Atslēgvārdi:

Interesantas domas 3

Tautas nobalsošanu kontekstā ierasts ir tas, ka atsevišķi politiķi aicina vēlētājus nepiedalīties tautas nobalsošanā. Šāds aicinājums ir vērsts uz to, lai mēģinātu panākt kvoruma neesamību tautas nobalsošanā.

Iesaki citiem:

Šāda taktika tika praktizēta arī starpkaru periodā. Lūk, kā to vērtēja viens no redzamiem tā laika juristiem (bijis arī Ministru prezidents un vairākkārt tieslietu ministrs) Pēteris Juraševskis:

"Uz [..] plāksnes rakstīts, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Ja nu skatāmies mūsu dzīvē, kā tā ir norisinājusies, ja paskatāmies notikušajās tautas nobalsošanās, tad redzam, ka suverēnā vara Latvijas valstī nav piederējusi tautai. Suverēnajai varai ir gan bijusi tiesība, bet nav bijusi iespējamība izteikties par tiem likumprojektiem, kas ir nākuši tautas nobalsošanā. Viņai nav bijis iespējams izteikties tālab, ka dažas partijas varēja lietot mūsu tautas nobalsošanās savādu taktiku. Dažas partijas teica: „Jūs tas jautājums neinteresē – neejiet uz balsošanu!” Tātad piemēroja tādu taktiku, par kādu, pieņemot mūsu satversmi, neviens pats cilvēks nedomāja. Man ir pārliecība, ka ja toreiz kāds deputāts vai persona, kas interesējās par šo jautājumu, būtu to iedomājies, tad viņš būtu darījis mūs uzmanīgus uz šo jautājumu un tad būtu noteikts, ka balsošanās jāpiedalās visiem utt., kaut gan vispārīgi par šo jautājumu domāts tikai pie satversmes izdošanas.

Te attiecīgās grāmatiņas beigās ir sodu likumi par Saeimas un pašvaldības iestāžu vēlēšanu un vēlēšanu darbības traucēšanu. Tur ir 4. pants, kas atkal visās konsekvencēs nav izdomāts līdz galam. Mūsu satversmes sapulces locekļi nav izdomājuši to, ka par vēlētāju un balsotāju uzcienāšanu vai piesolot viņiem personiskus labumus ar nolūku piedabūt viņus vēlēšanās vai dabūt viņu balsi sev par labu vai citai personai, vai atturēties no vēlēšanas un balsošanas – vainīgais sodāms ar arestu. Ja aizliedza pacienāt vai piesolīt kādus labumus, tad vajadzēja pantu izdomāt līdz galam un reālām varbūtībām. Vajadzēja atmest šīs uzcienāšanas un piesolīšanas iezīmes, bet vispār teikt, ka visi, kas pierunā atteikties no piedalīšanās valsts darbībā, sodāmi.”

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (3) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Atvars 22.11.2008 12:36

Vajadzēja visus, kas neaiziet, skaitīt kā PAR balsojošus un tad jau visu ko varētu cauri dabūt. www.pakalpojumi.com

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sep. 21.08.2008 16:16

Man sanāca trīs pretargumenti:
Pirmkārt, tas, ka tautai pieder vara Latvijā, nemaz nenozīmē, ka tauta nevar kļūdīties. Galu galā demokrātija ir tāda iekārta, kura paredz tās demontāžu ar pašas tautas spēkiem vai sistēmas kļūdu dēļ. Tādēļ, ja tauta ir nolēmusi sevi pašiznīcināšanai--pārstāvnieciskās demokrātijas iekārtas ietvaros tautas pārstāvjiem ir jālabo tās kļūdas.
Otrkārt, Latvijā nav ievesta obligāta balsošana, tādēļ boikots ir viena no politiskās uzvedības formām. Ja neviens nebloķē ieeju vēlēšanu telpās, ir grūti runāt par kaut kādu pārkapumu. Krievijā kādu laiku pastāvēja savdabīgs "mērītājs"--iespēja balsot "pret visiem"--mums vai nu neiešana vai balsošanas zīmju bojāšana.
Treškārt, pašlaik sistēma nav pielāgota tam, lai labotu tautas kļūdas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 20.08.2008 15:06

Aplūkosim tuvējo referendumu par pensijām no ētikas viedokļa. Citēju I.Kanta kategorisko imperatīvu: "Handle nur nach derjenigen Maxime, durch die du zugleich wollen kannst, dass sie ein allgemeines Gesetz werde." T.i. pieturies pie tādām rīcības vadlīnijām, par kurām Tu gribētu, ka tās kļūst par vispārīgu likumību.

PAR nometnei (t.i. tiem, kuri iestājas par vecuma pensiju būtisku palielināšanu - līdz 135 latiem arī tiem cilvēkiem, kuriem ir niecīgs darba stāžs vai sociālās iemaksas) - situācija ir skaidra un vienkārša; jāiet uz referendumu un jābalso PAR.

