Izaicinājums — perfekti gēni 18

Ir jāizglīto sabiedrība, lai nebūtu iespējamas manipulācijas ar tās viedokli, piedraudot ar zivju gēnus saturošām zemenēm.

Iesaki citiem:

Pētījumi dzīvības zinātnēs 20. gadsimta 70. gados ļāva veikt pirmās manipulācijas ar dzīvo organismu ģenētisko materiālu (genomu) un radīt pirmās ģenētiski modificētās baktērijas, kurām 80. gados sekoja ģenētiski modificēti augi. No zinātniskā viedokļa gēnu inženierija un ģenētiski modificēti organismi (ĢMO) ir milzīgs un neapšaubāms panākums — par vairākiem atklājumiem ir piešķirtas Nobela prēmijas, un mūsdienās ikdienā gēnu inženieriju lieto zinātniskajās laboratorijas visā pasaulē gan fundamentālo dzīvības procesu izpētei, gan arī lietišķos pētījumos. Bez gēnu inženierijas sasniegumiem un ĢMO pielietojuma nebūtu bijis iespējams noteikt cilvēka genoma sekvenci, savukārt pagājušā gadsimta 80. gados izveidotās augu transformācijas sistēmas jau 90. gadu vidū ļāva uzsākt arī ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu komerciālos nolūkos.


Stabilāka raža, augstāka kvalitāte

Tradicionālā augu selekcija ir lēns process, bieži vien — ar grūti prognozējamiem rezultātiem, un ar tās palīdzību nevar iegūt šķirnes ar vēlamajām īpašībām, ja augiem tādas nepiemīt. Toties gēnu inženierija dod iespēju salīdzinoši ātri iegūt šķirnes ar jaunām, noteiktām īpašībām, tādējādi augu selekcija kļūst mērķtiecīgāka. Sākotnēji tika izvēlēti tādi galvenie modifikācijas veidi, lai samazinātu pesticīdu un herbicīdu pielietojumu lauksaimniecībā. Pašlaik pasaulē aizvien pieaug ĢMO kultivēšana gan cilvēku pārtikai un dzīvnieku barībai (kukurūza, soja), gan arī vieglajai rūpniecībai (kokvilna). Nenoliedzot, ka ĢMO izplatībā liela loma ir bijusi dažu starptautisku kompāniju reizēm agresīvajam mārketingam, tomēr jāsaprot, ka ĢMO audzējošiem fermeriem no tā ir pavisam taustāms labums, piemēram, samazināts pesticīdu daudzums, stabilākas ražas, augstāka ražas kvalitāte. Tiktāl šis stāsts izklausās rožains, taču diemžēl tā ir tikai medaļas viena puse.

Progress ĢMO attīstībā ir bijis ļoti straujš. Iespējams, pārāk straujš, lai sabiedrība pierastu pie domas, ka ikdienā lietojamā pārtika varētu saturēt gēnus no citiem organismiem. Biologam šis arguments var likties smieklīgs, jo visa pārtika satur gēnus — dezoksiribonukleīnskābi (DNS). Ikdienā mēs apēdam daudz un dažādu mikroorganismu, augu un dzīvnieku DNS, bet tāpēc jau mēs paši nekļūstam ”modificēti”. Šīs bažas būtu novēršamas, atsvaidzinot atmiņā vidusskolas kursu bioloģijā, taču daļa vainas par sabiedrības attieksmi jāuzņemas arī zinātniekiem, kuri savā aizrautībā izmēģināt jaunās tehnoloģijas piemirsa savu darbu sabiedrībai izskaidrot saprotamā valodā. Rezultātā tagad jādomā, kā atjaunot konstruktīvu diskusiju, lai sabiedrības agresīvā nostāja nestātos ceļā tehnoloģiju attīstībai, kas nākotnē varētu nodrošināt cilvēces attīstību un izdzīvošanu. Dažādu iespējamo ĢMO risku apskats nav šī raksta uzdevums, tā vietā vēlētos uzsvērt dažus ar gēnu inženierijas un ĢMO pielietojumu saistītus jautājumus, kas man kā zinātniekam šķiet īpaši būtiski.


