Atslēgvārdi:

Islama demokrāti un fašisti 5

Dānijā pat vairumam musulmaņu šķiet pieņemami attēlot Muhamedu, bet Tuvajos Austrumos ir politiskie spēki, kas vēlas mūsu vietā izlemt, ko mēs drīkstam drukāt, un viņus var saukt par islamistu fašistiem.

Iesaki citiem:

Intervija ar dāņu nedēļas laikraksta “Weekendavisen” galveno redaktori Anni Knudsenu (Anne Knudsen)

Pēc Muhameda karikatūru publicēšanas Dānijā ir ļoti viegli ieraudzīt negatīvās sekas – tajā skaitā arī par Jūsu galvu Pakistānā ir izsludināta atlīdzība. Bet vai Jūs redzat arī kādus pozitīvus iznākumus no šī skandāla?

Jā, patiesībā tas Dānijā ir izvērties pozitīvi, jo ļoti daudzi musulmaņi, kas iepriekš nebija dzirdami, tagad ir iznākuši no pagrīdes un skaļi paziņojuši, ka viņi ir pret karogu dedzināšanu un ekstrēmismu Tuvajos Austrumos un Pakistānā. Beidzot notiek tas, ko mēs esam gaidījuši gadu desmitiem – visai lielā musulmaņu kopiena Dānijā beidzot dalās nevis pēc reliģiskām vai etniskām pazīmēm, bet gan pēc atbalsta demokrātijai.

Dānijā nav daudz musulmaņu, kurus nebūtu apvainojušas šīs karikatūras, un tās arī bija iecerētas kā provokācija, bet tagad mēs beidzot dzirdam musulmaņus, kuri atzīst tiesības tās publicēt!

Musulmaņu minoritāte ir sadalījusies tajos, kas atbalsta demokrātiju un citos, kuri laimīgā kārtā ir mazākums, tiešām neliela grupa.

Kad karikatūras tika publicētas pērn oktobrī, Kopenhāgenā notika demonstrācija – 3000 musulmaņu izgāja ielās, noprotestēja, tad atgriezās mājās, un ar to arī viss bija cauri. Viņi izteica savu viedokli, bet nedarīja neko vairāk. Tad karikatūras pārpublicēja kāda Ēģiptes avīze, un arī tur nenotika nekas.

Dānijā ir desmit ekstrēmistiski imami, no kuriem daži ir Tuvajos Austrumos notiesāti par teroristisku darbību, un tieši viņi bija neapmierināti ar Dānijas musulmaņu reakciju. Tāpēc viņi devās uz Tuvajiem Austrumiem, un šobrīd tas ir kļuvis par iekšpolitisku jautājumu šajās valstīs.

Tagad, kad dāņi ir uzskatāmi pārliecinājušies, ka musulmaņi ir dažādi, vai tas ir izmainījis attieksmi pret viņiem? Minēšu vienu piemēru – kad pagājušajā rudenī biju Dānijā, viena no pirmajām lietām, ko man paziņoja vietējais taksists, bija: mēs esam ļoti viesmīlīgi, tikai mums nepatīk musulmaņi.

Jā, nu taksisti visā Eiropā ir dalāmi divās kategorijās – vai nu viņi ir musulmaņu imigranti, vai arī rasisti.

Domāju, ka vairums dāņu arī agrāk zināja, ka musulmaņi nav vienādi un pieņēma, ka kopienā ir demokrātiski noskaņoti cilvēki, tikai viņi nebija redzami. Tagad viņi runā, un tas ir milzīgs solis uz priekšu. Starp citu, mēreno musulmaņu līderi Dānijā šobrīd nevar iziet uz ielas bez policijas apsardzes, jo par viņu galvām ir piesolīta atlīdzība.

Kā šis karikatūru skandāls var ietekmēt diskusijas par Eiropas nākotni, konkrēti Turcijas uzņemšanu? Jūs esat norādījusi, ka diskusijās par Eiropu arvien skaļāk skan argumenti par kultūru, identitāti un tamlīdzīgām lietām, it kā ES būtu draugu klubs, bet patiesais savienības dzinējspēks – drošība – tiek aizmirsts, tajā skaitā domājot par Turciju.