Savukārt PRET nometnei (tiem, kuri iestājas pret pensiju vienādošanu un sociālā budžeta izsaimniekošanu) ir jāaplūko 2 gadījumi:
(1) Pensiju referendumā potenciālo PAR balsotāju ir mazāk nekā kvorums (t.i. mazāk nekā 453730 cilvēku). Šajā gadījumā PRET balsotājiem drošākā taktika ir solidarizēties neejot uz šo referendumu un tādējādi noraut kvorumu - t.i. šāda rīcība ir vēlama un atzīstama kā vispārīga rīcības norma saskaņā ar kategorisko imperatīvu.
(2) Pensiju referendumā potenciālo PAR balsotāju pietiek kvorumam (t.i. viņu ir vismaz 453730), toties potenciālo PRET balsotāju ir vēl vairāk. Šajā gadījumā vispārīgā rīcības norma prasa iet uz referendumu un balsot PRET.
(3) Potenciālo PAR balsotāju ir vismaz 453730, un potenciālo PRET balsotāju ir mazāk. T.i. Štokenberga grozījumu pieņemšanu referendumā apturēt nav iespējams, jo PRET nometnei nepietiek balsu. Manuprāt, arī šajā gadījumā PRET nometnei ir pareizāk doties uz referendumu un balsot PRET - lai Štokenbergam un Pabrikam uzvara nebūtu tik salda. Ir labāk, ja nevēlams
referenduma iznākums ir iegūts tikai ar nelielu balsu pārsvaru.

Diemžēl, mēs pirms 23. augusta nezināsim, kurš no šiem 3 gadījumiem ir iestājies. Tādēļ PRET balsotāji ir nostādīti diezgan smagas dilemmas priekšā - savdabīga loterija, kur nav zināms, vai PRET balss palīdz mums vai mūsu oponentiem no "Citas politikas".

Viens mans paziņa pamanīja tādu apstākli, ka referenduma dienā CVK mājaslapā tiek publicēti dati par vēlētāju aktivitāti. Ņemot vērā to, ka PAR balsotāju ir daudz, bet tie varētu nebūt superorganizēti cilvēki (ievērojama daļa no viņiem droši vien būs trūcīgi pensionāri), tad viņi visticamāk balsos līdz pulksten 20:00 vakarā. Citādu stratēģiju viņiem arī neviens nevar piedāvāt, jo PAR nometnei rīcība ir skaidra un atliekot visu līdz pēdējam, dažs labs no viņiem vispār var netikt līdz balsošanas iecirkņiem. Pieņemot, ka PRET nometne ir mazāka, bet labāk organizēta, tad mēs varam rīkoties sekojoši - pulksten 20:00 apskatīties CVK datus. Ja nobalsojušo ir tuvu 453730, tad iet un balsot PRET, pretējā gadījumā vienkārši ignorēt šo pasākumu, neļaujot Štokenberga politavantūristiem savākt kvorumu.

Atliek vienīgi noskaidrot niansi - kurš īsti ir tas slieksnis, kurš liecinātu, ka pastāv nopietns risks pensiju nolīdzinātājiem savākt kvorumu? Izmantojot par benchmark 3.augusta referendumu, redzam, ka no visiem 629119 dalībniekiem 570458 cilvēki izvēlējās balsot pirms 20:00. Ja lietojam šo pašu proporciju arī 23.augusta referendumam, iegūstam 453730 * (570458 / 629119 ) = 411423.

Precīzākai situācijas analīzei būtu vajadzīgas arī statistiskās kļūdas (t.sk. dati par agrākos gados notikušiem referendumiem); un varētu izveidot spēles matricu, kurā ar skaitliskiem lielumiem (payoff) salīdzinātu morālos ieguvumus (referendums ir zaudēts, bet ievērojams skaits balsu ir PRET) ar reālu ieguvumu (referendums ir vinnēts). Un varētu izrādīties, ka optimālā stratēģija ir varbūtiska - t.i. atkarībā no vēlētāju aktivitātes ap 20:00 ir ar noteiktu varbūtību jābalso PRET un ar noteiktu varbūtību jāpaliek mājās.

Bet slieksnis 411423 nav slikts vismaz kā aptuvens orientieris (būdams politiski aktīvs cilvēks, kurš referendumus parasti neizlaiž, visticamāk iešu balsot PRET pat jau tad, ja uz 20:00 būs atnākuši vismaz 40000 cilvēki). Ceru, ka arī Latvijas politiķi, kuri aģitē neiet uz referendumu, tomēr astoņos vakarā ielūkosies CVK mājaslapā un pasi turēs gatavībā.

Citi autora darbi
Rokas

Vienā valodā 21 Autors:Jānis Pleps

Dzirnavas

Uz jauno krastu? 0 Autors:Jānis Pleps

Metamie kaulini 255x203

Meklējam tiesībsargu! 91 Autors:Jānis Pleps