Atslēgvārdi:

Irāka (2). Mazo valstu interese starptautiskajā tiesiskajā kārtībā 17

ANO Statūti nekur nenosaka, ka, ja valsts neievēro juridiski saistošu rezolūciju, tas dod citām valstīm tiesības tai uzbrukt. Iebrukums Irākā ir nelikumīgs un to valstu nostāja, kas oficiāli atbalsta militārās darbības Irākā bez ANO Drošības Padomes rezolūcijas, arī ir nelikumīga.

Iesaki citiem:

Kopš mana pirmā raksta par Irākas krīzes juridiski politiskiem aspektiem,[1] ir sācies karš. 19. martā vēlu vakarā Latvijas Saeima pieņēma lēmumu par atbalstu ANO Drošības Padomes (DP) rezolūcijas Nr. 1441 izpildei, bet naktī ASV un Lielbritānijas bruņotie spēki izšāva pirmās raķetes uz Bagdādi. Latvijas nostāja, kā arī jautājums par amerikāņu un britu bruņoto darbību likumību ir izraisījuši asas diskusijas. Dažādas amatpersonas un eksperti ir izvirzījuši tēzes, pierādot notiekošā pareizību. Šis raksts ir turpinājums februārī publicētajam un šeit netiks atkārtots jau iepriekš skaidrotais spēka lietošanas aizliegums un atsevišķie izņēmumi, ko nosaka ANO Statūti. Šajā rakstā es apskatīšu galvenās tēzes, kas ir izkristalizējušās pēdējo dienu diskusijā.


1.tēze. ANO DP rezolūcija Nr. 1441 kopā ar citām ANO DP rezolūcijām, kas tika pieņemtas vēl Kuveitas kara laikā un tā rezultātā, ir likumīgs pamats bruņotam iebrukumam Irākā.

Pirmkārt, jāuzsver, ka ASV un Lielbritānijas centieni attaisnot savus lēmumus un darbības ar spēkā esošām ANO rezolūcijām rāda, ka pat šīs valstis dotu priekšroku ANO pilnvarojumam, uzbrūkot Irākai. Lai cik “baltiem diegiem šūta” būtu šī atsaukšanās uz minētajā rezolūcijām, tomēr, līdzīgi kā Kosovas krīzes laikā, visi lūkojas pēc spēka lietošanas leģitimizācijas ANO.

Pamatjautājums tomēr ir, vai rezolūcijā Nr. 1441 konstatētais materiālais starptautisko pienākumu pārkāpums no Irākas puses sniedz automātiskas tiesības ASV un Lielbritānijai lietot spēku pret šo valsti? Citiem vārdiem, vai starptautiskās tiesības pieļauj, ka pret Irāku, kas pārkāpj juridiski saistošu DP rezolūciju, tiek pielietots militārs spēks bez atsevišķa DP pilnvarojuma?

ASV un Lielbritānija nesaka, ka rezolūcija Nr. 1441 nosaka šādu scenāriju. Papildus šai rezolūcijai abas valstis balstās arī uz rezolūcijām Nr. 678 un Nr. 687, kas deva pilnvaru ar militāru spēku padzīt Irākas armiju no Kuveitas. Šai loģikai ir vairākas problēmas. Kuveitas aneksijas kontekstā 1990./91. gadā ANO DP tik tiešām pieņēma virkni rezolūciju, konstatējot starptautiskā miera pārkāpumu un agresijas esamību. Redzot, ka Irāka turpina Kuveitas aneksiju pretrunā šīm rezolūcijām, ANO DP pilnvaroja dalībvalstis lietot spēku, lai atjaunotu likumīgo valdību Kuveitā. Pēc šī kara Irākas pienākums bija atbruņoties, bet ANO apņēmās garantēt robežas reģionā.[2] Irākas atbruņošanas vēsture ir ilga, to raksturo pārtraukumi un daudzas ANO DP rezolūcijas attiecībā uz humanitāro palīdzību Irākas tautai, jo Irāka vēl kopš Kuveitas kara ir pakļauta naftas embargo. Šo rezolūciju pastāvīga iezīme ir apliecinājums Irākas teritoriālai integritātei un suverenitātei.[3] Rezolūcija Nr. 687 jau 1991. gadā noteica, ka dalībvalstis izbeidz savu militāro klātbūtni Irākā, kad kontrole pār demilitarizēto zonu ir izveidota.[4] Interesanti, ka pat 1998. gadā, kad Irāka padzina ANO inspektorus, ANO DP apliecināja respektu pret tās teritoriālo integritāti.[5]

Irākas jautājuma vēsture rāda, ka ANO turpināja strādāt ar šo problēmu, ievērojot Statūtu principus. ANO Statūti nekur nenosaka, ka, ja valsts neievēro juridiski saistošu rezolūciju, tas dod citām valstīm tiesības šai valstij uzbrukt.[6] Jebkurā gadījumā atbilstoši ANO Statūtu 39. pantam DP ir jākonstatē, ka šādas rezolūcijas pārkāpums apdraud starptautisko mieru, lai varētu pilnvarot dalībvalstis pielietot spēku, atjaunojot mieru, kā to varēja redzēt Kuveitas krīzes situācijā.[7]

Nedz ASV, nedz Lielbritānijai nav pilnvaru individuālā kārtā konstatēt, ka Irāka apdraud starptautisko mieru. Abas valstis to var darīt ar DP starpniecību. Abas to apzinās, jo līdz pēdējam mirklim tās centās piedabūt DP pieņemt otro rezolūciju Irākas jautājumā, un arī patreiz notiek sarunas par iespējamo nākamo DP rezolūciju sakarā ar iespējamām miera atjaunošanas operācijām Irākā. Var paredzēt, ka nākamās rezolūcijas pieņemšana nebūs vienkārša, jo, līdzīgi kā Kosovas krīzē, valstis var mēģināt leģitimēt iebrukumu Irākā post factum.[8]

Uz iebrukuma brīdi DP netika konstatējusi, ka stadija, kurā atradās Irākas atbruņošanās process, apdraud starptautisko mieru. Līdz ar to iebrukums Irākā ir nelikumīgs. Ja tomēr ASV un Lielbritāniju atbalstītu pasaules valstu absolūtais vairākums, tad šim iebrukumam būtu vismaz zināma leģitimitāte, tomēr šāda koalīcija netika izveidota.


2. tēze. ASV un Lielbritānija izmanto pašaizsardzības iespējas, kuras nosaka ANO Statūtu 51. pants.

Jākonstatē, ka nedz ASV, nedz Lielbritānija gan nepiesauc šo argumentu, bet Latvijā tas ir izskanējis. Kādos gadījumos valstis var lietot pašaizsardzības tiesības? Statūtu tekstā ir precīzi noteikts – ja “notiek bruņots uzbrukums” pret valsti, tā var izmantot minētās tiesības, kā tas notika 11. septembra uzbrukumu gadījumā. Izmantojot šīs tiesības, ir jāinformē ANO DP, ko ASV arī darīja pēc 11. septembra.[9] Mirklī, kad DP sāk nodarboties ar konkrēto krīzi, valstij ir jāpārtrauc pašaizsardzības pasākumi. Pašaizsardzības pasākumiem vienmēr ir jābūt proporcionāliem.

Irāka nav uzbrukusi nedz ASV, nedz Lielbritānijai. Ja arī argumentētu, ka Irāka ir saistīta ar Bin Ladena organizāciju, pierādījumi šim argumentam nav likti priekšā, turklāt rodas jautājums par kara kā izvēlētā līdzekļa proporcionalitāti.

ANO Statūtu 51. pants neparedz preventīvo pašaizsardzību. Preventīvās pašaizsardzības teoriju aukstā kara gados proponēja gan ASV, gan PSRS, attaisnojot intervences citās valstīs. Taču bija skaidrs, ka abas valsti pārkāpa starptautiskās tiesības. Nedomāju, ka mazu valstu interesēs ir atbalstīt šo teoriju vai politiku. Latvijas vēsture ir spilgts piemērs, pie kā tas var novest.