Šie jautājumi būs jāizlemj referendumā, un tāpēc ir maz ticams, ka ar cerībām uz Turcijas demokratizēšanos pietiks, lai uzvarētu bailes no tieši pretējā – ka Turcija ir musulmaņu valsts, par kuru neko nevar skaidri zināt. Tāpēc diemžēl esmu diezgan pesimistiska par Turcijas uzņemšanu ES.

Turpretī nekādām problēmām nevajadzētu būt ar Bosniju. Dānijā ir 20 tūkstoši bosniešu musulmaņu, kas ieradās šeit kā bēgļi, un viņi nerada nekādas problēmas, jo tiek uztverti kā eiropieši, un tā arī izturas.

Savukārt turku un kurdu minoritāte kļūst aizvien tradicionālāka – proti, ierodoties viņi bija modernāki, nekā ir kļuvuši tagad, un tas viņiem rada sliktu slavu.


Nedomāju, ka saprāts uzvarēs, izņemot, ja lēmums tiks atvirzīts pietiekami tālā nākotnē, lai Turcijai būtu iespēja praksē pierādīt, ka tā atzīst genocīdu pret armēņiem un neliek cietumā rakstniekus, kas par to runā.

Un kā ir ar pašiem dāņiem, vai sabiedrība ir vienota vārda brīvības aizstāvībā, jo dažiem nākas ļoti smagi maksāt par to, ka citi ir brīvi izteikušies?

Jā, par to ir daudz debašu šādā garā: “Esmu par vārda brīvību, bet…”. Un jo lielāks kaitējums radies, jo lielākie šie “bet”. Pirmkārt, nauda. Taču arī arguments, ka nedrīkst aizvainot citus. Es pati sliecos piekrist šim viedoklim.

Kad karikatūras tika publicētas, es uzrakstīju komentāru, kurā nosaucu tās par bezjēdzīgu provokāciju jeb režisētu notikumu – avīze radīja ziņas, tā vietā, lai tikai vēstītu tās. Taču, kad sākās karogu un vēstniecību dedzināšana, es atgriezos pie domām par šo karikatūru nolūku, jo to publicēšanai bija ļoti konkrēti iemesli.

Visai populārs dāņu autors Kare Bluitgens (Kåre Bluitgen) bija secinājis, ka cilvēki pārāk maz zina par musulmaņiem, un tāpēc sarakstīja grāmatu bērniem par pravieti Muhamedu. Kā jau bērnu grāmatai viņš vēlējās ilustrācijas, taču uzrunātie dāņu mākslinieki bija nobijušies un atteicās. Autors tad aizgāja uz avīzi un sacīja – kas te notiek, vai mums ir šariata likumi un cenzūra, vai es drīkstu publicēt to, ko vēlos? Un avīzē atbildēja – labi, mēs to noskaidrosim!

Viņi noskaidroja, ka Dānijā pat vairumam musulmaņu šķiet pieņemami attēlot Muhamedu, bet Tuvajos Austrumos ir politiskie spēki, kas vēlas mūsu vietā izlemt, ko mēs drīkstam drukāt.

Tagad karikatūru autoriem ir jāslēpjas un viņus apsargā policija, viss izrādījās daudz nopietnāk, bet te ir jāuzsver – ne jau Dānijā un ne uzreiz. Tas bija politisks projekts Tuvajos Austrumos, ko organizēja islama ekstrēmisti, kurus var saukt par islamistu fašistiem.

Cik nozīmīgi dāņu diskusijā ir argumenti par reliģisko jūtu aizskaršanu? Latvijā šo jautājumu aktualizēja politiķi, pie mums arī Krimināllikums aizliedz reliģisko vai ateistisko jūtu aizskaršanu.

Arī mūsu Krimināllikumā ir šāds pants, tikai pēc tā ir grūti kādu notiesāt – pēdējā reize bija 1938.gadā. Tāpēc, ka mūsdienās mēs jokojam par visu – pāvestu, Jēzu – jebkuru, un visi tikai pasmejas par reliģiozo cilvēku protestiem. Izņemot, protams, musulmaņu protestus. Protams, arī pie mums izskan aicinājumi pēc stingrākiem likumiem, kas neļautu aizvainot cilvēkus, bet te nu uzreiz ir jautājums – kur apstāties?

