Interneta niknuma struktūra 1

Internetā visagresīvāk komentētās ir ziņas par konkrētām personībām, jo to centrā ir cilvēks ar savu rīcību vai viedokli.

Iesaki citiem:
Zagis
Foto:UGArdener

Niknums internetā nerodas pats no sevis. Tā avoti ir dažādi, lielākā daļa — ārpus interneta. Bet atsevišķi interneta ziņu veidošanas vai atlases aspekti varētu būt saistīti ar ziņu veidošanas profesionālo rutīnu portālu redakcijās.

Vēlos iepazīstināt ar datiem, kas apkopoti, sīkāk analizējot datus 2011. gada novembrī iesāktajā projektā — interneta agresivitātes indeksā[ 1 ]. Apkopotā informācija sniedz iespēju izteikt pieņēmumus, vai redakciju piedāvātais saturs var veicināt agresīvu komunikāciju interneta vidē, jo indekss automātiski mēra naidīgu un agresīvu vārdu lietojumu komentāros.


Agresivitātes indekss aug

Interneta agresivitātes indekss uzvedas ļoti interesanti. Pēc rudens kāpuma tas decembrī un janvārī „dzīvoja” mierīgi, taču kopš februāra beigām pieredzējis vairākus straujus lēcienus un patlaban turas augstāk nekā jebkad iepriekš[ 2 ]. Protams, minētais kāpums saistīts ar 16. marta notikumiem un aktuālajām politikas norisēm, tāpēc nu varam vērot pavasarīgu agresivitātes vilni, kas jau aptuveni mēnesi pat netaisās noplakt.

Īsi par pētījumu. Izvērtējot interneta komentāros izmantotos agresīvos vārdus, salīdzināju to lietojuma apjomu ar ziņu saturu un vairākām ziņas sadaļām, kas ļauj izdarīt secinājumus par ziņas profesionālo līmeni. Ziņu atlasē izmantoju interneta agresivitātes indeksa augstākos punktus (augstāks par vidējo līmeni) laikā no oktobra līdz marta vidum (16.martam), iegūstot 17 datumus. Šajās indeksa “virsotnēs” analizēju visvairāk komentētās ziņas portālos „Delfi”, „Tvnet” un „Apollo”, jo šo portālu komentāri pašlaik veido agresivitātes indeksa datu masu. Vidējais komentāru skaits līdzās visvairāk apspriestajām ziņām portālos svārstās no 150 līdz 350.
Vislielākais vidējais komentāru skaits bija ziņu portālā „Apollo”. Protams, šajā periodā bija vairākas ziņas, kuras tika komentētas vairāk nekā 600 vai 800 reižu, kā arī pāris ziņu, kuru komentāru skaits bija lielāks par 2200.

Komentētāju niknumu radījušas Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanas oktobrī, ar „Latvijas Krājbankas” darbības izbeigšanos saistītās ziņas un kārtējais lēmums par pensionēšanās vecuma palielinājumu.



Interesanti, ka vidējais interneta apmeklētāju veidotais komentāru skaits gan portālos, gan konkrētās dienās ir līdzīgs, tomēr agresivitātes indekss ir mainīgs. Tas nozīmē, ka konkrētas ziņas akumulē salīdzinoši vairāk vai mazāk agresīvu vārdu komentāros. Būtiski, ka noteiktu tematu un struktūru ziņas visos portālos tiek visvairāk komentētas. Piemēram, nemainīgu portālu komentētāju niknumu radījušas Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanas oktobrī, ar „Latvijas Krājbankas” darbības izbeigšanos saistītās ziņas un kārtējais lēmums par pensionēšanās vecuma palielinājumu. Tieši tāpēc būtiski meklēt saikni starp ziņas tematu, tās fokusu (galveno temata izvērsumu), ziņas avotiem, virsrakstu un ievadu.


Kaitinošā politika

Lielākā daļa — 54% — no visvairāk nikni komentētajām ziņām ir veltīta politikai, tās aktuālajām norisēm un personībām. Tas nav pārsteigums, drīzāk vēl viens apstiprinājums jau zināmajam, ka mediju auditorija ir ieinteresēta un aktīva politikas sekotāja, bet portālu veidotāji atsaucīgi ievieto politikas spēlētāju radītās ziņas. Salīdzinoši līdzīga, bet mazāka komentētāju uzmanība tika veltīta kriminālnotikumu (11%), sociālās sfēras notikumu (10%), ekonomikas (9%), pasaules ziņām (9%), bet pavisam maz tiek komentēti sporta, izklaides vai kultūras notikumi.