Atšķirībā no nacionālajām tiesībām un to tiesībsargājošām instancēm, starptautiskās tiesības balstās uz valstu godaprātu un labo gribu ievērot pasaules tiesisko kārtību. Tāpēc kopš ANO izveidošanas ir bijuši salīdzinoši daudzi Statūtu un citu starptautisko tiesību normu un principu pārkāpumi, par kuriem atbildīgas ir valstis to valdību personā. Taču tas nenozīmē, ka starptautiskās tiesības neeksistē vai tās var ignorēt. Mēs taču nesakām, ka krimināllikums ir jāaizmirst, jo valstī ir daudz kriminālnodarījumu. Vairākumā gadījumu starptautiskās tiesības tomēr ir nodrošinājušas kārtību un sekmējušas pasaules virzību.


3.tēze. ANO ir bezspēcīga novērst draudus mieram. Valstīm (Latvijai) pašām ir aktīvi jāiestājas starptautiskā miera uzturēšanā.

Kas ir ANO? To veido valstis. Ja ANO nav savu uzdevumu augstumos, vainojamas ir dalībvalstis. Līdzīgi kā ar Latvijas diskusijā bieži piesaukto Tautu Savienību. Jā, tā nespēja novērst 1938. gada Minhenes līgumu un Otro pasaules karu. Kāpēc? Vai Tautu Savienības dalībvalsti to reāli vēlējās? Kāpēc ASV nemaz nekļuva par Tautu Savienības dalībvalsti?

Gan starptautisko tiesību teorijā, gan starptautisko attiecību teorijā (institucionālā teorija) ir sen jau konstatēts, ka valstu darbības ievietošana institucionālos rāmjos ierobežo to darbības brīvību un jebkurā gadījumā maina šo darbību raksturu. Vienlaikus tieši starptautisko attiecību institucionalizēšana ir ļāvusi nostiprināt starptautisko tiesisko kārtību pēc Otrā pasaules kara un pat zināmu stabilitāti aukstā kara apstākļos. Jājautā, kāpēc, piemēram, ASV visnelabprātāk iesaistās starptautiskajās institūcijās un līgumos, kur ir paredzēti monitoringa mehānismi?

Nav šaubu, ka starptautisko tiesību un institūciju sistēma, arī ANO, darbosies tik efektīvi, cik valstis to vēlēsies. Kā pierāda Latvijas darbošanās Irākas krīzes kontekstā arī maza valsts ar savu iniciatīvu var ietekmēt starptautiskos procesus. Ja valstis, ieskaitot Latviju, nevēlas, lai ANO ir spēcīga, tad tā arī notiks. Nav korekti atraut ANO kā kaut ko pašu par sevi pastāvošu no dalībvalstu lēmumiem un darbībām.

Jautājums ir: vai ASV tik tiešām izsmēla visas iespējas izveidot pasaules koalīciju un iegūt ANO DP pilnvaru darbībām Irākā? Vai arī patreizējās administrācijas lēmums karot ar Irāku būtībā jau bija paredzams kopš zināma laika un tam nav nekāda sakara ar ANO spēju vai nespējā kaut ko mainīt šajā situācijā? To, ka ANO turpina būt svarīga instance pasaules kārtībā, tomēr pierāda jau pieminētā ASV un Lielbritānijas cenšanās pamatot karu, balstoties ANO rezolūcijās.


4.tēze. Pēc kara Irākā pasaule un Latvija būs labāka, stabilāka un drošāka.

Par Huseina režīma brutālo raksturu un bīstamību neviens nav jāpārliecina. Jācer, ka karš pirmām kārtām atnesīs brīvību Irākas tautai. Pilnīgi iespējams, ka Irākas tauta pateiksies ASV un Lielbritānijas bruņotajiem spēkiem par atbrīvošanu, jo, kā uzsver ASV armijas vadība, ASV neplāno nevienu okupēt, bet gan vēlas atbrīvot.[10]

Tomēr, ko Irākas precedents nozīmē pasaules tiesiskai kārtībai un valstu attiecībām? Lielākā bīstamība ir tā, ka, pamatojoties uz šo precedentu, citas valstis varētu mēģināt piemērot spēku divpusējās valstu attiecībās bez ANO DP pilnvarojuma. Pēc dažu informācijas aģentūru ziņām Turcija jau nedēļas nogalē it kā mēģina izmantot šo pavērušos iespēju - atsaucoties uz kurdu “teroristiem”, tās karaspēks it kā šķērsojis Irākas robežu.[11] Tik pat labi Krievija varētu argumentēt, ka “čečenu teroristi” uzturas Gruzijā vai, teiksim, Lietuvā, bet tā kā ANO DP neko nevar izdarīt, tad Krievija vienpusēji apkaros draudus pasaules mieram. Vai šādu argumentu un scenāriju iespējamības pieaugums padara pasauli drošāku?

Tas, ka ASV un Lielbritānija tomēr cenšas pievilkt kaut kādus ANO lēmumus, lai pamatotu savu darbību likumību, vieš cerību, ka Irākas karš nav pārvilcis svītru pāri ANO un juridiskajiem principiem, uz kuriem balstās mūsdienu pasaule. Tomēr tas, ka šodien ir jāpūlas skaidrot, ka nekas jau tiesiskajā kartībā nav izmainīts vai apdraudēts, nedod pamatu vienkāršam apgalvojumam, ka pasaule ir kļuvusi drošāka un stabilāka.


5.tēze. Latvijas Saeimas lēmums ir loģisks turpinājums Latvijas nostājai Irākas jautājumā un tas ir likumīgs.

Komentējot pirmo tēzi, tika konstatēts, ka ASV un Lielbritānijas militārās darbības ir nelikumīgas. To valstu nostāja, kas oficiāli atbalsta militārās darbības Irākā bez ANO DP rezolūcijas, arī ir nelikumīga. Diemžēl Latvija ir to valstu vidū, kas savu atbalstu ir paudusi pretrunā ANO Statūtiem. Vai Saeimas lēmums ir kaut ko grozījis šajā situācijā?

Saeimas lēmums runā par “atbalstu” rezolūcijas Nr. 1441 izpildei. Formulējums ir savdabīgs, jo Latvijai kā ANO dalībvalstij ANO Statūtu 7. nodaļas ietvaros pieņemtās rezolūcijas ir juridiski obligātas, tātad arī šī rezolūcija ir jāpilda. Tāpēc ir nepieciešams ļoti uzmanīgi izlasīt, ko šī rezolūcija nosaka. Rezolūcijas 10. punkts lūdz visām ANO dalībvalstīm pilnībā atbalstīt ANO ieroču inspektorus viņu mandāta īstenošanā un sniegt valstu ziņā esošo informāciju par Irākas mēģinājumiem iegūt materiālus aizliegto ieroču ražošanai.

Tā kā juridiski saistošās starptautisko tiesību normas veido Latvijas tiesību sistēmu bez jebkādas nepieciešamības tās īpaši inkorporēt,[12] ir skaidrs, ka minētās rezolūcijas 10. punkts ir tieši saistošs bez jebkāda likuma vai lēmuma nepieciešamības.

Ja tomēr runa ir par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskās operācijās, tad atbilstoši likumam Latvijas bruņotie spēki piedalās starptautiskās operācijās “pēc to starptautisko organizāciju rezolūcijas, rekomendācijas vai lūguma, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika vai ar kurām sadarbojas Latvijas Republika, kā arī pēc Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalsts lūguma”.[13] Šādas rezolūcijas, rekomendācijas vai lūguma šobrīd nav, jo neviena starptautiska organizācija pagaidām nav kvalificējusi Irākas krīzi par starptautisku miera uzturēšanas situāciju.[14] Līdz ar to Saeimas lēmuma juridiskais pamats tā pieņemšanas mirklī rada daudz jautājumu.

Nobeiguma komentāra vietā vēlos uzrunāt tos, kas ir izteikušies skeptiski par starptautisko tiesību lomu valstu reālpolitikā. Ir izskanējis, ka starptautiskās tiesības nav pasargājušas Baltijas valstis agrāk un, ka ir laiks nostāties kādas lielvaras pusē, jo tikai šāda izvēle var garantēt Latvijas drošību. Ja reālpolitikai vienmēr un visur būtu gala vārds, tad Baltijas valstu okupācijas laikā praktizētā neatzīšanas politika būtu izkūpējis jau pēc divdesmit okupācijas gadiem. Tikpat neiedomājama būtu Baltijas valstu prasība tās uzskatīt par “vecām” valstīm, nevis PSRS pēctecēm. Citiem vārdiem, tieši Baltijas valstis ir lielu pateicību parādā starptautiskām tiesībām un piemēru uzskaitījumu varētu turpināt.