Kura grupa būs nākamā, kuru nedrīkstēs aizskart, kas būs nākamā lieta, kuru nedrīkstēs drukāt?

Vairums dāņu uzskata par labu kārtību, ka aizskartais var personiski vērsties tiesā.

Vai musulmaņi ir to izdarījuši šajā gadījumā?

Nē, viņi sola to darīt, bet nekas vēl nav noticis. Kāds dāņu pilsonis ir iesniedzis policijā sūdzību par zaimošanu, varbūt tā nonāks līdz tiesai. Es tiešām ļoti vēlētos, lai tiesa izskata šo lietu, jo es kā redaktore vēlos saprast, ko drīkstu publicēt un ko nē, bet pašlaik tas pilnīgi nav skaidrs. Mēs pārpublicējām karikatūras, lai ilustrētu analītisku rakstu par to, kā Tuvējo Austrumu prese atspoguļo ebrejus, bet jebkurā gadījumā es uzskatu šīs karikatūras par bezgaumīgām – vai tās būtu antisemītiskas, vai antimusulmaniskas.

Rezultāts Dānijā var būt tāds, ka ksenofobiskā Tautas partija kļūst populāra – ja šodien būtu vēlēšanas, viņi, iespējams, veidotu valdību. Cilvēki redz savus karogus degam, un viņi saista to ar vietējo musulmaņu minoritāti. Bet labā lietā ir tā, ka daudzi Dānijas musulmaņi ir atklāti pauduši aizvainojumu par sava karoga dedzināšanu, ar to domājot Dānijas karogu.

Ir dzirdēts secinājums, ka šis mēģinājums pārbaudīt vārda brīvības robežas ir novedis pie faktiskas to sašaurināšanas, jo pieaugs pašcenzūra. Vai Jūs tam piekrītat?

Manuprāt, pašcenzūra ir tik pat izplatīta, cik slikta žurnālistika. Faktiski tas ir jautājums par kultūru. Tas, ka jūs drīkstat kaut ko teikt, nenozīmē, ka jūs to vienmēr arī darāt. Ir taču tādas lietas kā labs stils un vēlme, lai cilvēki nedomā par jums slikti, un tāpēc jūs, piemēram, nelamājaties.

Pašcenzūra ir mums visriņķī, bet ir milzīga starpība, vai tu cenzē sevi tāpēc, ka vēlies būt pieklājīgs, vai arī tāpēc, ka tevi draud nogalināt.



* Intervija notika 2006.gada 25.februārī Romā, konferences "Transeuropaexpress” laikā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Imants Burvis

Man liekas ka vārda brīvību žurnalist jauc(apzināti, jo izdevīgi..?) ar viņu visatļāutību. Pārāk bieži izplata informāciju kura patiesībā ir baumas. Un aizmirst ka paši veido sabiedrības viedokli, uz kuru vēlāk atsaucas. Par naudu starp citu to darot.
Esam atzinuši ka notiek informatīvais karš. Karš. Tad arī jaatzīst ka patīk vai ne, bet katra puse izmanto ierošus , ar kuriem labāk māk rīkoties. Kurš zīmuli, kurš spalvu, kurš ieroci.... Es ar to neattaisnoju slepkavības, bet... Arī žurnalisti pārāk bieži uzņemas "Linča tiesas" tiesības. Un aizmirst ka tiesās apsūdzība bieži sākušas izmantot preses publikācijas kā pierādījumus saviem pieņēmumiem. Un tiesas to ņem pretī. Šādi darot skādi gan juridiskām, gan fiziskām personām. Vismaz Latvijā šāda prakse ir jau reāla. Domāju ka tas nāk no Rietumiem, kaut arī padlaikos visai bieži to praktizēja PSRS. Un žurnalisti no šī viedokļa godīgi nopelna netikai otrās vecākas professijas titulu, bet kļūst par pirmās pārstāvjiem jau apzināti. Un tad nu jau viņiem nebūtu jābrīnās ka tiem atbild. Karā kā jau karā.
Ar visu to ka nožēloju par kritušajiem un jūtu līdz to radiniekiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 14.03.2006 09:45
Does the editor forget that it is the European white man who is taking over Palestinian lands and threatening Iran with the possibility of war?

