniba izjukusi. Neesmu arzemnieku nidejs, bet ne jau katrs ir tas gudrais un pareizais.. Vai mums vajag belgu pieredzi un modeli?

Tas ta - garam ejot. Par belgiem.

Citi autora darbi
Uzliesmojums 255x203

Etniskuma uzplūdi 6 Autors:Leo Dribins