Starptautisko tiesību sistēma un process ir komplicēts, niansēts un ne vienmēr satur vienkāršus risinājumus. Daļēji tāpēc, ka galvenie spēlētāji un tiesību īstenotāji ir valstis. Tik tiešām, politikai ir nopietna loma starptautisko tiesību procesā, bet šī mijiedarbība ir abpusēja. Apgalvojums, ka starpvalstu attiecībās juridiskās lietas traucē un, ka jādod taču vieta “īstai” politikai, nav retums valdību retorikā. To, cik šāda attieksme pret tiesiskiem ietvariem var būt politiski tuvredzīga parāda kaut vai Latvijas diskusijā piesauktais 1938. gada Minhenas līgums. Pasaules gadsimtiem ilgā prakse rāda, ka priekšrakstu trūkums jeb anarhija nedz valstu attiecībās, nedz valstu iekšienē nenes neko labu, īpaši sabiedrības vājākajiem. Visiem vienādas balsstiesības var nodrošināt tikai likums un atbilstoši izveidotas institūcijas. Latvijai, kas ir pieredzējusi likuma un institūciju trūkumu, ir, manuprāt, īpaša atbildība attiecībā pret šīm vērtībām. Neviens jau nesaka, ka ASV pilnīgi un galīgi nerespektē šīs vērtības, bet bīstamība ir tajā, ka šodien tā ir ASV, bet rīt kāda cita vara, kura var nebūt tik demokrātiska. Bilaterālisms ir bijis un paliek bīstams pasaules kārtībai. Īpaši bīstams tas ir mazām valstīm, jo vismaz starptautisko institūciju ietvaros katram ir viena balss.
_______________________________

[1] Skat. ”Irāka. Par ko notiek izvēle?” publicēts politika.lv 04.02.2003.

[2] Skat. 4. punkts, ANO DP rezolūcija Nr. 687 (1991).

[3] Skat. piemēram, ANO DP rezolūciju Nr. 1454 (2002).

[4] Skat. 6. punkts, rezolūcija Nr. 687.

[5] Skat. ANO DP rezolūciju Nr. 1205 (1998).

[6] Ja, protams, tas nav radījis pamatu izmantot pašaizsardzības iespējas.

[7] 39. pants nosaka: “Drošības Padome nosaka draudu mieram, miera pārkāpuma vai agresijas akta esamību un pieņem rekomendācijas vai lemj par pasākumiem atbilstoši 41. un 42. pantiem, lai uzturētu vai atjaunotu starptautisko mieru un drošību” (autores tulkojums).

[8] ES Briseles tikšanās reizē nedēļas nogalē Blērs šo jautājumu pacēla, bet Širaks noraidīja, sakot, ka DP neliģitimēs iebrukumu Irākā. Tā kā var gaidīt, ka nākamās DP rezolūcijas pieņemšana nebūs vienkārša. Skat. “Blair-Chirac quarrel rages on at EU summit”, International Herald Tribune, 22 – 23 March 2003, p. 1, 4.

[9] Skat. ANO DP rezolūciju Nr. 1368 (2001).

[10] Jautājums par naftas resursu sadali un vai vietējiem būs pieeja šiem resursiem pēc kara gan paliek.

[11] Skat. International Herald Tribune, 23 – 24 March 2003.

[12] Skat. I. Ziemele, “Starptautiskās tiesības Latvijas tiesību sistēmā un tiesu un administratīvajā praksē”, grām. Cilvēktiesību īstenošana Latvijā: tiesa un administratīvais process, Rīga: LU Cilvēktiesību institūts, 1998, 18. – 49. lpp.

[13] Skat. 1. pants, Likums par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskās operācijās, Latvijas Vēstnesis, Nr. 30, 25.02.1995.

[14] Situācija gan attīstās strauji. ANO Ģenerālsekretārs jau ir izteicis satraukumu par humanitāro situāciju Irākā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (17) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 21.06.2003 14:46
Biedri!

Tagad mums ir iespēja novērtēt notikumus-"post faktum".Kā tad ir ar tiem bīstamajiem Irākas ieročiem,pardon , amerikāņu,ko tie savulaik par smuku naudu pārdeva Irākai(tad kad Huseins bija "labs")?Ziemeles kundzes raksts ir pamatots,tas rada tāļakejošus secinājumus.Piemēram-šobrid starptautiskās tiesību normas tiek pielietotas dialektiski-ja ir kāds slikts biedrs,ko konkrēti šajā bri'di vajag novākt-tak spēkā ir vienas normas,ja biedrs ir labs -tad jāpielieto citas tiesību normas.Kamdeļ smēre't papīrus,ja tiem likumiem nav pielietojuma?

Ziemeles kundzei nākas saskarties ar oponentiem.tas ir labi,tas tuvina mūs komunisma uzvarai pasaules mērogā,bet galīga uzvara ir tikai šāda..Nākas gan viņai saskarties arī ar tādiem ,kas objektīvi parvērtušies par amerikāņū imperiālistu roklaižām. Mums pašiem ir savas intereses biedri!!! Bet ir tādi kuriem uz mūsu interesēm nospļauties,kuri aizstāv svešu imperiālistu intereses. Tie ir slikti biedri,nāks stunda,un viņi to nožēlos,un mēs vinīem piedosim.Bet tik un tā sodišim.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jepifanijs Slavineck 22.04.2003 13:40
Pilnīgi ticu viņai, ka viņa grib mums visu labāko.

Nu ja, nu ja. Ka tad. Minhenas konference Cemberlens un Daladje veleja labu Cehoslovakijai, cehiem un slovakiem. 1939. gada 23. augusta Molotovs un Ribbentropps veleja visu labako visu attiecigo Austrumeiropas valstu pilsoniem. Jaltas un Teheranas konferencu dalibnieki, ticiet man, ari sirdi veleja visu to labako Baltijas tautam. Un Zviedrijas premjers Pers Albins Hanssons, uzstadamies Riksdaga 1945. gada 23. novembri, ari veleja visu to labako latviesu legionariem, kurus vina valdiba gatavojas izdot Padomju Savienibai (palasiet kaut vai vina uzstasanas tekstu). Secinajums : cels uz elli ir izbrugets ar labiem nodomiem.

Attieciba uz I.Z.varu iedomaties tris variantus :

1. Sliktakais variants (man par to pat domat negribas). Vina lieliski zina par tiem sausmigajiem liku kalniem, par Sadama asins darbiem, ko tik trapigi aprakstija ieprieksejais autors, ‘Trader’, bet uzskata, ka kamer ANO DP nav iebildusi, viss ir kartiba un, ja Krievija un Kina saka ne, tad ne. Tad tas pavisam nerunatu vinai par labu, jo tad es butu spiests teikt, ka vina ir salta un bez sirdiga cinike, tipisks musu amoralo un apokaliptisko laiku cilveks, kas spej aukstasinigi lukoties uz citu navi un ciesanam (kamer, nedod Dievs !, pati vai pasas gimene nav skarta) un attaisnot vai neieverot tas (nu ja, protams, arabiem un kurdiem ir nedaudz tumsaka ada neka mums, bet vini tik un ta ir tadi pasi cilveki ar savam bedam un priekiem). Bet es loti, loti, loti ceru, ka tas ta nav, jo tik launa vina tacu nemaz neizskatas.

2. Labakais variants. Vina neko nezina par Sadama sausmu darbiem, par gazetajiem kurdiem, un naivi doma, ka tas ir vienkarsi ‘citads’ prezidents (kulturrelativistu milotais termins), ar citadu valdisanas stilu. Tad no morales viedokla tas ir neizmerojami labak, bet tas nozime, ka vina neseko starptautiskajai aktualitatei. Ka tad var vel macit citus, kaut ko pasniegt starptautiskaja joma ?

3. Vienkarsakais variants. Raksts atspogulo nevis autores personisko poziciju, bet vienkarsi ir tads, ka tagad izdevigi Zviedrijas politiskaja gaisotne (un daudzas citas valstis).

Es loti ceru, ka pareizais variants ir 2 vai 3, un nevis 1.

Bet, apvainoties, domāju, ka viņa gan varētu, un manu prāt pamatoti! Mums nav tiesības viņai personiski uzbrukt!!