We could criticize the "European white man" about many things, but both examples seem wrong - it is Israelis, who take over Palestinian lands, and not even USA threatens Iran with war, and UK and Denmark are not doing it at all. The biggest problem with European white men and women is their obsession with all kinds of second-rate problems (social justice, genetically modified food, freedom to draw cartoons, "European identity", sense of historical guilt w.r.t. Palestinians and Iranians), etc. What they should be doing is - getting back to basics. European people could pay more attention to such issues:

Insure their ability to defend themselves militarily, do not depend on the US military support to ensure the interests of European nation states
Ensure that goods and services can flow freely across the borders without restrictions from trade unions or anoyone else, and scrap Europe-wide farm subsidies,
Ensure that EU does not infringe on national souverenity on most other matters (i.e. except the free trade),
Pay attention to the dire demographic numbers in Europe. It is easy to criticise islamists, but they know how to ensure population growth, but the Danes (and the Latvians) do not.

The Danish editor is too concerned with "islamofascism", which does not concern anyone. Polemics with ghosts and other fruits of her imagination is her constitutional right, but she probably cannot pay due attention to the primary issues like those mentioned above.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Panopietnam 13.03.2006 15:08
A rather xenophobic Danish editor. Ecce Europa? Does the editor forget that it is the European white man who is taking over Palestinian lands and threatening Iran with the possibility of war? Of course, not the Danes, but England's Tony Blair. The Danes are only helping the matter along.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 02.03.2006 19:49
Un tā izslavētā vārda brīvība arī ir tikai tāda daļēja, jo ir lietas, par kurām nav pieņemts runāt vai arī nav pieņemts runāt atklāti. Piemēram par seksu vai arī par seksu visās detaļās. Nu neliks tāda Dienas tipa dāņu avīze pirmajā lappusē (nedz arī pēdējā) pornogrāfiska rakstura karikatūru par premjerministru. Bet ja ieliktu, būtu 'nemieri'. Pašcenzūra, teiksiet. Nu - un ar ko atšķiras pašcenzūra šādā gadījumā no pašcenzūras attiecībā uz Muhameda vai Allaha attēlošanu miera labad?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis
Nav arī šī redaktore tik balta un pūkaina, kā viņa te izsakās. Viņas avīze WeekendAvisen arī ir piedalījusies šajā konfliktā - publicējot zīmējumus ar absurdiem parakstiem ("Šis ir pravietis" - tāds bija īss ieteikums no mūsu mēbeļu dizainera (attēlā redzams krēsls)). Sk. http://bibelen.blogspot.com/2006_01_01_bibelen_archive.html#... .

Izklausās jau skaisti, ja šī dāņu redaktore ir par demokrātiju un pret "islāma fašistiem". Bet tagad, kad musulmaņu zemēs jau ir vairāki desmiti nogalināto un ievainoto (ne tikai protestētāji, bet arī policisti un vēstniecību apsargi), kad dāņu pārtikas eksporta un farmācijas uzņēmumiem radušies simtos miljonu mērāmi zaudējumi, un daudzi Eiropas tūristi un diplomāti dzīvo nāves bailēs, tad arī viņai varbūt nākas padomāt, pirms atbalstīt šādu "abstrakto mākslu". Cerams, ka nedaudz adrenalīna viņai nāks par labu - šādai dāmai no pārlieku pārtikušas valsts var būt veselīgi padomāt par fiziskās izdzīvošanas jautājumiem, ja viņu līdz tam demokrātijas velniņš dīdīja uz nedarbiem:

In works of labour or of skill,
I would be busy too;
For Satan finds some mischief still
For idle hands to do.

In books, or work, or healthy play,
Let my first years be passed
That I may give for every day
Some good account at last.
(Isaac Watts, "How doth the little busy bee...")

Saistītie raksti

Miskastes princips politika.lv

Citi autora darbi
Frizier 255x203

Šķēres un politika 29 Autors:Nellija Ločmele

J ikstens 255x203

Purvs un plānošana 1 Autors:Nellija Ločmele

Tisenkopfs 255x203

Labi dzīvojam?! 8 Autors:Nellija Ločmele