Ne uz nākamo paaudžu rēķina

Pirmkārt, gēnu inženierijas tehnoloģijas ir svarīgas mūsu labklājībai un sabiedrības ilgtspējīgai, līdzsvarotai attīstībai. Mēs izmantojam dzīvo un nedzīvo dabu savās interesēs, taču ir svarīgi, lai tas nenotiktu uz nākamo paaudžu rēķina. ĢMO pielietojums ir viens no šīs problēmas risinājumiem. ĢMO šķirnes, ar kurām saistītie riski ir plaši apspriesti, tika radītas pagājušā gadsimta 90. gadu vidū, balstoties uz tā laika zināšanām un tehniskajām iespējām. Mūsdienās iespējams radīt šķirnes, kurās ir novērsti daudzi ar ĢMO audzēšanu un lietošanu saistītie riski, bet kurām tajā pašā laikā ir vēl lielākas priekšrocības, salīdzinot ar konvencionālajām kultūraugu šķirnēm. Pasaules iedzīvotāju skaits turpina pieaugt, bet izmantojamo lauksaimniecības zemju skaits samazinās. Ražu pieaugums, kas 20. gadsimta vidū tika panākts ar pesticīdu, herbicīdu un dažādu agrotehnisko metožu uzlabojumu, ir apstājies[1]. Pasaules apdzīvotākajos rajonos ir akūti nepieciešamas šķirnes, kas būtu izturīgas pret sausumu, paaugstinātu sāļu daudzumu augsnē un tajā pašā laikā sniegtu augstākas un stabilākas ražas ar paaugstinātu uzturvērtību. Ja mēs atteiktos no gēnu inženierijas un ĢMO tikai savu aizspriedumu un dažu ne īpaši veiksmīgu agrāko risinājumu dēļ, mēs vienlaicīgi atteiktos no daudziem nākotnes risinājumiem, kuriem patlaban nav alternatīvas.

ĢMO attīstība ir vitāli svarīga ne tikai lauksaimniecībā, bet arī, piemēram, enerģētikā biodegvielas ražošanā vai arī notekūdeņu attīrīšanā, atkritumu pārstrādē, kā arī medicīnā farmakoloģisko preparātu ražošanā. Šajā ziņā interesanti, ka lielākie protestētāji pret ĢMO ir nevis jaunattīstības valstu iedzīvotāji, kuriem tie nodrošina pārtiku un lauksaimniecības produkciju eksportam, bet gan Eiropas Savienības (ES) bagāto valstu (un arī Latvijas) iedzīvotāji, kuriem ĢMO audzēšana tiešām bieži nesniedz nekādu papildu labumu.


Kontrolēt un izglītot

Otrkārt, jāņem vērā, ka ĢMO audzēšana pasaulē palielinās, un tas notiek tāpēc, ka ĢMO audzēšana fermeriem sniedz reālas priekšrocības. ĢMO audzēšanas apjoma pieaugumu diez vai var apstādināt, bet to ir iespējams un nepieciešams kontrolēt. ES un arī Latvijā ir izveidota atbilstoša likumdošana un kontroles mehānismi, lai ĢMO dotās priekšrocības varētu izmantot atbildīgā un drošā veidā. Tajā pašā laikā Latvijā trūkst atbilstoši izglītotu cilvēku, lai varētu efektīvi veikt uzraudzības pasākumus. Tāpēc nepieciešams veikt zinātniskus pētījumus un paplašināt izglītības programmas universitātēs, lai studentiem būtu iespēja iegūt objektīvu informāciju par ĢMO, kā arī iepazīties par ĢMO analīzes un uztveršanas metodēm. Tāpat ir jāizglīto sabiedrība, lai nebūtu iespējamas manipulācijas ar tās viedokli, piedraudot ar zivju gēnus saturošām zemenēm. Tas, starp citu, ir pilnīgs izdomājums, jo tāds ĢMO nepastāv[2]. Runa ir nevis par ĢMO nepieciešamību, bet gan par šīs tehnoloģijas attīstību un izmantošanu drošā veidā, saglabājot pašreizējo bioloģisko daudzveidību un nenodarot neatgriezenisku kaitējumu videi un cilvēku veselībai.