Ja cilveks (laicigs) uzdrikstas ‘apvainoties’ par to, ka garigas kartas parstavis vinam aizrada par amoralitati, tad jo sliktak sim cilvekam. Vai Jus esat lasijis Ekumenisko koncilu ( ta laikam tas latviski saucas) nolemumus ? Vai zinat, kas ir paklausiba (‘POSLUSHANIE’) ?

Cits mazs jautājums -- apsveicat "jūsu prezidenti" -- laikam ko nesaprotu!? Bet laikam viņa nav Br. E. prezidente? Var jau būt, ka ari nav... ???

Divas piezimes :

1. Pirmkart, vai tad es teicu ‘apsveicu’ ? Es teicu : ‘Lai Dievs sveti jusu prezidenti’. Re, re ! Skat, skat ! Jus pat speciali parfrazejat manis teikto, lai tas neizskatitos ‘nepolitkorekts’. Tada ir ta liberalisma maciba… Es loti labi pazistu so tendenci musu apokaliptiskajos laikos.

2. Ja, diemzel, ta nav mana prezidente (bet cikk labi butu, ja butu). Mans prezidents ir V.V. Putins. Es tacu teicu, ka esmu krievs no Krievijas (mana vecmamina gan bija latviete, un vina man iemacija to valodu, pec tam es studeju latviesu filologiju, bet valoda man vel ir ar daudzam kludam, par ko ludzu atvainot).

Par "jaunpagāne-druide" --- ??? So what!!?? Vai tam ir jeb kādas nozīmes?? Hmmm... laikam atkal kautko palaižu garām.

Piedodiet, tass pareizais vards ir ‘DIEVTURE’ – es to biju aizmirsis. Bet es nevaru galvot, man vienkarsi viens Maskavas Partiarhata cilveks to teica, ka vina IT KA esot dievture vai vismaz atbalsta vinus. Bet – velreiz – es drosi nezinu un dzili atvainojos vinai, ja vina tomer nav dievture.

Kada nozime ? Nu nesakiet, ka Jus nezinat, kadas sekas ir tam, ka cilveks ir pagans un pieludz elkus ! Bet es loti ceru, ka uz jusu prezidenti tas neattiecas un tas virs smagi kludijas.

Grecigais Jepifanijs

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Roberts Dambergs 19.04.2003 18:04
Sveicieni Br. Jepifanijam!

Paldies par piedalīšanos.

Pāris mazi punktiņi.

Laikam no manis agrāk rakstītā būs skaidrs, ka Br. E. un manas domas maz atšķirās politikā.

Tomēr, nekādā gadienā negribu, ka Ziemeles jaunkundze no mums nobīstās, un atstāj sarunu. Ka nobītos laikam gan man nav ko baidīties... apsveicu viņas drosmi izteikt savas domas, un rosmi uzrakstīt rakstu(s!!). Tas paņem vairāk nekā laiku vien... ari zināšanas, un rūpes par to kas pasaulē notiek. Bet, apvainoties, domāju, ka viņa gan varētu, un manu prāt pamatoti! Mums nav tiesības viņai personiski uzbrukt!! Nedarīsim to! Tas nav tikai nepieklājīgi, bet nu, kā lai saka... "anti-demokrātiski". Demokrātija viņai dziļi rūp, tas ir skaidrs... un to saku pilnīgi sirsnīgi! Pilnīgi ticu viņai, ka viņa grib mums visu labāko. Un, gribu ar viņu tālāk padebatēt par to kā drošāk nonākt pie demokrātijas. Nepiedalīšos pie jeb kāda personiska uzbrukuma, ne pret viņu, ne pret citiem, ja mūsu domas atšķirās.

"I will defend to my death the right for you to be wrong!" ... well, that's the general thought.

Debatēsim, bet cilvēciski. Ar šprunguļiem pa pakausi viņiem 'patiesību' neiedzīsim. Lūgšu atturību no personiskiem uzbrukumiem. Runāsim par lietu, neviss par kāda autora personiskām (it kā) trūcībām.

******

Cits mazs jautājums -- apsveicat "jūsu prezidenti" -- laikam ko nesaprotu!? Bet laikam viņa nav Br. E. prezidente? Var jau būt, ka ari nav... ???

Piebiedršos -- apsveicu mūsu prezidenti... drosmīgs cilvēks! Erudīts cilvēks! Uzklausīsim viņu.

******

Par "jaunpagāne-druide" --- ??? So what!!?? Vai tam ir jeb kādas nozīmes?? Hmmm... laikam atkal kautko palaižu garām.

******

Lūdzu iecietību!

Priecīgas Lieldienas visiem!

Roberts Dambergs, Halifaksā, Jaunskotijā, Kanādā 19.aprilī, 2003.g.





Laimīgas Lieldienas!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jepifanijs Slavineck 17.04.2003 20:27
Nu es, grecigais Jepifanijs, tacu teicu : meitene rakstija tiru un skaidru pasutijuma rakstu. Es pilnigi pievienojos ieprieksejam rakstitajam, kas butiba man ‘iznema vardus no mutes’, ta ka man ir maz ko piebilst.

Ne jau idealo modeli velas Ziemeles jaunkundze, ne jau idealo. Idealais modelis, ka laicigas lietas dzive kartojamas, ir aprakstits 19.gs krievu mistiku gramatas, bet tas jau Ziemele, es domaju, nepazist.

Ziemele vienkarsi ar kaut kadiem klisejiskiem izteicieniem aizstav ‘status quo’, kas loti patik vinas maizes teviem. Kura valsti vina strada ? Kur atrodas Lunda ? – Pareizi ! Un ka tad si valsts uzvedas starptautiskaja arena ?

1) Kadu poziciju si valsts ienema II Pasaules kara ?

2) Ko sis valsts iestades izdarija ar latviesu legionariem pec kara ?

3) Kada bija auksta kara gados tas oficiala nostaja jautajuma par Latvijas okupaciju ?

4) Kura puse aukstaja kara nostajas Palme ? Un socdemi vispar ?

5) Ko si valsts teica par ASV militaro operaciju Vjetnama ?

6) Vai tiesam tadi devumi ka Nottebohm Spriedums, Greta Garbo, zviedru galds un Nobela premija atsver 1.-5. punktos konstateto ?

No ko, Ziemeles kundze, nepietiek erudicijas atbildet uz siem jautajumiem, ko ? Klusejat ? Ka mes, krievi, sakam : to-to zhe !

Vispar es esmu sokets un neizsakami sasutis par sis meitenes cinismu (luk, luk, pedejo 10 g sekularas, darviniskas audzinasanas augli !). Ar Stalina lidzdalibu izveidota ANO tik vien mak, ka kusli smaidit un noraudzities, ka diktatori taisa asins pirti dazadas pasaules malas (kas notika Srebrenica 1995. g, visu darga Ziemele, a?) Bet tas, luk, esot normali, atbilst starptautiskajam tiesibam. Apspiestas tautas, asinu jura, izkamejusi berni ar bada pieputusiem vederiniem, liku kaudzes, massu kapi, gazes nobendeti ciemati… Kadas valsts parstave ir ANO Cilvektiesibu komitejas vaditaja ? Kadu lemumu aizvakar si komiteja pienema par Cecnju ? Pietiek, ka viens no ‘pastavigajiem’ ANO DP (piemeram, Maoistu Kina) uzliek veto, lai neko nevaretu padarit vairak par tuksu plurkstesanu. Luk, kad ASV tas apnik, vini iejaucas un ieved kartibu (ka tas bija ar Slobodanu). Nu ka gan ta meitene nesaprot, ka pasreizejais ANO mehanisms, radits pec kara paniskas bailes no kodolbumbas, ir tiesi ka radits tam, lai dazada kalibra tirani un bendes justos komfortabli. Tatad tas vai nu kardinali jareforme (kas ir labakais variants), vai jasuta pie ta tumsas valdnieka, kuru saja svetaja laika varda negribu saukt. Kas tas par tiesibam, kas ir kardinala pretruna ar taisnigumu, ko ? Vai tas nav jasuta, ka jus latviesi sakat, tris majas talak un jabuve pilnigi jauna tiesiska kartiba ?

Starp citu : Jus sava raksta teicat, ka pasreizejo situaciju nevar salidzinat ar Minhenu un Naciju Ligas sabrukumu, bet nepateicat kapec nevar salidzinat. Ko, atkal erudicijas trukst ?

