Informācija aģitatoriem: jauni priekšvēlēšanu "spēles" noteikumi!

Saeima ir spējusi vienoties par jauniem "spēles" noteikumiem nākamajai vēlēšanu kampaņai. Vai atslēga ir likumā vai KNAB prasmē atklāt un pierādīt melnās shēmas?

Iesaki citiem:
Jumti
Foto:tim caynes

Ceturtdien, 29.novembrī Saeima, cerams, galīgajā lasījumā pieņems gan jaunu Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, gan nozīmīgus grozījumus partiju finanšu regulējumā.
Neticami, bet nepilna gada laikā Saeimā pārstāvētās partijas ir spējušas vienoties pat par tik jūtīgiem jautājumiem, kas iepriekš šķita politiskā ceļā neatrisināmi; par tiem tika diskutēts vēl kopš iepriekšējā gadsimta. Taču šoreiz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir izdevies rūpīgā, kvalitatīvi organizētā likumdošanas procesā atrast kompromisus par teju visiem svarīgākajiem partiju un vēlēšanu kampaņas jautājumiem – turklāt pa ceļam nenogrimstot domstarpībās starp pozīciju/opozīciju vai bagātākām/mazāk turīgām partijām.
Rezultātā jau 2013.gada pašvaldību kampaņu iezīmēs vairāki jauninājumi - no tiem, daži ļoti būtiski. Šajā rakstā uzskaitīšu sešus, kas man pašai šķiet svarīgākie:

1. Mēnesi pirms vēlēšanu dienas vēlēšanās būs aizliegta apmaksāta politiskā reklāma televīzijā.

Līdz ar to esam pievienojušies tai Eiropas valstu saimei[ 1 ] , kur politiskajām reklāmām (līdzīgi kā, piemēram, tabakas, alkohola reklāmām) ir noteikti strikti ierobežojumi. Viena mēneša politiskās reklāmas aizliegums televīzijā ir kompromiss, ko Saeimas frakcijas panāca pēc tam, kad noraidīja ideju aizliegumu attiecināt arī uz radio, tuklāt nosakot trīs mēnešu aizliegumu.
Iemesli aizliegt politisko reklāmu ir vairāki: 1) reklāmas televīzijā ir īpaši dārgs reklamēšanās veids, kas ir pieejams tikai pašām turīgākajām politiskajām partijām; 2) arī pašām turīgākajām partijām nav vienkārši atrast nekorumpētu finansējumu, lai varētu atļauties iegādāties politiskās reklāmas televīzijā – un “turēt līdzi” saviem konkurentiem; 3) aptuveni mēnesis pirms vēlēšanām ir tas laiks, kad savu izvēli izdara neizlēmušie vēlētāji, un propagandas klipi medijos nav kvalitatīvs informatīvs materiāls, kurā balstīt savu izvēli.
Kāds ir iemesls tam, ka visas Saeimā pārstāvētās partijas ir gatavas atteikties no politiskajām reklāmām televīzijā – ja vēl pirms dažiem gadiem tik vienprātīgs Saeimas lēmums tik ļoti politiski jūtīgā jautājumā bija grūti iedomājams? Domāju, ka daļu no izskaidrojuma veido augušie standarti partiju finansiālās uzvedības “tīrībai” – partijām stingrākas kontroles rezultātā ir sarežģītāk kampaņā iepludināt papildus naudu. Otra daļa no izskaidrojuma: pēdējās trīs vēlēšanas (2009., 2010., 2011.gadā) parāda visai vāju saikni starp kampaņā ieguldītajām finansēm un vēlēšanu rezultātu – galu galā, kādēļ tērēties uz reklāmām, ja tam nav rezultāta, vai ja partijas ar nelieliem budžetiem iegūst tādu pašu vai pat labāku rezultātu?

