Diena, 16.08.2003.

Krieviskākas Latvijas atzīšana vai krievu asimilācija. Tās ir divas nesavienojamas integrācijas jēdziena izpratnes. Abām Latvijā ir lielas adeptu grupas. Protams, cilvēki reti kad savu viedokli pasaka tik kategoriskā veidā. Vienkārši valdošās politkorektuma normas nepieļauj tādus izteicienus. Līdz ar to pati sabiedrības integrācija jau krietnu laiku muļļājas strupceļā.

Par spīti garlaicīgajam skanējumam, ar integrācijas vārdu tagad vēl krietni var pakratīt fondu naudu un, kā redzams, arī izsist politisko kapitālu. Var uzskaitīt integrācijai veltītos bukletus, konferences, raidījumus utt. Taču neviens nevar pateikt, vai no tā ir kāds labums. Nav iespējams noteikt, cik tālu esam no mērķa, ja nezinām, kurp ejam.

Konkrēts piemērs minētajiem vispārinājumiem ir nesenā jezga ap integrācijas lietu ministra amata un visa viņa sekretariāta likvidāciju. Jaunā laika politiķi ministram Nilam Muižniekam un viņa komandai pārmeta sabiedrības šķelšanu. Te nu atduramies pret dažādo izpratņu un politkorektuma problēmu.