Atslēgvārdi:

Īrijas sniegtā mācību stunda 0

Sabiedriskās domas veidošana Nicas līguma atbalstītājiem Īrijā izmaksāja 6,63 miljonus eiro. Izskaidrošanas darbs negūlās tikai uz valdības pleciem, bet arī partijām un sabiedriskajām organizācijām, kas tērēja naudu pārliecināšanas kampaņai.

Iesaki citiem:

Īru vēlētāji otrreizējā referendumā ir atbalstījuši Nicas līguma ratifikāciju, 63% ir balsojuši “par” un 37% “pret”. Šis atbalsts ļaus pirmajām desmit kandidātvalstīm, tai skaitā arī Latvijai, pievienoties Eiropas Savienībai (ES) 2004. gadā, Bulgārijai un Rumānijai - 2007. gadā, savukārt Turcija vēl tikai gaida iespējamo pievienošanās datumu. Svētdienas vakara sniegtā atvieglojuma sajūta nomierināja daudzu prātus, lai gan jau iepriekš izskanēja apgalvojums, ka vairākums nobalsos “par”. Pēc 2001. gada jūnija referenduma, kurā piedalījās tikai 34,79% procenti balsstiesīgo, tika atzīts, ka Nicas līguma atbalstītāji nebija pietiekami strādājuši pie informatīvās kampaņas atšķirībā no pretiniekiem, kas to bija veidojuši strukturētāku un plašāku. Tā bija būtiskākā kļūda, kas šoreiz tika labota ar valdības, partiju, masu saziņas līdzekļu, vadošo pētniecības institūtu un nevalstisko organizāciju darbu. Valdības divi galvenie uzdevumi bija veicināt elektorāta aktivitāti un veidot atbalstu Nicas līgumam. Iespējams, šī pieredze var būt pamācoša arī pirms Latvijā gaidāmā referenduma.
Atbalsta veidošana

Atbalsts Nicas līgumam tika veidots, veicot plašu izskaidrošanas darbu ar konferenču, semināru, publisku uzstāšanos, plakātu, informatīvu bukletu un vēstuļu palīdzību, kā arī ar reklāmām televīzijā, radio un kinoteātros. Masu saziņas līdzekļu aktīvā loma kalpoja kā noteicošais ietekmes kanāls, skaidrojot Nicas līguma būtību 1,6 miljonu lielajam elektorātam. Pirms referenduma gan reģionālie, gan centrālie Īrijas laikraksti, televīzijas, radio, īpašas interneta mājas lapas uzrunāja lasītājus, lūdzot izmantot savas demokrātiskās tiesības un aiziet nobalsot. Tika izveidotas telefona līnijas, kur piezvanot vēlētājs varēja uzdot neskaidros jautājumus un atbildi saņemt īpašā televīzijas programmā. Lielākie īru laikraksti The Irish Times un Irish Independent atgādināja lasītājiem, ka ir jābalso “par” Nicas līgumu.

Kā viena no galvenajām mērķa auditorijām tika izvirzīti jaunieši, jo tieši šī elektorāta daļa izrādīja viszemāko aktivitāti pirmajā referendumā. Īpaša mediju stratēģija izcēlās ar kvalitatīviem reklāmas materiāliem un to izvietojumu jauniešu visbiežāk apmeklētajās vietās.

Sabiedriskās domas veidošana organizētājiem izmaksāja 6,63 miljonus eiro. Izskaidrošanas darbs negūlās tikai uz valdības pleciem, kura atvēlēja šim mērķim gandrīz piecus miljonus eiro (valdības informācijas kampaņa izmaksāja 750,000 tūkstošus un referenduma komisijas darbs - 4,2 miljonus eiro). Atbalstu sniedza arī citas organizācijas, kopumā iztērējot 1,68 miljonus eiro. Par piemēru jāmin lielākā partija Fianna Fáil, kura šoreiz atvēlēja aptuveni deviņas reizes lielākus līdzekļus nekā pirms 2001. gada referenduma, lielākā opozīcijas partija Fine Gael, tādas nevalstiskās organizācijas kā Īrijas Alianse Eiropai, Īrijas Eiropas kustība, Īrijas zemnieku apvienība, Eiropas lietu institūts, Dublinas tirdzniecības kamera u.c. Galvenie politiskie un ekonomiskie argumenti, kuri dominēja Nicas atbalstītāju lozungos, saistījās ar ES paplašināšanos. Tika izteikts aicinājums atcerēties par tām nācijām, kuras cer pievienoties ES un padomāt par valsts ekonomiskajām interesēm un ietekmi Eiropā. Lai veicinātu “pareizo balsojumu” valdība pievienoja referendumam papildus pantu par izmaiņām konstitūcijā. Tādējādi “par” balss reizē nozīmēja atbalstu izmaiņām, kas pasargās Īrijas neitralitāti. Īrijas premjerministrs Bertijs Aherns, kuru Nicas līguma jautājumā atbalstīja visas Īrijas lielākās partijas un katoļu baznīca, pirms referenduma uzrunā sacīja: “Es ceru, ka Īrijas cilvēki atbalstīs Nicas līgumu, un es ceru, ka viņi saskata tā nozīmi. Tas mums ir svarīgi nacionālā ziņā. Nicas līgums ir būtisks mūsu pašreizējai ekonomiskajai situācijai un tai nozīmīgajai lomai, ko mēs ieņemam Eiropā. Un vēl būtiskāks tas ir kandidātvalstīm, kuras vēlas pievienoties.”
Pretargumenti

Argumentu Nicas līguma pretiniekiem ir tikpat daudz kā atbalstītājiem. Apvienības “Nacionālā platforma”, Sinn Fein, Zaļo, Sociālistu, Strādnieku partijas, kā arī nevalstisko organizāciju viens no būtiskākajiem argumentiem ir, ka līgums neesot par paplašināšanos, bet gan par padziļinātu ES ar pārāk koncentrētu varas mehānismu Briseles rokās. Tika minēti arī argumenti par Austrumeiropas strādnieku iespējamo migrāciju, draudiem Īrijas militārajai neitralitātei, finansējuma un ārvalstu investīciju samazinājumu līdz ar desmit nabadzīgāku valstu uzņemšanu. Jāatceras, ka Īrija ir viena no Eiropas deviņdesmito gadu visstraujāk augošajām ekonomikām, ko veicināja pēdējā desmitgadē no ES saņemtie 14 miljardi dolāru un ASV investīcijas.

Īrijas sniegtā mācību stunda ir ļoti vērtīga gan ES, gan arī desmit kandidātvalstīm, kuras ne mazāk satraukti gaidīja īru atbildi. Latvijai, kura ir viena no viseiroskeptiskākajām valstīm, būtu lietderīgi mācīties no īru kļūdām. Šī pieredze rāda, ka nav jāizgudro kaut kas jauns un īpašs, lai ietekmētu elektorātu. Atmaksājas labi un stratēģiski pareizi plānota kampaņa, kura izmanto tos sabiedriskās domas ietekmes kanālus, kurus zinām jau no mācību grāmatām.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733