ES un arī Latvijā parādās aicinājumi izsludināt no ĢMO brīvās zonas. Latvijā šādu zonu veidošana nav pamatota. Patlaban vienīgais ES audzētais ĢMO veids — kukurūza MON 810 — nav Latvijas apstākļiem piemērots, un tā ģenētiskā modifikācija nedod nekādu labumu Latvijas apstākļos. Bez tam Latvijas likumdošanā ir paredzēti stingri pasākumi ĢMO nekontrolētas izplatības novēršanai. Valdības noteikumos[3] ir minēti vairāki pasākumi, tajā skaitā noteiktas buferjoslas un izolācijas attālumi, lai novērstu nekontrolētu ĢMO izplatību vidē, kā arī atļaujas saņemšanas kārtība, lai varētu uzsākt ĢMO audzēšanu. Latvijā nebūs daudz zemnieku, kas varēs atļauties ieguldīt nopietnu darbu valdības noteikumu prasību izpildē, it īpaši, ja ĢMO audzēšana tiem nesniegs nekādas priekšrocības. Šādā situācijā no ĢMO brīvu joslu izveidošana būtu populistisks pasākums ar apšaubāmu efektivitāti, bet ar potenciāli ievērojamiem negatīviem efektiem, piemēram, Eiropas Komisijas sankcijām vai šķēršļiem normālai, tirgus regulētai lauksaimniecības attīstībai.


Vērtē ilgi un pamatīgi

Treškārt, pretēji pastāvošajam uzskatam, ĢMO kaitīgā ietekme uz vidi un cilvēku veselību ir daudz pētīta, izmantojot dzīvnieku modeļus. Neviens pētījums, kurš veikts saskaņā ar atbilstošu metodiku un publicēts recenzētos zinātniskos izdevumos, nav parādījis viennozīmīgi negatīvu ietekmi, salīdzinot ĢMO ar atbilstošiem nemodificētiem organismiem. ĢMO tehnoloģijai attīstoties, protams, nepieciešami tālāki pētījumi, tādējādi ņemot vērā sabiedrības vēlmi pēc papildus informācijas un drošības. Tajā pašā laikā ir jāsabalansē prasības pēc nodokļu maksātāju apmaksātiem papildus pētījumiem ar šo pētījumu un ĢMO kultivēšanas sniegto labumu. Vietā ir tautas paruna, ka viens muļķis var uzdot vairāk jautājumus, nekā desmit gudrie spēj atbildēt. Par normu ir kļuvusi situācija, kad viens un tas pats ĢMO tiek ilgstoši vērtēts vispirms pēc viena, pēc otra un pēc n-tā iedomātā riska. Drošības prasības, kas tiek izvirzītas ĢMO, jau sen pārsniedz drošības prasības, kādas tiek izvirzītas jebkurai konvencionālajai lauksaimniecības kultūrai. Tārpu caurgrauzta kukurūzas vālīte tiks drīzāk atzīta par drošu lietošanai pārtikā, nekā ģenētiski modificēta kukurūza, kura no konvencionālās atšķiras ar viena vienīga jauna proteīna klātbūtni, kurš ilggadīgos pētījumos atzīts par videi un veselībai nekaitīgu.

Gan gēnu inženierija, gan ĢMO mums ir vajadzīgi. Ar to pielietojumu saistītie riski nav lielāki par daudziem citiem riskiem, kurus uzņemamies, ārstējoties slimnīcā, vadot mašīnu vai vienkārši ejot pāri ielai. Gēnu inženierijas tehnoloģijas ir jaunas un perspektīvas, taču, kā tas nereti gadās, zinātnieki ir piemirsuši runāt ar sabiedrību, ne tikai skaidrojot gēnu inženierijas potenciālu, bet arī tās drošības aspektus. Šis raksts ne tuvu nevar nosegt visus ar ĢMO izplatīšanu saistītos jautājumus, bet ceru, ka tas varētu izraisīt diskusiju un viedokļu apmaiņu, lai no vienas puses sabiedrība labāk izprastu jaunās tehnoloģijas būtību, bet no otras — vedinātu zinātniekus skaidrot sava darba rezultātus.

