Ironiska nominācija? 16

Varbūt, ka tikai man šķiet, ka Hosē Manuela Barozu lēmums piešķirt latviešu komisāram Andrim Piebalgam atbildību par attīstības sadarbību ir nedaudz ironisks. Atklāti sakot, es nezinu, vai man vajadzētu raudāt vai smieties…

Iesaki citiem:

Latvija ir viena no tām jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurai ir lielas problēmas izpildīt dalībvalstu apņemšanās paaugstināt attīstības sadarbības finansējumu un palīdzības kvalitāti. Pagājušajā gadā tika nolemts samazināt Latvijas bilaterālās attīstības sadarbības budžetu par simts procentiem! Tieši tā, Latvijai nav sava neatkarīga attīstības palīdzības politika, mēs tikai veicam mūsu obligātās iemaksas starptautiskajās finansu institūcijās un Eiropas Savienībā.

Protams, ka Latvijas attīstības politikas neesamību var motivēt ar ekonomisko krīzi valstī.

Barozu lēmumu var skaidrot ar vēlēšanos uzmundrināt jaunās dalībvalstis neatpalikt. Galu galā Piebalgs taču bija atzīts esam par vienu no efektīvākajiem komisāriem pagājušajā Eiropas Komisijas sastāvā. Latvija, tāpat kā citas jaunās dalībvalstis, savulaik apņēmās palielināt savu attīstības sadarbības budžetu līdz pat 0,34% līdz 2015. gadam. Neesmu vienīgais, kuram šķiet, ka tas ir pilnīgi nereāli šobrīd. Cita lieta ir, ka Piebalga izraudzīšana par attīstības sadarbības komisāru varētu paaugstināt attīstības sadarbības profilu Latvijas ārpolitiskajā stratēģijā. Galu galā kvantitāte nav vienmēr galvenais, ja kvalitāte finansiāli maziem projektiem ir teicama. Tas ir, ja šie mazie attīstības sadarbības projekti rada paliekošu pozitīvu efektu jaunattīstības zemēs.

Protams, ka Piebalga izraudzīšana var arī nozīmēt, ka attīstības sadarbība ir zaudējusi savu atraktivitāti Barozu acīs, ka viņš šo portfeli piešķir jaunas un attīstības sadarbībā nepieredzējušas valsts pārstāvim. Tomēr tā būtu ārkārtīgi nelabvēlīga un teju vai skaudīga interpretācija. Eiropas Savienība ir un paliks lielākais attīstības donors pasaulē un Piebalga izraudzīšana iespējams nozīmē, ka Latvija beidzot tiks pamanīta arī Trešās pasaules zemēs.
Atliek tikai vēlēt komisāram veiksim darbā!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (16) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Camisetas 10.12.2011 05:20
lo único que según ha comentado le importa más en la vida que el fútbol. De hecho, su amor por el deporte rey es lo único que ha conseguido arrancar a Raúl González del Real Madrid, ya que, como él mismo ha explicado en su parlamento, Camisetas del Madrid 2012 su adiós para marcharse al Schalke 04 alemán responde a las ganas que todavía le quedan de sentirse futbolista, algo que, como él mismo ha dicho, seguirá siendo hasta que el cuerpo se lo permita. Para cuando las pilas se acaben definitivamente, Equipacion del Barcelona Raúl González tendrá un sitio guardado a la derecha de don Alfredo Di Stéfano, que desde hoy ya no vive en solitario en el Olimpo de los Dioses del madridismo porque a su lado se sitúa un Raúl que durante dieciséis temporadas ha sido capaz de bautizar a Camiseta de Real Madrid 2012 uno de los equipos más importantes del mundo con su propio nombre: "Raúl Madrid".Fuente Imagen: Real Madrid.La selección Sub-19 cayó ante Francia en la final del Campeonato de Europa a pesar de que se adelantó por mediación de Rodrigo. En la segunda, el poderío galo pudo con la técnica espa?ola