Tomēr ziņas temata noteikšana sniedz pārāk maz informācijas, kas tieši konkrētajā tematā izraisījis auditorijas interesi jeb šī pētījuma mērķa kontekstā — agresīvu un naidīgu vārdu lietojumu komentāros. Citi dati sniedz dažas atbildes uz šiem jautājumiem.


Niknuma centrā — amatpersona

Sīkāk izvērtējot ziņas saturu, ir neapšaubāmi, ka lielākā daļa — 38% — no visvairāk (agresīvāk) komentētajām ziņām ir veltītas konkrētām personībām, jo to centrā ir cilvēks ar savu rīcību vai viedokli. Pārējo — 27% — ziņu fokuss ir saistīts ar notikumiem, (piemēram, kriminālpārkāpumi, tiesu spriedumi, Saeimas balsojumi), savukārt 20% ziņu — ar problēmām (piemēram, starpnacionāliem strīdiem, Krājbankas bankrota seku likvidēšanu), bet 12% ziņu — ar procesiem (piemēram, koalīcijas veidošanas versijām, pensiju reformu).

Tālākie dati par ziņas uzbūvi ļauj izvirzīt dažus pieņēmumus, kāpēc konkrētās ziņas spējušas veidot agresivitātes indeksa kāpumu. Dati par portālu ziņu virsrakstiem un ievadu saturu ir savstarpēji papildinoši: 57% virsrakstu un tikpat daudz ziņu ievadu centrā ir kāds cilvēks — pieminēts viņa vārds, viedoklis, attieksme, lēmums. Daudz mazāka daļa ziņu virsrakstu piesaka notikumu (27%) vai problēmu (16%).

Ziņas tematam un avotam ir skaidri saredzama saistība ar agresīvo komentāru skaitu.



Ziņu avotu izvērtējums parāda, ka visbiežāk informāciju ziņām sniedz amatpersonas (41%), politiķi (19%), eksperti (10%). Pavisam niecīgu daļu informācijas un viedokļu publiskajā diskusijā par jautājumiem, kas raisījuši lielu interneta ziņu interesentu aktivitāti, snieguši nevalstisko organizāciju pārstāvji (4%), iedzīvotāji (5%), uzņēmēji (2%). Daļu no kaislīgi komentētajām ziņām veidojuši kolēģi televīzijās un citos portālos — citi mediji ir 19% aktīvi komentēto portālu ziņu avoti. Tātad ziņas tematam un avotam ir skaidri saredzama saistība ar agresīvo komentāru skaitu. Ziņu redaktori lielākoties nevar ietekmēt šos aspektus, bet, atlasot noteikta satura ziņas, var vadīt komentētāju uzvedību.


Viens viedoklis — vienīgais!

Ja paskatāmies ne tikai informācijas sniedzēju spektru, bet ziņu avotu skaitu, aina kļūst skaidrāka un vienlaikus skumjāka. Plaši komentēto ziņu saturu lielākoties — 68% gadījumu — veido viens avots, tikai 22% ziņu ir divi avoti, savukārt 7% — 3 informācijas avoti un 3% — 4 avoti. Tas ir viegli skaidrojams saistībā ar citiem datiem. Ja agresīvi komentēto ziņu tematos dominē politika, ja ziņas visu sadaļu centrā ir personība, tad lielāko daļu satura veido kāda politiķa vai amatpersonas viedoklis (izteikums, paziņojums, citāts, attieksme, atbilde). Savienojot šos un citus datus, ir skaidrs, ka aktuālo notikumu vietā no interneta portāliem saņemam politiķu un amatpersonu (kuras nereti ir politiskas amatpersonas) viedokļu plūsmu.

Nākamais bēdīgais secinājums — ierobežotais viedokļu spektrs. Vieni un tie paši viedokļu līderi uzstājas ziņās, viņu teiktais lielā mērā aizvieto izpratni par notikumiem, procesiem, konfliktiem. Viena avota pārsvars un cilvēka dominēšana ziņās parāda, ka tajās pietrūkst ne tikai citu skatījumu un viedokļu, bet arī faktu. Tātad — trūkst arī ticamības un pamatojuma.