__________________________

[1] ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas statistika, http://www.fao.org

[2] Detalizētāka informācija šeit: http://www.geo-pie.cornell.edu/media/fishberries.html

[3] Ministru Kabineta noteikumi Nr. 30 „Noteikumi par prasībām ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai, kā arī uzraudzības un kontroles kārtību”, apstiprināti 2008. g. 15. janvārī

* Raksta autors 2008. gadā saņēma Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta finansējumu par zinātniskā projekta „Ģenētiski modificēto organismu riska faktoru un ietekmes uz vidi novērtējums” realizāciju Latvijas Universitātē. Rakstā pausts autora personīgais viedoklis, kas var nesakrist ar minētās iestādes pozīciju.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (18) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

mirte - sabiedrības viedoklis 23.03.2010 13:33
Latvijā ir krietni vairāk par 27 000 cilvēku. varbūt tomēr ir vērts parūpēties, lai vairāk cilvēku būtu informācija par tādas aptaujas pastāvēšanu?!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


suss 23.03.2010 13:30
laikam sev tuvāko viedokli šeit dzirdēju no Kalvja.

tāpat nevarēju saprast, kā tas nākas, ka cits komentārs, kas pēc būtības varētu rosināt uz diskusiju vēl ir arī piebāzts ar diezgan aprobežotām piezīmēm un klaju izpratnes trūkuma demonstrēšanu.

Nu nav visi zinātnieki tādi laboratorijas žurkas, lai neredzētu savu darbu iespējamos ieguvumus, kā arī negatīvos efektus. Par to liecina kaut vai šis mēģinājums atjaunot sabiedrībā diskusiju. Jo latvieši ir tomēr konservatīva tauta, kas pret daudziem jauninājumiem cīnās ar gaisā pagrābtiem argumentiem. Varbūt šādiem cilvēkiem vajadzētu nedaudz vairāk 'aizņemties' no zinātniskā darba pieejas, un meklēt saviem vārdiem atsauces un pamatojumus ticamos avotos. Kā mēs zinām, daudzi valdības lēmumi ir tīri politiski un nemaz nav balstīti uz zinātnisku, vai citādi izvērtētu slēdzienu. Tādēļ, ja starp ES dalībvalstīm pastāv citādi lēmumi, neleksim jau kā akā pakaļ, un salīdzinājumi arī nebūs vietā.

Ģmo skar ģenētisko materiālu. Savukārt eļļa ir iegūta no augiem, taču satur tikai taukus. Varbūt nav vērts cīnīties par to, lai ar sarkaniem milzīgiem burtiem drukāt uz etiķetēm ģmo, bet pietiks ar informatīvu uzrakstu?

Un amerikāņi nav resni ģmo dēļ. Viņu pašu valdības pētījums norāda,ka tas ir nesabalansēta uztura dēļ, šķiedrvielu, kustību trūkuma dēļ un ļoti sliktas izpratnes par veselīgu pārtiku. Man vēl no sevis gribētos piebilst, ka viņu augstais pašvērtējums ir varbūt psihei veselīgs, bet ķermenim acīmredzot ne tik ļoti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

artis 16.03.2009 15:26
..kam ir laiks, var noskatīties 2007gada filmu "Ģenētiskā bumba" par GMO jautājumiem vietnē www.e-mistika.lv

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kriksy 03.02.2009 22:29
tapēc jau amerikāņi ir tik slimīgi resni, ka ēd ĢM.
paldies, man to nevajag.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 26.01.2009 14:57
Pēc pašreizējiem datiem 95% balsotāju ir pret ĢMO audzēšanu Latvijā, 94% iebilst pret ĢMO izmantošanu lopbarībā un 96% nevēlas, lai ĢMO tiktu izmantoti pārtikā. 91% uzskata, ka Latvijai jābūt brīvai no ĢMO zonai.=====
Aptauja ir sastādīta ļoti pavirši. Nav iespējams korekti atbildēt ne uz vienu jautājumu. Teiksim, pats pirmais jautājums --- "Vai jūs esat par vai pret ĢMO audzēšanu Latvijā?" (Par/Pret/Nav viedokļa). Ko man atbildēt, ja es atbalstu ģenētiski modificētu mikrobu kultivēšanu kontrolētos apstākļos - farmācijas, biotehnoloģiju un pētniecības mērķiem, bet neatbalstu ĢMO kultūraugu audzēšanu atklātās platībās?
Turklāt, pirms pateikt, ka 96% nevēlas to vai šito - vajadzētu noskaidrot, vai tie, kuri dodas uz šīm mājaslapām tiešām veido reprezentatīvu Latvijas iedzīvotāju izlasi. Tikpat labi var krievu avīzes "Čas" mājaslapā sarīkot aptauju, kur ar lielu balsu vairākumu atbalstīs krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā ;))