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

chengb2 23.04.2011 11:31
Cultures globally have utilized amulets in diamond jewelry for deep spiritual purposes. In Egypt, charms are actually utilized not just as symbols of beneficial lot of money and faith, they are actually buried while using lifeless to make certain the real truth that gods would recognize the deceased person within the afterlife. Christians wore charms resembling muskie which means you could possibly decide independently http://www.ukjewellerytiffany.com/ to other people in regards to the precise same faith. Knights from Medieval situations wore amulets being a final result of the real truth they considered this kind of charms would guard them in http://www.ukjewellerytiffany.com/tiffany-bracelets battle.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Elīna 19.04.2011 15:32 www.visidati.lv/aptauja/521872269/
ļoti interesanti raksti!! Būsim pateicīgas, ja bloga autors piedalīsies nelielā aptaujā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

wow gold 05.03.2010 09:21 http://www.power4game.com/

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Louis Vuitton 05.03.2010 09:19 http://www.eluxuryin.com/

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Danute 08.12.2009 20:36
Paldies Pēterim par Latvijai svarīgas un sāpīgas tēmas ierosināšanu un Ingmaram par konkstruktīvu pieeju! Pievienojos viedoklim, ka Eiropas subsīdiju politika ir viens no lielākiem attīstības kavēkļiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ieva B. 29.11.2009 19:02
Piekritu Ingmaram, ka attistibas sadarbibas jautajumu konteksta pietiktu sakuma pilnigi ar tadu 'sikumu' kaa CAP subsidiju politikas parskatisana. st.c., pirms si portfela pieskirsanas klejoja baumas, ka Piebalgam, iespejams, varetu tikt piedavats lauksaimniecibas komisara portfelis. tas nekas, ka lauksaimniecibas portfeli tomer nedabuja, varbut ari no esosha portfela puses var meginat :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kili Ingmaram 29.11.2009 15:35
Par cilvekresursu un kapacitates trukumu nevar nepiekrist....kaa Afrikaa, bet kaa to risinat?

Paldies par info!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ingmars 29.11.2009 13:44
Iestāde ir AIFB institūts (Karlsruhe Institute of Technology) - http://www.aifb.kit.edu/web/Stellenmarkt . Nemāku teikt, kāda tur faktiskā situācija patlaban, jo manis aprakstītā situācija notika pirms pāris gadiem. Bet vakances tur ir joprojām.

Lieta jau tā, ka mēs varam vecāko kursu datoriķu studentus sagatavot - lai viņiem būtu jēga un interesanti pieteikties. Reizēm mums Rīgā notiek specsemināri par Semantic Web tēmām (Raiņa bulv. 29) - t.i. te nav runa par "aizej tur nezin kur"; Rīgā ir speciālisti, kuri ir ieinteresēti līdzīgā tematikā un gribētu sadarboties un sūtīt studentus. Kuri zina, ka tā ir laba zinātne ar daudz praktiskiem pielietojumiem - piemēram, iespējām taisīt Web portālus, u.c.

Var šo to norakstīt uz nemākulīgu marketingu. Un es neņemšos apgalvot, ka vienmēr un visur interese par studēšanu ārzemēs interese būtu vāja. Bet ir skaidri redzams, ka sakarīgo piedāvājumu mums ir krietni vairāk nekā sakarīgo studentu Latvijas augstskolās.

Mūsu valstī ir ass cilvēkresursu un kapacitātes trūkums... Q.E.D. (ko arī vajadzēja pierādīt).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aivars V.>Pēterim. 29.11.2009 11:11
šitas ks ir provokators,neņem to par pilnu