Ineta (piedodiet, ka saucu Jus varda, es esmu muks (inoks), daudz vecaks par Jums, es varu Jums dot padomus). Mani Jusu cinisms sarugtinaja. Jus sezat tur sava Lunda un nezinat, ka gaja Irakas tautai, un ka vel joprojam gadiem ilgi ietu, ja tadi ka Jus butu pie teiksanas. Varu saderet, ka Jusu prieksgajeji tapat sedeja, dzera kafiju un lamaja ASV, kad ta iegaja Vjetnama. Un laikam priecajas, neliesi, kad ASV bija spiesta aiziet, un kad nakamaja diena Saigona iebruka satracinata komunistu lavina un sarikoja tadu asins pirti, ka maz nelikas. Jus tad vel bijat mazina, bet es to labi atceros. Jums, meitin, vienkarsi dzives piredzes trukst, jus esat par jaunu, tapec ari rakstat tadus rakstus.

Br. Jepifanijs

P.S. Lai Dievs sveti jusu prezidenti ! (kaut ari vina it ka esot jaunpagans-druidiste, man ta stastija ?)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Trader 17.04.2003 16:25
To Jack Ripper

Fakts, ka ANO reāli nespēj novērst uz politiskiem, reliģiskiem u.tml. apsvērumiem balstītu cilvēku slepkavošanu vienā atsevišķa valstī vai starpvalstu konflikta izcelšanos, vēl nenozīmē, ka nevajadzētu mēģināt izmantot ANO sniegtās iespējas.

Varu tev pilnībā piekrist, ka ANO sniegtās iespējas vajag vismaz mēģināt izmantot. Vienīgā problēma ir kur un kā. Bet pārāk daudz faktu liecina (Kosova, Ruanda, Bosnija u.c.), ka ANO ar visām DP un citām padomēm un komisijām ir kļuvusi par vienu lielu mūldētavu un klaunu organizāciju. Es jūtu, ka visas pasaules cilvēku tiesības tiek nopietni aizstāvētas un ir panākti būtiski uzlabojumi kopš ANO Cilvēktiesību komiteju vada godājamais Muamara Kadafi pārstāvis. Un starp citu - man interesētu kurš nopietns bruņots konflikts ir atrisināts ar ANO palīdzību pēdējo 30 gadu laikā? Es domāju nevis pēc tam, kad pārdesmit tūkstoši jau ir beigti, bet jau pašā sākuma stadijā?

Profesore pieturas pie viedokļa par ideālo starpvalstu attiecību modeli, kas diemžēl ne vienmēr ir iespējams praksē.

Ko dod modelis kas nestrādā atbilstoši praksei? Modelis, kas jau sava tizluma dēļ ir palīdzējis aizsargāt veselu baru dikatatoru un pateicoties kuram daži miljoni cilvēku savu dzīvi ir beiguši ātrāk nekā pienāktos? Var jau dzert savu kafiju Lundas universitātē un lakojot nagus filozofiski spriedelēt - ANO tas ir kruta, ANO DP ruulzz, tie daži simiti tūkstoši, ko Sadamveidīgie pašreiz slepkavo - nu tos mums protams žēl, bet ANO ir pāri visam. Pirms ANO nebūs vienojusies, tas Sadams varēs jūs indēt. Bet tikmēr cienītā profesore varēs mierīgi uzbliezt kādu rakstu kāpēc jeņķi ir sliktie, mierīgi iedzert kafiju un bīdīt tālāk savu ideālo modeli par tēmu "Kā būtu, ja būtu un tad jau visiem būtu ļoti forši".

Un starp citu, vai nevari paskaidrot, kas ir "ideāls modelis"? Es modeļus dalu pēc tā vai tie strādā vai nestrādā. Ja modelis neatbilst dzīves faktiem, to nav iespējams efektīvi pielietot, tad tas modelis ir vienkārši "līks". Un problēma ir modelī nevis dzīvē. Izskatās gan ka profesore cenšas piemērot reālo pasauli savam diezgan "līkajam" modelim. Un tā vietā lai pārstrādātu modeli, ir taču daudz vieglāk nolamāt amerikāņus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jack Ripper 17.04.2003 14:52
Fakts, ka ANO reāli nespēj novērst uz politiskiem, reliģiskiem u.tml. apsvērumiem balstītu cilvēku slepkavošanu vienā atsevišķa valstī vai starpvalstu konflikta izcelšanos, vēl nenozīmē, ka nevajadzētu mēģināt izmantot ANO sniegtās iespējas. Ja ANO DP viedokļu atšķirības dēļ nespēj nonākt pie kopsaucēja (piemēram, kvalificēt kādas valsts rīcību kā miera apdraudējumu, miera pārkāpumu vai agresijas aktu un izlemt par pasākumiem starptautiskā miera un drošības uzturēšanai vai atjaunošanai) , tad valsts, kura izjūt lielāku atbildību pret savu tautu vai citām tautām, ir spiesta rīkoties vienpusēji (iespējams pat pārkāpjot starptautisko tiesību normas.). ASV rīcība , manuprāt, ir visnotaļ apsveicama.

Profesore pieturas pie viedokļa par ideālo starpvalstu attiecību modeli, kas diemžēl ne vienmēr ir iespējams praksē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Trader 17.04.2003 00:15
Raksta autore vienkāršā un saprotamā valodā pamatojoties uz augsti morālajiem un vistiesiskākajiem no visiem tiesību aktiem - ANO statūtiem un ANO rezolūcijām pārliecinoši paskaidro zinātkārajiem interesentiem, ka ASV un Lielbritānija ir slikti okupanti, kas iebrukuši svešā zemē (Irākā) un Latvija sev par nelaimi to visu ir atbalstījusi, tāpēc nevajadzēs brīnīties, ka vienreiz būs par to arī sods. Iespējams ka krievu lāča izskatā.

Bet ir palikuši daži beti un neizskaidroti jautājumi, ko iespējams skatoties no Lundas universitātes profesores katedras var nepamanīt to maznozīmīguma dēļ.

1) Un pirmais varētu būt par tiem 100 000 kurdiem (SIMT TŪKSOŠI LĪĶU, kuru vienīgais noziegums bija viņu tautība). Iespējams, ka Lundas universitātes ANO tiesību speciālistei tie 100 000 noķīmiķotie kurdi bija kāda mazvērtīga rase, kas 1988 gadā bija tikai liekas mutes un balasts ceļā uz arābu sociālismu. Droši vien, ka tiks izvilkti kādi ANO panti, kas pamatos Huseina darbību likumību. Iesaku šos pantus izdrukāt un nosūtīt šo kurdu radiniekiem. Būs viņiem zināms mierinājums, ka viss ir noticis likumīgi un atbilstoši ANO statūtiem

2) Ir Irākā tāda tautība - purva arābi. Kopskaitā kāds 1,5 miljons. Varētu gan teikt ka bija, jo kādus 15 gadus šiem cilvēciņiem vairs nav jādzīvo purvā Irākā(kur viņi dzīvoja pēdējos 2000 gadus). Tagad viņiem ir iespēja baudīt sauli un sausu kāju labsajūtu Irānas pļavās un tuksnešos. Par purvu nosusināšanu Lundas univesitātes profesore varētu atrast kādus ANO pantus, kas apliecinātu ka irigācijas darbi ir labs pasākums, jo veicina civilizācijas izplatību.

3) Irānas - Irākas karš - 1 000 000 (VIENS MILJONS LĪĶU). Karu sāka Irāka. Pēc Sadama pavēles.

Mani interesē vienkārši viens jautājums - cik daudz LĪĶU ir vajadzīgs, lai tādi tipi kā Söderberg profesore starptautiskajās un cilvēktiesībās, Rīgas Juridiskā Augstskola; viesprofesore, Raoul Wallenberg institūts, Lundas universitāte un viņiem līdzīgie beigtu atkārtot kā buramvārdus - ANO statūti to neparedz, ANO DP patstāvīgie locekļi (tādi kā Krievija un Ķīna) iebilst, ka godāmajam KIM IR SENAM un nu jau bijušajam SADAMAM traucētu praktizēt genocīdu pret savām tautām. Un Ineta Ziemele arī būs par to, ka Ziemeļkorejas koncentrācijas nometnēs ir ieslodzīti 200 000 cilvēku, jo tas nav pretrunā ar ANO statūtiem un ANO DP to taču nav nosodījusi.

