Raksts

Interneta portālu komentāri – vide slēptajai reklāmai


Datums:
17. jūlijs, 2002


Foto: B. Koļesņikovs © AFI

Interneta ziņu portāli kļūst par aizvien ietekmīgākiem medijiem. Tomēr atšķirībā no citiem medijiem, portālos publicēto rakstu īstā vērtība ir komentāros, kuri ir anonīmi, nekontrolējami un tik piemēroti slēptajai politiskajai reklāmai kā jūrmala saules peldēm.

Rītos klausos Radio SWH. Kad pagājušās piektdienas rītā izdzirdēju, ka vakarā, raidījumā Ar dziesmu par dzīvi tiks intervēts Raimonds Pauls, skaidri izjutu vēlēšanu nenovēršamo tuvumu. Kā teikts vienā no raidījuma galviņām, “Ventspils Nafta piedāvā….” interviju ar cilvēku, kas nesen kļuvis par Tautas Partijas velkoni. Laiki mainās. Šīs vēlēšanas atšķirsies no iepriekšējām. Ne tikai ar jaunām sejām vai ar jaunām draudzībām, bet arī ar mēdiju lomu – savu vecāko brāļu un māsu vidū krietni pieaudzis arī pastarītis Internets.

Lai gan mūsdienu Internets nav ne kara mašīnas apakšnozare (kā tas sākotnēji tika veidots), ne arī alternatīva izskata datormīļu apsēstības objekts (kā to ilgu laiku uztvēra parastie cilvēki), tas ir īpatnējs. Internets ir tikai daļēji kontrolējams. Kad es domāju par kādu no tradicionālajiem medijiem – radio, televīziju vai presi – varu iztēloties konkrētus cilvēkus, kas strādā konkrētās redakcijās. Kāds ir atbildīgs par to, kas tiek rakstīts vai raidīts. Savukārt Interneta šarms slēpjas iespējā katram lasītājam izpaust savu viedokli par vienu vai otru ziņu. Lasītāju interesē ne tikai tas, ko ir uzrakstījis raksta autors, bet arī tas, ko saka citi par šo rakstu un tas, kādā veidā citi reaģējuši uz šī lasītāja paša komentāriem. Anonīmajā vidē es varu būt viens, bet varu arī būt daudzi, varu strīdēties ar citiem, bet arī ar sevi, varu teikt to, ko parastajā dzīvē es nekad nepaustu skaļi. Ja vien komentāros neparādās pārāk jēlas rupjības vai arī atklāti krimināli sodāmi uzsaukumi, portālu redakcijas parasti neiejaucas. Tas nozīmē – attiecībā uz politiku katrs var teikt, ko vien vēlas.

Pašvaldību vēlēšanu laikā noritējusī slēptās reklāmas monitorēšana izpelnījās gan pelnītu, gan nepelnītu kritiku. Tomēr, ja runājam par tradicionālajiem medijiem un par to Interneta portālu satura daļu, kuru veido redakcijas, situācija ir salīdzinoši vienkārša. Atsevišķus rakstus vai raidījumus, ja tie uzkrītoši aizstāv kāda politiķa vai partijas viedokli vai pēkšņi sāk vienkārši intensīvi pieminēt šo politiķu vārdus, var klasificēt kā tādus, kuri “izskatās” pēc politiskās reklāmas. Varbūt starp redakciju un partiju pastāvēja kāda vienošanās, bet varbūt arī nē. Katrā ziņā, ja tāda pastāvētu, īpašas izmeklēšanas veiksmes gadījumā pārkāpējus būtu iespējams noķert un piekārt pie kauna staba. Būtu vainīgie, turklāt visi saprastu, kāpēc viņi ir vainīgi.

Interneta portālu gadījums ir pavisam citāds – ja kādas partijas PR speciālisti vēlas slēpti reklamēties portālā, nekāda vienošanās ar redakciju nav nepieciešama. Tāda būtu pat muļķīga, jo acīgie lasītāji tūdaļ sāktu debatēt par to, ka raksts ir uzpirkts un akcija izgāztos. Toties var darīt ko citu – nolīgt bariņu jaunu cilvēku, kas ik dienas (ir taču brīvlaiku un atvaļinājumu laiks!) pavadītu laiku, aktīvi lobējot savas partijas pārstāvju intereses ar komentāru rakstīšanu. Nesen intervijā LTV raidījumam “Nākotnes parks” Interneta portāla Delfi galvenais redaktors Ingus Bērziņš atzina, ka pret šādām kampaņām cīnīties nav iespējams, atliek vien skatīties, kas no tā visa iznāks.

Ja kāds vēlas cīnīties pret slēpto reklāmu masu medijos, tad Interneta portālu īpašais stāvoklis ir jāņem vērā un pavisam labi būtu jau laikus padomāt, kā rīkoties, ja tiešām sāktos šādas aktivitātes. No vienas puses, mēs varētu uzskatīt komentārus vienkārši par palaidnību līmenī esošu tautas pašdarbības politiku un tāpēc nepievērst tiem nopietnu uzmanību. Tomēr, kā man piekritīs daudzi komentāru rakstītāji un lasītāji – komentāri var būt arī nopietni, individuāli, pārdomāti un būtiski. Kā tādā gadījumā atsijāt pelavas no graudiem?

Ja Ar dziesmu par dzīvi būtu raksts Interneta portālā, tad neatkarīgi no tā, vai tā autoram par šo interviju kāds būtu devis politiski un ekonomiski ieinteresējošu aploksni, nozīme būtu tikai tam, kādus komentārus ģenerētu šis raksts. Savukārt, ja kāda partija vēlētos Interneta portālā sarīkot komentāru rakstīšanas akciju, tai nebūtu ne ar vienu jāvienojas, vajadzīgi būtu tikai rakstītāji. Tātad, par redakciju varētu vispār nelikties ne zinis, jārūpējas būtu tikai par piemērotu komentāru tapšanu. Pēc būtības tā būs īsta slēptā reklāma, bet tai pat laikā neko pārmest komentāru rakstītājiem nevarēs. Var teikt arī tā – Interneta portāli ir atvērti neregulējamai slēptās reklāmas plūsmai.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!