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

drakons 28.11.2009 22:28
Jāpiekrīt autoram.
Šis amats nozīmē tusēt kopā ar izkurtušu, nabadzībā ieslīgušu valstu elitēm, dzerot šampanieti, malkojot viksiju un uzkožot lašmaizītes un nākošajā rītā uz pohām apmeklēt kādu "veiksmīgu attīstības projektu", piemēram, Ziemeļmarokas nodarbināto sieviešu mikrouzņēmumu, kas ada zeķes no lamu dzijas vai sociālās aprūpes namu Riodežaneiro pilsētas džungļu nomalē, kur veci veči, strebjot apelsību sulu, sit domino.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kili Ingmaram 28.11.2009 21:40
Varat ludzu iedot linku tai Karlsruhei? Paldies!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edgars 28.11.2009 15:10
Porālā ir ar steigu jāievieš reģisrtrēšanās, lai visadi pamuļķi, nevarēu rakstī komentārus citu cilvēku vārdā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ingmars Jumoram 28.11.2009 15:00
Zemākajos līmeņos studē tikai vāciski. Postdoktorantūras pretendentiem savukārt pietiek ar angļu valodu (protams, tai jābūt labai - lai varētu brīvi runāt un rakstīt zinātniskus rakstus). Lai gan - visos līmeņos jau noder vācu valoda vismaz saprašanas līmenī. Vācieši tur nav nekādi lieli patrioti: bieži vien universitātes lektoram visi prezentāciju slaidi ir sarakstīti angliski (lai nevajadzētu neko mainīt, braucot vieslekcijās kaut kur) - toties viņš runā vāciski. Vācu auditorijai vispār patīk, ka ar viņiem runā vāciski - un pāris ārzemnieku dēļ viņi nepielāgosies. Nav jau nekādi somi.

Man vnk. kā 90-tajos gados augstskolu beigušam šķita jocīgi, ka neviens LU bakalauru/maģistru beidzējs nevēlas studēt Vācijā - acīmredzami noderīgas lietas (Web tehnoloģijas, portāli ar semantisko meklēšanu, ģeogrāfiskās informāciju sistēmas, multimēdiju un tālmācības materiāli u.c. - ar kaut ko līdzīgu nodarbojas te pie mums Atis Kapenieks, Guntis Bārzdiņš, Andrejs Spektors - kaut arī viņu problemātika ir mazliet šaurāka).

Bet izrādījās - ka negrib vis neviens.
Un vai cilvēki gribēs braukt uz Āfriku - es arī dziļi šaubos.

Attīstības sadarbībā būtu viena vienkārša un ģeniāla lieta, ko varētu izdarīt: Andris Piebalgs varētu izcīnīt to, ka ES lauksaimniekiem (it īpaši tajās nozarēs, kur viņi ražo kviešus, soju, kukurūzu u.c. "staple" produktus un konkurē ar afrikāņu zemniekiem) atņem lauksaimniecības subsīdijas. Kaut vai pakāpeniski - vairāku gadu laikā.

Tad afrikāņi beidzot varēs nodarboties ar lauksaimniecību (un viņiem nevajadzēs cīnīties ar ES importa produktu dempinga cenām); ES zemnieki varēs ražot interesantākus un veselīgākus produktus vietējam patēriņam. Šobrīd afrikāņi var audzēt banānus un kafijas pupiņas - t.i. tās "staple" kultūras, kuras Eiropā neaug. Skaidrs, ka viņiem ir milzīga konkurence, peļņa niecīga, un viņi tur dzīvo badā. "Fair trade" ir interesanta iniciatīva - bet daudz lielākā mērā "fair trade" būs tad, kad Eiropa beigs nodarboties ar agresīvu dempingu (plus sava iekšējā pārtikas tirgus aizsardzību). Ja marokāņu zemnieks kaut ko var saražot lētāk nekā franču zemnieks, tad man ir vienalga, no kurienes Latvijā importē Cous-cous vai mannā putru. Labāk, lai marokāņu zemnieks paliek dzīvs, nevis bankrotē, brauc uz Eiropu - un tur dedzina automašīnas un terorizē ... tos pašus Francijas pilsoņus, kuri tik viltīgi ir aizsargājuši savu lauksaimniecības produktu tirgu.