Tā kā esmu pārlasījusi pēc konkrētām pazīmēm atlasītas ziņas sešu mēnešu periodā, nepiekritīšu tiem, kas saka, ka ātrais žurnālistu darba temps, kas raksturīgs interneta portāliem, nosaka ziņu vienpusību, toties citus viedokļus piedāvā kā atsevišķas ziņas. Būtu jau labi, ja tā notiktu — ja portāli, publicējot vienu viedokli par kādu notikumu, meklētu papildu informāciju un pievienotu citus viedokļus. Pētījuma dati diemžēl to neparāda. Spilgtam viedoklim, politiskam kašķim vai eksperta nostājai ļoti reti parādās turpinājums citās ziņas. Ja temats tiek attīstīts, tad tas parasti skar citus jautājumus. Cenšoties izsekot temata attīstībai dažādās ziņās, redzama diskusija, kurā katrs runā ko citu, cits ar citu nesarunājas, nesadzird un nereaģē. Tādas struktūras “diskusijas” reizēm redzam arī TV vai radio.

Katrs runā ko citu, cits ar citu nesarunājas, nesadzird un nereaģē.



Viedokļu vienveidība vai vienīgā avota dominēšana nav interneta fenomens. Tā ir ziņu redaktoru profesionāla izvēle. Piemēram, lauvas tiesu no pētījumam atlasītajām Apollo.lv (80%) un Delfi.lv (76%) ziņām veido tikai viens informācijas avots. Visvairāk avotu un vislielākā viedokļu daudzveidība ir Tvnet.lv ziņās (54% — viena avota ziņas, 40% — divu avotu ziņas). Tās konsekventi papildinātas ar ziņas kontekstu un atsauci uz iepriekš rakstīto. Delfi.lv un Tvnet.lv ievieto tekstā saites uz saistītajām ziņām. Ir normāli, ka interneta nepārtrauktā ziņu plūsma nosaka arī viena avota ziņu pieaugumu, tomēr vienlaikus, ja ir vēlēšanās, tas netraucē saglabāt žurnālistikas profesionālo kvalitāti.


Vājā ziņu kvalitāte

Minētie dati sakrīt ar citiem pētījumiem. Tāpēc komentētāju agresivitātes dinamika un tās saistība ar ziņām, vismaz manā skatījumā, nav nozīmīgākais šo datu piedāvātais secinājums. Lai arī regulāri sekoju mediju sniegtās informācijas formai, nesen apkopotajos datos mani pārsteidz žurnālistikas kvalitātes kritums ziņu portālos. Notikumus un faktus aizvieto konkrētu cilvēku viedokļi, kas izteikti bez konkurences. Politisko, sociālo, ekonomikas procesu centrā ir šo notikumu virzītāji, jo viņi piedāvā arī lielāko daļu no vienīgajiem skaidrojumiem. Šī žurnālistikas prakse atspoguļo divu soļu plūsmas teorijas aprakstīto, kā informāciju par notikumiem ietekmē viedokļu līderi, kuri, komentējot notikumus, arī sniedz to interpretāciju. Auditorijas izpratni no vienas puses ietekmē fokuss uz ziņu varoņiem (politiķiem un amatpersonām) un politisko procesu skatījums caur to dalībniekiem, nevis pēc būtības, savukārt no otras puses — vienveidīgais skatījums. Mazāk vietas paliek procesu izpratnei, un diskusijas ir ļoti ierobežotas. Varbūt tā ir saikne ar agresīvajiem komentāriem — ziņās viegli ieraugāmi “vainīgie”, kurus var netraucēti zākāt.

Informāciju par notikumiem ietekmē viedokļu līderi, kuri, komentējot notikumus, arī sniedz to interpretāciju.

Vairāk nekā 60% Latvijas iedzīvotāju regulāri izmanto internetu. Ikdienas informācijas iegūšana ir viena no svarīgākajām lietotāju aktivitātēm, bet visi trīs lielākie ziņu portāli līdzās sociālajiem tīkliem nemainīgi atrodas visvairāk apmeklēto interneta lapu sarakstā[ 3 ]. Arī sociālajos tīklos lielu informācijas apjomu (pēc dažādiem avotiem — pat vairāk nekā pusi) ietver saites un atsauces uz minēto portālu ziņām vai līdzīgām ziņām citos medijos internetā. Ja lasāt galvenās un daudz komentētās ziņas visos portālos — aptuveni desmit katru dienu —, vienalga jāšaubās par iegūtās informācijas kvalitāti un spēju izprast aktualitātes.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Līga Besere

Ļoti interesanti novērojumi!

Citi autora darbi
Amerikam

Amerika vilnis 6 Autors:Anda Rožukalne

5094543120 a0e90ca6e6

Maģiskā formula 10 Autors:Anda Rožukalne

5946598820 6033176481

Miglas zonā 10 Autors:Anda Rožukalne

2632802003 9f40405723

Vecums kā šķērslis 12 Autors:Anda Rožukalne