Un kāds sakars Artūram Irbem, Viktoram Ščerbatiham vai Rafi Haradžanjanam ar ĢM tehnoloģijām? Kādēļ par šīm lietām runā bankrotējuši valdošās koalīcijas politiķi un dažas "populāras sejas", bet netiek noskaidrots kompetentu speciālistu viedoklis. Ko par šo domā ķīmiķis Elmārs Grēns? Vai molekulārbioloģe Maija Rukliša? Vai ģenētiķis Jēkabs Raipulis? Agronomi un citi lauksaimniecības pētnieki? Citi pazīstami Latvijas zinātnieki?

Starp citu, tikai 27% no Latvijas iedzīvotājiem tic Darvina evolūcijas teorijai, bet divreiz lielāks skaits uzskata, ka sugu daudzveidību radījis Dievs vai saprātīgs radītājs (šinī gadījumā tie ir SKDS aptauju dati nevis pseidopētījumi populārās Interneta vietnēs - sk. http://www.skds.lv/doc/dzivibas_rashanaas_SKDS_102005.doc ) - nu varbūt aizliegsim evolūcijas mācīšanu skolās, atbilstoši tautas noskaņojumam? Amerikāņi dažos štatos tā ir izdarījuši.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sabiedrības viedoklis - 27000 viedoklis pret ĢMO 26.01.2009 14:08
Aptaujā par vai pret ģenētiski modificētajiem organismiem Latvijā jau 27 000 balsojumu

2009.gada 22.janvāris.

Informāciju sagatavoja Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Vides ministrijas uzsāktajā aptaujā "Par vai pret ģenētiski modificētajiem organismiem (ĢMO) Latvijā" pirmā mēneša laikā balsojumu skaits sasniedzis 27 000.

Vides ministrijas mērķis, 10.decembrī organizējot semināru par šo tēmu un uzsākot aptauju, bija rosināt diskusiju par ĢMO audzēšanu un izplatīšanu Latvijas teritorijā un noskaidrot sabiedrības viedokli šajā jautājumā.

"Lielā dalībnieku aktivitāte, kā arī daudzie ministrijā saņemtie papildus jautājumi liecina par iedzīvotāju ieinteresētību un par vēlmi iesaistīties lēmumu pieņemšanā. Tas pierāda, ka cilvēkiem nav vienalga, kas notiek ar Latvijas vidi un ko viņi ikdienā lieto uzturā," uzskata vides ministrs Raimonds Vējonis.

Pēc pašreizējiem datiem 95% balsotāju ir pret ĢMO audzēšanu Latvijā, 94% iebilst pret ĢMO izmantošanu lopbarībā un 96% nevēlas, lai ĢMO tiktu izmantoti pārtikā. 91% uzskata, ka Latvijai jābūt brīvai no ĢMO zonai.

Pēc diviem mēnešiem aptaujas rezultāti tiks apkopoti un būs viens no indikatoriem, kas iezīmē Latvijas iedzīvotāju viedokli saistībā ar ĢMO izplatīšanu. Tas palīdzēs veidot valsts politiku, risinot jautājumus par ĢMO apriti gan Eiropas Savienībā, gan Latvijas mērogā.

Aptauja joprojām turpinās, un nobalsot līdz 2009. gada 10. martam varat "http://www.vidm.gov.lv/lat/aptauja/vairakjautajumu_aptauja" un mūsu atbalstītāju www.diena.lv, www.draugiem.lv, www.sauleskoks.l, www.studentnet.lv un www.pdf.lv mājas lapās.

Atgādinām, ka aicinājumu Latvijas iedzīvotājiem piedalīties balsojumā parakstījuši Raimonds Vējonis, Māris Olte, Lelde Stumbre, Artūrs Irbe, Vita Jaunzeme, Ingmārs Līdaka, Agris Daņiļēvičs, Viktors Ščerbatihs, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Sniedze Sproģe, komponists Uģis Prauliņš, I.Kozakēvičas LNKBA valdes priekšsēdētājs Dr. art Rafi Haradžanjans. Šim aicinājumam pievienojušies arī 25 Latvijas pašvaldību vadītāji.