2. Partiju vēlēšanu tēriņu "limits" būs divas reizes zemāks nekā iepriekš

Politiskajām reklāmām partijas nedrīkstēs tērēt vairāk nekā (aptuveni) 250000-300000 latus. Tas ir divas reizes zemāk nekā limits, kas bija spēkā vēl 2010.gadā.
Pirmo reizi šis jaunais limits tika izmēģināts pagājušā gada “īsajā” vēlēšanu kampaņā, un acīmredzot partijas atzina to par labu esam – it sevišķi apstākļos, kad tām vismaz pēdējā kampaņas mēnesī nebūs jātērējas reklāmām televīzijā.
Patiesībā šim samazinājumam bija jānotiek pirms dažiem gadiem, kad vēl 9.Saeimas sasaukums nolēma arī Latvijā ieviest valsts finansējumu politiskajām partijām. Piešķirtais valsts finansējuma apmērs uz partijām atļauto tēriņu fona bija bezjēdzīgs – nesedza pat 20% no finansējuma, kas partijām būtu vajadzīgs, lai nodrošinātu 2010.gada kampaņu[ 2 ] . Šobrīd Latvijā valsts finansējuma apmērs partijām joprojām ir dramatiski zems – pat uz Igaunijas un Lietuvas fona – taču tas vismaz ir jūtams atspaids partiju kopējā budžeta kontekstā.

3. Lielākas iespējas kandidātiem brīvi aģitēt "dabā"

Manuprāt, svarīgs uzlabojums ir arī jaunais regulējums attiecībā uz pasaulē tradicionāliem, bet Latvijā maz pierastiem aģitācijas veidiem – proti, kad kandidāts iet sarunāties ar cilvēkiem, dalīt savus bukletus, uzceļ telti pilsētas centrā un stāsta par sevi, savu partiju, iecerēm un iepriekšējiem darbiem.
Beidzot arī šādām aģitācijas formām likumā ir skaidrs regulējums, kas tika veidots tā, lai būtu maksimāli ērts un izdevīgs visdažādāko partiju kandidātiem, kuri nebaidās no “dzīvām” sarunām ar vēlētājiem. Tiešās sarunas ar vēlētājiem ir lēts, demokrātisks un visādi atbalstāms aģitācijas veids, bet diemžēl līdz šim Latvijā nav sevišķi attīstījies. Tam ir traucējis gan sarežģītais likuma regulējums, gan arī pašu kandidātu pasivitāte un iespēja ar vēlētājiem nevis runāt, bet “nobombardēt” ar masīvām politisko propagandas klipu kampaņām

4. Valsts apmaksāti priekšvēlēšanu raidījumi

Jauna, likumā iestrādātā lieta: valsts apmaksāti priekšvēlēšanu raidījumi un diskusijas. Nacionālajai elektronisko un plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) būs pienākums vēlēšanu gadā plānot finansējumu īpašiem raidījumiem, kur varēs piedalīties vēlēšanās startējošie saraksti - šis finansējums būs paredzēts gan sabiedriskajiem, gan komerciālajiem medijiem.
Šī ir tāda norma, kurai paralēles nekur pasaulē nezinu – pat tādās valstīs, kur politiskā reklāma ir aizliegta pilnībā, neatkarīgi no vēlēšanu laika. Vienlaikus, manuprāt, Latvijā šādi raidījumi ir svarīgi, jo kalpos kā drošības mehānisms situācijām, kad mediji pēc brīva prāta un par saviem līdzekļiem atsakās organizēt tādas diskusijas vai diskusijās priviliģē kādu konkrētu partiju pārstāvjus. Līdz šim gan tā nav noticis – sabiedriskās domas aptaujā, ko pēc 2010.gada Saeimas vēlēšanām pēc Providus pasākuma veica socioloģisko pētījumu centrs SKDS, redzams, ka vēlētāji bija apmierināti ar to politisko diskusiju daudzumu, ko mediji spēja paši nodrošināt[ 3 ] . Šī tendence gan izteiktāk bija redzama starp respondentiem, kuriem dzimtā valoda ir latviešu. Tādēļ, cerams, nākamajos vēlēšanu ciklos NEPLP īpaši gādās par to, lai arī krievu valodas informatīvajā telpā paplašinās objektīvas un pret visiem kandidātiem godīgas informācijas klāsts.