Mani tiešām izbrīna - ar ko ir izskaidrojams šis profesoru mazohisms cenšoties attaisnot jebkuru kretīnisku tirānu. un jo lielāks kretīns, jo skaļāk par viņu iestājas. Lielajiem bļāvējiem bija aizmirsies viens lozungs - tas Sadams taču ir unikāls. Noslepkavot tik daudz cilvēku - vai daudz ir tādu kam tas ir izdevies. Ļausim viņam dzīvot. Varbūt līdz dabiskām beigām viņš pārsitīs Staļinu un draugu Polu Potu.

Un nobeigumā: cienījamā profesore savā rakstā atsevišķās vietās vienkārši melo. Tik prasti un acīmredzami, ka var vienkārši apbrīnot, kāpēc tur viņa ir parakstījusi savu vārdu apakšā. Ko vērts jau ir šāds apgalvojums:

"Tomēr, ko Irākas precedents nozīmē pasaules tiesiskai kārtībai un valstu attiecībām? Lielākā bīstamība ir tā, ka, pamatojoties uz šo precedentu, citas valstis varētu mēģināt piemērot spēku divpusējās valstu attiecībās bez ANO DP pilnvarojuma"

Vai cienījamā Söderberg profesore starptautiskajās un cilvēktiesībās, Rīgas Juridiskā Augstskola; viesprofesore, Raoul Wallenberg institūts, Lundas universitāte un vēl kā tur viņ zin titulu īpašniece varētu apliecināt, ka šis ir pirmais gadījums, ka karš ir sāks bez ANO DP akcepta. Vai profesore nenorādītu DP rezolūcijas, kas ļauj Ķīnai okupēt Tibetu, Francijai karot Ziloņkaula Krastā tagad un 1960-os Alžīrā. Kura ANO DP rezolūcija ļāva krieviem vicināt ieročus Afganistānā.? Un cik daudz vispār ir tās DP rezolūcijas, kas leģimitizē karus pēdējo 50 gadus? Ja profesore parakāsies savās gudrajās grāmatās, tad neatradīs vairāk par 5. Vienu varu pateikt priekšā - Korejas karš 1953 gadā. Pārējās pameklē pati. Un kari šajā laika posmā bija kādi 60. Tā ka ANO DP rezolūcijas ir tikai izņēmuma gadījumi un lai cik tas nebūtu dīvaini priekš Lundas universitātes profesores lielākā daļa no tām atbalsta ASV rīcību: 3 no 5. Tā ka melot par Irākas karu kā precedentu jau nu nevajadzētu.

P.S. Vai 200 000 LĪĶU Čečenijā tev netraucē naktīs gulēt? Tādi netīri, asiņaini, rokas sasietas ar dzeloņstiepli, pie dzimumorgāniem pievienoti elektriskās strāvas kabeļi. Kuri ANO statūti pamato to? Iesaku aizsūtīt šos statūtus viņu vēl dzīvajiem radiniekiem. Citādi tie radinieki perina tādas teroristiskas domas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Roberts Dambergs 14.04.2003 04:56
Atvainojos, manas atsauksmes tekstā, pēdējos divus paragrāfus aizmirsu izdzest!

Tos ņēmu no Ziemeles kundzes agrāk rakstītā. Nevēlos piesavināties viņas teiktam. Nevēlos, ka tiek domāts, ka tos divus paragrafus es esmu rakstijis.

Atvainojos Ziemeles kundzei!

RPD

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Roberts Dambergs 14.04.2003 03:46
Paldies par interesantu debati.

Piekrītu domai: "... ari visu turpmako notikumu Iraka un ap to juridiskais vertejums bus tikpat svarigs, cik karadarbibas sakotnejais juridiskais novertejums."

Bet, vai ASV būtu tagad pēc kaŗa, jāatgriežās ANO DP, lai no tās lūgtu atļauju turpināt Irakas atjaunošanu? Ja negriežās pie ANO, vai tad ASV rīcība būtunelikumīga? Ja griestos, un ASV plāns tiktu nobloķēts bet tā, kā jau darija nupat, turpinātu savu iesākto ceļu, vai tas būtu pret likuma?

Bet, kas jādara, ja ANO nav tā vieta kur meklēt starptautisko likumu izveidosanu, un dalībvalsts pieturēšanos? Taču ANO (pareizāk Francijas, Vācijas un Krievijas Troika) bloķēja Irakas tautas atbrīvošanu no tirāniskas vērdzības. Troikai vairāk rūpēja režīma saglabāšana, bet Irakiešu tautas labklājība it kā nemaz. Toties, ASV atbrīvoja Irakas tautu gāžot režīmu. Pēc ANO pamatprincipiem kā ari no starptautisko likuma pamatprincipiem var secināt, ka reģīmi ir nesalīdzināmi svārīgāki, nekā pat viens reģīma terora upuris (ko nu lai runātu par tiem 250,000 Husaina upuriem -- un cik bija upuru Latvijā zem mūsu neaizskaramā "režīma"?)

ASV atbrīvoja Irakiešus, bet vai tagad dosim Irakas nākotnes noteikšanu atpakaļ tiem kuriem tā tik maz rūpēja, ka tie vai pat nebaidijās izvērs ANO vispārējo sagrāvu kategoriski noraidot Blēra pēdējo piedāvājumu? Ko teiks Irakieši, ja ASV viņus tagad pametīs tiem kuriem viņu tautas liktenis neko nenozīmē, bet varmācīgais režīms bija jāsārgā līdz izmisumam? Bagdadā franču un vācu pārstāvniecības ēkas jau tika izdemolētas. Ko viņi darīs ar Francūziem un Vāciešiem ja tie ieradīsies Irakas pilsētu ielās? Baidos domāt.

Nedomāju, ka ASV varēs atļauties iet atpakaļ uz ANO prasīt tās svētību, tas būtu nevajadzīgs apkaunojums nevien pašiem, bet pašiem Irakiešiem.

Palīdzēt ar atjaunošanu ir cita lieta. Troika varētu galu galā parādīt, ka tai tomēr rūp Iraku tauta, un neprasīti izdzēst Husaina milzīgos parādus Francijai, Vācijai un Krievijai. Tad Troika varētu atteikties no Husaina solijumiem pieejai Irakas naftai. Un vēl, tūlīt un bez kavēšanās dot lielas naudas ANO Irakai veltītam palīdzības fondam.

Par starptautiskām organizācijām un starptautiskiem likumiem: jāsāk no jauna. Šo reiz būs jānēm vēra paša tautas tiesības (pamattiesība nedzīvot zem apspiedēja jūga) un tad tikai pašas valsts pastāvēšanas tiesības. Lidz šin, šķiet, kā angliski mēdz teik, tie kas nodarbojās ar šādām organizācijas izveidošamu, un starptautisko likuma radīšnu -- "put the cart before the horse". Neveicās. Sāksim no jauna.

--------

Par 'pre-emptive' (vai 'anticipatory') nodarbību, būtu jāskatās plašākā vērienā.

ASV pēc 911 ir izlēmusi, ka sadusmota cittauta var radīt nopietnas neprognozējamas briesmas ASV, pat tās iekšzemē. Represīvi režīmi sadusmo tautas. Dusmas bieži tiek vērstas ārēji, ne iekšēji, pret saviem apspiedējiem. Nomainīt represīvus režīmus var palīdzēt atņemt dusmas neapmierinātai tautai. Bet ar režima nomaiņu nepietiek, jaunai iekārtai jārūp tautas, nevis režīma lablājība. Pēc režima novākšanas jāieliek vāldību, kas neradīs jaunu spriedzi tautā. Tā tad priekšrocīgas rīcības mērķis ir radīt apmierinātus cilvēkus (tautas) kur agrāk mērķis bija radīt "apmierinātas" valsts.

Tautas Savienības kā ANO un starptautisko likuma došanas vājpunkts bija tas, ka valsts struktūru svētums tāli pārspēja tautas labklājības svētumu (un tam dēļ ANO nespēja ķērties pie Latvijas atbrīvošanas šos 50 gadus).

Troikas rīcība ANO DP norāda uz to, ka tā paliek iestrigusi domāšanā kura noliek mākslīgas (valsts) struktūras augstākā vietā, nekā cilvēktiesības un tautu labklājību. (Ko vēl lai domā par Troiku, jaņem vērā to sazvērestību ar Huseinu un Batistiem (Fašistiem/Staļinistiem)? Un ko vēl par to, ka Troikai rūp lielie ieguldijumu zaydējumi - ieguldijumi, kurus Husains pielietoja sev pašam par labu un ja ko tautai, tad tās apspiešanas nodrošināšanai.)