Papildu informācija:

Tālr.: 67026418; 67026582

E-pasts: prese@vidm.gov.lv

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis > Fakti 26.01.2009 11:23
>>> ĢMO lietošana palielina pesticīdu un herbicīdu lietošanu, pat līdz 15 reižu... Ir pilnīgi skaidrs, ka jo ātrāk ierobežosim ĢM lauksaimniecībā un dzīvniku pārtikā, jo labāk.
=====
Nu tad ir jāaizstāv savi uzskati pret pesticīdiem un herbicīdiem, nevis jāvaino ĢMO. Ar negatīviem piemēriem nevar pamatot, ka visa tehnoloģija ir slikta.

Piemērs no citas jomas: Jehovas Liecinieku baznīcai ir nopietni iebildumi pret asins pārliešanas un asins preparātu izmantošanas procedūrām - un viņus var saprast: nesenā pagātnē ir bijuši daudzi gadījumi, kad nepareizi veikta asins pārliešana novedusi pie HIV vai hepatīta vīrusu infekcijas, smagām imūnreakcijām vai pacientu nāves... (Līdzīgus piemērus var atrast par jebkuru citu tehnoloģiju - it īpaši bioloģijas un medicīnas jomā.) Tad atliek vai nu iemācīties asinis pārliet pareizi, vai arī to vairs nemēģināt darīt. Un ar ĢMO ir tas pats - kā lai cilvēki iemācās pareizi to lietot, ja ĢMO tiktu aizliegti visur un vienmēr?

Es atbalstu ĢM rūpīgu kontroli un marķēšanu (un daudzos gadījumos - arī atkārtotus pētījumus tur, kur ir šaubas par ĢMO drošību), bet ne jau sektantiskus aizliegumus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Fakti 25.01.2009 11:37
Lūdzu autoram paskaidrot kāpēc sekojošas valstis aizliegušas ĢM: Francija, Ungarija, Itālija, Grieķija, Austrija, Rumānija, un Polija?

Vai ir zināms, kuri ir galvenie ĢMO atbalstītāji? Es zinu Monsanto (kukurūza MON 810 GM), Syngenta (kukurūza Bt 11 GM), ASV Pioneer un Dow (kukurūza 1507).

Turklāt, lielās korporācijas vēlas pārņemt pilnu kontroli pār sēklām (tātad vēlas kontrolēt cilvēku piekļuvi pārtikai!). Ja zemnieks audzē, tad ĢM sēklas jau pieder korporācijai. To Eiropai "uzdāvināja" Pasaules tirdzniecības organizācija un AV tiesneša lēmums.

Cik zinu ĢM aizlieguma pamatojums ir risks videi un netiek garantēs ka ilgtermiņā nav risks cilvēku veselībai. Tiek apdraudēta bioloģiskā daudzveidība.

Jau pērn 23 Eiropas valstīs bija konstatēti 29 ĢMO piesārņojuma gadījumi.

ĢMO lietošana palielina pesticīdu un herbicīdu lietošanu, pat līdz 15 reižu (ASV roundup ready - glyphosate) . Dati par 1994-2005 gadiem. Līdzīgi dati ir Brazīlijā par 2000-2005. Tur palielinājums ir 80%.

Ir pilnīgi skaidrs, ka jo ātrāk ierobežosim ĢM lauksaimniecībā un dzīvniku pārtikā, jo labāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Rostok, vai tā tiešām ir, kā saki? 23.01.2009 17:35
Par ĢMO - http://www.tautasforums.lv/?p=588

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

NRG 23.01.2009 11:50
Atbilde I.I.
Pētījumu piemēri: http://www.springerlink.com/content/j53h6628gv683687/

vai arī ĢMO risku novērtēšanas metodikas apkopojums ar piemēriem: http://springerlink.metapress.com/content/761378n0w4480165/?p=e1a71a3f348d4f19850663940867c391&pi=25