Eh. Liekulība ir visa šitā "attīstības sadarbība". Pietiek palasīt dažas vācu, angļu vai amerikāņu avīzes, lai saprastu, ka Eiropas politiķiem patīk cīnīties ar sekām, likt virsū smaržīgu plāksteri tām vainām, ko viņi paši ir radījuši ar savu subsīdiju politiku. Žēlastības dāvanas ir OK; AIDS zāles un mikronutrienti - tas pat ir ļoti apsveicami. Atvainošanās par agrāko gadsimtu vergu tirdzniecību arī ir OK. Bet Āfrikas biznesu nožņaudz nevis žēlastības dāvanu vai atvainošanos trūkums - bet rietumvalstu ekonomikas protekcionisms. It īpaši lauksaimniecībā.

Un ir ļoti žēl, ka Pēteris neizgaismo Eiropas postkoloniālās politikas ēnas puses. Ir labi justies kā donoram, kurš iemet ubaga cepurē kādu latu. Vēl vairāk - ja tie ir veseli 0.34% no iekšzemes kopprodukta. Bet vairs nav tik labi, ja mēs pirms tam to cilvēku esam piekāvuši un aplaupījuši - tā, ka viņš ir kļuvis ubags. Varbūt vajag vispirms beigt aplaupīt, sākt godīgi tirgoties?? Un žēlastības dāvanas pataupīt tiem nedaudzajiem (Somālija, Darfūra, Kongo), kam tās tiešām ir nepieciešamas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 28.11.2009 12:56
Vai arī Karlsruhē studē angliski?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ingmars Balodis 27.11.2009 19:38
Jautājums ir par Latvijas kapacitāti veikt attīstības sadarbības pasākumus? T.i. cik lielas izredzes ir Latvijas speciālistiem pacelt citu valstu tautsaimniecību, ja mums pašiem ar savējo iet tā kā mums iet? Bijušajām koloniālajām lielvarām (Anglijai, Francijai, Spānijai, ASV u.c.) ir pietiekami cilvēkresursu, lai šādi projicētu savu ietekmi pasaulē. Latvijas gadījumā tas var beigties vienkārši ar to, ka talantīgi latviešu jaunieši uz ilgiem gadiem pārcelsies uz dzīvi tālās zemēs - un ne jau latviski viņi tur sazināsies, bet gan angliski, franciski, spāniski... Vai tā nav mūsu cilvēkresursu izniekošana?

Mans jautājums nav tikai retorika. Maniem paziņām Karlsruhe tehniskajā universitātē parādījās vairākas lieliskas studiju vietas, kur vajadzīga sadarbība ar citām ES dalībvalstīm - viņi piedāvā stipendiju, dzīvesvietu, interesantus projektus jaunākajās tehnoloģijās. Cerību spārnots, es izkarināju attiecīgu paziņojumu. Bet tad ievēroju, ka LU Fizmatu fakultātes ziņojumu dēlis ir jau pilns ar visādu stipendiju, apmaiņas programmu, postdoktorantūru utml. piedāvājumiem. Kad es pajautāju studiju programmas direktoram par to, kāda ir atsaucība par visām šīm lieliskajām iespējām bīdīt zinātni ārzemēs - viņi teica, ka pēdējā laikā interese no studentu puses esot minimāla. Jo ikviens jaunietis, kurš ir vēlējies aizbraukt un mācīties vai pastrādāt kaut kur citur, to jau sen ir izdarījis. Palikuši ir tie, kuri nekur negrib braukt. Un tā arī bija - uz manu Karlsruhe piedāvājumu neatsaucās neviens.

Visiem šiem ārzemēs strādāšanas projektiem ir iestājies piesātinājums un pārsātinājums. Vismaz ja runājam par augsti kvalificētiem jauniem cilvēkiem - maģistrantu un doktorantu līmenī.

Tādēļ man šķiet, ka mēs pat varētu kaut kur izkārtot finansējumu un varētu piedāvāt arī attīstības sadarbības projektus, bet --- Kāda būs jauniešu ieinteresētība, ja viņus pat ar studiju iespējām Vācijā ir grūti iekārdināt? Un kāda ir mūsu ieinteresētība veicināt vēl kārtējo veidu, kā braukt prom no mūsu valsts? Turklāt par mūsu pašu naudu.

Citi autora darbi