Ko meklēsimies par masu ieroķu esamību vai neesamību, ko par Husaina saistībām ar teroristiem?

Vai ar genosīdu apstādināšanu vien nepietiek?

RPD Halifaksā, Jaunskotijā, Kanadā 14.aprilis, 2003.g.



Es Jums pilnigi piekritu, ka jautajums par pasaizsardzibas esamibu (latv.val. varetu nosaciti sis atbildes konteksta lietot terminu 'preventivas darbibas') tiek asi diskutets valstu un juristu vidu. Tomer konkreta konflikta konteksta, ir interesanti paverot, ka nedz ASV, nedz Lielbritanija nav (pagaidam) piesaukusas 'pre-emptive' pasaizsardzibu. Vai, meginot attaisnot karu Iraka, minetas valstis so argumentu piesauks, to paradis turpmaka notikumu attistiba un diskusijas ANO DP. Lai ari, manuprat, konkretas situacijas konteksta ir lielas praktiskas un jrudiskas problemas so argumentu izmantot.

Domaju, ka jautajuma butiba slepjas nedaudz citur. Ko saprast ar vardiem 'brunots uzbrukums' ANO Statutu 51. panta konteksta? Prakse rada (ari 'Nicaragua' lieta), ka ir tendence kvalificet ka 'brunotu uzbrukumu' situacijas, kuras tradicionali neviens nebutu domajis nosaukt par brunotu uzbrukumu. Starptautiskais terorisms ir viens no pedeja laika piemeriem. Nemot vera, ka brunota uzbrukuma jedziens mainas, ari izpratne un vertejums par tiesibam uz pasaizsardzibu attiecigi mainas jeb attistas. Nemainigi paliek divi pamatprincipi - pasaizsardzibas nepieciesamiba un izraudzito metozu proporcionalitate, ka ari ANO DP uzraudzibas procedura. Mans secinajums ir, ka 'pre-emptive' pasaizsardzibas iespejas tiek vertetas ar lielu piesardzibu valstu prakse un vairums starptautisko tiesibu specialistu noliegs tadu tiesibu esamibu. Tomer nedrikst aizmirst, ka situacijas valstu prakse var but dazadas un ka bus jaizverte konkretie lietas apstakli.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jack Ripper 03.04.2003 10:37



Patīkami, ka portālā eksistē atgriezeniskā saite.

Starptautiskās tiesības patiešām nosaka vismaz 2 gadījumus (tas ir tādus par kurām lielākā daļa valstu ir vienprātīga), kad viena valsts var lietot bruņotu spēku pret otru valsti:

1) individuālā un kolektīvā pašaizsardzība bruņota uzbrukuma (kā tautai zināms šeit pastāv nelielas atšķirības starp 51.panta anglisko un francisko versiju) atvairīšanai ;

2) ANO DP rezolūciju ietvaros 42.panta gadījumā.

Papildus diviem augstākminētajiem gadījumiem pastāv vēl preventīvās pašaizsardzības (kas ir ietverta ASV Nacionālās drošības stratēģijā “... defending the United States, the American people, and our interests at home and abroad by identifying and destroying the threat before it reaches our borders.While the United States will constantly strive to enlist the support of the international community, we will not hesitate to act alone, if necessary, to exercise our right of selfdefense by acting preemptively against such terrorists, to prevent them from doing harm against our people and our country”) un humanitārās intervences doktrīnas. Tām var piekrist vai nepiekrist, apšaubīt vai pašreizējā preventīvā pašaizsardzība ASV izpratnē iztur Caroline testu , tomēr diez vai būtu pamatoti noliegt to eksistenci.

Par to vai, starptautisko terorismu var klasificēt kā bruņotu uzbrukumu 51.panta kontekstā, neesmu pārliecināts. Arī ANO DP 2001.gada rezolūcijas nr. 1368, 1373, 1377 vai 2002.gada rezolūcija 1450. skaidrāku šo jautājumu nepadara. Tik vien kā uzskata, ka terorisma apkarošana jāveic saskaņā ar ANO statūtiem un uzskata, ka terorisms ir drauds starptautiskajam mieram un drošībai (skat.K.Annan 08.10.2001 paziņojumu). Bet ko gan darīt , ja statūti ir novecojuši un neatbilst mšudienu prasībām? Ja terorismu atbalsta konkrēta valsts un tas ir pierādāms (iztur Nicaragua lietas iedibināto effective control testu, kas arī nav patiesība pēdējā instancē (skat. ICTY praksi)), tas ir viens gadījums, bet ja valsts vara ir vāja un nespēj ietekmēt savā teritorijā notiekošo, tad lieka kautrība un vilcināšanās jāmet pie malas un jādod trieciens, pat, ja ANO institūcijas vilcinās ar savu akceptu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ineta Ziemele 02.04.2003 18:08
Cien. Jack Ripper

Lai ari ar novelosanos, bet sniegsu papildu komentaru sakara ar Jusu jautajumu. Es Jums pilnigi piekritu, ka jautajums par 'pre-emptive' (vai 'anticipatory') pasaizsardzibas esamibu (latv.val. varetu nosaciti sis atbildes konteksta lietot terminu 'preventivas darbibas') tiek asi diskutets valstu un juristu vidu. Tomer konkreta konflikta konteksta, ir interesanti paverot, ka nedz ASV, nedz Lielbritanija nav (pagaidam) piesaukusas 'pre-emptive' pasaizsardzibu. Vai, meginot attaisnot karu Iraka, minetas valstis so argumentu piesauks, to paradis turpmaka notikumu attistiba un diskusijas ANO DP. Lai ari, manuprat, konkretas situacijas konteksta ir lielas praktiskas un jrudiskas problemas so argumentu izmantot.

Domaju, ka jautajuma butiba slepjas nedaudz citur. Ko saprast ar vardiem 'brunots uzbrukums' ANO Statutu 51. panta konteksta? Prakse rada (ari 'Nicaragua' lieta), ka ir tendence kvalificet ka 'brunotu uzbrukumu' situacijas, kuras tradicionali neviens nebutu domajis nosaukt par brunotu uzbrukumu. Starptautiskais terorisms ir viens no pedeja laika piemeriem. Nemot vera, ka brunota uzbrukuma jedziens mainas, ari izpratne un vertejums par tiesibam uz pasaizsardzibu attiecigi mainas jeb attistas. Nemainigi paliek divi pamatprincipi - pasaizsardzibas nepieciesamiba un izraudzito metozu proporcionalitate, ka ari ANO DP uzraudzibas procedura. Mans secinajums ir, ka 'pre-emptive' pasaizsardzibas iespejas tiek vertetas ar lielu piesardzibu valstu prakse un vairums starptautisko tiesibu specialistu noliegs tadu tiesibu esamibu. Tomer nedrikst aizmirst, ka situacijas valstu prakse var but dazadas un ka bus jaizverte konkretie lietas apstakli.

Tiesi tapec ari visu turpmako notikumu Iraka un ap to juridiskais vertejums bus tikpat svarigs, cik karadarbibas sakotnejais juridiskais novertejums.

Ineta Ziemele

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Unabomber 02.04.2003 14:43
Neesmu pārliecināts ka Latvijā ir tik daudz tiešām zinošu cilvēku starptautiskajās publiskajās tiesībās, lai varētu veidot šeit jēdzīgu diskusiju pēc būtības. Pieņemu, ka lielākā daļa vienkārši iet uz urrāpatriotismu (80%) un pārējie atbalsta vienu vai otru viedokli tamdēļ, ka tas viņuprāt atbilst Latvijas interesēm.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jack Ripper 28.03.2003 11:06


Arī es atceros šo Dombura vadīto raidījumu un tajā izskanējušās runas. Neesmu pārliecināts, vai no profesore varēja un vajadzēja gaidīt vienozīmīgu atbildi Ja pat Starptautiskā tiesa savā 1996.g. Advisory Opinion nevarēja sniegt viennozīmīgi skaidru atbildi par kodolieroču pielietošanas likumību ("....the Court is led to observe that it cannot reach a definitive conclusion as to the legality or illegality of the use of nuclear weapons by a State in an extreme circumstance of self-defence, in which its very survival would be at stake."), kadēļ lai Ziemeles k-dze teiktu "jā" vai "nē" Irākas sakarā.