5. Uz pusi zemāks limits ziedojumiem

Līdz šim partijas ziedojumos no vienas personas gada laikā ziedojumos varēja saņemt līdz 20 000 latiem, turpmāk tie būs 10 000 lati. Tā joprojām ir milzīga naudas summa, ja to kontrastē ar Latvijas vidējo atalgojuma līmeni. Tāpat daži šādi ziedojumi var būt līdzvērtīgi visam finansējumam, ko attiecīgajai partijai piešķir valsts, tādējādi partiju padarot atkarīgu no šaura ziedotāju loka.
Tālākā nākotnē, 2013.-2014.gadā Saeimai būtu jāsāk vērtēt, cik efektīva ir izrādījusies jaunā partiju valsts finansēšanas sistēma. Piemēram, būtu jāpadomā par labāko dažādu ienākumu veidu proporciju partiju budžetos, kā arī motivācijas palielināšanu tiekties pēc daudziem maziem ziedojumiem no pēc iespējas plaša personu loka [ 4 ].

6. Regulējums administratīvo resursu izmantošanas partejiskām vajadzībām

Norma, par kuru Saeimā bija vislielākās diskusijas, likumprojektu izstrādājot 2. un 3.lasījumiem: administratīvo resursu izmantošanas aizliegums. Proti, gadījumi, kad kādas valsts iestādes finanses vai manta tiek izmantota priekšvēlēšanu aģitācijai (piemēram, vēlēšanu materiālu izgatavošanai, izplatīšanai).
Pēc ilgiem un dažkārt kaismīgiem strīdiem, Saeimas atbildīgā komisija vienojās par kompromisa regulējumu, kurš nav ideāls, bet vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo status quo, ir liels solis uz priekšu. Nākamā pašvaldību vēlēšanu kampaņa parādīs, kur ir jaunā regulējuma labās un kur – ēnas puses.
Ļoti līdzīgi gan var teikt par visu jauno regulējumu. Partiju finanšu un vēlēšanu aģitācijas regulējuma specifika: jārēķinās, ka katras vēlēšanas atnesīs ko jaunu, kura dēļ iepriekšējai regulējums bija jākoriģē. Tas nekad nevar būt pilnībā pabeigts!

Nobeigumā

Pašai piedaloties Saeimas komisijas sēdēs, varu apgalvot, ka regulējuma ziņā šis arī bija labākais, kas uz šo brīdi ir panākams. Vismaz tad, ja par vienu no mērķiem izvirza visu parlamentā pārstāvēto partiju konsensu par “spēles” noteikumiem. Principā jau Saeimai balsu pietika arī daudz radikālākiem likuma grozījumiem, bet tad jaunajam regulējumam būtu stipri vien mazāka leģitimitāte starp pārējiem vēlēšanu dalībniekiem.
Latvijā arī pirms šiem likuma grozījumiem mūsu regulējums, salīdzinājumā ar citām valstīm, bija gana labs, ko ir atzinušas arī autoritatīvas starptautiskas organizācijas tādas kā GRECO [ 5 ] un Global Integrity[ 6 ] . Ar šīm izmaiņām Saeima to uzlabos vēl vairāk.
Diemžēl pat labākie likumi nevar pasargāt no to brutālas pārkāpšanas tad, ja kāds ir noskaņojies tā darīt, un ja neatrodas institūcija, kas fokusētu savu darbu uz pašu nopietnāko pārkāpumu, shēmu atklāšanu un sodīšanu. Krimināllikumā nu jau gadi ir kriminalizētas partiju “melnās kases” – domāju, ka nākamie vēlēšanu cikli būs īsts pārbaudījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, lai atklātu un pierādītu kādu no tām komplicētajām shēmām, kas ļauj kampaņās iepludināt “neredzamu” naudu - par ko Latvijā tiek baumots, bet tiešu pierādījumu nav daudz.
Tāpat pat vislabākie likuma grozījumi par administratīvajiem resursiem nerisina to problēmu, kas ir iezīmēta Re:Baltica rakstā [ 7 ] attiecībā uz pašvaldību uzņēmu noslēgto reklāmas līgumu aizdomīgajām paralēlēm ar attiecīgo mediju pozitīvo atspoguļojumu tām partijām, kas ir pie varas Rīgā. Ja būtu pierādāms, ka pašvaldību amatpersonas caur reklāmas līgumiem diktē vai kaut vai tikai dod norādes attiecīgajiem medijiem par to, kā atspoguļojuma kāda politiska rakstura informācija, tad tā vairs nav administratīva atbildība par administratīvo resursu izmantošanu partejiskiem nolūkiem, - tā jau ir kriminālatbildība par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
Citi autora darbi