Runājot par MON810 aizliegumu Francijā, tas balstās uz zinātnieku komisijas slēdzienu. Diemžēl neesmu atradis šo slēdzienu, bet ar komentāriem par šo slēdzienu un lēmumu, kas uz to balstīts, var iepazīties šeit: http://www.gmo-compass.org/eng/news/319.docu.html

Atbilde Zundai.
Katrs gadījums jāskatās atsevišķi. Piemēram, rapša gadījumā risks, ka bites pārnesīs putekšņus no ĢMO augiem uz nemodificētiem augiem ir liels. Tas jāņem vērā izvērtējot nepieciešamību šādu rapsi audzēt. Savukārt kukurūzu appputeksnē vējš, nevis bites, kukurūzai arī nav nektāra, kas bites varētu pievilināt. Risks, ka bites pārnesīs ĢMO kukurūzas putekšņus uz nemodificētu kukurūzu praktiski nepastāv. Runājot par kartupeļiem, tie tiek pavairoti ar bumbuļiem. Tātad gadījumā, ja ĢMO kartupeļu šķirne apputeksnētu nemodificētu šķirni, ĢMO izplatība vidē vienalga nenotiktu, jo kartupeļi netiek pavairoti ar sēklām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

I.I. 22.01.2009 14:04
"Neviens pētījums, kurš veikts saskaņā ar atbilstošu metodiku un publicēts recenzētos zinātniskos izdevumos, nav parādījis viennozīmīgi negatīvu ietekmi, salīdzinot ĢMO ar atbilstošiem nemodificētiem organismiem, " norāda N.Rostoks. Es tomēr labprāt no autora saņemtu precīzas norādes par pētījumiem, kuros konstatēts, ka nav vērojama kaitīga ietekme. Manuprāt, tas būtu tikai korekti no LU Bioloģijas fak. vadošā pētnieka puses. Ar atsaucēm būtu pietiekami. Citādi sanāk - "viena tante teica". Tas ir īpaši svarīgi tādēļ, ka sabiedrība tiešām ir vāji informēta par šo jautājumu, kā jau pats autors to pilnīgi pareizi norādīja.

Turklāt labprāt saņemtu komentārus par aizliegumu Francijā audzēt ģenētiski modificētu kukurūzu MON810, jo pieejamā informācija ir visai pretrunīga.

Manuprāt, divi svarīgi aspekti, kas nosaka ĢMO popularitāti, ir divi pretēji virzošie spēki: 1) attiecīgo firmu veiksmīgais lobijs; 2) sabiedriskā doma, kura, piemēram, Eiropā ir drīzāk noraidoša. Un tam pa vidu diemžēl pazūd zinātnieku pētījumi, pamatojumi un argumenti.

Par sliktu ĢMO nāk arī "bēdīgi slavenā" uzņēmuma Monsanto negatīvais tēls sabiedrībā, nemitīgās tiesas prāvas utt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Zunda - GM piesārņojums 21.01.2009 21:38
Kas notiek situācijā ja bite no ĢM lauka ielido parastā "laukā" un to piesārņo? Piemēram, šādi ļoti viegli iznīcināt bioloģisko lauksaimniecības preci, jo ĢMO preci neviens tipisks bioloģiskās lauksaimniecības pircējs nepirks. Kas segs zaudējumus?

Jo bites, par spīti pēējos gados nopietnajam saimju sabrukšanas sindromam ASV un Eiropā, tomēr Latvijā vēl dūšīgi lido. Varbūt mēs vēl esam gana stipri lai aizsargātu sevi no šī ĢMO āža kājas. Es ļoti ceru, ka Latvijas tauta un valdība kurai atkal uzticēsies, kopā ar Latvijas pašvaldībām jau skaidri klasificēs šādus eksperimentus ar pilsoņiem lielo korporāciju peļņas vārdā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