Profesori var cienīt par viņas uzņēmību un gaišo galvu. Kāds var pilnībā nepiekrist viņas rakstītājam, bet , lūdzu, izsakiet savu viedokli.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jepifanijs Slavineck 27.03.2003 21:00
Bravo ! Jus esat pamanijusi, ka saja raksta Ziemele uzdod jautajumus, pat nepacensoties uz tiem sniegt atbildi. Bet es, pieticigais muks Jepifanijs, to esmu pamanijis jau labi sen, lasot sis jaunas, bet ne seviski eruditas censones publikacijas. Nu nepietiek tas labas gribas un velesanas izsisties un izradities, vajag vel druscin vairak analitisko prata speju. Protams, kads zals mulkitis-studentins, kuram visu var iestastit, muti atpletis, klausisies ko vina saka, un visu to putru sagremos. Daudzmaz lasijusam cilvekam sis « petnieces » darbi var izsaukt tikai smaidu.

Atceros vinas uzstasanos par so pasu tematu, par TV, kada sniegota februara vakara. Bija diskusija, kura jautajumus uzdeva Ziemelei, Kristovskim u.c. Ministrs atbildeja skaidri un saprotami. Ja, var nepiekrist vina runas saturam, un piekrist Ziemeles pozicijai – mes tacu dzivojam demokratiska valsti. Nu bet tad, mila, iemacies normali pamatot savas domas – te nav nekada Elejas vidusskola ! Bet tur, studija, vina tik jocigi runaja, ta stiepa savu sakamo, ka pec 4-5 minusu ne seviski raitas runasanas saturiskais pildijums lidzinajas nullei. Nu, es protams, vinu apbrinoju : ka var macet ta skiest vardus, lai neko nepateiktu. Tikai tad, kad raidijuma vaditajs vinu « piespieda pie sienas » un lika prieksa pateikt : « ja » vai « ne », tad izdevas no vinas ka no zobu pastas tubina dabut kaut kadu saprotamu atbildi. Oratore ! Nabaga vinas studenti auditorija…

Nu, ar Iraku ir daudzmaz skaidrs. Es jau saprotu, kapec ir tapis sis raksts. Meitene strada Zviedrija, Lundes universitate. Bet tur sada nostaja ir vienmer bijusi. Atceraities vinu premjeru Palmi, kas lamaja ASV un slavinaja sovetus. Secinajums : Ka ratos brauc, ta dziesmu dzied. Es tikai nesaprotu, kadel ASV valdiba vinai 1998. deva Fulbraita stipendiju : redz, sanem preti tadu « pateicibu » tuksas, skolnieciskas, bet agresivas retorikas veida.

Grecigais Jepifanijs

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

muzikants 26.03.2003 18:58
Svetdienas NYTimes ievadraksta Michael Ignatieff savu attieksmi par Irakas konfliktu formuleja apmeram sadi: vins atbalsta intelektualos idealus (liberalismu, toleranci, cienu pret cilveku, ka autonomu butni), kas rosina pret-kara kustibas veidosanos, kurpreti Busa administracijas realpolitika vinam nav pienemama. Un tomer, Ignatieff ir parliecinats, ka kars Iraka nesis labumu gan Irakas iedzivotajiem, gan pasaulei kopuma. Ignatieff pozicija ir skeptika, nevis realpolitika, pozicija. Ta ir balstita uz cilveka iespeju, uzskatu un ricibas intelektuali godigu novertesanu. Biezi vien mes (liberali) sevi atrodam savu nepiepildamo intelektualo merku vazas--Taisnigums, Briviba, Vienlidziba. Un sie ideali dazkart liedz mums (liberaliem) saskatit to, kas patiesam notiek. Alexander Pope sava eseja par cilveka dabu rakstija sadi--"In Pride, in Reas`ning Pride, Our Error Lies". Si intelektuala vizdeguniba dazkart ir celonis aplamiem apgalvojumiem.

Es piekritu Ignatieff. Un Ziemelei varetu nebut taisniba par to, ka realpolitika dod vienigo pamatojumu kara atbalstisanai. Ja man butu jaizvelas, ka pavadit savu brivo laiku, tad es labpratak to daritu ar izglitotiem un liberaliem cilvekiem, nevis ar "Jani, Bani, Amerikani, Rigas pirmo huligani". Bet tas nenozime, ka izglitotiem cilvekiem vienmer ir taisniba. "Janis, Banis Amerikanis" varbut nejedz savu ricibu pamatot, bet vina kausligums varetu nest labumu.

Kas tad butu tie jautajumi, uz kuriem "Janis Banis Amerikanis" varetu atbildet, bet intelektuali ne: (1) Vai Tu tici, ka Irakai ir aizliegtie ieroci? Janis Banis teiks--Ja; kurpreti intelektuali saks vervelet par to, kada veida mums butu jaatbild uz so jautajumu--no starptautisko tiesibu vai cilvektiesibu, vai morala, vai vel nezkada tur cita viedokla. (2) Vai Tu tici, ka Iraka tos ierocus var noslept tuksnesi tada veida, ka neviens gailis pakal nedziedas? Janis Banis Amerikanis teiks--Ja, Iraka var atrast tadu tuksnesa nosturi, par kuru neviens nekad neko neuzzinas, jo es to varetu izdarit. Intelektuali teiks, tas vel nav noskaidrots. Sutisim pa tuksnesi pabraukaties 15 masinas, nevis tikai 5. (3) Vai Tu tici, ka Irakiesi tos ierocus varetu pardod? Janis Banis Amerikanis teiks--Ja, jo vini tikai priecasies par musu nelaimem. Intelektuali atkal bubinas par "gadsmitiem ilgam cilveces pulem". Man liekas, ka Janim Banim soreiz ir taisniba, pat, ja to nevar pieradit. Man liekas, ka intelektuala vizdeguniba par to, kas mums butu javar, jaspej un jadara, liedz mums atbalstit Jana Bana Amerikana uzskatus. Un vel man liekas, ka intelektuala analize, dazadu viedoklu iztirzasana biezi vien ir paralizejosa.

Nobeidzot, isa piebilde par stilu. Man bija zel ieverot, cik loti emocionals ir Ziemeles raksts. Vairakas reizes vina uzdod jautajumus, uz kuriem pati nesniedz atbildi. "Japrasa kapec?" Milais cilvek, tad pasaki mums, nabadziniem, kapec? Tas ir Tavs raksts, Tavs viedoklis. Man nav isti saprotams, kadel butu nepieciesama sadas pasivi-agresivas retorikas izmantosana.

Bucas, muzikants

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Liberāle 26.03.2003 11:23
Lielisks izskaidrojums un labi, ka tomēr arī Latvijas sabiedrībā var dzirdēt patiešām neatkarīgas ekspertes balsi. Jā, ir cilvēki, kuri savas starptautiski atzītas augstas akadēmiskās kvalifikācijas un neatkarības no valsts struktūrām dēļ var atļauties nevis rakstīt prezidentes, valdības vai savas partijas liniju attaisnojošus rakstus par karu Irakā, bet gan paust pamātotu viedokļi par karadarbības nelikumību. Liels paldies Ziemeles kundzei par nostāju, kas demonstrē, ka arī Latvijas akadēmisko ekspertu aprindās ir daži patricieši (ja to būtu vairāk, sabiedrība nebūtu tik briesmīgi provinciāla).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jack Ripper 26.03.2003 09:49
Beidzot esam sagaidījuši turpinājumu Ziemeles k-dzes rakstam par Irākas problēmu. Raksta pirmo daļu izlasīju ar lielu interesi un īpašu vēlmi izteikties tā manī neradīja. Arī šoreiz nebūtu pamata daudz diskutēt, ja vien, izlasot raksta 2.daļu, manī nerastos grūti izskaidrojams iespaids, ka sarežģītā problēma tiek skaidrota pārāk vienkārši.

Piemēram, 2.tēzes sakarā pieminētais preventīvās pašaizsardzības jēdziens. Man, kā ierindas lasītājam, būtu ļoti paticis, ja Ziemeles k-dze būtu pieskārusies atšķirībām starp preventive action un pre-emptive action; aprakstījusi Caroline case un norādījusi uz joprojām pastāvošo diskusiju par ANO statūtu 51.pantā ietvertās inherent right of individual or collective self-defence saturu.

Kopumā raksts ir labs, vajadzīgs.