... 21.01.2009 20:53
Zinātnieki jau vienmēr ir it kā par "progresu", bet rezultātus izmanto pasūtītājs, naudas devējs. Un neaizmirsīsim, kādā ekonomiskā realitātē mēs dzīvojam - visu nosaka peļņa, nežēlīga konkurence, cīņa par varu, globālās sabiedrības šķelšanās, noslānošanās. Tiem, kuriem ir, kļūst vairāk, bet kuriem ir maz - vēl mazāk. Mūsdienu pasaulē jau ir tik daudz pārtikas, ka varētu pabarot visus cilvēkus uz Zemes, bet tas nenotiek. Jo patiesie nodomi nav tie deklarētie nodomi. "Sabiedrības izglītošana" skaisti skan, bet tas nav nekas cits kā korporāciju PR. Smadzeņu skalošana jau nav izglītošana, bet informatīva manipulēšana. Izglītošanai jābūt metodoloģiski skaidrai, vērstai uz pētīšanu,nevis pareizā viedokļa translēšanu. Interesanti, no kurienes autors ņēmis tādu "normālu tirgus lauksaimniecību"? Vēl viens pierādījums, ka ja ģenētiķis, tad jau ekomomika un socioloģija nav jāzina. Vai tāds šauri specializējies "zinātnieks" mūsdienu sabiedrībā nav kaut kas līdzīgs intelektuālam dzimtcilvēkam? Vai nav tā, ka sabiedrība arvien vairāk zaudē kontroli pār to, kas tiek it kā darīts tās vārdā un tās labā? Par lauksaimniecību un ekomomiku, kas notiek un uz kurieni tas ved, jau tagad viss ir kļuvis diezgan skaidrs. Iedomāsimies, ka "pateicoties" GM pārtikai, nākamās paaudzes laikā pamazām izbeigsies pieprasījums pēc konvencionālām lauksaimniecības zināšanām, neviens vairs nemācēs normāli audzēt un rūpēties par ražu. Jo attiecīgajās laboratorijās jau būs par visu parūpējušies. Un ĢM sēklām, lai vēl vairāk "atvieglotu" smago lauksaimnieku darbu, nebūs vairošanās spēju, vajadzēs tikai katru gadu atkal no jauna pirkt vel uzlabotākas sēklas...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jēzups 21.01.2009 15:28
Runa ir par izvēles tiesībām.

Ja es morāli nosodu korporāciju tiesības patentēt bioloģiskas sistēmas, tad man ir arī tiesības viņu produktus neizvēlēties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 21.01.2009 13:51
Lūgums sākt ar to ka uz eļļas lielveikalos burtus ĢMO izcelt vismaz tikpat salasāmus kā eļļa. Arī visam citam kam ĢMO klāt. Kad piem., tomātiem pieliks, tad arī lūgums norādīt lai zinām un mums ir izvēle.
=====
Marķēt ĢMO produkciju vajag jau tagad - un marķēšanai vajadzētu būt detalizētākai. Viena lieta ir lietot kādas mūsdienīgas ĢMO šķirnes; cita lieta kaut kādu "Roundup Ready" kukurūzu, kas, protams, ir mēsls.

Bet māņticīgas bailes no ĢMO ir apmēram līdzīgas bailēm no "sintētikas" apģērba pirms kādiem 30 gadiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sirena 21.01.2009 10:54
Atbilde zorro

Kur teikts ka GMO kaitīgāks par konvencionālo? Zorro, ja tev ir tik bail dzīvot tādā vidē, kas ir šobīd, tad dari sev galu!!! lasot tavu komentāru top skaidrs, ka sabiedībai pietrūkst pacietības iepazīties ar zinātnes novitātēm.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zorro 20.01.2009 22:21
Lūgums sākt ar to ka uz eļļas lielveikalos burtus ĢMO izcelt vismaz tikpat salasāmus kā eļļa. Arī visam citam kam ĢMO klāt. Kad piem., tomātiem pieliks, tad arī lūgums norādīt lai zinām un mums ir izvēle.

Tas pats attiecībā uz gaļu - lopiņi nevar pretoties saaģitētiem zinātniekiem, ēda modificēto, tad nu lai arī pircējs zin kas tur iekšā.

Un nevajag te dzīt aizstāvības runas ĢMO - viena lieta ir laboratorija un kontrolēti apstākļi un riski, un pavisam cita - vide un nekontrolējami riski, kas ietekmē tos kas ir kategoriski pret ĢMO. Atvainojos autoram, bet lielais vairums eiropiešu.

Un kā tur tomēr ar ĢMO sēklām un korporāciju patentu tiesībām - nturiet svecizem pūrā, god.autor, pastāstiet tautai.

Saistītie raksti

GMO compass gmo-compass.org